Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visos laikos mežs cilvēkam ir kalpojis par barības, enerģijas un izejvielu avotu, turklāt mežs ir viens no būtiskākajiem dabisko procesu regulatoriem dabā. Mežs ir sarežģīta sistēma, kurā tā elementi savstarpēji saistīti ļoti komplicētās barības ķēdēs. Mežu galvenais elements ir koki.

Mežsaimniecībā ērts ir kokaudžu novērtējums pēc to produktivitātes. Piemēram, priežu mežus, kur augsne ir ļoti sausa un barības vielām nabadzīga, mežsaimnieki sauc par silu, kur zemi klāj galvenokārt virši un ķērpji. Pēc sastāva audzes iedala tīraudzēs un mistraudzēs. Audzi uzskata par tīraudzi, ja citu koku sugu piemistrojums ir mazāks par 5%. Tomēr mūsu mežā koku sugai ir vieta tikai tad, ja tās ir vairāk par 5%, tāpēc par tīraudzi šoreiz runa nebūs.

Viens no redzamākajiem kokiem mežā ir osis. Tā ir saimnieciski nozīmīga koku suga - osis tiek lietots mēbeļu, parketa izgatavošanā, arī laivu būvē. Osim ir dziļa sakņu sistēma gan tīraudzēs, gan jauktu koku mežaudzēs, tomēr jauktajos mežos oši iesakņojas dziļāk, lai konkurētu ar kokiem, kam ir seklas sakņu sistēmas. Miza osim ir pelēka vai brūna, cieta un grumbuļaina, bet zari mēdz būt nokareni. Jaunie zari ir olīvkrāsas, taču ar gadiem arī tie kļūst brūni un grumbuļainu mizu. Salīdzinājumā ar citām lapu koku sugām osis ir viens no tiem kokiem, kam lapas pavasarī uzplaukst visvēlāk un pirmais, kam tās rudenī nokrīt. Šie koki viegli identificējami ziemā, jo to melnie pumpuri pamanāmi jau no attāluma. Tāpat osim, bet ne tikai tam, bieži pie stumbra pieaug piepes, kas gan raksturīgs tikai Latvijas mežiem.

Osis bieži aug mālainās augsnēs, kas bagātas ar bezmugurkaulnieku faunu, it īpaši sliekām un citiem līdējiem. Osis pacieš īstermiņa plūdus, tomēr tas iet bojā ilgstošu plūdu vai sausuma apstākļos, jūtīgs pret bargām ziemām, nepacieš noēnojumu – tad ātri pārstāj augt un attīstīties.

Jaunos dzinumus bieži apgrauž zaķi un brieži, bet citi meža zvēri noplēš jaunajiem kociņiem mizu un nokož galotnes. Lieliem ošiem gadās arī cita nelaime – virsotnes zari mēdz sadalīties «V» formā, un katrs zars kļūst tik stiprs, ka pašu koku vienkārši saplēš. Ja mežsargs šo kaiti neiznīdē laikus, rezultātā nevienam zaram nekāda labuma nav – iet bojā visi zari, stumbrs, piepes un pat  zaķi, kuri bija paspējuši izveidot savas ligzdas oša pakājē. Šādus slimību nomocītus ošus vēlāk var izmantot labākajā gadījumā malkai vai mēslojumam.

Neskatoties uz oša vēlmi dzīvot un atrast iespējami auglīgāku augsni, izplatītākie mežā ir skujkoki – priedes vai egles, kuri sāk ziedēt 25 – 30 gadu vecumā. Dažkārt skujkoki izaug «U» formā. Skujukoki aug kā purvos, tā arī sausās vietās, priedēm ir gara mietsakne, kas ļauj noturēties arī smiltīs un tikt klāt dziļajiem pazemes ūdeņiem. Skujkokus daudz izmanto medicīnā – priežu preparātiem piemīt dezinficējošas īpašības, tie palīdz nervu, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. No parastās priedes iegūst terpentīnu, darvu un ogli. Aktivēto priežu ogli dažkārt lieto pret pūšanas procesiem un saindēšanos ar alkaloīdiem un citām vielām. Iespējams, skujkoku ārstniecisko un dezinficējošo īpašību dēļ tiem nelīp nekādu citu meža koku kaites.

Apstrādājot svaigi zāģētu priedes materiālu, ir jārēķinās ar tā sveķainību. Sveķi, kas ir aizsarglīdzeklis pret koka pūšanu, apgrūtina tā apstrādi, tostarp ar abrazīvajiem materiāliem – tie ātri pieķep, bet lietojot rotējošus slīpēšanas instrumentus, tie sāk piededzināt koksnes virsmu, veidojoties paaugstinātai berzei starp koka virsmu un abrazīvo materiālu. Tāpēc tam, kurš vēlas apstrādāt skujkoku parasti nākas daudz piepūlēties.

Mūžzaļie skujkoki ir ļoti sīksti, piemēram, parastā egle ir izteikti ēncietīga suga – tā var mūžīgi augt citu koku noēnojumā. Interesants ir “U” veida skujkoks kas parasti veidojas nokalstot primārajai galotnei. Tad divi zari kļūst par viens otru līdzsvarojošām galotnēm un stumbru tas nebojā – viens saules apspīdēts aug slaids, otrs, iemanījies izmantot ēnas puses priekšrocības, aug resnāks. Tāds skujkoks ir liels retums. Atrast tādu ir liela veiksme – īpaši noder aku ierīkošanai.

Pats stiprākais meža koks ir ozols. Tam ir spēcīga sakņu sistēma, un ozola koksne ir sevišķi cieta un izturīga. Kopš seniem laikiem ozola koksne ir atzīta par labāko žoga balstu izgatavošanai un kuģu būvēšanai. Ozola koksnē ir augsta tanīna koncentrācija, kas ir traucēklis ozola apstrādē, jo korodējoši iedarbojas uz darbarīkiem. Tanīns arī padara ozola koksni par puvuma izturīgu. Ozola zīles jeb augļi ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem, piemēram, mežacūkām. Ozolam ir virkne ārstniecisku īpašību, piemēram, ozola mizu tautas medicīnā izmanto apsaldējumu gadījumos un skalojumiem.

Ozolam ir liela simboliska nozīme – piemēram, sapnī redzēt ozolu nozīmē ilgu mūžu, lielu godu, bagātību un varu, bet redzēt to nolūzušu – būs liela nelaime. Ozola zariem ir rotāts Latvijas ģerbonis, bet ozola lapa ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols. Viens no skaistākajiem dižozoliem ir Vēveru dižozols, kurš jau 250 gadus iesakņojies Ventspils novadā. Tomēr ir arī selekcionētas dekoratīvas ozola šķirnes, kuras savu dekoratīvo funkciju bieži pilda reģionālajos mežos.

Lai nu kā, ozols ir tik dižs un spēcīgs koks, ka zem tā zariem nekas neaug un neviens pat nemēģina to nozāģēt vai izcirst, turklāt ozols vienmēr izdzīvo arī meža ugunsgrēku gadījumos. Pat indīgā latvāņa mēģinājumi ieaugt zem ozola zariem, nevainagojas panākumiem.

Atmetuši mēģinājumus cirst un citādi izmantot ozolu – daudzas meža iemītnieku paaudzes iemanās to pielūgt. Tāpēc ozols ir izplatītākais svētkoks.

Latvānim toties ticis galvenā meža kaitēkļa gods. Daudzi runā, ka latvānis ir unikāls Latvijai. Latvijā tam, protams, ir dažas unikālas īpašības, tomēr kopumā latvānis ar dažādiem nosaukumiem un aptuveni 70 sugām ir sastopams visā pasaulē. Latvānis ir spēcīga nezāle, kura saindē gan mežus, gan labības laukus un tā sēklas ātri izplatās gan ar vēju, gan ūdeni, putniem u.c. Cilvēkam bīstamākais latvānis Latvijā ir ievests, un tā ir vienīgā Latvijas invazīvo augu sarakstā ietvertā suga. Pirms 50 gadiem latvāni cerēja ieviest ražošanā kā perspektīvu lopbarības augu, tomēr nekas nesanāca, un izplatība astoņdesmito gadu beigās kļuva nekontrolējama. Apkarot to ir grūti vēl joprojām, tomēr daudzos reģionālajos mežos cilvēki ir iemācījušies ierobežot latvāņa izplatību.

Augu aizsardzības speciālists un botāniķis A. Rasiņš jau 1986. gadā latvāni dēvēja par botānisko "jenotsuni" un atzina par sevišķi bīstamu karantīnas nezāli. Cilvēks, kurš saindējas ar latvāni, toksiskās sulas dēļ iegūst ādas bojājumus, līdzīgus apdegumiem, kurus pavada vispārējs nespēks, galvassāpes, slikta dūša un pat redzes traucējumi.

Mežā ir vēl visādi grauzēji, ložņas, līdēji, viendieņi, mizgrauži, lidoņi un parazīti, bet par to kādu citu reizi.

Atsauce: meža un koku raksturojumiem pasakā izmantoti LLU Meža fakultātes, LU, Pasaules Dabas fonda un Vikipēdijas materiāli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...