Urbanovičs cenšas noliegt saistību ar ofšoru un dīvainības īpašumu shēmās
PIETIEK.02.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs skaidro aizdomīgās īpašumu shēmas, par kurām Pietiek rakstīja pirms dažām dienām. Pretrunas tobrīd un tagad sniegtajos skaidrojumos politiķis skaidro ar aizmāršību un neiedziļināšanos darījumu juridiskajās niansēs, kas nu esot atkārtoti pārrunātas ar juristu.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka aiz ofšora Intex L.L.C., kuram caur citiem uzņēmumiem Urbanovičs no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, kā patiesais labuma guvējs varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde.
Līdzdalību Intex Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis, savukārt pats Binde, kurš 2002. gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, Pietiek atteicās atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču. Viņš aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Iepriekš politiķis atteicās skaidrot, kas vēl aiz šī uzņēmuma stāv bez Bindes, kuru viņš pazīstot personīgi vēl kopš laikiem, kad Binde bijis pionieris, bet Urbanovičs – komjaunietis.
Tagad, pēc sarunas ar savu juristu Urbanovičs sakās esam atsvaidzinājis atmiņā pirms vairākiem gadiem veiktos darījumus un apgalvo, ka tāds esot bijis Bindes nosacījums – iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur Intex L.L.C..
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kurs viņš laikā no 2003. līdz 2007. gadam iesniedzis kā SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA Reviteko 200 latu vērtībā. To apliecina arī Uzņēmumu reģistra dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija Intex L.L.C.
Laikā no 2001. līdz 2005. gadam Urbanovičs ar šo SIA Reviteko slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vesela virkne nekustamo īpašumu sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai Reviteko Urbanovičs 2002. gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 tūkstošiem latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 tūkstošiem latu. Bet jau 2005. gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA Reviteko atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 tūkstošiem latu.
Pirms gandrīz nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA Reviteko bijis šī objekta apsaimniekotājs „uz absolūti transparentiem pamatiem”. Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002. gadā bijusi SIA Reviteko izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz Reviteko stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Tomēr Urbanovičs nepieminēja, ka 2001. gadā, formāli „pārdodot” īpašumus Reviteko, viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda Lursoft datu bāze, jau kopš 2001. gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% Reviteko kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA Reference Vitalis. Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai Reviteko, bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002. gada septembra SIA Reference Vitalis īpašnieki ir paslēpušies ārzonā – kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors Intex L.L.C. Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā Intex, kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar Reviteko tomēr bijis saistīts. SIA Reviteko caur sev daļēji piederošo SIA Reference Vitalis politiķis 2001. gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001. gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA Referance Vitalis un līdz ar to arī tai piederošo SIA Reviteko.
2005. gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005. gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 tūkstošiem latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada – 2006. gadā – jau ASV dolāros (198 tūkstošus).
Īpatnos darījumus ar SIA Reviteko Urbanovičs skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. „Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,” skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi – VEF bankā).
Galu galā 2008. gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 tūkstošiem latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas Felix (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām – neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. (Tiesa, no amatpersonas 2007. gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.)
„Tā bija tīra biznesa interese,” uz Pietiek jautājumu, vai vairāk nekā 300 tūkstošu latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008. gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
