Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Turkmenistāna - ir vērts vērot

Pēteris Apinis, ārsts
29.07.2013.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaspijas Austrumkrastā, starp Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, sava tālredzīgā vadoņa, arkadaga un līdera - varoņa, Valsts prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova viedā vadībā dzīvo un strādā dižā turkmēņu tauta. Visiem, kas vēlas šeit lasīt kaut ko nicinošu vai, nedod, Dievs, komisku, es lūdzu likt šo rakstu nost, jo nekā smieklīga te nebūs.

Dižais Valsts prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, pēc profesijas zobārsts, par prezidentu kļuvis pirms sešiem gadiem, kad 2006. gada decembrī Turkmenistānas zemi atstāja turkmēņu tautas tēvs Turkmenbaši Saparmurats Nijazovs, ko tauta bija ievēlējusi par prezidentu uz mūžu.

Nijazova vietā par prezidentu kļuva kādreizējais Medicīnas universitātes dekāns, vēlāk veselības ministrs un vicepremjerministrs Berdimuhamedovs, kurš lielā mērā bija spiests pārņemt sava priekšgājēja tradīcijas un retoriku. Tomēr viens ir skaidrs - Nijazovam dzīvam esot, visās pilsētās tika uzstādīti prezidenta pieminekļi zeltā, toties pašreizējam prezidentam ir viens balts piemineklītis pie Veselības takas sākuma.

Uz Turkmenistānas galvaspilsētu Ašhabadu jeb, kā tagad sauc, Ašgabatu nevar skatīties bez pārsteiguma - tāda celtniecība pasaulē reti pieredzēta. Tiek celtas ministrijas, dzīvojamās ēkas, universitātes, skolas, rūpnīcas. Pilsētas ielas ir gludas kā stikls, trīs vai pat piecas joslas katrā virzienā. Patiesībā pēdējo piecpadsmit gadu laikā blakus vecajai pilsētai tuksnesī radusies pilnīgi jauna - padsmit stāvu augsta, baltā marmorā (tas tiek importēts).

Vienkāršoti būtu salīdzināt šo pilsētu ar Silamē Igaunijā (vai Sedu tepat Latvijā), tikai arhitektūru un celtniecību pārnesot par sešdesmit gadiem un reizinot ar 100. Kaut arhitekti ir franči, bet būvuzraugi un celtniecības vadītāji - turki, arhitektūrai neglābjami caurvijas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Amerikas un piecdesmito gadu Krievijas klasicisms ar kolonnām, arkām, sarkaniem jumtiem. Tūkstošiem jaunu ēku, visas baltas, visas tiek naktī izgaismotas.

Vismaz desmit lieli obeliski - neatkarībai, neitralitātei, seno turkmēņu varonībai, bijušajam prezidentam Turkmenbaši Nijazovam (grozās ap asi līdzi saulei) utt., pret kuriem mūsu Brīvības piemineklis ir pavisam neliels. Visur strūklakas, kas naktī tiek izgaismotas.

Šī pilsēta ir fascinējoša. Visur, kur nenotiek būvniecība, tuksnesī tiek stādīti koki (galvenokārt dažādas priedes un ciedri), katram pienāk laistāmā caurulīte, pa ko koks katru dienu saņem ūdeni. Pēc gadiem divdesmit Ašgabata būs pilnīgi zaļa un ieskauta mežos.

Viesnīca, kurā vadīju naktis, atrodas uz galvenā Ašgabatas krustojuma. Vienā pusē Prezidenta pils, pretī - Aizsardzības ministrija ar Aizsardzības akadēmiju, trešajā stūrī Universitāte, ceturtajā - viesnīca. Diezgan skaidri nolasāmas iepriekšējā prezidenta prioritātes.

Patiesībā mans mērķis nav vērot arhitektūru, bet Turkmenistānas medicīnu. Esmu uzaicināts uz konferenci un izstādi. Dižais Valsts prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs paziņojis, ka Turkmenistānā tagad drīkstēs būt arī nevalstiskas organizācijas, un kā pirmā, iespējams, radīsies zobārstu biedrība ar Gurbanguli Berdimuhamedovu Goda prezidenta amatā, bet veselības ministrs pat pieļauj domu, ka Turkmenistānā būs atļauta ārstu biedrība, medicīnas žurnāls un pēcdiploma izglītība ne tikai valsts stingri noteiktajā kārtībā.

Sākotnēji pārsteidz izstāde. Katrā stendā, t.sk. Grindex stendā atrodas liels dižā Valsts prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova portrets. Vēlāk izrādīsies, ka tāds atrodas arī katra ārsta kabinetā, tikai tur prezidents fotografēts baltajā ārsta halātā. Pie sienām kalendāri ar prezidenta attēlu jūlijā, un nav ne mazākā pamata domāt, ka prezidenta bilde nerotā arī citus mēnešus.

Izstādē piedalās vairāk nekā sešdesmit firmu, bet pārsteidzoša ir apmeklētība - 11.00 izstādi atver vicepremjers, bet 12.00 ienāk tūkstošiem ārstu, galvenokārt kundzes garajās, košajās turkmēņu kleitās un spilgtos lakatos ap galvu.

Konferencē visi referāti sākas un beidzas ar pateicību tālredzīgajam vadonim, arkadagam Valsts prezidentam. Televīzijā un avīzēs tas tiek plaši atspoguļots, galvenokārt ar uzsvaru nevis uz medicīnas saturu ziņojumā, bet uz šo pateicību. Vispār televizora ekrānā prezidents redzams turpat vai nepārtraukti.

Un tomēr tas nav tik uzkrītoši kā iepriekšējā prezidenta Saparmurata Nijazova laikā, kad prezidenta vārds tika piešķirts pilsētai, ostai, fermām, armijas vienībām, ielām, zirgu sugai, kalna virsotnei, pasaulē garākajam kanālam, kuģiem, bērniem un meteorītam. Savas darbības laikā Nijazovs pārdēvēja janvāri savā, bet aprīli - savas mātes vārdā, kā arī aizliedza baletu, zelta zobus un mūzikas ierakstus. Tagad viss lēnām atgriežas civilizētākās formās.

Līdz ar izstādi tiek atvērts jauns sešstāvu zobārstniecības centrs astotā molārā zoba formā. Uz centru no ielas pāri pagalmam ved savus simt metrus garš vanšu tilts. Telpās uzkrītoši ir turkmēņu paklāji un televizori, ļoti plašas priekštelpas, konferenču zāles utt.

Man ir izdevība iepazīties arī ar citiem blakusesošiem centriem. Miljonu pilsētā no jauna uzbūvētas vismaz 15 slimnīcas - centri. Pirmo - kardioloģijas - centru 1998. gadā uzcēlis vēl iepriekšējais prezidents - sešstāvu ēku ar 27 pacientu gultām, šis centrs bijis paredzēts valsts vadībai. Pašreizējā prezidenta vadībā tiek piebūvēts jauns korpuss, bet centrs pārvērsts par visiem pieejamu kardioloģiskas diagnostikas korpusu. Tiesa, vienīgā digitālā angiogrāfa izmantošana, salīdzinot ar Stradiņa slimnīcu, liek atcerēties 1995. gadu.

Tas, ka pilsētā jau uzbūvēts mātes un bērna veselības centrs ar 500 gultām, bet vēl tiks būvēts lielāks - ar 600 gultām (ir jau pilsētā arī Bērnu slimnīca, Dzemdību nams), rada iespaidu, ka valsts vadība vienkārši ar celtniecību cenšas parādīt savu attieksmi pret veselību. Visā pilsētā rekonstrukcija tiek veikta pēc principa - veco ēku nojauc, jaunu uzceļ. Jaunuzceltā Ātrās palīdzības slimnīca tiks atklāta vēl šogad ar 400 gultām, bet vēl lielākā Sarkanā krusta slimnīca jau nule vērusi durvis. Katrā ziņā Ašgabatā būs vieta jebkuram savārgušam pacientam ilgi gulēt slimnīcā.

Tehnoloģijas šajās slimnīcās varenas, modernas, nesavienojamas un vāji izmantotas. Kolēģi jauki, atvērti sarunām un ieinteresēti modernā medicīnā, lielākoties beiguši Maskavas vai Minskas augstskolas. Toties Ašgabatas Medicīnas universitāte ir fantastiska - balta, plaša, zeltītiem kupoliem (nesalīdzināmi lielākiem kā mūsu pareizticīgo katedrālei).

Nepakautrējos pajautāt, kā kolēģi personiski uztver savu Valsts prezidentu. Pārsteidzoši, ka liela daļa bija ar viņu saskārušies laikā, kad Berdimuhamedovs bijis ārsts, dekāns, slimnīcas vadītājs. Bijis vienkāršs, neticami strādīgs un prasīgs pret citiem. Disertācijas aizstāvējis akadēmiķa Ļeontjeva vadībā Maskavā.

Valsts sabūvējusi milzumu sanatoriju. Lai tās piepildītu, vismaz trešdaļai nācijas vismaz reizi gadā jādodas uz sanatoriju, un to lielākoties apmaksā darbvieta (parasti ministrija vai resors). Līdz ar to turkmēņiem nav nepieciešams piepūlēt smadzenes - kur pavadīt atvaļinājumu. Sanatorijas nodrošina tautas veselību, dziedinot ar dūņām, sāli un ārstniecības augiem.

Tam ir dziļš pamats, jo akadēmiķis, medicīnas un ekonomikas zinātņu doktors Gurbanguli Berdimuhamedovs nule pabeidzis grāmatu "Turkmenistānas ārstniecības augi" trīs sējumos. Šis darbs jau iztulkots krievu, angļu un vēl sešās valodās. Virzienus veselības aprūpei nosaka prezidenta monogrāfija "Turkmenistānas veselības aprūpes zinātniskie pamati".

Viss sliktais nāk no salīdzināšanas. Turkmenistānā dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, proti, divarpus reizes vairāk nekā Latvijā. Tādēļ uzbūvēta sešpadsmit stāvu moderna Veselības ministrija. Veselībai tērē desmitiem reižu lielāku finansējumu, ārsti saņem dzīvokļus speciālā mikrorajonā starp ministriju un jaunbūvējamajiem ārstniecības centriem.

Turkmenistānas bagātība ir gāze un nafta. Valsts ekonomikas pamatā ir ceturtās lielākās gāzes atradnes pasaulē. Tāpēc Turkmenistānas iedzīvotāji, kam ir mašīna, saņem pusotras tonnas benzīna par brīvu. Bet benzīna cena ir astoņas reizes zemāka nekā Latvijā.

Par dzīvokļiem un komunālo saimniecību jāmaksā simboliski komunālie maksājumi, kas lielam dzīvoklim ir ekvivalenti pieciem latiem mēnesī. Gāze par brīvu, siltums ziemas mēnešos tāpat. Algas nodokļi ir aptuveni 10%, bet tie galvenokārt attiecas uz ārzemniekiem.

Valsts stratēģija veselības aprūpei tomēr ir ne tikai dižo stacionāru celtniecība un visai haotiskie jaunas tehnoloģijas iepirkumi. Dižais prezidents ir arī izcils sportists, atbalsta sportu un veselīgu dzīvesveidu. Sievietes Turkmenistānā nesmēķē un nedzer alkoholu, tas pamatojas gan uz tradīcijām, gan uz islāma normām, gan uz prezidenta norādījumiem. Tiesa, šķiet, ka arī nesporto. Vai nu jauno laiku vai tradīciju iespaidā lielākoties sievietēm ir acīmredzams liekais svars.

Toties Ašgabatā ir uzbūvēti 8 jauni stadioni, vairākas ledus halles. Pilsēta gatavojas 2017. gadā uzņemt Āzijas olimpiādi jeb Aziādi, tāpēc noris jauna 100 000 vietu stadiona un daudzu jaunu sporta būvju celtniecība. Tomēr pilsētā neredz nevienu skrienošu cilvēku vai riteņbraucēju.

Pie pilsētas ar prezidenta gādību ir izveidota veselības taka 8,6 km garumā, sākumā pa trepēm jāuzkāpj aptuveni 350 m augstā kalnā (četri Turaidas kalni), tad taka vijas pa virsotnēm, bet lejā nonāk Bagiras pilsētā, kur varens cietoksnis un templis atradies jau pirms mūsu ēras, ko laiku pa laikam ieņēmuši Maķedonijas Aleksandrs, Persijas sultāni vai vienkāršie kazahu vai mongoļu stepju karotāji.

Prezidents pats šo taku veicot vismaz reizi mēnesī kopā ar visiem saviem ministriem. Taka ir betonēta, aptuveni 1,5 m plata, abās pusēs metāla marga, trepes kāpumos, glītas lapenes katrā virsotnītē. Tiesa, kalna augšā ir arī helikopteru laukums, ja nu kādam no kāpiena kļūst slikti.

Taka dod darbu vismaz dažiem desmitiem turkmēņu - abos galos dežurēja vismaz četri miliči, taka tika remontēta - vīrieši pieblietēja betonu, bet sievietes ar spaiņiem nesa no cisternas augšā ūdeni. Kalna virsotnē daudz bronzas zvēru, savi simt, un daži pat lielāki par briedi Ventspils kalnā. Kalns apstādīts ciedriem, dzīvības kokiem un sudrabainām priedēm, un šos kokus rūpīgi kopj un aprušina dārznieki.

Tiesa, man neiznāca sastapt nevienu veselības cienītāju uz šīs takas. Iespējams, tādēļ, ka, 42 grādu siltumā veicot šos kalnainos 8,6 km, nav paredzēts ūdens.

Katrai valstij un tautai savs ceļš ejams. Turkmenistāna pamatoti cenšas pārvērsties par Vidusāzijas tīģeri, sākotnēji galvenokārt ar celtniecību un pompozitāti. Tomēr nevar noliegt to, ka valstī liela daļa no nacionālās iegulu bagātības nonāk atpakaļ pie cilvēkiem. Valsts prezidents ir ārsts, un viņš par valsts prioritāti izvirzījis savas valsts iedzīvotāju veselību, bet ierēdņi prioritāti izpilda atbilstoši labākajai sirdsapziņai un vājajām zināšanām.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

20
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...