Ukrainā turpinās izmeklēšana par urbšanas platformu afēru, Latvijas tiesībsargi klusē par Meļņika lomu tajā
PIETIEK05.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā ar jaunu sparu turpinās izmeklēšana saistībā ar šajā zemē bēdīgi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darījumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesībā „pazudusī” summa bija daudz lielāka. Šajā apjomīgajā afērā nozīmīgu lomu ieņēma arī miljonārs, kādreizējais Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks Vasilijs Meļņiks un viņa kontrolētā Rīgas kuģu būvētava, taču Latvijas tiesībsargāšanas iestādes joprojām klusē par savām darbībām saistībā ar informāciju, kas saņemta no Ukrainas.
Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko ir paziņojis, ka prokuratūra sekmīgi turpina izmeklēšanas un meklēšanas darbības saistībā ar valsts akciju sabiedrības Černomorņeftegaz līdzekļu piesavināšanos vismaz 120 miljonu ASV dolāru apmērā.
Saskaņā ar Ukrainas prokuratūras sniegto informāciju izmeklēšanā noskaidrots, ka visu platformu iegādes, transportēšanas un arī valsts līdzekļu izlaupīšanas organizēšanu ir veikuši brāļi Aleksandrs un Sergejs Kacubas, kuri viens pēc otra ieņēma kompānijas Naftogaz Ukraini priekšsēdētāja vietnieka posteni.
Ukrainas ģenerālprokurors arī paziņojis, ka ir aizturētas trīs amatpersonas, kas strādājušas Ukrainas Enerģētikas un ogļrūpniecības ministrijā un uzņēmumā Naftogaz Ukraini, - tās visas sniedzot izvērstas liecības šajā lietā. Savukārt jau vasarā aizturētais Aleksandrs Kacuba paziņojis par gatavību noslēgt vienošanos ar izmeklētājiem, kā arī kompensēt nodarītos zaudējumus.
Saistībā ar šo afēru Ukrainas mediji ir pieminējuši arī Latvijas uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava un tā faktiskā saimnieka Meļņika lomu tajā.
Kā jau ziņots, vairāk nekā 46 miljoni dolāru varētu būt tā summa, kas bijusi paredzēta Meļņika kontrolētajai Rīgas kuģu būvētavai par faktisko starpniecību koruptīvajā vienas platformas iegādes darījumā un kas 2012. gada beigās un 2013. gada sākumā caur šim "gadsimta darījumam" speciāli iegādāto "tukšo čaulu" Lielbritānijā aizplūdusi tālāk uz niecīgu uzņēmumu Turcijā, bet tad „izgaisusi”.
2011. gada novembra sākumā Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam Černomorneftegaz ar piegādes termiņu 2012. gada decembrī un līguma summu – 399,8 miljoni ASV dolāru.
Tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling. Tātad - afēras organizētāju kabatās kopā varēja būt iegūluši pat 220 miljoni dolāru.
Faktiski visa iespaidīgā naudas summa bija plūdusi caur britu "čaulas uzņēmumu" Northsale Logistics Limited, ko speciāli šim darījumam bija iegādājies Meļņiks ar Rīgas kuģu būvētavas starpniecību. Lielākā daļa naudas aizplūda citiem starpniekiem un darbu veicējiem, savukārt Rīgas kuģu būvētavai 2012. gada beigās kontos bija naudas līdzekļi 23,6 miljonu latu (44 miljonu dolāru) apmērā.
Jau trīs mēnešus vēlāk uzņēmuma kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā, kaut no formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija. Taču, kā izrādās, arī britu "čaulas uzņēmumā" līdzekļi nav palikuši, bet aizplūduši vēl tālāk - uz grūtāk atšifrējamiem uzņēmumiem un to kontiem.
Izrādās, 46,5 miljoni dolāru laikā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada marta vidum no Northsale Logistics Limited konta ir tikuši pārskaitīti nepazīstamam un nelielam Turcijas uzņēmumam, kas darbojas kuģu motoru remonta jomā.
Faktiski nav šaubu, ka šādā veidā notikusi naudas atmazgāšana, jo Turcijā saistībā ar jauno naftas platformu veikts tikai viens darbs – par summu, kas nepārsniedza 3 miljonus dolāru, demontēti un pēc tam atjaunoti naftas platformas balsti, turklāt to veicis platformas ražotājs Keppel Fels.
Pietiek jau aprakstījis, ka vairāki avoti ir apliecinājuši – Latvijas tiesībsargājošās iestādes pēdējos mēnešos ir saņēmušas informāciju saistībā ar bēdīgi slaveno Ukrainas naftas platformas iegādes darījumu, taču pagaidām saistībā ar to nevēlas izteikties ne Ģenerālprokuratūra, kas citu, daudz nelielāka mēroga izmeklēšanu saistībā ir daudz runīgāka, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Iepriekš KNAB nebija gatavs pat apliecināt, ka šāda informācija tiešām ir saņemta. „Nebūs nekādu komentāru!” – tik izteiksmīga pērn bija KNAB atbilde uz Pietiek jautājumu par to, vai biroja lietvedībā ir kriminālprocess, kas sākts saistībā ar skandalozo Ukrainas naftas platformas būvi un vietējā uzņēmēja Meļņika iesaisti šajā darījumā, kas licis domāt par liela mēroga naudas atmazgāšanu.
Taču pēc tam, kad Pietiek pārstāvis nosūtīja KNAB oficiālu informācijas pieprasījumu, birojs pirmoreiz atklāja, ka tā lietvedībā patiešām ir kriminālprocess Nr. 16870000616, kas atbilst Pietiek aprakstam – „kriminālprocess saistībā ar informāciju, kas no Ukrainas saņemta sakarā ar liela apmēra korupcijas gadījumiem, kuros, iespējams, iesaistītas personas no Latvijas”.
Neko konkrētāku KNAB gan neatklāšot, jo „kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā”.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
