Trīs vienkārši jautājumi „valsts drošības iestādei” SAB par Dūklavu un viņa biznesa partneri: jūs esat meļi vai sliņķi?
PIETIEK28.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir oficiāls informācijas pieprasījums, kas aizvadītās nedēļas beigās ir nodots nosūtīšanai Satversmes aizsardzības birojam (SAB) saistībā ar tā paziņojumu, nākot klajā ziņām, ka pašreizējā zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) biznesa partneris Krievijā nodarbojas ar kuģu būvi Krievijas kara flotes vajadzībām.
„Jūsu iestāde ir paziņojusi, ka tā „vērtē publiski izskanējušo informāciju, ka zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) partneris ražotnē "Piebalgas alus", Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs būvē kuģus Krievijas armijai” un ka „SAB izskanējušo informāciju ir pieņēmis vērtēšanai”.
Saistībā ar šo publiskoto informāciju atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju/atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) vai Jūsu iestādei minētā informācija, kas jau ilgāku laiku ir bijusi publiski pieejama, iepriekš ir vai nav bijusi zināma?
2) ja minētā informācija Jūsu iestādei ir bijusi zināma jau iepriekš, tad kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde tagad paziņojusi, ka tā jau līdz šim zināmu informāciju tagad ir „pieņēmusi vērtēšanai”?
3) ja minētā informācija Jūsu iestādei nav bijusi zināma jau iepriekš, tad kā izskaidrojama šī nezināšana, ņemot vērā, ka šī informācija publiski ir bijusi pieejama jau ilgi un Jūsu iestādei, piešķirot pielaidi valsts noslēpumam (kāda ir piešķirta minētajam J. Dūklavam), ar likumu ir uzdots izvērtēt visu pieejamo informāciju par konkrēto personu?
Informācijas un atbilžu pēc būtības prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Lato Lapsa
Rīgā, 2018. gada 25. maijā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
