Iesaki rakstu: 
Latvijas turīgākie tiesu izpildītāji, no kuriem dažs pērn savā grūtajā darbā sapelnījis pat vairāk nekā 700 tūkstošus latu jeb miljonu eiro, nav aizrautīgi krājēji, - to uzskatāmi parāda viņu amatpersonas deklarācijās atrodamie dati par atsevišķu pamatīgi pelnošo tiesu izpildītāju tikpat pamatīgajiem personiskajiem autoparkiem.
Rekordists vislabāk pelnošo un tērējošo tiesu izpildītāju vidū ir Ainārs Šusts (attēlā; pagājušā gada saimnieciskās darbības ieņēmumi – 333 tūkstoši latu): viņa īpašumā vai lietošanā ir kopumā septiņi transportlīdzekļi, kuru vidū ir gan piekabe, motorollers Gillera Runner un kvadracikls YFM 700R Raptor, gan plašs nopietnāku četrriteņu braucamo klāsts – no 1989. gada izlaiduma Ford Sierra un 2005. gada VW New Beetle līdz 2007. gada VW Golf un pavisam jaunam Nissan GTR. Pagājušā gada laikā klāt nācis Nissan un golfs.
Tikai nedaudz no kolēģa atpalicis Kalvis Dūrītis, kurš no saviem pagājušā gada 534 tūkstošu latu ieņēmumiem braucamo iegādei iztērējis vairāk nekā 40 tūkstošus latu, par šo naudu iegādājoties 2004. gada izlaiduma Mercedes Benz ML400, 2008. gada VW Passat un jaunu Subaru Legacy. Papildus tiem Dūrīša īpašumā jau ir un paliek arī Toyota LandCruiser apvidus auto, Mercedes Benz S400 reprezentācijas auto un motocikls Suzuki VS 800GL.
Savukārt tiesu izpildītāju – automīļotāju trijnieku noslēdz Ginters Hmeļevskis (gada ieņēmumi – 257 tūkstoši latu), kura kolekcijā ir tikai pieci braucamie – līdz ar aizvēsturisku Fiat Ritmo arī divi Audi A4 (viens – Avant modelis), viena Toyota RAV4 un vēl arī motorlaiva Monterey 180FS. Pērn Audi A4 un motorlaivas iegādei motorizētais tiesu izpildītājs kopumā iztērējis nepilnus 30 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
