Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs sabiedriskos pasākumos sācis parādīties ar jaunu laikrādi uz rokas, kura izskats pirmajā acumirklī liek domāt par sarežģītu mehānismu un funkcijām, kas attiecīgi pulksteņa cenai liktu būt 50-80 tūkstošu eiro līmenī. Tomēr detalizētāka apskate rāda, ka patiesībā pulkstenis nav vērts vairāk par pāris tūkstošiem latu, domājams, pat mazāk.
Ieinteresēti lasītāji Pietiek bija nosūtījuši Ušakova fotoattēlu no kāda pasākuma, kurā viņš redzams ar īpatnu rokaspulksteni - fotogrāfija lika domāt, ka pulkstenim ir turbijons (praktiski nevajadzīgs, taču skaists mehānismiņš) un arī mūžīgā kalendāra funkcija.
To apvienojums gadījumā, ja pulksteni izgatavojusi kāda no slavenākajām Šveices laikrāžu kompānijām, pulksteņa cenu noteikti 50-80 tūkstošu eiro līmenī vai pat dārgāk. Mulsināja tikai tas, ka fotogrāfijā nebija iespējams atpazīt Rīgas mēra rokaspulksteņa marku.
"Ja Nila jaunais turbijons ir nevis feiks, bet tomēr original, viņam pat ar visu savu ostas aldziņu tāds izskatās nedaudz pa šerpu... nav tomēr nekāds Krievijas pilsētas mērs," rakstīja Pietiek lasītāji.
Taču pēc ilgākas meklēšanas izdevās noskaidrot, ka patiesībā pulksteni izgatavojusi kāda mazpazīstama Šveices kompānija TF Est 1968, kas pulksteņu pasaulē pazīstama faktiski tikai ar to, ka primitīvus dekoratīvos turbijonmehānismus ievieto pildspalvās un aproču pogās.
Tai tomēr ir arī virkne rokaspulksteņu modeļu, kas zinātāju aprindās nekotējas augsti un lielākoties ir ar nevis mehāniskajiem, bet lētajiem kvarca mehānismiem. Tās mājas lapā atradās arī Ušakova jaunais rokaspulkstenis - modelis Black carbon Silver tour.
Uzņēmuma mājas lapā gan nav atrodama rekomendējamā pulksteņa cena, taču no tās kļūst skaidrs, ka pulksteņa cena labākajā gadījumā ir pāris tūkstoši latu, ja ne mazāk: tas, kas attēlā izskatījās pēc turbijonmehānisma, patiesībā ir tikai ciparnīcas lodziņā atsegts mehānisma fragments.
Kā zināms, pērn uz Ušakova rokas tika pamanīts daudz prestižāks - Ulysse Nardin markas rokaspulkstenis, taču tā precīzā iegādes cena tā arī netika noskaidrota: kaut gan standarta veikala cena tam bija būtiski augstāka, Ušakovs paziņoja, ka to iegādājies par aptuveni 2000 latu un tāpēc arī pirkumu neesot deklarējis.
Foto - LETA un TF Est 1968
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
