Ukrainas bankai piešķirti valsts līdzekļi krāpnieciskās shēmās plūduši arī uz divām Latvijas bankām
PIETIEK28.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baltic International Bank un Trasta komercbankas kontos nonākuši fiktīvos darījumos no Ukrainas Delta Bank aizplūdušie līdzekļi, kurus kredītiestādei refinansēšanai piešķīrusi Ukrainas Nacionālā banka, ziņo portāls Economics.unian.net. Latvijas bankas atsakās sniegt ziņas par klientiem, taču apgalvo, ka par šiem darījumiem nekādus pieprasījumus no tiesībsargājošām iestādēm nemaz neesot saņēmušas.
Ukrainā sākta pārbaude par Delta Bank darījumiem, tajā skaitā naudas pārskaitīšanu uz divām Latvijas bankām. Pārbaude notiek kriminālizmeklēšanas ietvaros par Nacionālās bankas piešķirto refinansēšanas līdzekļu aptuveni desmit miljardu grivnu (4,2 miljonu eiro) apmērā piesavināšanos.
Naudas pārskaitījumus uz Latvijas bankām, kā arī Amsterdam Trade Bank NV, veikušas kompānijas, kuru vadītāji ir arī bankas darbinieki. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes secinājušas, ka šiem darījumiem ir fiktīvu darījumu un krāpšanas pazīmes.
Baltic International Bank komunikāciju un mārketinga departamenta vadītāja Antra Laumane, taujāta par bankas komentāru saistībā ar šo Ukrainā veikto izmeklēšanu, norāda, ka banka kā licencēta kredītiestāde darbojas atbilstoši likumam un augstiem profesionālās darbības standartiem, tajā skaitā, attiecībā arī uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
„Līdz ar to banka nevar sniegt ziņas par klientu darījumu tiesisko attiecību esamību vai neesamību,” norāda Laumane, vienlaikus uzsverot, ka banka veic tikai tos darījumus, kam ir atbilstošs likumīgais pamats.
Tāpat uz liegumu paust ziņas par klientiem atsaucas Trasta komercbankas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Bikuļča: „Ņemot vērā, ka banka ir īpaša tiesiska regulējuma objekts, un šī regulējuma normas nosaka kārtību, kādā tiek atklāta konfidenciāla informācija, kā arī stingri ierobežo personu loku, kam ir tiesības pieprasīt šādu informāciju, bankai nav tiesību apspriest nekādas bankas transakcijas ar personām, kas nav iekļautas ar likumu noteikto personu sarakstā. Diemžēl, līdz ar to mēs neesam tiesīgi sniegt jebkuru citu informāciju par konkrētiem darījumiem.”
Vienlaikus banka piebilst, ka pašlaik neesot saņēmusi nekādu pieprasījumu no tiesībsargājošām institūcijām saistībā ar Ukrainā veikto izmeklēšanu par pārskaitījumiem no Delta Bank.
Trasta komercbanka arī uzsver, tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas nosaka skaidrus aizdomīgu darījumu kritērijus, kurus identificējot, banka likumā noteiktajā kārtībā gan iesniedz ziņojumu kompetentajām iestādēm, gan piemēro iekšējos pasākumus, lai novērstu mēģinājumus izmantot banku noziedzīgiem mērķiem. Banka regulāri veicot darbinieku apmācību, lai nodrošinātu tiem nepieciešamās zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēl nav sniegusi atbildi uz Pietiek jautājumu, vai saistībā ar izmeklēšanu Delta Bank lietā ir saņemti kādi pieprasījumi no tiesībsargājošām iestādēm un vai FKTK ir bijušas aizdomas, ka divas Latvijas bankas piedalījušās naudas izkrāpšanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
