Ušakovs pats iedevis Pūcem rokās izšķirošo pamatojumu Rīgas mēra atlaišanai
Imants Liepiņš02.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem prettiesiski atlaistā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha, kuru tiesa pilnībā atjaunoja darbā, demonstratīvā pazemināšana par ielas transporta kontrolieri iedevusi ministram Jurim Pūcem tieši rokās pēdējo līdz šim trūkstošo juridisko argumentu, lai beidzot atlaistu no amata Nilu Ušakovu.
Likuma “Par pašvaldībām” XII nodaļā “Domes un tās priekšsēdētāja atlaišana” ar 91. panta 1. daļu noteikts: “Saeima var atlaist domi, ja tā [...] atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.”
Tā kā aizvadīto mēnešu laikā mediju publicētie fakti arvien uzskatāmāk norādījuši, ka Rīgas domē konstatētās nelikumības (korupcija, nesaimnieciskums, “vajadzīgo cilvēku” pieņemšana darbā Rīgas kapitālsabiedrībās par nekā nedarītājiem utt.) sakrājušās tieši tajos pašvaldības uzņēmumos, kas ir mēra Nila Ušakova tiešā kontrolē (viņš tajos ir pašvaldības kapitāldaļu turētājs), tad šobrīd ir skaidrs, ka tiesisks pamats ir atlaist ne visu domi kopumā, bet mēru vienu pašu, jo no ierindas deputātiem šīs shēmas tikušas slēptas — tāpat kā no parastajiem rīdziniekiem.
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas veic pašvaldību pārraudzību un iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda laikā jau sagatavoja lēmuma projekta uzmetumu par domes atlaišanu un jaunu (ārkārtas) vēlēšanu nozīmēšanu Rīgā, pieiet N. Ušakova iespējamajai atlaišanai ar maksimālu nopietnību. Iemesls — kādreizējā ministra Edmunda Sprūdža mēģinājums bez cieti pierādītiem likumpārkāpumiem atlaist Ventspils mēru Aivaru Lembergu beidzās ar to, ka tiesa rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu pilnībā anulēja, savukārt politiskā karjera ir galā nevis tam, kuru atlaida, bet gan tam, kurš bija atlaišanas organizators. VARAM nevēlas piedzīvot tādu pašu iznākumu ar N. Ušakova atlaišanu.
Minētā likuma 93. pants, aprakstot domes priekšsēdētāja atlaišanu, cita starpā nosaka: “Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. [...] Domes priekšsēdētājam septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”
Līdz šim mēra atbalstītāji ir varējuši argumentēt, ka Rīgas Satiksmē vai pārējās kapitālsabiedrībās visādus nanoūdeņus un tamlīdzīgas afēras taisa citi, tāpat Saskaņai vajadzīgās personas par “konsultantiem” pieņem darbā nevis N. Ušakovs personīgi, bet citi atbildīgie. Tomēr, nepielaižot darbā ar tiesas spriedumu amatā atjaunoto Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, bet pazeminot viņu par velorikšu un taksometru kontrolieri, ir principiāli citāda situācija — šāds lēmums ir pieņemts N. Ušakova līmenī, nevis to izdarījušas kādas citas padotās personas.
Kā LNT Ziņām pastāstīja V. Reinbahs, viņš no darba nekaunas, lai kāds arī tas nebūtu: “Protams, es strādāšu šo darbu kā vecākais kontrolieris. Tas mani nebiedē. [...] Es mērķtiecīgi cīnījos visu šo dīkstāves laiku, lai strādātu, nevis sēdētu dīkstāvē! Mana izvēle bija strādāt, bet Ušakovs neļāva.”
V. Reinbahs tika atlaists no Satiksmes departamenta direktora amata pirms trim gadiem — it kā lai kādu sodītu par jūkli ielu remontdarbos. Viņa vietā par pienākumu izpildītāju iecēla Emīlu Jakrinu, taču viņa laikā ielu remontdarbi kļuvuši vēl lēnāki, bedru skaits audzis vēl katastrofālāk.
Tiesas līdz pat kasācijas instancei atzina, ka N. Ušakovam nav taisnība: V. Reinbahs padzīts bez pamata, turklāt prettiesiskā procedūrā, tāpēc nekavējoties atjaunojams darbā.
Tieši ar tiesas sprieduma nepildīšanu un V. Reinbaha neatjaunošanu darbā, bet pazemināšanu par satiksmes kontrolieri N. Ušakova vadītā dome ir beidzot iedevusi rokā ministram Jurim Pūcem neapstrīdamu pierādījumu: N. Ušakovs nepilda spēkā stājušos tiesas spriedumu — viens no trim gadījumiem, kad mērs ir jāatlaiž. Mēra uzskatu, ka viņam it kā esot iespēja vai tiesības pazemināt darbinieku amatā, nevar salīdzināt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu — tam piemīt likuma spēks.
Turklāt Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums nosaka: departaments ir tieši pakļauts Rīgas domes priekšsēdētājam, vienlaikus domes Satiksmes un transporta lietu komiteja realizē deputātu kontroli pār Satiksmes departamenta darbību. Satiksmes departamentu vada tā direktors, kuru ieceļ amatā vai atbrīvo no darba Rīgas dome pēc Satiksmes un transporta lietu komitejas ieteikuma.
2016. gada augustā domes sēdē ticis plānots skatīt jautājumu par V. Reinbaha atlaišanu, taču N. Ušakovs to pēdējā brīdī noņēmis no dienaskārtības. Tātad V. Reinbahs ticis atlaists nelikumīgi, jo tādu lēmumu drīkst pieņemt tikai dome, bet tā par šo jautājumu vispār balsojusi nav. Tāpat domes sēdē nav skatīts pienākumu izpildītāja iecelšanas jautājums, bet pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās šajā gadā dome nav balsojusi vispār ne par kādu vadības maiņu Satiksmes departamentā, jo direktora amatā, kā to nosaka tiesas spriedums, jāatgriežas V. Reinbaham.
Tā kā V. Reinbahs pazemināts amatā, tādā veidā apzināti nepildot tiesas spriedumu, neatjaunojot V. Reinbahu darbā un neļaujot viņam pildīt tiešos darba pienākumus, tad N. Ušakovs pats tagad izdarījis to, kas visu laiku pietrūka J. Pūcem, lai iedarbinātu likuma “Par pašvaldībām” 93. pantu un atlaistu N. Ušakovu — konstatēts neapgāžams gadījums, kad netiek izpildīts spēkā stājies tiesas spriedums.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
