Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uz Saeimu atkal tiek virzīts kārtējais likumdošanas brāķis

Biedrība „Zemes reformas komiteja”
25.09.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabinetā izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Pretēji likumprojekta anotācijā ietvertajām optimistiskajām deklarācijām par dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju problēmu risinājumu zemes īpašnieki ir vērsuši likumprojekta izstrādātu un Ministru kabineta locekļu uzmanību uz apstākli, ka uz Saeimu atkal tiek virzīts kārtējais likumdošanas brāķis, kas ir ne vien sasteigts un juridiski nekvalitatīvs, bet arī neatbilst valdības deklarācijā ietvertajiem mērķiem un nav pat saskaņots Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Sagatavotais likumprojekts ir pretrunā ar vispārējām civiltiesību normām un visu Latvijas Republikas tiesību sistēmu kā tādu – likumprojektā ietvertie nosacījumi nomas maksas apmēra noteikšanai ir neloģiski un nesakarīgi un kārtējo reizi pārkāps zemes īpašnieku Satversmē nostiprinātās tiesības saņemt samērīgu un savlaicīgu ienākumu no sev piederošā īpašuma.

No otras puses, anotācijā norādītais - „lai pēc iespējas samazinātu zemes īpašniekiem radīto negatīvo ietekmi uz ienākumiem, būtu jārod risinājums nodokļu regulējošos normatīvajos aktos, paredzot šādiem zemes īpašniekiem kādus nodokļu atvieglojumus” - joprojām ir palicis tikai ideju līmenī, ja vienlaikus netiek izstrādāti attiecīgo tiesību normu grozījumu projekti.

1991. gadā likumdevējs izdarīja politisku izšķiršanos – atjaunot vai denacionalizēt īpašuma tiesības uz okupācijas varas nacionalizētajiem zemes un ēku īpašumiem to bijušajiem īpašniekiem (vai mantiniekiem). Dažus gadus vēlāk, 1995. gadā tika pieņemts likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, dodot iespēju personām, kas padomju laikos (galvenokārt - kā īrnieki) bija ieguvušas dzīvojamo platību šajā laikā uzceltajās daudzdzīvokļu mājās, kļūt par šo dzīvojamo platību īpašniekiem faktiski bez maksas.

Lai risinātu jautājumu par to, ka padomju gados uzceltās mājas atrodas uz okupācijas varas represēto zemes īpašnieku zemes, likumdevējs paredzēja zemes īpašniekiem tiesības saņemt zemes nomas maksu no ēku īpašniekiem (sākotnēji no Valsts un pašvaldības, vēlāk – no privātpersonām, kas dzīvokļus šajās ēkās iegādājušās no sākotnējiem vai vēlākiem to īpašniekiem).

Minētais likumdevēja lēmums bija saskaņā ar valsts un tiesību kontinuitātes principu – zemes īpašnieki atguva savai ģimenei piederošos īpašumus, bet, tā kā 50 gadu laikā tos bija sākušas lietot citas personas, tos atguva apgrūtinātus jeb iznomātus. Tomēr apgrūtinājuma jeb iznomājuma esamības fakts nevar un nedrīkst liegt zemes īpašniekam gūt samērīgus ienākumus no sava īpašuma. To paredz arī Satversmes 105. pants.

Var secināt, ka likumdevējs jau vairākkārtīgi ir pieļāvis kļūdas saistībā ar t.s. zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējumu. Populistisku mērķu vadīti, deputāti pirmsvēlēšanu drudzī ne reizi vien ir sagatavojuši sasteigtus likumprojektus, kuru būtība ir samazināt ēku īpašnieku maksājamo zemes nomas maksu, bet kuru faktiskais mērķis ir iegūt lielpilsētu privatizētajos dzīvokļos dzīvojošo vēlētāju atbalstu.

Ar šādu iniciatīvu arī īsi pirms 11. Saeimas vēlēšanām klajā nāca Saskaņas centrs, līdzīgu argumentu vadīti, steidzamības kārtībā tika pieņemti „ļoti kvalitatīvie” (tā deputāte A.Seile 06.12.2007. Saeimas plenārsēdē) grozījumi reformas likumā 2007. gada nogalē (grozījumus Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošiem).

Atkal tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un atkal tiek izstrādāti grozījumi, un ar pašvaldību pārstāvjiem tiek panākta vienošanās, kas ne tikai ir neloģiska no pašvaldību ieņēmumu viedokļa, bet kas arī kārtējo reizi pārkāps zemes īpašnieku Satversmē nostiprinātās tiesības saņemt [samērīgu un savlaicīgu] ienākumu no sev piederošā īpašuma.

Grozījumu projekti paredz samazināt maksimāli saņemamās zemes nomas maksas apmēru, samazināt kadastrālo vērtību piespiedu nomā iznomātajam zemes gabalamutml., tostarp, kārtējo reizi uzliekot zemes īpašniekampienākumu vērsties tiesā nomas līguma noslēgšanai, pilnībā ignorējot faktu, ka tiesvedība (piem., Rīgā) prasa ~7 gadus, kuru laikā zemes īpašniekam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis no personīgajiem ienākumiem, pārsvarā - no zemes īpašnieka vecuma pensijas.

Grozījumu anotācijās tiek runāts par nepieciešamību samazināt „nesamērīgos” maksājumus, tomēr nav skaidrs, ar ko gan maksājumu apmērs ir salīdzināts jeb samērots. „Nesamērīgās” nomas maksas apmērs nekur nav salīdzināts ar apmēru, kas personai jāmaksā par zemes nomu, vai ar zemes pirkuma maksu (kredītmaksājumu), pērkot dzīvokli jaunuzceltā mājā. Priekšstats par „nesamērību” balstās tikai uz atsevišķiem, skaļāku un uzstājīgāku privātpersonu iesniegumiem. No otras puses, privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, īpaši tiem, kas dzīvokļus ieguvuši privatizācijas ceļā (kā norādīts iepriekš, faktiski – bez maksas), bieži iztrūkst izpratnes par privātīpašuma jēdzienu un tiesībām un pienākumiem, ko tas uzliek. Šīs personas visskaļāk protestē ne vien pret pienākumu maksāt kādai personai (zemes īpašniekam) atlīdzību par to, ko līdz valsts deokupācijai tās izmantojušas par velti, bet arī izsaka sašutumu, ka valsts vai pašvaldība neapsaimnieko tām kopīpašumā piederošo namu, neremontē tā saucamos ‘iekškvartālu’ ceļus, nelabo jumtus un nekrāso kāpņu telpas.

Priekšstats par maksājumu nesamērību rodas vienīgi tad, ja to salīdzina ar padomju gadiem, kad par nacionalizēto īpašumu saprātīga maksa nebija jāmaksā nevienam (zemes lietojuma maksa bija niecīga vai nebija jāmaksā nemaz). Jānorāda, ka nav nekāda racionāla pamata salīdzināt zemes īpašnieka izdevumus, tostarp - maksājamo nodokli ar ienākumiem, ko tas gūst no sava īpašuma (ar nosacījumu, ka ēkas īpašnieks nomas maksu vispār maksā, lai arī vairumā gadījumu tas notiek pēc 5-10 gadu ilgas tiesvedības). Šāds salīdzinājums būtu līdzvērtīgs secinājumam, ka īpašuma īres maksai jābūt korelācijā ar komunālajiem maksājumiem, kas pēc savas būtības ir absurdi (Saskaņā ar šādu loģiku, jaunās, siltinātās vai t.s. „pasīvās ēkās” īres maksai būtu jābūt niecīgai).

Tāpat nomas maksa nevar būt atkarīga no nomnieku pirktspējas, ēkas vērtības vai veida, kādā ēka tiek lietota. Salīdzinājumam - arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot regulējamos tarifus, nevadās pēc pakalpojuma pircēju pirktspējas, bet gan pēc objektīviem radītājiem, tostarp, paredzot pakalpojumu sniedzēja tiesības saņemt visu izdevumu kompensāciju, vismaz 8% atdevi no nekustamajiem īpašumiem, nodrošinot arī saprātīgu un garantētu peļņu. Sekojoši, arī regulējamās - elektroenerģijas, siltumenerģijas un citu publisko pakalpojumu cenas demokrātiskā valstī atbilst tirgus principiem, pat tad, ja tās tiek regulētas vai uzraudzītas.

Savukārt zemes nomas līguma noslēgšanā ir ieinteresēts tikai un vienīgi zemes īpašnieks, jo ēkas īpašnieks zemes gabalu var turpināt lietot arī nomas maksu nemaksājot (kā tas notiek ļoti lielā daļā gadījumu). Turklāt nomas līguma esamība nedod nekādu labumu nomniekiem, tāpēc tieši zemes īpašnieks, proti, persona, kurai zemes gabalu 1940. gadā atņēma, tās mantinieks, vai kāds, kuram bijušais īpašnieks zemes gabalu atsavinājis, ir persona, kura vēršas tiesā, maksā valsts nodevu, lai pēc ilgstošas tiesvedības saņemtu spriedumu, kurā noteikts zemes nomas maksas apmērs, kas ļauj celt nākamo prasību par zemes nomas maksas piedziņu.

No otras puses vairākums ēkas dzīvokļu īpašnieku, kuri dzimuši un uzauguši t.s. sociālismā (pārsvarā, pat ne Latvijas PSR) un kuriem bieži pietrūkst izpratnes par privātīpašuma būtību, jēgu un ar to saistītajiem pienākumiem, zemes gabala īpašnieku uzskata par „kapitālistu”, jo tas vēlas gūt „bezstrādes” [tā Saskaņas centra likumprojekta anotācijā] ienākumus no sava īpašuma.

Valdības deklarācijā kā mērķis un uzdevums ir definēta dalītā īpašuma izbeigšanai vispār. Tomēr ir pašsaprotami, ka nomas maksas samazināšana nosprausto ilgtermiņa mērķi neveicina. Gluži pretēji! Ja pastāvot dalītam īpašumam zemes nomas maksa ir mazāka un zemes gabala lietotājam nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, atšķirībā no situācijas, kad ēkas un zemes īpašums ir vienots, ēku (dzīvokļu) īpašniekiem nav finansiāli izdevīga dalītā īpašuma izbeigšana. Ekonomiski nepamatoti pazemināta nomas maksa tādējādi mazina ēkas īpašnieku motivāciju dalīto īpašumu izbeigt. Līdz ar to likumdevēja nelikumīgā iejaukšanās rada kārtējo ekonomikas izkropļojumu. Īstermiņa mērķu sasniegšana, proti, popularitātes vairošana pirms vēlēšanām, nedrīkst nonākt pretrunā valsts ilgtermiņa mērķiem un it kāīstermiņā aizsargātās sabiedrības daļas ilgtermiņa interesēm. Ir beidzot jāizšķiras par problēmas fundamentālu risinājumu, kas rezultātā dos lielāku labumu visām iesaistītajām pusēm – gan zemes, gan ēku īpašniekiem.

Uzziņa:

Zemes reformas komiteja (ZRK) ir biedrība, kuras darbības mērķi ir zemes reformas rezultātā izveidoto dalīto zemes un ēkas nekustamo īpašumu tiesiskā regulējuma sakārtošana, dalīto īpašumu izbeigšanas veicināšana, cilvēktiesību ievērošana, īpaši ar pastāvīgiem ēku īpašumiem apgrūtinātozemes īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzība, tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu darbības efektivitātes veicināšana.

Zemes reformas komitejas biedru vidū ir vairākas personas, kas jau reiz ir vērsušās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošām tā saucamās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības regulējošās tiesību normas (lietas nr. 2008-34-01, 2008-36-01,2010-22-01, 2010-75-01, 2011-01-01,2011-13-01, 2002-12-01. Pamatojoties uz minētajiem pieteikumiem, Satversmes tiesa vairākkārtīgi par Satversmei neatbilstošām atzinusi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta un pārejas noteikumu, kā arī likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta un pārejas noteikumu normas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...