Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga darbinieku totālās izspiegošanas skandāls pēc Drošības policijas veiktas divarpus gadu ilgas izmeklēšanas faktiski beidzies ar čiku: pēc sākotnējās dāsnās aizdomās turēto statusa piešķiršanas nule kriminālprocess izbeigts pat pret odiozāko šīs lietas personāžu – bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu.
Ilga un sistemātiska izspiegošana
Publiski par totālo sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013. gadā, kad novembra beigās valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta „Rīga” valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu ekspadomnieka R. Lazdiņa un divu viņa padoto – bijušā policijas darbinieka Inta Rubeža un bijušā Rīgas Centrālcietuma darbinieka Andra Savko atstādināšanu. Tika arī paziņots, ka Drošības policijā saistībā ar atklātajiem faktiem ir sākts kriminālprocess.
Lēmuma pamatā bija tolaik Alda Mūrnieka vadītās lidostas valdes saņemtās ziņas, ka šie trīs valsts kapitālsabiedrības darbinieki ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan lidostas darbiniekus, tostarp visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā. Lēmumu par trijotnes atstādināšanu parakstīja toreizējais lidostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andis Damlics.
Pēc tam vairākas nedēļas pārsteidzoša informācija bira kā no pārpilnības raga: atklājās, ka par lidostas Drošības departamenta līdzekļiem tikusi iegādāta gan aparatūra, kas ļauj noklausīties darbinieku telefonsarunas, gan speciālā programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt elektronisko saraksti. Ar šo ierīču un programmu palīdzību tad arī lidostā notikusi totālā izspiegošana.
Lidostas drošībnieki kontrolējuši pat valsts augstāko amatpersonu, kā arī politiķu un citu personu izlidošanu un ielidošanu caur lidostu Rīga, par viņu pavadītājiem un sagaidītājiem saglabājot videoierakstus, kas attiecas gan uz oficiālām vizītēm, gan privātiem braucieniem. Kontrolēti arī valsts tiesībsargājošo iestāžu un drošības iestāžu amatpersonu lidojumi.
Īpatnā izmeklēšanas virzība
Taču jau drīz parādījās nianses, kas lika domāt par to, vai gadījumā datus no R. Lazdiņa organizētās apjomīgās informācijas plūsmas nav smēlušies arī atsevišķi Drošības policijas darbinieki – turklāt ne tikai valstisku, bet arī savtīgu komerciālu apsvērumu vadīti. Jau 2014. gada vasarā publiski tika izteikti pieņēmumi, ka Drošības policijas darbības rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām R. Lazdiņam un viņa padotajiem.
Astoņi noklausītie, kuru vidū bija arī piecas augsti stāvošas lidostas Rīga amatpersonas, 2014. gada jūnija sākumā bija spiesti vērsties Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot viņus atzīt par cietušajiem šī kriminālprocesa ietvaros. Taču no Drošības policijas izmeklētāja Iļjas Boronovska tika saņemts atteikums: "Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums.”
Papildus šai Drošības policijas izmeklētāja atbildei iesnieguma autoriem aizdomas bija radījuši arī I. Boronovska uzdotie jautājumi pratināšanās, kas viņiem likuši domāt par izmeklēšanas virzīšanu R. Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policijas izmeklētāju, piemēram, vairāk bija interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas darbinieki cietuši no nesankcionētās izspiegošanas, bet gan – kuras personas viņus pamudinājušas vērsties tiesībsargāšanas iestādēs ar šādu iesniegumu.
Tikai pēc prokuratūras iejaukšanās 2014. gada nogalē Drošības policija bija spiesta iesnieguma autorus atzīt par cietušajiem. Taču vienlaikus tika atrasti arī citi iespējami vainīgie: par aizdomās turamajiem kļuva vesela virkne dažādos laikos lidostas vadībā bijušo amatpersonu, kurām izrādījās saistība ar speciālās aparatūras iegādi, - tostarp ne tikai A. Mūrnieks, bet arī A. Damlics, kurš 2013. gada nogalē bija tieši tas, kas atstādināja no amatiem R. Lazdiņu un viņa padotos.
Viņiem visiem Drošības policija inkriminēja amatpersonas bezdarbību. Piemēram, valdes locekle Arta Duntava saskaņojusi attiecīgās sarunu ierakstu aparatūras iepirkumu, valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse parakstījis iepirkuma līgumu, bet valdes locekļi Agris Balodis un Raimonds Rožkalns, pēc kura iesnieguma 2013. gadā decembrī šis kriminālprocess vispār tika sākts, laikus neesot atklājuši, ka aparatūra tiek izmantota nelikumīgai sarunu noklausīšanai.
Trīs nevainīgi drošībnieki
Apsūdzības izvēršana pret noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām amatpersonām izskatoties pēc Drošības policijas mājiena „labāk ne par vienu pārkāpumu neziņot, jo tiksi sodīts pats”, - tā pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas paziņoja A. Balodis, savukārt A. Luhse notikušo komentēja vēl īsāk: „Pilnīgas muļķības! Idiotisms!"
Taču A. Luhses notiekošā raksturojums izrādījās tikai daļēji patiess: pret viņu pašu prokuratūra kriminālprocesu izbeidza 2015. gada nogalē, taču vienlaikus tas tika izbeigts arī pret vienu no noklausītāju trijotnes – drošībnieku A. Savko.
Prokurors Džeralds Pooks bija secinājis – A. Savko gluži vienkārši esot „izpildījis savus darba pienākumus un tiešā priekšnieka rīkojumu", uzticīgi "paļaujoties, ka lidostā visi rīkojumi un visas darbības tiek veiktas likumīgi". Neesot „konstatēts, ka A. Savko būtu tīši, apzinoties, ka rīkojas nelikumīgi, piekļuvis pa telekomunikāciju tīklu pārraidāmās informācijas noslēpumam”.
Tagad, pusgadu vēlāk, kriminālprocess tā daļā ir izbeigts arī pret pārējiem diviem lidostas drošībniekiem – R. Lazdiņu un I. Rubezi, tā faktiski apstiprinot jau pirms diviem gadiem izteiktos pieņēmumus, ka izmeklēšanas gaita liecina par centieniem kriminālprocesu izbeigt bez sekām R. Lazdiņam un viņa padotajiem.
Tā paša prokurora Dž. Pooka pamatojums lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu pret izspiegotājiem, - viņš konstatējis, ka abu darbības ir tikušas veiktas „amata aprakstos paredzēto pienākumu izpildei, ar mērķi nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību, novērst korupcijas riskus un apdraudējumus lidostas darbībai, nevis kādām citām vajadzībām ārpus darba pienākumu izpildes”.
Vainīgi nevis izspiegotāji, bet iespējas devēji?
Tāpat prokurors secinājis, ka abi esot tikai saņēmuši no A. Savko (pret kuru kriminālprocess izbeigts jau iepriekš) „elektronisko datu, ko bija apkopojis un ierakstījis lidostas IT departaments, kontroles rezultātā iegūto informāciju”, turklāt visi trīs drošībnieki esot dzīvojusi stingrā pārliecībā, ka visas sistēmas „ir ieviestas un tiek izmantotas stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem”. Neviens viņus arī neesot brīdinājis, ka šī fizisko personu datu apstrāde notiek neatbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, tas ir, bez izspiegoto „nepārprotamas piekrišanas savu personas datu apstrādei”.
Saskaņā ar Dž. Pooka secināto visi trīs drošībnieki spējuši lidostas darbiniekus izspiegot tikai tāpēc, ka viņiem šādu iespēju devusi „lidosta ar IT departamenta starpniecību ar pašas iepirktu iekārtu” un nevis viņiem, bet „tieši lidostai bija jānodrošina iepirktās sistēmas darbība atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tieši lidosta bija atbildīga par šādas iekārtas izmantošanu, neievērojot normatīvo aktu prasības.”.
Līdz ar to par visu atbildīga esot lidosta Rīga, kas „pieļāvusi neattaisnojamu nevērību, nenodrošinot iekšējo normatīvo regulējumu šādas sistēmas izmantošanai”, savukārt drošībniekiem neesot bijis nekādas vēlmes ar nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
Tādējādi kriminālprocesā, pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, pāri vairs palikuši tikai trīs lidostas vadības pārstāvji, kuri saskaņā ar Drošības policijas un prokuratūras viedokli devuši drošībniekiem darbinieku izspiegošanas iespēju, bet neesot viņiem pietiekami skaidri norādījuši, ka nelikumīgi izspiegot citus cilvēkus nav pieļaujams, - tie ir A. Mūrnieks, A Damlics un vēl arī IT departamenta vadītājs Aldis Ešmits.
Cietušie prasa nomainīt prokuroru
Taču teorētiski pastāv iespēja, ka ar triju „grēkāžu” stāšanos tiesas priekšā totālās izspiegošanas skandāls varētu arī nebeigties: vairāki lidostas darbinieki ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību, pieprasot ne tikai atcelt Dž. Pooka lēmumu, bet arī nomainīt šo prokuroru kā procesa virzītāju un izvērtēt viņa atbildību.
Viņi sūdzībā norāda: nav šaubu, ka ir noticis noziegums - nelikumīga sarunu ierakstīšana un noklausīšanās, savukārt pirmstiesas izmeklēšanas laikā precīzi noskaidrots, ka tieši R. Lazdiņš un I. Rubezis uzdevuši A. Savko slepus noklausīties lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunas un pēc tam vairāk nekā gadu iepazinušies ar šo sarunu ierakstiem, tos ne tikai atskaņojot, bet arī lejuplādējot.
Cietušie arī norāda, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir stingri noteikta kārtība par to, kā tiek veikta telefonsarunu ierakstīšana un noklausīšanās slēptā veidā, kā arī noteikti tiesību subjekti, kas ir tiesīgi veikt šādas darbības, starp kurām nav minēta ne lidosta, ne tās struktūrvienība – Drošības departaments.
„Raimondam Lazdiņam kā bijušajam Ministru prezidenta padomniekam drošības jautājumos un Intam Rubezim ar vairāk kā 20 gadu stāžu Valsts policijā tas nepārprotami ir zināms,” norādīts sūdzībā, vēl piebilstot, ka R.Lazdiņš kā Drošības departamenta direktors, un I.Rubezis kā departamenta Analītiskās nodaļas vadītājs bija labi informēti par to, kādu personas datu apstrāde ir reģistrēta, bet kādu - nav.
„Tas nozīmē, ka Raimonds Lazdiņš un Ints Rubezis minētās darbības ir veikuši ar nodomu (tīši) un apzinājušies savu darbību kaitīgumu un to, ka šādu personas datu apstrāde slēptā veidā, neinformējot datu subjektu par viņu datu apstrādes nepieciešamību, neinformējot par skaidru mērķi un nepieciešamību apstrādāt datu subjekta datus, ir pretlikumīga,” secina totālajā izspiegošanā cietušie. Nu viņi gaida, ko lems Ģenerālprokuratūra.
Nenoziedzīgā izspiegošana: ko konstatēja prokuratūra
„Pirmstiesas izmeklēšanas laikā kriminālprocesā, pamatojoties uz pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtajiem pierādījumiem, 2015.gada 23.jūlijā un 2016.gada 26.janvārī tika saukts pie kriminālatbildības Lazdiņš Raimonds par to, ka viņš laika posmā no 2012.gada vasaras līdz 2012.gada 5.oktobrim, būdams valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta “Rīga” Drošības departamenta direktors, zinot, ka lidostā notiek tālruņu sarunu ierakstu sistēmas NICE Recording Express 6.2.7. iepirkums, deva norādījumu viņa tiešā pakļautībā esošajam lidostas Drošības departamenta Analītiskās nodaļas vadītājam Intam Rubezim vienoties ar lidostas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktoru Raimondu Arāju par ierakstu sistēmas faktisko izmantošanu Drošības departamenta vajadzībām.
Laika posmā no 2012.gada 5.oktobra līdz 2012.gada 8.oktobrim R. Lazdiņš deva rīkojumu I.Rubezim uzsākt izmantot lidostas IT departamenta doto pieeju NICE Recording Express 6.2.7. sistēmā veiktajiem lidostas darbinieku stacionāro tālruņu sarunu ierakstiem un veikt iepazīšanos ar lidostas IT departamentā ierakstīto lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunu saturu, tās atskaņojot, un informēt R. Lazdiņu par šo sarunu saturu, nepārliecinoties par to, vai lidostas darbinieku personas datu apstrāde tiks veikta, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.
Saņemot R.Lazdiņa rīkojumu, I. Rubezis, nepārliecinoties par to, ka personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, uzdeva viņa tiešā pakļautībā esošajam lidostas Drošības departamenta Analītiskās nodaļas analītiķim Andrim Savko izmantot lidostas IT departamenta doto pieeju NICE Recording Express 6.2.7. sistēmā veiktajiem lidostas darbinieku stacionāro tālruņu sarunu ierakstiem un veikt iepazīšanos ar lidostas IT departamentā ierakstīto lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunu saturu, tās atskaņojot, informējot I.Rubezi par šo sarunu saturu, kurš šo informāciju nodeva R. Lazdiņam.
Kā rezultātā, laika posmā no 2012.gada 9.oktobra līdz 2013.gada 5.decembrim R.Lazdiņš tīši pārkāpa pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpumu, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.daļas prasības, tas ir nesaņemot datu subjekta piekrišanu, saņemot informāciju no I. Rubeža par lidostas IT departamenta NICE Recording Express 6.2.7. sistēmā ierakstīto un A. Savko atskaņoto lidostas darbinieku tālruņu sarunu saturu, tādējādi ar savu rīcību tīši pārkāpjot pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpumu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personu interesēm, R. Lazdiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 144.panta 1.daļā.”
No Rīgas rajona prokuratūras prokurora Džeralda Pooka lēmuma
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
