Ufo vadītais “BOOM FM” nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestam atskaiti par... ierakstu studijas izveidi
PIETIEK26.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savulaik Kaspara Upaciera jeb Ufo vadītā SIA BOOM FM, kas, kā Pietiek jau aprakstījis, vairāk nekā divus gadus neatdod aizdevumu, kas ņemts ierakstu studijas izveidei, vēl nav arī iesniegusi Lauku atbalsta dienestā (LAD) atskaiti par 2015.gadu, lai varētu vērtēt, vai šis LAD līdzfinansētais projekts - tāds ir mūzikas ierakstu studijas projekta oficiālais statuss - tiek īstenots atbilstoši prasībām. Ja izrādīsies, ka projektā pieļautas kādas atkāpes, BOOM FM teorētiski būs jāatdod LAD piešķirtais finansējums. Faktiski gan šī nauda, visticamākais, būs zaudēta.
Pietiek jau ziņoja, ka BOOM FM jau vairāk nekā divus gadus neatdod parādu privātpersonai, kas 2013.gadā aizdeva naudu mūzikas ierakstu studijas izveidei Lauku atbalsta dienesta līdzfinansēta projekta ietvaros. Lai gan SIA BOOM FM saņēma maksājumu no LAD, tomēr ar aizdevēju nenorēķinājās pilnībā un nav to izdarījusi vēl līdz šai baltai dienai.
Bet kā vispār iespējams, ka LAD finansē tādu no lauku saimniekošanas tālu projektu kā ierakstu studija? LAD skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)" varēja īstenot pasākumus, lai dažādotu uzņēmējdarbību lauku teritorijās - īstenot ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību vai nodarbinātību lauku teritorijā un dažādot ar lauksaimniecību nesaistītas aktivitātes, piemēram, varēja radīt uzņēmumus, kas nodarbojas ar apģērbu ražošanu, izbraukumu ēdināšanu, kokapstrādi, metālapstrādi, poligrāfiju un ierakstu reproducēšanu u.c. Atbalsta saņemšanas nosacījumus un nozares, kas varēja saņemt atbalstu, noteica Ministru kabineta 2010. gada 9.februāra noteikumi Nr. 132.
Pēc LAD sniegtajām ziņām, SIA BOOM FM pieteicās īstenot projektu ar mērķi izveidot skaņu ierakstu studiju. “LAD izvērtēja konkrētajā projektu kārtā minētās SIA iesniegto projekta pieteikumu, tas atbilda visām noteiktajām prasībām. Projekta īstenošanas laikā, pirms veikt maksājumus, LAD veica kontroles, lai pārliecinātos, vai projekts tiek īstenots atbilstoši prasībām,” Pietiek skaidro LAD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.
Pēc projekta īstenošanas uzraudzība tiek veikta piecus gadus. Kā norāda LAD, katru gadu klientam ir jāiesniedz LAD atskaites. No SIA BOOM FM LAD esot saņēmis atskaiti par 2014.gadu un izvērtējis to. “Par uzņēmējdarbības rezultātiem 2015.gadā klients atskaiti var iesniegt līdz 2016.gada 1.jūnijam, tāpēc LAD to saņems tuvākā mēneša laikā. 2016.gada pavasarī LAD bija arī pārbaudē uz vietas pie SIA BOOM FM. Šobrīd LAD vēl gaida atskaiti par darbības rezultātiem 2015.gadā, tad varēs vērtēt, vai projekts tiek īstenots atbilstoši,” norāda Ilgaža.
LAD uzsver, ka uzraudzības periodā ļoti stingri seko līdzi projekta īstenošanai. “Ja tiks secināts, ka konkrētais projekts netiek īstenots atbilstoši - finansējums klientam tiks atprasīts,” apgalvo LAD pārstāve.
Kā jau ziņots, Pietiek rīcībā esošie dati, ka 2013.gada augustā Upaciers kā toreizējais SIA BOOM FM valdes loceklis ir vērsies pie kādas privātpersonas ar lūgumu aizdot 60 tūkstošus latu (85,37 tūkstošus eiro) mūzikas ierakstu studijas Rožulejas izveidei un aparatūras iegādei, realizējot LAD līdzfinansētu projektu.
Nauda aizdota, ņemot vērā to, ka tas bija LAD atbalstīts projekts, turklāt Upaciers piedāvājis divas komercķīlas – pašu iegādāto skaņu aparatūru, kā arī SIA Pastum Pastum piederošu automašīnu. Turklāt līgums slēgts pie notāra ar striktiem noteikumiem par sekām, ja nauda tiek izlietota citam mērķim vai netiek atmaksāta laikā, paredzot bezstrīda piedziņas procedūru.
Tomēr arī juridiski spēcīgais līgums nav pasargājis aizdevēju no zaudējumiem. Uzņēmums BOOM FM noteiktajā termiņā līdz 2013.gada beigām atdevis tikai divas trešdaļas no aizdevuma summas, bet pārējo nav samaksājis līdz pat šim brīdim. Tādēļ aizdevējs ir bijis spiests vērsties tiesā, lai jau ar tiesu izpildītāja palīdzību atgūtu savu naudu.
Upaciers nenoliedz, ka BOOM FM ir šādas parādsaistības, nesniedzot paskaidrojumus, kādēļ nauda netiek atmaksāta. Kā Pietiek sacīja Upaciers, biznesa projekts nav izdevies, un tagad notiek parāda piedziņas procedūra likumā noteiktā kārtībā. Tiesu izpildītājs sācis pārdot BOOM FM mantu un no iegūtās summas norēķinās ar aizdevēju.
Tomēr ar mantas pārdošanu tiesu izpildītājam īpaši nevedoties. Aizdevējs pagaidām saņēmis vien 356,29 eiro kā parāda summu un 275 eiro kā sprieduma izpildes uzsākšanas izdevumus, jo izsolē tiesu izpildītājam izdevies iegūt vien 1200 eiro, no kuriem pārējo summu tiesu izpildītājs ietur kā sprieduma izpildes izdevumus.
Upaciers norāda, ka vairs nav BOOM FM valdes loceklis, turklāt uzņēmums ir pārtraucis darbību. Interneta radio BOOM FM pieder SIA Radio BOOM FM, kuras vienīgais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem gan ir tas pats Upaciers.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
