Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām uz sarunu galda starp tā dēvētajām „latviešu partijām” un Saskaņas centru (SC) var atgriezties jau pirms gada neformāli apspriestais kompromisa formulējums, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu, paverot Saskaņai ceļu uz valdību. Vairāki kompromisa apspriešanā iesaistītie Pietiek to raksturojuši kā principu „okupācija bija, okupantu nav”. Tāpat kā pirms gada, arī šoreiz runa varētu būt par konkrētu formulējumu iekļaušanu valdības deklarācijā un, iespējams, arī koalīcijas līgumā, paredzot apņemšanās gan no SC, gan „latviešu partijām”.

Tas, vai vēsturiskā vienošanās gaidāma, lielā mērā būs atkarīgs no Zatlera reformu partijas (ZRP), jo citas tā dēvētās „latviešu partijas” Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), spriežot pēc to politiķu izteikumiem, nerausies uzņemties atbildību un risku būt pirmajiem, kas izveido valdību ar SC.

Kāds ar ZRP saistīts avots, kuram varētu būt liela ietekme uz partijas pēcvēlēšanu taktikas izvēli, Pietiek neoficiāli atzina, ka ir liela vēlme izveidot plašu koalīciju, kurai būtu konstitucionālais vairākums Saeimā (vismaz 67 deputātu balsis). Tas ļautu veikt izmaiņas Satversmē, nākot ar vērienīgām reformām, kādas sola eksprezidenta Valda Zatlera jaunā partija. Runa ir par koalīciju starp ZRP, Vienotību un SC.

„Ja Zatlera reformu partija vēlas nopietnas konstitucionālās izmaiņas, tad jāņem Saskaņas centrs,” uzsvēra ar ZRP saistītais avots, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās nākt klajā ar oficiāliem viedokļiem. Šonedēļ Rīgas ielās redzamajos priekšvēlēšanu plakātos ZRP sola vēlētājiem panākt, lai Valsts prezidentu vēl tauta, nevis Saeimas deputāti kā līdz šim, un tā varētu būt tikai viena no politiskajām reformām, ar kuru sevi vēlas pieteikt eksprezidenta partija.

Pirms gada SC bija tuvu nonākšanai valdībā, kad tā līderis Jānis Urbanovičs ar vēlēšanās uzvarējušās Vienotības premjera kandidātu Valdi Dombrovski Rīgas pilī neformāli apsprieda kompromisu, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu. Toreiz Urbanovičs „neitrālajā teritorijā” – Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča kabinetā – ieradies ar jau sagatavotu aptuveni A4 lapas puses apjoma izklāstu. Neviena no sarunu pusēm šo vēsturisko papīra lapu neesot saglabājusi, tomēr Urbanoviča izklāstā teksta saturu varot ietilpināt atziņā, ka „okupācija bija, okupantu nav”.

Šādam gadu vecā kompromisa varianta traktējumam piekrīt arī Rinkēvičs un Vienotības pārstāvis Pēteris Viņķelis, kurš Urbanoviča papīru izlasījis, kad ar to no Rīgas pils atgriezies premjers. Rinkēvičam atmiņā palicis, ka Dombrovskis šo SC piedāvājumu atzinis par „cienījamu un apspriešanas vērtu”. Viņķelim turpretī radies iespaids, ka vārds „okupācija” tajā bijis pieminēts „kuslā formā, uz ātru roku iemudžināts”. Vienotība izvēlējās šo piedāvājumu noraidīt, pieprasot no SC skaidrus formulējumus.

Skaidrojot tēzi „okupācija bija, okupantu nav”, Urbanovičs apgalvo, ka SC nav problēmu ar okupācijas fakta un Latvijas Republikas valstiskās pēctecības atzīšanu, cita lieta, ka Saskaņai ir bažas – sekas okupācijas tēmas cilāšanai ir okupantu meklēšana Latvijas sabiedrībā, bet tas nozīmē diskomfortu un apdraudējumu SC vēlētājiem. „Mēs nenoliedzam, ka 1991. gadā turpinājās 1918. gada Latvijas Republika, mēs esam zvērējuši uz Satversmes un mēs esam Latvijas Republikā reģistrējusies politiskā partija, līdz ar to mēs atzīstam šīs valsts juridisko ietvaru. Bet kāpēc cilāt okupācijas tēmu? Lai kādus sauktu par okupantiem? Nevajag mūsu vēlētājus biedēt ar deokupāciju. Okupācija bija, okupantu nav,” saka Urbanovičs. SC varot runāt par valsts kontinuitāti, bet ne par tēmām, kas palīdzētu šķelt sabiedrību, tajā meklējot okupantus.

No tā dēvēto „latviešu partiju” pārstāvjiem – ZRP un Vienotības – neformāli izskan: ja valdības koalīcija tiešām tiktu veidota kopā ar SC, valdības deklarācijā varētu atrunāt, ka deokupācija ir pabeigta līdz ar Padomju armijas izvešanu, tāpat netiks cilāts nepilsoņu valstspiederības jautājums un netiks sašaurināts viņu tiesības. Tomēr Urbanovičs neslēpj, ka Vienotības premjers Dombrovskis ar viņu neuztur nekādus kontaktus, kas politikā būtu liels priekšnoteikums sadarbības iespējamībai. Savukārt noprotams, ka neformāli kontakti starp ZRP un SC pastāv. Arī vēsturiskā saruna starp Dombrovski un Urbanoviču Rīgas pilī pirms gada notikusi pēc tam, kad Zatlera kancelejas vadītājs SC līderim uzdevis jautājumu, vai SC ar Dombrovski savā starpā runā, un izdzirdējis, ka ne. Urbanovičs saka – kopš tā laika nekas nav mainījies.

Šo tēzi „okupācija bija, okupantu nav” Urbanovičs, iespējams, nedaudz citādā variācijā esot dzirdējis no Zatlera, kad tas vasaras sākumā prezidenta pārvēlēšanas kampaņas laikā bijis pie SC frakcijas. „Zatlers ir īso tēžu čempions,” saka Urbanovičs, ar to norādīdams, ka ir atvērts eksprezidenta piedāvājumam, ja tāds nāks pēc vēlēšanām. Tieši uz ZRP Urbanovičs raugās kā uz jaunu politisko spēlētāju, ar kuru pie sarunu galda varētu panākt kompromisu, kas ļautu sadarboties, ja Zatlers uz to izšķirtos. „Pagaidām Zatlera reformu partija ir sev ielikusi vairākas durvis, viņi ir ļoti modīgi, vēlētājiem sakot - „pie mums jūs atradīsiet visu – kā supermārketā”. Es vēl aizvien nezinu, kas ir Zatlers un,kas tā viņam ir par blici. Slava Dombrovskis un Viktors Makarovs ir vienas durvis, es gribētu zināt, kas ir citas durvis,” saka Urbanovičs. Runa ir par ZRP valdes locekļiem ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski un politologu Viktoru Makarovu, kuri pārstāv jauno, integrēto krievu paaudzi un kuriem ir labas saites ar SC. Vjačeslavs Dombrovskis ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) labs draugs, savukārt Makarovs aktīvi sadarbojies ar Urbanoviča vadīto Baltijas forumu.

Novērtē šo rakstu:

21
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...