Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Arvīds Kalme
16.12.2010. 13:03Diemžēl patlabanējais tiesnešu korpuss sevi lielā mērā ir morāli degradējis. (Tiesa, ne jau visi, bet karote darvas taču sabojā mucu medus !) Sevišķi spilgti tas izpaudās sava atalgojuma jautājumos (savs krekls taču tuvāks !) Ja jau par mazāku atalgojumu tie vairs "nespēšot būt neatkarīgi", tad jau tā ir atzīšanās savās korumpētības tieksmēs un riskos ! Un tādiem morāliem kropļiem mēs uzticam lemt cilvēku likteņus ! Un vēl "ieceļam uz mūžu" !
oms
15.12.2010. 00:00Nu jau ar piešķirtām sāpju naudām varēs lielu daļu kredītu nosegt. Nav kā mirstīgajam, kam neviens ne ko kompensē , ne atlaiž.
Un arī Kūtris
14.12.2010. 20:59ir tāds deģenerāts! Kaut ko murmulē, ka tikai parakstījis dokumentus. Laikam Latvija pelnījusi tādu Satversmes tiesu un tādu tiesas priekšsēdētāju.
Es
14.12.2010. 18:39Neko tādu diži dīvainu ne šajos skaidrojumos, nedz arī pašos darījumos nesaskatu. Viss ļoti vienkārši, saprotami un cilvēcīgi.
Jurists
14.12.2010. 16:44Kurš jocīgais gan grib maksāt visus valsts noteiktos nodokļus, laikam tikai PIETIEK.COM. Juristi savās skolās mācās ne tikai to, kā pareizi rakstīt un piemērot likumus, bet arī, ka atrast legālus ceļus likuma normu apiešanai. Administratīvās tiesas tiesneši to labi zina un nekautrējas to piemērot praksē. Nodokļi ir jāmaksā par nekustamā īpašuma pirkšanu-pārdošanu, nevis par kustamas mantas (mēbeles, inventārs, aprīkojums) pārdošanu, tādēļ arī dzīvoklis tiek pārdots par kadastrālo vērtību + 1-10% no tās, īpaši bezkaunīgie darījumus izdara pat zem tās. Vienlaicīgi ar dzīvokli tiek pārdots salauzts krēsls, kuram ir tāda pati cena, kā dzīvoklim. Pašvaldības, kuras, redzot neadekvāti zemas nekustamo īpašumu cenas, ir paziņojušas par pirmpirkuma tiesībām, tiek iesūdzētas administratīvajā tiesā un 100% šīs lietas zaudē. Tāda ir reālā situācija.
ce
14.12.2010. 10:02Nez vai Satversmes tiesas priekšsēdētājs dzīvo ekspluatācijā nenodotā mājā? Par to tak par kaut kāds sods ir paredzēts
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
