Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamo īpašumu biznesmeņi un baņķieri, kas mediji un politiķu ietekmēšanai attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju biznesu tikai oficiālā līmenī šogad ieplānojuši iztērēt vairāk nekā 350 000 eiro, cer kardināli - pat vairāk nekā dubulti - samazināt summas, kas ārvalstniekiem jāiztērē īpašuma iegādei, lai tiktu pie kārotās termiņuzturēšanās atļaujas. Šie pagaidām slēptie priekšlikumi, kas jau ir sagatavoti Imigrācijas likuma grozījumu formā, attieksies ne tikai uz dārgiem luksus īpašumiem vien, - baņķieru un īpašumu biznesmeņu ierosinājumi to pieņemšanas gadījumā var attiekties pat uz sērijveida dzīvokļu cenām, padarot tās nepieejamākas Latvijas iedzīvotājiem.

Pietiek jau informējis, ka virkne dažādas reputācijas īpašumu tirgoņu, būvnieku un baņķieru ir apvienojušies, lai ar vairāk nekā 350 000 eiro prasoša fonda un tā organizētas mediju un politiķu ietekmēšanas kampaņas palīdzību "izsistu" savas intereses saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju biznesu.

Šo personu vidū ir nekustamo īpašumu tirgotājs Edgars Šīns, Valda Dombrovska ģimenes "3a portfeļa" pircēja Rietumu banka un tās akcionārs, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko (attēlā), Krievijas mafiozā miljonāra Jurija Šeflera uzņēmums, politbiznesa veterāns Guntis Rāvis, Ainārs Pauniņš no bēdīgi slavenā uzņēmuma Re&Re, kāda persona no Andra Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, vēl citi ļaudis ar tikpat apšaubāmu reputāciju - šāda

Šī kampaņa, par kuras nominālo vadītāju nozīmēts bijušais Zatlera partijas Saeimas deputāts Viktors Valainis, jau ir apjomīgi sākta īstenot vairākos preses izdevumos: vairāki drukātie mediji aktīvi reklamē 2. februārī paredzētu "konferenci/paneļdiskusiju" ar nosaukumu Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?, kā arī publicē apjomīgas intervijas ar termiņuzturēšanās atļauju biznesā tieši ieinteresētām personām, to pasniedzot kā "viedokļu apzināšanas turpināšanu par termiņuzturēšanās atļauju tēmu".

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi dokumentācija, ko aizvadītajā nedēļā jau daļēji publiskojām, patiesībā šī, visticamākais, ir daļa no virknes pazīstamu, ne vienmēr labas reputācijas uzņēmēju apmaksātas un organizētas ilgtermiņa kampaņas, kuras īstenotāja oficiālais uzrādītais šāgada budžets pārsniedz 350 tūkstošus eiro un kuras mērķis ir ar dažādām metodēm panākt termiņuzturēšanās atļauju biznesa atjaunošanu iepriekšējos apmēros un pat paplašināšanu.

Šai kampaņai, kuras iedvesmotājs ir termiņuzturēšanās atļauju biznesā vitāli ieinteresētais uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns un virkne ar viņu un šo biznesu saistītu personu, kā formālais īstenotājs ir nozīmēts nodibinājums Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, kura vārdā uzstājas bijušais Reformu partijas deputāts Viktors Valainis.

Fonda oficiālie "galvenie uzdevumi" ir "pastāvīga dalība Saeimas, Ministru Kabineta, Ministriju sēdēs, kurās tiek skarti Fonda darbības saistītie jautājumi", "pastāvīga politisko procesu uzraudzība un situācijas eskalēšanās novēršana Fondu skarošajos jautājumos", kā arī "pastāvīgās politiskās konsultācijas" un "pastāvīga priekšlikumu izstrāde likumprojektiem, kas skar Fonda darbību".

Pietiek rīcībā ir gan fonda šā gada budžeta tāme, gan pirmā pusgada darbības plāns, kurā ar pirmo kārtas numuru minēts (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālrakstība) "1. Imigrācijas likums un TUA (vissvārīgāka lieta)". Lai šo "vissvārīgāko lietu" īstenotu, paredzēta "pastāvīga politiskā dialoga veidošana ar Saeimas frakcijām" un "dalība Saeimas Komisijās un pozīcijas aizstāvēšana Imigrācijas likuma grozījumu procesā".

Šo uzdevumu īstenošanai fonds šogad tikai oficiāli paredzējis tērēt vairāk nekā 350 tūkstošus eiro, no kuriem lauvas tiesa - 139 200 eiro - paredzēta sabiedrisko attiecību kampaņām un reklāmai (108 000 eiro), "PR speciālistu pakalpojumiem" (18 000 eiro), kā arī "konferencēm", kam šogad paredzēts tērēt 12 000 eiro.

No fonda finansētāju līdzekļiem būtisks finansējums šogad paredzēts arī "regulārai sadarbībai ar universitātēm" (24 000 eiro), īpašam "atskaites pētījumam par pusgadu" (26 000 eiro) un arī sadarbībai ar Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru BICEPS, kam atvēlēti 20 000 eiro.

Tāpat fondam ir nepieciešams arī īrēts birojs Vecrīgā, kam saskaņā ar tāmi jāatrodas "blakus Saeimai"; kā fonda vadītāja atalgojums pēc nodokļu nomaksas minēti 3000 eiro, tāmē detalizēti aprakstīti arī citi fonda šogad plānotie izdevumi.

Par to, ka fonda darbību "diriģē" Šīns un ar viņu saistītas personas, šaubu nav: Pietiek rīcībā ir nonākusi arī elektroniskā pasta vēstule, kas izsūtīta no Šīna vadītās asociācijas LANĪDA e-pasta adreses un kurā tās pārstāve Irina Sjarki atsaucas uz "mūsu kopīgo, bez pārspīlējuma var teikt, ārkārtas situācijas sapulci š.g. 19.decembrī Rīdzenē", kurā, kā var saprast, pieņemts lēmums par kopēju darbību attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju biznesa attīstību.

Zīmīgs ir šī elektroniskā pasta vēstules saņēmēju loks, kas rada priekšstatu par personām, kas visaktīvāk iesaistījušās termiņuzturēšanās atļauju situācijas risināšanā. To vidū ir pats Šīns, uzņēmuma Vestabalt bijušā saimnieka Alda Plauža meita Līga, Arkādijs Suharenko no Rietumu bankas, Ralfs Jansons no New Century Holdings struktūrām un uzņēmuma Merks vadītājs Oskars Ozoliņš.

Tāpat iesaistīto personu vidū ir Oļegs Fiļs no Aizkraukles bankas, kāds Juris no Andra Šķēles uzņēmuma Uzņēmumu vadība un konsultācijas, Ainārs Pauniņš no Maksimas traģēdijā iesaistītā būvnieka Re&Re, Oļegs Alainis no Jurija Šeflera kompānijas, kas Daugavas malā būvē Z torņus, Guntis Rāvis no Skonto būves, kā arī daži mazāk zināmi uzņēmēji.

Fonda dalībnieki nav publiski zināmi, taču par tā līdzšinējiem finansētājiem skaidru priekšstatu dod nodibinājuma 2013. gada pārskats Lursoft datu bāzē (šodien publicējam ziedotāju sarakstu kopā ar tā izdevumu uzskaitījumu 2013. gadā un Šīna parakstītu vadības ziņojumu). Saskaņā ar to 2013. gadā, kad fonds jau nodarbojās ar termiņuzturēšanās atļauju biznesa aizstāvību, publicējot apjomīgas, bet neefektīvas reklāmas, 35 ziedotāji, kuri faktiski visi bijuši ieinteresēti termiņuzturēšanās atļauju biznesa attīstībā, kopā fondam saziedojuši 275 tūkstošus latu - tātad vairāk nekā 390 tūkstošus eiro.

Pietiek šodien publisko fonda un tā finansētāju sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, ko viņi vēlas nodrošināt ar sava finansējuma palīdzību. Publicējam gan Šīna, Suharenko un viņu kompanjonu sagatavotos grozījumus, gan pašreizējo likuma redakciju.

Pirmā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Papildināt Imigrācijas likuma 23.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Ministru kabinets, izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī un koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktā minēto termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, apturot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem, visu vai kādas konkrētās trešās valsts pilsoņiem. Ja ārzemnieks iesniedzis dokumentus attiecīgās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteiktais aizliegums uz visām vai kādu valsti, iesniegtos dokumentus izskata un lēmumu pieņem atbilstoši nosacījumiem, kādi bija spēkā iesniegto dokumentu iesniegšanas dienā.”

Pašlaik likumā nav šādas 23. panta 9. daļas.

Otrā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Izteikt 23.panta pirmās daļas 29.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

„29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder Rīgas pilsētā vai viens vai ne vairāk kā trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka kā 180 000 euro, vai Latvijas Republikā citās iepriekš neminētās administratīvajās teritorijās – ne nemazāk kā 90 00 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:”

Pašreizējā likuma redakcija:

"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:"

Trešā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Izteikt 23.panta 29.punkta „d” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) iegādāto Rīgas pilsētā vai Jūrmalas pilsētā esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka kā 58 000 euro vai Latvijas Republikā citās iepriekš neminētās administratīvajās teritorijās iegādāto nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka kā 28 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par šā punkta ievaddaļā norādīto vērtību;”

Pašreizējā likuma redakcija:

"d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par 250 000 euro,"

Ceturtā termiņuzturēšanās atļauju biznesa pārstāvju vēlme:

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...