Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai otrās instances tiesa "pamanījusi" Pietiek pagājušā gada augustā aprakstīto dīvaino faktu, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldē, spriežot pēc tās oficiāli izsūtītiem dokumentiem, vienā un tajā pašā dienā funkcionējis gan pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, gan arī... viņa pienākumu izpildītāja Vineta Mistre.

Kā pērn rādīja viens no Pietiek rīcībā no dažādiem avotiem nonākušajiem Prevencijas pārvaldes lēmumiem saistībā ar fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem, pagājušā gada 29. jūnijā pārvaldes priekšnieka postenī bijis Zivtiņš, kurš šādā statusā arī pieņēmis konkrēto lēmumu – noraidīt administratīvā akta pārsūdzību.

Taču otrs lēmums lika domāt, ka Zivtiņš, kurš pēdējos mēnešos nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no publiskās informācijas sniegšanas par Ceļu policijas un satiksmes drošības tēmām, 29. jūnijā tomēr ir slimojis, atradies atvaļinājumā vai kādā cita veida prombūtnē, - līdzīgu lēmumu par administratīvā akta pārsūdzības noraidīšanu bija pieņēmusi Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Mistre.

Turklāt 29. jūnijā amata pienākumus it kā nepildījušā, it kā tomēr pildījušā Prevencijas pārvaldes priekšnieka Zivtiņa un viņa pienākumu izpildītājas Mistres viedoklis atsevišķās detaļās saistībā ar „radaru sodiem” būtiski atšķīries. Tā, piemēram, Zivtiņš savā lēmumā norādījis, ka tas – kaut arī ātruma pārkāpšana fiksēta Garkalnes novadā – pārsūdzams tikai administratīvās tiesas Rēzeknes tiesu namā, savukārt Mistre par savu lēmumu norādījusi, ka tas pārsūdzams Rīgā.

Oficiālais policijas skaidrojums bija - Zivtiņa un Mistres atrašanās vienā un tajā pašā amatā vienā un tajā pašā dienā esot tikai birokrātiska ilūzija. Patiesībā Zivtiņš vienu no aktiem esot parakstījis pirms došanās atvaļinājumā, savukārt Mistre parakstījusies kā priekšnieka pienākumu izpildītāja Zivtiņa atvaļinājuma laikā. Abi akti esot sagatavoti dažādos datumos un parakstīti dažādos datumos, tikai sekretariātā reģistrēti 29. jūnijā.

Pirmās instances tiesa šajos faktos neko prettiesisku nesaskatīja, taču nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, izskatot ar šiem aktiem saistīto "fotoradara lietu", Valsts policijas apgalvojumus ir atzinusi par nepamatotiem un uz šī pamata atcēlusi konkrētajam autovadītājam uzlikto naudas sodu.

Pietiek šodien publisko pilnu šī interesantā tiesas sprieduma tekstu, kas vēlreiz parāda birokrātisko haosu, kas valdīja ap fotoradariem:

"SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 4.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2013.gada 20.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Aivara L. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu, un konstatēja:

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", valsts reģistrācijas numurs ..., īpašniekam ... uzlikts naudas sods Ls 20,00 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta piekto daļu (lietas 20.lapa).

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk — Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6. - 10.lapa).

Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 Aivars L. iesniedza sūdzību (lietas 4. - 5.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu (turpmāk tekstā - Spriedums) atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr.312 un Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 40. - 42.lapa).

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks pilnīgi un vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK 272.panta prasībām. Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālus un sūdzībā norādītos apstākļus, uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt, ka 2012.gada 20.martā pīkst. 13.20 ar ātruma mērīšanas iekārtu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-651431) fiksēts transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", ar valsts reģistrācijas numuru ..., braukšanas ātrums 91km/h, ceļa zīmes Nr.323 darbības zonā, kur atļautais ātrums ir 70km/h.

Tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka fotoradars tika ievietots pēc krustojuma, nevar būt par pamatu uzskatam, ka ceļa zīme Nr. 323 nedarbojas, jo no lietas materiāliem pievienotām fotogrāfijām skaidri redzams, ka ātruma mērīšanas iekārta fiksēja braukšanas ātrumu ceļa zīmes darbības zonā, mērījums veikts ceļa zīmes virzienā, un automašīna nav šķērsojusi krustojumu, tas nozīmē, ka braukšanas ātrums tika fiksēts tieši ceļa zīmes darbības zonā.

Tiesa, izskatot sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nav konstatējusi Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Tiesa secinājusi, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas APK nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, līdz ar to tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289. 'panta trešo daļu pilnībā pievienojusies Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 norādītajai motivācijai un atzinusi, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Par minēto spriedumu Aivars L. iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, jo tiesnesis spriedumā nav devis nekādu vērtējumu pieteikumā norādītajiem apstākļiem par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 pieļautajiem pārkāpumiem. Norāda, ka pirmās instances tiesas sēdē tiesnesis noraidījis viņa aizstāves lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un izprasīt no Prevencijas pārvaldes pierādījumus par to, kāda amatpersona 2012.gada 29.jūnijā pildīja Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumus. Tiesnesis noraidījis arī citus viņa azistāves pieteiktos lūgumus, kas būtu svarīgi lietas izlemšanā. Norāda, ka sūdzībai tiek pievienots Prevencijas pārvaldes priekšnieka v.i. V.Mistres 2012.gada 29.jūnija lēmums un intemetsaitā „pietiek.com" 2012.gada 9.augustā publicētais raksts.

Sūdzības iesniedzējs citējis „Dokumenta juridiskā spēka likuma" 4.pantu un 2012.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 3.2.punktu. Uzskata, k,a tā kā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 nav atrodams lēmuma parakstīšanas datums, šim lēmumam nav juridiska spēka. Uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir ignorēti Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Bez tam, Aivars L. sūdzībā norādījis motīvus, ar kuriem tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312. Lūdz atcelt 2012.gada 7.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu un atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr.312 un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Apelācijas instances tiesas sēdē Aivara L. aizstāve Ineta Malahovska apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai un lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pilnvarotais pārstāvis I.Dovāns tiesas sēdē norādīja, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr. 312 ir norādīts gan tā autors, gan datums, ir personas paraksts, līdz ar ko šim dokumentam ir juridisks spēks. Lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies Aivara L. aizstāves Inetas Malahovskas un Prevencijas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja I.Dovāna paskaidrojumus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 289.2.panta un 289.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā ,,a" nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Latvijas APK 274.panta otrās daļas 4.punkts (274.panta otrās daļas 3.punkts likuma redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 29.jūniju) noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu, kurā norāda lietas izskatīšanas datumu.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk - Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6.- 10.lapa).

Rīgas apgabaltiesā saņemts 2013.gada 8.februāra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa paziņojums Nr. 20/3-1-4311, no kura redzams, ka ar Valsts policijas 2012.gada 25.maija pavēli Nr. 1098 E.Zivtiņam piešķirta ikgadējā atvaļinājuma neizmantotā daļa no 2012.gada 22.jūnija līdz 27.jūlijam (lietas 58.lapa).

Tiesu kolēģija secina, ka uz 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 pieņemšanas un parakstīšanas brīdi Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš atradās atvaļinājumā, līdz ar ko pārkāptas Latvijas APK noteiktās prasības par lietas izskatīšanas datuma norādīšanu un minētais lēmums nav uzskatāms par dokumentu, kurš ieguvis juridisku spēku.

Tiesu kolēģija atzīst, ka nav vērtējama Prevencijas pārvaldes 2013.gada 8.februāra paziņojumā minētā informācija, ka 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 E.Zivtiņš parakstījis 2012.gada 31.maijā un nodevis to kancelejā reģistrēšanai, jo no minētā lēmuma nepārprotami izriet, ka Aivara L. sūdzība ir izskatīta un lēmums pieņemts 2012.gada 29.jūnijā.

Pie minētajiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 289."panta pirmo daļu - 289. "panta otrās daļas 2.punktu pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļami, līdz ar ko atceļams Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Pārējiem Aivara L. apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes, pastāvot norādīto atcelšanas nosacījumu esamībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289." pantu, 289."pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu tiesu kolēģija nosprieda:

Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312.

Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā."

Novērtē šo rakstu:

65
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...