Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, tagadējais Latvijas Universitātes vadības uzdevumu pildītājs Rolands Tjarve, pēc visa spriežot, ir gājis Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pēdās, neievērojot COVID-19 pašizolācijas pasākumus un ļaunprātīgi pakļaujot saslimšanas riskam savus kolēģus.
Pirms dažām dienām Pietiek no kāda lasītāja saņēma šādu elektroniskā pasta vēstuli:
„Vai varētu būt, ka kādreizējais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, kurš kā Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis pats sevi ievēlēja šajā amatā,
kāds 1966. gadā dzimušais no pilsētas, kur laimīgu par sevi sauc, ja atbrauc mājās nepiekauts,
bijušais Jūlija Krūmiņa valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas padomnieks,
Centrālkomitejas Aģitpropa daļas masu mediju sektora vadītāja Ojāra Skudras bijušais doktorants, kas saņēmis Eiropas Savienības fondu stipendiju doktora disertācijas aizstāvēšanai un kaut kā aizmirsis aizstāvēt disertāciju vai arī atmaksāt finanšu līdzekļus,
kāds, kura vārds un uzvārds Valsts drošības aģentu kartotēkā ir sastopams ar pseidonīmu "Rihards",
kāds kāda cita medija valdes locekles un galvenās redaktores laulātais,
kāds, kas visticamāk nemaz nav saistīts ar to, ka kāda ministra provocētāja savā tīmekļa emuārā ierakstīja «Ellija un Nellija viena medija ietvaros, visdrīzāk, sadzīvot īsti nevarētu»,
kāds pieredzes bagāts makšķernieks Lomonosova ielas zivtiņu ņirbošajos ūdeņos,
kāds šaurās aprindās plaši pazīstams stirniņu mednieks
ir ar tādu joni nosvinējies savā 20. marta dzimšanas dienas nedēļā, ka piemirsis pašizolācijas pienākumu, aplaižot ar aktuālo mikrobu teju visas daiļā dzimuma un dzimtes pārstāves Latvijas Universitātes ēkā līdz tādai pakāpei, ka vadība un administrācija ir jāslēdz ciet karantīnā pirms to dara policija?”
Pēc visa spriežot, vēstulē minētais fakts atbilst patiesībai. Latvijas Universitātes vadība nekādus komentārus par notikušo nesniedz, savukārt ne uz telefona zvaniem, ne uz īsziņām par notikušo neatsaucas ne pats Rolands Tjarve, ne arī viņa dzīvesbiedre, parasti no citiem atklātību prasošā žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve (Ločmele).
Pašlaik Valsts policijai saistībā ar notikušo jau ir nosūtīts oficiāls iesniegums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
