Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders
PIETIEK28.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus rezultātus nedeva – prokuratūra kriminālprocesu nesāka. Nu pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par apzināti nepatiesu ziņojumu ir vērsies Paiders, - publicējam viņa paziņojumu un pašu iesniegumu.
Jura Paidera paziņojums
Tā kā es uzskatu, ka, šā gada 25. septembrī iesniedzot iesniegumu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 par to, ka es Saeimas izmeklēšanas komisijai būtu sniedzis nepatiesas ziņas un līdz ar to veicis iespējamu noziedzīgu nodarījumu, pret mani ir pārkāpta Krimināllikuma 298. panta pirmā daļa (Par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu), tad 28. novembrī atbilstoši Prokuratūras likuma 16. pantam vērsos ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar aicinājumu nodrošināt manu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.
Vēlos uzsvērt, ka mans 28. novembra iesniegums LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nekādā veidā nav saistīts ar Latvijas Žurnālistu savienības oficiālo nostāju un tieši nav saistīts ar manu darbību Latvijas Žurnālistu savienības vadībā.
Iesniegums LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram
25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 (turpmāk Saeimas komisija) saņēma Nellijas Ločmeles (šo segvārdu, visticamāk, izmantoja LR pilsone Nellija Tjarve) vārdā parakstītu iesniegumu, kurā tika apgalvots, ka es, Juris Paiders, būtu veicis iespējamu noziedzīgu nodarījumu - sniedzis Saeimas komisijai nepatiesas ziņas.
Iesnieguma kopija man nav pieejama. Pēc prokurora Māra Lejas uzaicinājuma 1. novembra rītā es ierados Latvijas Ģenerālprokuratūrā un sniedzu paskaidrojumus par šajā iesniegumā izvirzītajiem apgalvojumiem.
Atbilstoši ziņu aģentūras LETA publiskotajai informācijai šī gada 11. novembrī prokurors Māris Leja ir nolēmis nesākt kriminālprocesu par manu pausto viedokli Saeimas komisijas sēdes laikā, jo manos izteikumos nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Ņemot vērā to, ka man pazīstamā Nellija Ločmele ir sevi apliecinājusi kā augstu profesionāli, kura orientējas gan juridiskajā, gan profesionālajā terminoloģijā, ir praktiski neiespējami, ka Nellija Ločmele neizprastu atšķirības starp tādiem Latvijas tieslietu sistēmā lietotajiem juridiskajiem terminiem kā “fakts”, “ziņa”, “viedoklis” un “patiesā labuma guvējs”.
Nellijas Ločmeles augsto profesionālās sagatavotības līmeni apliecina tas, ka viņai ir bakalaura grāds komunikācijas zinātnē, maģistra grāds politikas zinātnē, kā arī bakalaura grāds filozofijā. Turklāt Nellija Ločmele 2007.g. apguva starptautisko mācību programmu Bonnier Publishing Program, kas tiek pasniegta Stokholmā Bonnier Media University. Nellijas Ločmeles augsto profesionālo kompetenci apliecina arī tas, ka no 2009. gada viņa ir žurnāla Ir galvenā redaktore.
Ņemot vērā tik augstu kompetences līmeni, uzskatu, ka gadījumā, ja iesniegto ziņojumu par manu iespējamo noziedzīgo nodarījumu Saeimas komisijas sēdes laikā patiešām ir sagatavojusi man pazīstamā Nellija Ločmele, tad viņa nevarēja nezināt un neizprast atšķirību starp izteiktu viedokli un ziņu (verificējamu faktu).
Līdz ar to uzskatu, ka, piedēvējot man iespējamus noziedzīgus nodarījumus par mana viedokļa sniegšanu 2017. gada 18. septembrī Saeimas komisijas sēdes laikā, attiecīgā persona (vai man nezināma cita persona, vai man nezināma personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās), kas sagatavoja un iesniedza ziņojumu par maniem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Saeimas komisijas sēdes laikā, ir iesniegusi apzināti nepatiesu ziņojumu, lai pret mani panāktu kriminālprocesa uzsākšanu.
Uzskatu, ka pret mani ir veikts noziedzīgs nodarījums atbilstoši Latvijas Krimināllikuma 298. panta pirmajai daļai (Par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu). Aicinu Jūs atbilstoši Prokuratūras likuma 16. pantam īstenot likumā noteiktās darbības, lai nodrošinātu manu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
