"Trūkumā nonākušais" Gobzems maina orientāciju - ziedo 12 000 eiro "Vienotībai"

- Vai esat pēdējā laikā kādai politiskai partijai ziedojis?

- Vispār nekomentēju pēdējā laikā nevienas savas darbības. Es ļoti par to atvainojos, bet tāda ir mana izvēle.

- Nejautāju komentāru, jautāju – esat vai neesat ziedojis?

- Nekomentēju vispār neko par to, ko es daru. Vienkārši tāda ir mana izvēle, es tiešām par to ļoti atvainojos. Arī par šo jautājumu, tāpat kā par visiem citiem jautājumiem. Šobrīd vienkārši nevēlos neko komentēt.

- Kādā veidā tad varētu iegūt jūsu atbildes. Mūs tomēr interesē, ņemot vērā jūsu pēdējā laika paziņojumu par to, ka jūs likvidējat biroju: iepriekš jūs bijāt Latvijas Attīstībai atbalstītājs, bet tagad ir ļoti liels ziedojums Vienotībai. Tādēļ ir vairāki jautājumi.

- Ja drīkst, es tomēr negribu neko komentēt par to, ko es daru, vai to, ko es nedaru. Es esmu pietiekami daudz publiski runājis par visu ko un esmu sapratis, ka es šobrīd to nevēlos darīt. Ja jūs konstatējat, ka tāds ziedojums ir, droši vien, ka tur nav kļūdu.

- Un kāda ir jūsu motivācija – kādēļ tieši Vienotībai?

- Drīkst tālāk nē? Es esmu privāta persona un drīkstu neatbildēt uz jautājumiem. Es vienmēr ar žurnālistiem esmu ļoti atklāts, runāju, bet esmu sapratis, ka šobrīd to nevēlos.

- Un kad jums varētu rasties vēlme atbildēt uz šādiem jautājumiem?

- Varbūt tas kādreiz viss mainīsies.

- Un šobrīd tas nemainās?

- Šobrīd esmu privātpersona, kas nevēlas publisku komunikāciju. Es arī nepubliskoju nekādus rakstus.

- Pavisam nesen jūs tomēr publiskojāt…

- Tas bija pavisam nesen, tagad tas ir mainījies.

- Kad šīs pārmaiņas notika?

- Tāda ir mana subjektīvā vēlme. Es neskaitīju konkrētu datumu.

- Var noprast, ka tas ir noticis pēdējās dienās, bet arī pēdējās dienās ir bijis šis ziedojums.

- Tas nav pēdējās dienās. Ja jūs sekojat līdzi, tad es vispār nekomunicēju arī par Zolitūdes lietu, kurā es joprojām esmu advokāts, ne ar vienu žurnālistu. Nekādus jautājumus nerunāju. Vienkārši procesā notiek kustība.

- Bet pavisam nesen es lasīju jūsu rakstu.

- Kādu?

- 25.jūnijā bija publicēts raksts ar virsrakstu „Ak Dievs, to visu pārlasot, es izklausos pēc čīkstoša jefiņa”’.

- Nu, mans Facebook ieraksts privātā kontā nav publisks paziņojums, ko es arī neesmu komentējis. Līdz pat šai dienai man neviens nav jautājis nekādus jautājumus. Tas, kas ir bijis publiski, tā ir katra privāta interpretācija.

- Bet jūs ar to paziņojāt, ka esat nolēmis atbrīvot no darba savus darbiniekus un likvidēt biroju. Tomēr tas notika publiskā telpā.

- Mans Facebook profils ir ar slēgtu man sekojošu cilvēku loku, un droši vien tā ir mana privāta lieta, ko es ielieku savā profilā. Es tur esmu arī savus suņus un kaķus ielicis kaut kad. Par to jau jūs nerakstāt. Es to neuzskatu par oficiālu avotu, kurā es runāju kaut kādus oficiālus paziņojumus.

- Tad tas neatbilst patiesībai, ka esat atlaidis darbiniekus un slēdzis biroju?

- Arī uz šo jautājumu es neatbildēšu.

- Tomēr advokāts nav gluži privāta persona, tomēr publiska, it īpaši, ja nāk klajā ar šādiem paziņojumiem.

- Jā, esmu advokāts, bet es neesmu politiķis, es neesmu nevienas partijas biedrs, neesmu nevienas biedrības biedrs, nekad neesmu bijis saistīts ar politiskiem procesiem, izņemot Sabiedrība citai politikai sen atpakaļ. Līdz ar to viss, kas ir bijis publiskajā telpā, ir bijis mana privāta vēlme vai iniciatīva to ļaut vai neļaut publiskot.

Es varu nekomentēt to, ko es daru. Man nav nekur tāda noteikuma, ka man ir viss jākomentē. Es tīri cilvēciski saku – tam nav nekāda sakara ar to, ka jūs man piezvanījāt vai kāds cits man būtu piezvanījis. Es vienkārši šobrīd nevēlos. Tā ir mana cilvēciska vēlme neko šobrīd nekomentēt. Es ļoti lūdzu to respektēt. Tam nav nekāda sakara ne ar vienu no manis veiktajām darbībām, ne ar vienu manu ierakstu Facebook vai kur citur. Vienkārši nevēlos. Es taču drīkstu kādreiz arī nevēlēties.

- Tomēr ziedojums politiskai partijai ir publisks solis, un tas ir saistīts ar politisku partiju.

- Bet ziedot taču es arī drīkstu tam, kam es vēlos ziedot, un to, ko es vēlos ziedot. Un man nevienam nav jātaisnojas, ko es ziedoju, kam es ziedoju, vai vispār es varu atļauties ziedot un tādā garā.

- No vienas puses jūs Facebook ziņojat, ka slēdzat biroju, bet no otras puses šis ziedojums...

- Vai jūs tur redzat kādu pretrunu? Es tur neredzu pretrunu. Ja jūs domājat, ka mans ieraksts Facebook nozīmē, ka es tagad esmu kļuvis par bomzi un pilnībā bankrotējis, tad jūs kļūdāties.

- Bet varbūt tos 12 tūkstošus varēja izmaksāt darbiniekiem kā kompensācijas, nevis ziedot partijai?

- Bet vai jūs zināt, kādas ir manas attiecības ar darbiniekiem? Tās ir arī manas privātas attiecības.

- Jūs savā komentārā rakstāt, ka nekas nav tik dārgi kā aizstāvēt nabagus.

- Tas tiešām ir dārgi, tas ir ļoti, ļoti dārgi. Tas ir dārgi gan materiāli, gan emocionāli, tas ir visos iespējamos veidos dārgi. To es varu apgalvot. Tā ir.

- Jūs esat slēdzis savu biroju un cilvēki ir palikuši bez darba, diez vai jūs turpināsiet viņus uzturēt...

- Mani darbinieki ir pietiekami profesionāli, lai nepaliktu neviens bez darba.

- Bet viņi droši vien savu karjeras attīstību saistīja ar jūsu biroju.

- Arī to es nekomentēšu.

- Vai jūs, kaut arī paziņojis par biroja slēgšanu un darbinieku atlaišanu,  joprojām braucat ar Porsche Cayenne?

- Arī to es nekomentēšu.

- Kāpēc?

- Tā ir mana privātā dzīve, es varu atļauties nekomentēt savu privāto dzīvi.

- Ja es pareizi saprotu – tātad tomēr izputējis un bez naudas, kā varēja šķist, jūs neesat?

- Principā … Bet iedomājieties situāciju, ka jūs pārstāvat tiesā kaut kādus 100 nezināmus cilvēkus un darāt to bez maksas. Jums tur rodas kaut kādi izdevumi, jo jums regulāri ir jāgatavo kādi dokumenti un, lai tos sagatavotu, jums vai nu pašam ir jāiegulda savs laiks, tādā veidā ziedojot no tā, ko varētu tajā laikā nopelnīt, vai jāalgo kāds, kas sagatavo šos dokumentus. Ieskaitot dažādus tulkošanas darbus, juridiskās literatūras meklēšana, ārstu atzinumu izprasīšana utt. Jums tas viss ir bijis kaut kādā laika posmā jāorganizē. Labāk, sliktāk – par to var strīdēties. Vienam patīk, otram nepatīk. Visiem neizpatiksi. Tas prasa arī kaut kādu laika patēriņu. Maksimums tas prasa arī izpētes izdevumus. Un jums pretī ir jūsu oponenti procesā, kas, nebaidīšos teikt, būs viens no visu laiku nozīmīgākajiem tiesas procesiem Latvijas vēsturē, jums pretī stāv neierobežoti finanšu, sabiedrisko attiecību, neierobežoti visa veida resursi. Loģiski, ka jūs nevarat pret šiem visiem resursiem stāvēt pretim tādā izpratnē, kā tas ir bijis, ja tam stājas pretim ilgtermiņā. Piekrītat? Ja? Iet pret tik neierobežota resursa apmēru, tad ir jāpieņem kaut kāds lēmums, lai jūs varētu stāvēt pretim. Un jūs šos lēmumus pieņemat, lai arī cik skarbi šie lēmumi nebūtu. Un šādus lēmumus esmu pieņēmis, apzinoties, kas ir mani oponenti konkrētā procesā, kurā es joprojām esmu un būšu advokāts. Un savu advokāta solījumu saviem klientiem nekad dzīvē neesmu lauzis, un nelauzīšu arī šoreiz.

- Un to visu darīsiet bez biroja un bez darbiniekiem?

- Tā jau būs mana lieta, kā es to varēšu izdarīt.

- Vai tie 12 tūkstoši nebūtu labāk noderējuši, lai algotu darbiniekus, nevis ziedot valdošajai partijai?

- Vēlreiz – savus privātus lēmumus tīri cilvēcisku apsvērumu dēļ es nevēlos komentēt.

Novērtē šo rakstu: