Iesaki rakstu: 
Biju ļoti pārsteigts, izdzirdot šajā tālajā Eiropas nostūrī krievu valodu. Sēdēju mazmazītiņā kafejnīcā, kur dzēriens tika pasniegts gluži vai antīkās tasītēs. Tasīšu apzeltītajās maliņās laika un cilvēku zobi bija atstājuši savas piemiņas zīmes. Taču mazmazītiņā kafejnīca ar šīm tasītēm lieliski saderēja kopā.
Saklausītā krievu valoda gan kaut kā ar kopējo noskaņu disonēja. Pirmkārt, jau tāpēc, ka iebraucēji šo vietu faktiski neapmeklēja – ja nu vienīgi pa retam varēja sastapt pa kādam dullajam kā es. Un te pēkšņi – vesela ģimene, runājoša krievu valodā!
Sapratu, ka viņi meklēja kartē konkrētu vietu. Atvainojos par uzbāzību un šo vietu viņiem kartē parādīju. Arī paskaidroju ceļu, kā līdz turienei nokļūt. Protams, arī viņi bija pagalam izbrīnīti, jo palīdzību šajā vietā krievu valodā nebija cerējuši saņemt.
Tās dienas vakaru pavadījām kopā sarunās. Viņi bija ļoti inteliģenti Ukrainā dzīvojoši krievi. Izrādās, ģimenes galvam piederēja neliels bizness Austrumukrainā un arī vairāki īpašumi Ukrainas rietumu daļā, uz kurieni ģimene nemieru dēļ tagad bija pārcēlusies. Tā kā biznesam bija sezonāls raksturs, tad tagad, iestājoties klusākam periodam, viņi bija nolēmuši mazliet paceļot uz vietām, kur ir maz tūristu, pie viena tādējādi izraujoties no savā valstī valdošās nebūt ne optimistiskās gaisotnes.
Protams, sarunās nevarējām nepieskarties Ukrainas notikumiem. Un te būs Aleksandra (tā sauc ģimenes galvu) viedoklis par to, kas ir cēlonis Ukrainas austrumos noritošajām kara darbībām. Pēdējā laikā medijos publicēto lasu maz un nezinu – var jau būt, ka tagad kaut kur ir parādījusies arī šāda versija. Agrāk šādu nebiju sastapis. Neesmu soģis, lai spriestu, vai tā ir patiesība, taču uzskatu, ka visaptverošajā propagandas informācijas jūklī arī šādai versijai ir vismaz tiesības būt.
Kā zināms, Donbass ir vieta, kas bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. No Aleksandra teiktā, ir cilvēki, kuri dažādos statusos tur ir ļoti saistīti ar atradņu vietām. Tas ir tas pats jau Latvijā no pēcpadomju pirmsākumiem pazīstamais priHvatizācijas process, kurā pareizā laikā un vietā atrodošies ļauži ir pamanījušies paņemt sev to, kas kādreiz it kā piederēja visiem (un tādējādi daudzos gadījumos nevienam).
Porošenko nākšana pie varas bija drauds prihvatizētājiem, kuri cita starpā, Aleksandra vārdiem runājot, ir ļoti saistīti ar Kremļa sili. Pirmās algotņu un ieroču partijas apmaksājuši prihvatizētāji paši. Taču spēki un iespējas pret Ukrainas armiju, lai kāda nu tā ir, izrādījušies par īsiem un nācies lūgt lielā brāļa palīdzību, kas arī tikusi saņemta. Galu galā, sile jau ir viena! Un ar tautu „brīvības cīņām” tam visam neesot ne mazākā sakara. Cits jautājums, kādā mērcē šis gulašs tiek pasniegts sabiedrībai un kā sabiedrība uz sev nosacīti svētajām lietām ir gatava pavilkties. Viss! Bezgala vienkārši! Un it kā pat loģiski.
Dzirdētajam ne piekritu, ne nepiekritu. Nebija noskaņojuma domāt par destrukciju un vardarbību. Taču vēlāk apcerēju, lūk, ko.
Komentāros pie viena no maniem rakstiem tika pārmesta notikumu izraušana no konteksta. Var jau būt. Taču notikumu izraušana no konteksta ir gandrīz neizbēgama. Notikums pats par sevi – ar to viss ir skaidrs, tas ir, kā saka, „uz sejas”. Bet konteksts? Katram notikumam ir kaut kāds primārs konteksts, kurš ierakstās nākošajā kontekstā. Tas savukārt vēl nākošajā. Un tā tālāk, līdz fundamentālajam pirmiemeslam, ko reti kurš zina un ko varbūt pat ar cilvēka ierobežoto spēju prātu vispār nav lemts izprast.
Šajā sakarā var atgriezties pie pārdomām par vēsturi. Alegoriski - vēsture ir ļoti modīga dāma, katrā notikumā ar daudziem jo daudziem apģērba gabaliem sev virsū. Šo vēstures dāmu kailu ir iepazinuši TIKAI tie, kas konkrētajā brīdī ar viņu ir bijuši, teiksim tā, tiešās attiecībās. Taču šie nedaudzie ļauži par vēsturi neko neraksta. Viņi to veido. Savukārt pārējie, kas kaut ko vēstures sakarā mēģina rakstīt, vairumos gadījumu nav nemaz tikuši līdz apakšveļai.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
