Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Totalitārisma vilinājums

Aleksandrs Giļmans, Nepilsoņu kongresa pārstāvis
21.03.2016.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikvienai propagandai ir Ahileja papēdis: tās varoņi un tās naida objekti, kā likums, ir ļoti līdzīgi viens otram. Šodienas briesmīgie ienaidnieki burtiski kopē pagātnes drosmīgo cīnītāju izturēšanos.

Tēvijas propagandai tas šajā ziņā ir ļoti raksturīgi. Pērn visa valsts apsveica deviņdesmitajā dzimšanas dienā nelokāmo disidenti Lidiju Doroņinu-Lasmani. Drosmīgā sieviete nepagurdama nesa tautiešiem brīvības vārdu. Okupācijas režīms viņu par to lika savos moku kambaros, bet nesalauza.

Maksims Koptelovs ir trīs reizes jaunāks. Sabiedrībā viņam nekādi laimes vēlējumi trīsdesmit gados jubilejā neskanēja. Taču viņa dzīvē jau ir bijušas kratīšanas un aizturēšanas, drīz būs arī moku kambari. Protams, Rīgas cietums ir daudz komfortablāks nekā Vorkutas un Mordovijas lēģeri. Arī soda laiks ir īsāks. Taču pārāk maigie citādi domājošo vajāšanas trūkumi tiks novērsti – Saeimā nonākuši Krimināllikuma grozījumi, un nākamie disidenti tik viegli cauri netiks.

Pati par sevi Doroņinas-Lasmanes un Koptelova darbība ir tikpat līdzīga kā izlūka varoņdarbi un spiega intrigas. Viņa sapņoja par Latvijas neatkarību nopietni, viņš par Latvijas apvienošanu ar Krieviju – pa jokam. Abi izmantoja vienu un to pašu metodi: izplatīja savas noziedzīgās idejas ar tādiem līdzekļiem, kādus pieļāva viņu laikā pieejamā tehnika.

Abi nekādā gadījumā nevēlējās varmācību. Abu idejas bija kategoriski nepieņemamas viņu laikabiedru nomācošam vairākumam: padomju cilvēkiem – Latvijas atvienošanās, Latvijas cilvēkiem – neatkarības zaudēšana. Līdzīgas iniciatīvas ne reizi vien tikušas iztiesātas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tā nemainīgi konstatējusi: ikviens viedoklis, kurš nesatur aicinājumu uz vardarbību, lai cik ar tas vairākumam liktos nepopulārs un šokējošs, ir politiskās debatēs pieļaujams.

Bet, neraugoties uz to, tā pati sabiedrība, kura pilnīgi pelnīti cildina Doroņinu-Lasmani, ir gatava atņemt brīvību Koptelovam. Iespējams, tāpēc, lai pēc gadiem 60 celtu viņu uz pjedestāla un sajūsmināti izjautātu par grūtībām ceļā uz mērķa piepildījumu.

Viena no kliedzošākajām cildenās pagātnes un apkaunojošās tagadnes pretrunām ietverta attiecībās ar tautiešiem ārzemēs. Lūk, drosmīgie tautfrontieši dodas pie trimdas latviešiem pēc politiska un materiāla atbalsta. Lieliska tautas vienotība pār barjerām!

Toties krievu ļaunprāši no Latvijas virina Krievijas iestāžu durvis, diedelēdami Jūdasa grašus savai graujošajai darbībai pret mūsu valsti. Nav robežas nodevēju un viņu impērisko manipulētāju zemiskumam! Par to modrie Latvijas žurnālisti uzņēmuši atmaskojošu filmu Ģenerālais plāns.

Un te, lūk, propagandisti var nonākt lamatās. Kamēr viņi jauc galvu tautai, viss viņiem izdodas. Pagātnes veikuma slavēšanas un tagadnes darbu nosodīšanas ekspresija padara šajā tekstā minētos salīdzinājumus par zaimiem, kādus var atļauties vien nedaudzi ienaidnieki.

Daudz bīstamāk ir pašiem noticēt savai propagandai. Tā, kā to savulaik darīja padomju vara Latvijā. Bet tieši šis risks šodien ir milzīgs. Ģenerālā plāna scenāriste Sanita Jemberga ir ļoti sarūgtināta par to, ka Nils Ušakovs izvairījās no dalības filmas apspriešanā. "Mums nepieciešama diskusija nevis ar margināļiem, kuri parādīti filmā, bet ar tiem, kuri pārstāv krievvalodīgo vairākumu," viņa saka.

Cik pazīstama atziņa! Tieši tā sprieda arī padomju ideologi. Proti – margināļi Gunārs Astra un Lidija Doroņina-Lasmane (Aleksandrs Gapoņenko un Vladimirs Lindermans) nav nopietni ņemami – viņi vienkārši jāiesēdina. Ir jārunā ar tiem, kuri patiešām pārstāv lojālos latviešus (krievus), – Anatoliju Gorbunovu un Jāni Peteru (Nilu Ušakovu un Sergeju Dolgopolovu).

Šodien mēs zinām, kā viss beidzās. Līdzko varas pozīcijas sašūpojās, noskaidrojās, ka Astra un Doroņina-Lasmane no vienas puses un Gorbunovs ar Peteru no otras ir faktiski vienādi domājoši. Protams, pirmie nicina otros, toties otrie pamanījās palikt augšā, neraugoties pat uz radikālām režīma izmaiņām. Un intuīcija man vēsta, ka tad, ja Koptelova sapnis piepildītos, autonomās Krievijas republikas Latvijas priekšgalā būtu tieši Gorbunova un Petera kloni, kuriem jau ir vadoša darba pieredze neatkarīgā Latvijā.

Taisnības labad jāteic, ka Latvijas elite ir piesardzīgāka nekā padomju un pārlieku neuzticas Saskaņai, nelaižot to pie varas. Toties paši saskaņieši izturas tieši tā, kā Gorbunovs Atmodas sakumā: kritizē radikāļus savās rindās, apliecina lojalitāti vienlaikus valstij un saviem ar valsti neapmierinātajiem vēlētājiem, akurāti manevrē saskaņā ar acumirkļa prasībām.

Vienu vārdu sakot, rēķināties ar Ušakovu kā ar partneri vienotas Latvijas sabiedrības veidošanā ir tikpat pārsteidzīgi, kā savulaik rēķināties ar Gorbunovu vienotas padomju tautas veidošanā. Taču sliktāks ir kas cits: piemērotas kandidatūras Latvijas krievu vidē vienkārši nav. Protams, parlamentā sēž tādi pareizi biedri kā Aleksejs Loskutovs vai Andrejs Judins. Pēdējais lien no ādas laukā, lai iesēdinātu visādus koptelovus. Vai tiešām viņi jums nevienu neatgādina?

Vai tiešām jūs esat aizmirsuši nelokāmo PSRS aizstāvi Alfrēdu Petroviču Rubiku, kurš nosēdēja sešus gadus par savu pārliecību? Taču arī saistībā ar viņu viss nav viennozīmīgi.

Iznācis no cietuma, Rubiks vadīja galējai opozīcijai piederīgo Sociālistisko partiju. Taču viņa opozīcija pastāvēja pieļaujamā – ekonomiskā – formā. Nacionālos jautājumos viņš vairs nebija kangars. Viņš uzvedās īsti Gorbunova stilā: nosodīja tos, kas cīnījās pret skolu reformu, uzstājās pret valodas referendumu. Septiņdesmit četru gadu vecumā Rubiks kļuva par Eiroparlamenta deputātu un tur bija daudz tuvāks latviešu kolēģiem nekā svešiniekiem Mirskim un Ždanokai. Judinam šodien ir tikai 46. Vai mums ir garantija, ka pēc trīsdesmit gadiem viņš neatgriezīsies pie savas tautas?

Ir rupja, taču precīza krievu paruna: "Lai kā arī vilku nebaro, viņš vienalga skatās uz mežu." Tā ļoti precīzi apraksta to, kam liels vairums cilvēku dod priekšroku saistībā ar nacionālo. Proti, to, ka tautieši mums vienmēr tuvāki nekā citas izcelsmes līdzpilsoņi. Pat, ja tautiešiem kaut kādu iemeslu dēļ ir naidīgas valsts pase.

Šodien vilka no parunas uzvedības modelis pat ierakstīts Satversmes ievadā: "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem..." Savadi būtu gaidīt no cittautiešiem citu sapņus.

Man nav šaubu, ka tad, ja Latvijā pēkšņi parādītos zaļie cilvēciņi, viņus sajūsmināti sagaidītu apmēram tikpat ļaužu, cik nobalsoja par krievu valodu referendumā pirms četriem gadiem. Taču – pat kopā ar nepilsoņiem šo pieaugušo nebūtu vairāk par pusmiljonu. Pret tādu notikumu pavērsienu uzstātos vairāk nekā 820 tūkstoši vēlētāju – latviešu. Arī tikpat, cik minētajā referendumā.

Tieši šis apstāklis ir mūsu republikas neatkarības garantija: tā ir vajadzīga Latvijas pilsoņu vairākumam. Tāpēc, lai cik arī mēs neklaigātu par nepārejošo Krievijas agresivitāti, tā ne reizi nav iejaukusies to teritoriju notikumos, kur nevar rēķināties ar nomācoša iedzīvotāju vairākuma atbalstu.

Taču daudziem līdzpilsoņiem šī vienkāršā patiesība nez kāpēc liekas nepieejama. Nacionālā elite pastāv acīmredzamā histērijā un arvien vairāk ļaujas totalitārisma vilinājumam. Protams, ir vienkāršāk aizliegt citādu domāšanu un visus neapmierinātos ietupināt. Tomēr, mīļie latvieši, totalitārs rāmums ir mānīgs un nedrošs. Padomju vara par to pārliecinājās pati uz savas ādas. Vai ir vērts atkārtot tās kļūdas? Jo vairāk, ja nav reālu draudu.

Pārpublicēts no delfi.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...