Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liepājas uzņēmējs Aivars Kupačs vērsies pie Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Gata Gudermaņa ar sūdzību par policijas un arī prokuratūras neieinteresētību un "atrakstīšanos", izmeklējot viņa sūdzību par Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina un viņa sievas Jeļenas Zaharjinas (attēlā - saviesīgā pasākumā Stambulā) rīcību, piesavinoties kopējam biznesam domātus būvmateriālus savai privātmājai.

Pietiek jau informējis - kā rāda Lursoft datu bāze, Kupačs kopā ar Zaharjina dzīvesbiedri 2003. gadā uz pusēm nodibinājuši SIA Ravia, kurā Zaharjina bijusi 50% kapitāldaļu īpašniece līdz 2005. gada sākumam, bet valdes locekle - līdz pat 2007. gada nogalei.

Policijā Kupačs vērsies pēc tam, kad darbu SIA Ravia pārtraukusi uzņēmuma ilggadējā grāmatvede un viņš tās nodotajos grāmatvedības dokumentos pievērsis uzmanību kādai pavadzīmei par 20 durvju bloku iegādi kopsummā par 4720 latiem, kuru kā preces saņēmējs bija parakstījis Zaharjins. Viņam oficiāli ar SIA Ravia nekāda sakara nav bijis.

Pēc šī fakta Kupačs sācis rūpīgi pārskatīt visus SIA Ravia grāmatvedībā esošos dokumentus, kā arī pārbaudīt, vai no nama, ko SIA bija iegādājusies no Liepājas metalurga un apņēmusies pārbūvēt par daudzdzīvokļu namu Liepājas metalurga vajadzībām, arī citi materiāli nav aizplūduši Zaharjinu pāra personiskajām vajadzībām.

Rezultātā viņš secinājis, ka pašu personiskās mājas rekonstrukcijā Dzintaru ielā 23 Zaharjinu laulātais pāris varētu būt ieguldījis vairāk nekā 63 tūkstošus latu vērtus būvmateriālus un audioaparatūru, kas bijuši paredzēti SIA Ravia pārbūvētajam namam.

Tolaik Kupačs bijis pārliecināts, ka visi materiāli, kurus par SIA Ravia līdzekļiem iepērk Zaharjina, ir paredzēti tieši Liepājas metalurgam domātās ēkas rekonstrukcijai. Savukārt dokumentu izpēte atklājusi veselu virkni gadījumu, par kuriem bijis skaidrs - būvmateriāli aizplūduši tieši uz Zaharjinu privātmāju.

Taču policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu, savukārt prokuratūra sākumā sūdzību nav vēlējusies izskatīt, bet pēc tam formāli atrakstījusies, ka "ar lielu ticamību var pieņemt, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums".

Nu Kupačs vērsies pie Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gudermaņa, lūdzot iesnieguma izskatīšanai norīkot jebkuru citu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrvienību, kas neatrodas Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes pakļautībā, kā arī Liepājas prokuratūras un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras uzraudzībā.

"Nav nekādu cerību, ka Liepājas pilsētas un pat Kurzemes reģiona teritorijā tiesībsargājoša iestādes varētu objektīvi un atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar AS Liepājas Metalurgs, tā akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem," iesniegumā norādījis uzņēmējs.

Pietiek šodien publicē Kupača iesniegumu Gudermanim un sākotnējo iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu.

Valsts Policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Gatim GUDERMAŅA k-gam

no Aivara KUPAČA

Par iesnieguma nosūtīšanu

2012. gada 9. augustā es vērsos Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī (turpmāk VP KRP Liepājas iecirknis) ar iesniegumu par iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kura sastāvs noteikts LR Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā, tas ir piesavināšanos lielā apmērā grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ko varētu būt izdarījuši Jeļena un Sergejs Zaharjini.    

Ar VP KRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas inspektora M. Ziedkalna 10.09.2012. paziņojumu Nr. 20/19 - /30578 esmu informēts, ka rezolūcijas veidā ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkta.

Pieņemot šādu lēmumu lietā faktiski nav veiktas nekādas procesuālās darbības, pat nemēģinot pārbaudīt iesniegumā norādītos apstākļus un manās liecībās izklāstītos faktus par TV tehnikas un elektronikas atrašanās vietu, aprobežojieties ar paskaidrojuma pieņemšanu no Jeļanas Zaharjinas, kurā viņa noliedz, ka būdama SIA „RAVIA” valdes locekle būtu piesavinājusies SIA „RAVIA” mantu vairāk nekā Ls 50 000,- vērtībā.

Lēmumu pārsūdzēju Liepājas prokuratūrā, kura sākotnēji izrādīja vēlmi izvērtēt lietas apstākļus, bet tad pēkšņi mainīja attieksmi un izdomājot formālu iemeslu par sūdzības iesniegšanas termiņa nokavējumu, atteicās manu sūdzību skatīt.       

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra manu sūdzība par to, ka termiņš nav pārkāpts apmierināja, bet Liepājas prokuratūra it kā skatot sūdzību pēc būtības, bet neveicot nekādas procesuālās darbības, formāli atrakstījās, ka ar lielu ticamību var pieņemt, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums. Lēmumu pārsūdzēju Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, kura savukārt atbildēja, ka Liepājas prokuratūra visu esot izvērtējusi.

Šādu abu Liepājā esošo abu prokuratūru rīcību uzskatu par nepamatotu un prettiesisku, jo uzskatu par nepieļaujamu situāciju, kad acīmredzami ir notikusi SIA „RAVIA” mantas vairāk nekā Ls 50 000,- vērtībā aizvešana un lietošana Zaharjinu ģimenes īpašumā Dzintaru ielā 23, Liepājā, ko pierāda iesniegumam pievienotie dokumenti un liecinieku liecības, un VP KRP neveic nepieciešamās procesuālās darbības, prokuratūra šādu policijas bezdarbību akceptē sniedzot formālas atbildes, nevis uzraugot un pārbaudot VP KRP rīcību vai vecot procesuālās darbības, kā to paredz Kriminālprocesa likums.

Sakarā ar augstāk minēto un to, ka AS „Liepājas Metalurgs” lielākā akcionāra Sergeja Zaharjinas un viņa ģimenes, tajā skaitā Jeļenas Zaharjinas advokāts ir bijušais Liepājas Ekonomikas policijas (precīzu iepriekšējo nosaukumu nezinu) priekšnieks Genādijs Atujevs, kā arī procesa virzītāju uzraugošās Liepājas prokuratūra un pārsūdzēju Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra acīmredzami nevēlas uzņemties nekādu atbildību par VP KRP bezdarbību, ko pierāda fakts, ka līdz pat šim laikam (tas ir gandrīz gada garumā) man nav izdevies panākt kaut vai objektīvu un likumīgu 2012. gada 9. augusta iesnieguma izskatīšanu.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzu, mana iesnieguma izskatīšanai norīkot jebkuru citu Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrvienību, kas neatrodas VP KRP pakļautībā, kā arī Liepājas prokuratūras un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras uzraudzībā, jo nav nekādu cerību, ka Liepājas pilsētas un pat Kurzemes reģiona teritorijā tiesībsargājoša iestādes varētu objektīvi un atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar AS „Liepājas Metalurgs” tā akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem.

Pielikumā: iesniegums Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei ar pievienotajiem dokumentiem uz 40 lp..

Ar cieņu,  SIA RAVIA valdes loceklis Aivars Kupačs

Liepājā, 2013. gada 15. jūlijā                                                                     

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Gatim GUDERMAŅA k-gam

Aivara KUPAČA

IESNIEGUMS par iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

Es, Aivars Kupačs, kā SIA „RAVIA”, vienotās reģistrācijas Nr. 42103030406, Valdes loceklis, griežos pie Jums ar iesniegumu par iespējami noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo manā rīcībā atrodas dokumenti par darījumiem, kas rada pamatotas aizdomas par iespējami noziedzīgu rīcību, kā rezultātā tika apdraudētas SIA „RAVIA” mantiskās intereses un radīts tai kaitējums.

Ņemot vērā, ka iespējams ir veikts smags vai sevišķi smags noziegums, A.Kupačam, kļūstot zināmiem zemāk aprakstītajiem notikumiem, ir ar likumu noteikts pienākums griezties Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēs likumības atjaunošanai.

Šajā sakarā lūdzu izvērtēt SIA „RAVIA” bijušās Valdes locekles Jeļenas Zaharjinas, personas kods 120951-10825 un viņas vīra Sergeja Zaharjina, personas kods 070253-10841 rīcības atbilstību likumam, kā arī izvērtēt, vai šo personu rīcībā nav saskatāmas Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā un, iespējams, arī citos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes, un, konstatējot to, saukt pie kriminālatbildības šo noziegumu izdarīšanā iesaistītās personas.

SIA „RAVIA”, vienotās reģistrācijas Nr. 42103030406 LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta 2003.gada 2.maijā. Tās dibinātāji bijām es, Aivars Kupačs un Jeļena Zaharjina, un katram no mums piederēja 50% Sabiedrības pamatkapitāla.

Kā SIA„RAVIA” dalībnieks Jeļena Zaharjina bija līdz 2005.gada 9.februārim, kad viņa no Sabiedrības izstājās. Kā SIA „RAVIA” valdes locekle Jeļena Zaharjina bija no 2003.gada 2.maija līdz 2007.gada 29.novembrim,ar tiesībām Sabiedrību pārstāvēt atsevišķi.

Kad 2009.gada vasarā ar SIA „RAVIA” darba attiecības izbeidza grāmatvede Svetlana Mahortova, viņa man nodeva visus grāmatvedības dokumentus, kuri pēc tam atradās manā darba kabinetā. Pārskatot grāmatvedes iesniegtos dokumentus, es pievērsu uzmanību 2006.gada 2.augusta Preču pavadzīmei-rēķinam, sērija HO-VII, nr.763015 par 20 durvju bloku, kopsummā par LVL 4720.00 iegādi, kuru kā preces saņēmējs bija parakstījis Sergejs Zaharjins, kuram ar SIA „RAVIA” nebija nekāda sakara un kurš kā jau minēju tajā laikā bija AS „Liepājas Metalurgs” Padomes priekšsēdētājs.

 Minētais apstāklis man radīja pamatotas aizdomas, ka Jeļena Zaharjina, ļaunprātīgi izmantojot valdes loceklim piešķirtās pilnvaras kopā ar Sergeju Zaharjinu iespējams ir piesavinājušies SIA ” RAVIA” līdzekļus lielā apmērā, sakarā ar ko es sāku rūpīgi pārskatīt visus SIA „RAVIA” grāmatvedībā esošos dokumentus, kā arī pārbaudīt vai 10 minētajos dzīvokļos rekonstruējamā namā, par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātie celtniecības materiāli un sadzīves tehnika ir tikuši izmantoti.

2003.gada 14.maijā Sergejs Zaharjins personīgā īpašumā iegādājās nekustāmo īpašumu Dzintaru ielā 23, Liepājā, kas sastāv no zemes gabala 3107 m2 platībā un dzīvojamās ēkas aptuveni 700 m2 platībā /bijušais pionieru nams/, kurā tālākajā laika gaitā kopā ar sievu Jeļenu Zaharjinu veica rekonstrukcijas darbus, kas tika pabeigti aptuveni 2006.gada beigās.  

Minēto rekonstrukcijas darbu laikā Jeļena Zaharjina un Sergejs Zaharjins par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātos būvniecības materiālus un audio aparatūru, kopsummā par Ls,- 63445,35 (sešdesmit trīs tūkstoši četri simti četrdesmit pieci lati, 35 santīmi) ieguldīja nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā.

Lai netraucēti varētu veikt minētās darbības, lai man kā tajā laikā vienīgajam SIA „RAVIA” īpašniekam un valdes priekšsēdētājam nerastos aizdomas, ka tīši un apzināti tiek piesavināti SIA „RAVIA” naudas līdzekļi un es nevarētu atklāt un pārtraukt noziedzīgās darbības un, lai slēptu noziedzīgo nodarījumu pēdas, Jeļena Zaharjina, būdama apveltīta ar Komerclikumā un Sabiedrības Statūtos piešķirtām valdes locekļa pilnvarām un tiesībām, un Sergejs Zaharjins, kurš kā AS Liepājas Metalurgs akcionārs, no 2003.gada 7.augusta ieņēma arī Padomes priekšsēdētāja amatu, izmantoja apstākli, ka 2005.gada 18.martā es, kā SIA „RAVIA” valdes priekšsēdētājs noslēdzu pirkuma līgumu ar AS Liepājas Metalurgs, par nekustāmā īpašuma, apzīmējums kadastrā 1700 042 0454, - zemes gabala 6488 m2 un uz tās esošās jaunbūves Eduarda Tisē ielā 83, Liepājā, iegādi.

Saskaņā ar minētā līguma 2.2.p. SIA „RAVIA” apņēmās iegādāto jaunbūvi pārbūvēt par daudzdzīvokļu māju, no kuras 10 dzīvokļos, kurus iegādāsies  Pārdevējs, veikt kvalitatīvu grīdas, sienu un griestu apdari un ievietot dzīvokļos  jaunu modernu santehniku, kā arī tos aprīkot.

Minētās dzīvojamās mājas rekonstrukcijas darbos Jeļena Zaharjina, kā SIA „RAVIA” valdes locekle ņēma aktīvu dalību, it sevišķi 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar pirkuma līguma nosacījumiem, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, kur par Padomes priekšsēdētāju no 2003.gada 7.augusta bija Sergejs Zaharjins.

Pēc manām domām, tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc Jeļena Zaharjina un Sergejs Zaharjins varēja netraucēti par SIA „RAVIA” līdzekļiem iegādāties būvniecības materiālus sev piederošās dzīvojamās mājas Liepājā Dzintaru ielā 23 rekonstrukcijai, jo es biju pilnībā pārliecināts, ka materiālu iegāde tiek veikta minēto 10 dzīvokļu izbūvei.

Lai iegādāto nekustāmo īpašumu pārbūvētu par daudzdzīvokļu māju SIA „RAVIA” 2005.gada 14.jūnijā manā personā noslēdza Uzņēmuma līgumu Nr. B-46 ar celtniecības firmu AS „UPB”, kura apņēmās veikt desmit stāvu dzīvojamās mājas Eduarda Tisē ielā 83, Liepājā rekonstrukcijas,  projektēšanas darbus un būvdarbus.

Veicot grāmatvedības dokumentu pārbaudi es noskaidroju sekojošo:

1.gadījums. JeļenaZaharjina, būdama valdes locekle, kura ir tiesīga SIA „RAVIA” pārstāvēt atsevišķi, ļaunprātīgi izmantojot valdes loceklim piešķirtās pilnvaras, nolūkā grupā piesavināties Sabiedrības naudas līdzekļus būvniecības materiālu veidā, 2005.gada 10.novembrī SIAERLANDE, reģ.Nr.40003356441, juridiskā adrese Bērzaunes iela 9, Rīga izvēlējās un pasūtīja  140.38 m2 flīzes  par kopējo summu  LVL 2100.15, norādot kā maksātāju SIA „RAVIA”, sakarā ar ko  tika izrakstīts  rēķins Nr.7686.

Pēc tam minētā rēķina vienu eksemplāru Jeļena Zaharjina atveda no Rīgas un iesniedza SIA „RAVIA” grāmatvedei Svetlanai Mahortovai apmaksas veikšanai. Tā kā Jeļenas Zaharjinas iesniegtais rēķina eksemplārs nebija parakstīts, tad grāmatvede iedeva man to parakstīt.

Saskaņā ar minēto rēķinu grāmatvede Svetlana Mahortova 2005.gada 14.novembrī norādot, kā maksātāju SIA „RAVIA”, sastādīja maksājuma uzdevumu nr.146, kuru iesniedza man parakstīšanai un minētais rēķins par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem LVL 2100.15 apmērā tika apmaksāts.

Pēc tam Jeļena Zaharjina iesniedza Sabiedrības grāmatvedībā 2005.gada 29.novembra Preču pavadzīmes-rēķina, sērija TE-IH, nr.231852 neparakstītu pirmo eksemplāru (preču saņēmējam), sakarā ar kuru SIA „RAVIA” no SIA „ERLANDE” Rīgā, Vestienes ielā 2 ir saņēmusi flīzes 140.38 m2 par kopējo summu LVL 2100.15.

Sakarā ar to, ka uz minētās pavadzīmes nebija flīžu saņēmēja paraksts, grāmatvede Svetlana Mahortova 1.decembrī man iesniedza to parakstīšanai, kuru es arī parakstīju.

Tā kā es personīgi nekad neesmu apmeklējis Rīgā SIA „ERLANDE”, nekad neesmu tur pasūtījis un saņēmis SIA „RAVIA” vārdā flīzes, tad veicot pārbaudi par  Jeļenas Zaharjinas un Sergeja Zaharjina iespējamām noziedzīgām darbībām, es pieprasīju un saņēmu no SIA „ERLANDE” minētās pavadzīmes /preču nosūtītāja/ eksemplāru, kuru uz vietas ir  parakstījis preces saņēmējs. No minētā pavadzīmes eksemplāra redzams, ka par preces saņemšanu  SIA „RAVIA”  vārdā ir parakstījies kāds Jurijs Matvejevs. Cik man zināms, tad persona ar tādu vārdu un uzvārdu tajā laikā bija Zaharjinu ģimenes īpašumu uzraugs.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātās flīzes par kopējo summu LVL 2100.15 netika iegrāmatotas un uzskaitītas SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantotas 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izlietotas Zaharjinu nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā rekonstrukcijā.

To, ka Jeļenai Zaharjinai bija tīšs nodoms flīzes, kuras iegādātas par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem, piesavināties personīgām vajadzībām, man uz to brīdi nebija zināms. Minēto rēķinu apmaksāju bankā tāpēc, ka domāja, ka iegādātās flīzes tiks izmantotas daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijā, veicot iepriekš minēto 10 dzīvokļu remontu, kurus saskaņā ar 2005.gada 18.martā noslēgto pirkuma līgumu, bija paredzēts pārdot AS Liepājas Metalurgs un kuriem, saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem bija jābūt modernam.

2. gadījums.2006.gada 3.februārī es ar savu parakstu apstiprināju, ka esmu saņēmis 2006.gada 3.februāra Rēķinu-faktūru Nr.06/06. Minēto rēķinu parakstīšanai man iedeva grāmatvede Svetlana Mahortova, kuru bija atnesusi Jeļena Zaharjina. No minētā rēķina izriet, ka SIA „RAVIA” jāmaksā SIA „BRIS”, reģistrācijas nr.40003296496 par 20 durvju bloku iegādi LVL 4720.00.

Saskaņā ar minēto rēķinu grāmatvede Svetlana Mahortova 2006.gada 7.februārī norādot, kā maksātāju SIA „RAVIA”, sastādīja maksājuma uzdevumu nr.46, kuru iesniedza man parakstīšanai un minētais rēķins par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem LVL 4720.00 apmērā tika apmaksāts.

Kā jau minēju, tad grāmatvedības dokumentos es atradu preču pavadzīmi-rēķinu, sērija HO-VII, nr.763015, sastādītu 2006.gada 2.augustā, ar kuru pirms tam es netiku iepazīstināts. Minētajā dokumentā, kā 20 durvju bloku, kopsummā par LVL 4720.00 saņēmējs ir norādīta SIA „RAVIA”, bet par preces saņemšanu ir parakstījies Sergejs Zaharjins, AS „Liepājas Metalurgs” Padomes priekšsēdētājs.

Vēršu uzmanību, ka 2006.gada 24.jūlijā SIA „RAVIA” un AS„UPB”, sakarā ar veiktajiem būvdarbiem, parakstīja būvdarbu pieņemšanas-nodošanas aktu un tāpēc 20 durvju bloki, kurus 2006.gada 2.augustā saņēma Sergejs Zaharjins, nekādi nevarēja tikt izmantoti desmit stāvu dzīvojamās mājas Eduarda Tisē ielā 83 rekonstrukcijai, jo visi būvdarbi bija jau pabeigti, bet viennozīmīgi tika izmantoti sev piederošās dzīvojamās mājas Dzintaru ielā 23 rekonstrukcijai.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātie 20 durvju bloki, kopsummā par LVL 4720.00 netika iegrāmatoti un uzskaitīti SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantoti 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izlietoti Zaharjinu nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā rekonstrukcijā.

3.gadījums. Jeļena Zaharjina, būdama valdes locekle, kura ir tiesīga SIA „RAVIA” pārstāvēt atsevišķi, ļaunprātīgi izmantojot valdes loceklim piešķirtās pilnvaras, nolūkā grupā piesavināties Sabiedrības naudas līdzekļus būvniecības materiālu veidā, 2006.gada  4.aprīlī SIA ERLANDE, vienotais reģ.nr.40003356441, juridiskā adrese Bērzaunes iela 9, Rīga  izvēlējās un pasūtīja  92.89 m2 ekskluzīvas flīzes  par kopējo summu  LVL 7125.35, norādot kā maksātāju SIA „RAVIA”, sakarā ar ko  tika izrakstīts  rēķins Nr.8563.

Pēc tam minētā rēķina vienu eksemplāru Jeļena Zaharjina atveda no Rīgas un iesniedza SIA „RAVIA” grāmatvedei Svetlanai Mahortovai apmaksas veikšanai. Tā kā Jeļenas Zaharjinas iesniegtais rēķina eksemplārs nebija parakstīts, tad grāmatvede iedeva man to parakstīt.

Saskaņā ar minēto rēķinu Nr.8563 DnB NORD bankā 2006.gada 5.aprīlī tika veikts maksājums LVL 7125.35 apmērā par Jeļenas Zaharjinas pasūtītajām flīzēm. Kurš tieši veica bankā minēto maksājumu es apgalvot nevaru, jo gan man, gan Jeļenai Zaharjinai bija paraksta tiesības.

Pēc tam Jeļena Zaharjina Sabiedrības grāmatvedībā iesniedza 2006. gada 12. maija Preču pavadzīmes-rēķina, sērija TI-IX, nr.737547 neparakstītu pirmo eksemplāru, sakarā ar kuru SIA „RAVIA”  no SIA „ERLANDE” Rīgā, Vestienes ielā 2 ir saņēmusi flīzes 92.89 m2  par kopējo summu LVL 7125.35.

Sakarā ar to, ka uz minētās pavadzīmes nebija flīžu saņēmēja paraksts, grāmatvede Svetlana Mahortova 1.decembrī  man iesniedza to parakstīšanai.

Tā kā es personīgi nekad neesmu apmeklējis Rīgā SIA „ERLANDE”, nekad neesmu tur pasūtījis un saņēmis SIA „RAVIA” vārdā flīzes, tad veicot pārbaudi par Jeļenas Zaharjinas un Sergeja Zaharjina iespējamām noziedzīgām darbībām, es pieprasīju un saņēmu no SIA „ERLANDE” minētās pavadzīmes /preču nosūtītāja/ eksemplāru, kuru uz vietas ir parakstījis preces saņēmējs, kā arī saņēmu iegādāto ekskluzīvo flīžu paraugu fotogrāfijas.

 No minētā pavadzīmes eksemplāra redzams, ka par preces  saņemšanu SIA „RAVIA” vārdā ir parakstījies Jānis Dzērvēns. Cik man zināms, tad persona ar tādu vārdu un uzvārdu tajā laikā bija Zaharjiniem piederošās ķīmiskās tīrītavas TIARA, Skolas ielā 1, Liepājā  darbinieks.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātās flīzes par kopējo summu LVL 7125.35 netika iegrāmatotas un uzskaitītas SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantotas 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izlietotas Zaharjinu nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā rekonstrukcijā.

To, ka Jeļenai Zaharjinai bija tīšs nodoms flīzes, kuras iegādātas par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem, piesavināties personīgām vajadzībām, man uz to brīdi nebija zināms. Minēto rēķinu apmaksāju bankā tāpēc, ka domāja, ka iegādātās flīzes tiks izmantotas daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijā, veicot iepriekš minēto 10 dzīvokļu remontu, kurus saskaņā ar 2005.gada 18.martā noslēgto pirkuma līgumu, bija paredzēts pārdot AS Liepājas Metalurgs un kuriem, saskaņā ar  minētā līguma nosacījumiem bija  jābūt ekskluzīviem.

4.gadījums. 2006.gada 17.novembrī vai arī kādu dienu vēlāk JeļenaZaharjina man darbā ienesa kabinetā rēķinu Nr.171106-02, datētu ar 2006.gada 17.novembri, kurā bija minēts, ka rēķina apmaksa LVL 27500.00 apmērā jāveic, saskaņā ar Līgumu Nr.20112006/01, kuru es vēl nebiju redzējis.

Iedodot man minēto rēķinu, Jeļena Zaharjina man paskaidroja, ka Rīgā ir nolūkojusi audio/video aparatūru, kuru vēlētos iegādāties 10 dzīvokļu aprīkošanai rekonstruējamā desmit stāvu dzīvojamā mājā Eduarda Tisē ielā 83. Vēl viņa teica, ka šis jautājums ir saskaņots ar viņas vīru AS„Liepājas Metalurgs” Padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaharjinu un pēc 10 dzīvokļu nodošanas AS„Liepājas Metalurgs” rīcībā SIA „RAVIA” ieguldītie naudas līdzekļi audio/video aparatūras iegādē pilnībā tiks apmaksāti, parakstot attiecīgus dokumentus.

Man nebija iebildumu šādam Jeļenas Zaharjinas ierosinājumam, jo bija spēkā ar AS„Liepājas Metalurgs” 2005.gada 18.martā noslēgtais pirkuma līgums un 2006.gada 12.aprīlī ar AS„Liepājas Metalurgs” tika noslēgts papildus līgums nr.493/31-23, kur līguma 1.1.pkt.nosaka, ka SIA „RAVIA” apņemas 10 dzīvokļos, kurus iegādāsies AS„Liepājas Metalurgs”, piegādāt un uzstādīt arī sadzīves tehniku, tanī skaitā arī audio/video aparatūru.

Kad es piekritu Jeļenas Zaharjinas ierosinājumam, viņa man teica, ka esot Rīgā, lai es ieeju firmā, kura atrodas Basteja bulvārī un parakstu līgumu. Ierodoties SIA „Hi End Collection” telpā minētajā adresē es arī SIA „RAVIA” vārdā parakstīju Piegādes līgumu nr.20112006/01, datētu ar 2006.gada 20.novembri.

Pēc minētā līguma parakstīšanas 24.novembrī tika apmaksāts Jeļenas Zaharjinas man iedotais rēķins Nr.171106-02 par LVL 27500.00, maksājuma uzdevums Nr.460.

Pēc tam Jeļena Zaharjina man darbā apmaksai ienesa 2006.gada 7.decembrī izdotu rēķinu Nr.071206-01, kurš, saskaņā ar noslēgto līgumu 20.decembrī tika apmaksāts LVL 22 000.00 apmērā, maksājuma uzdevums Nr.502, tādējādi kopsummā veicot samaksu par LVL 49 500.00.

Pēc minēto maksājumu veikšanas Jeļena Zaharjina ienesa SIA „RAVIA” 2006.gada 22.decembra Preču pavadzīmi-rēķinu, sērija TN-IX, Nr.234452 /preču saņēmēja eksemplārus/. Kā man vēlāk tika zināms, tad video/audio iekārtas SIA „Hi End Collection” no Rīgas tieši aizveda uz Dzintaru ielu 23, Liepājā Zaharjiniem, kur arī iekārtas uzstādīja. Kā redzams no minētās pavadzīmes, tad SIA „RAVIA” vārdā kā preču saņēmēja iespējams ir parakstījusies Jeļena Zaharjina, vai arī kāda cita Zaharjiniem pietuvināta persona.

Par šiem apstākļiem var liecināt Aleksejs Gukovs – SIA HI END COLLECTION pārstāvis, kas ir parakstījis gan preču Piegādes līgumu Nr.20112006/01 no 20.11.2006, kuru no SIA „RAVIA” puses ir parakstījis Aivars Kupačs, gan Preču pavadzīmes rēķinu TN-IX 234452 no 22.12.2006 , kuru no SIA „RAVIA” puses ir parakstījusi Jeļena Zaharjina, kura Valsts Policijai paskaidrojumā noliegusi faktu par preces saņemšanu.

      SIA „RAVIA” saskaņā ar Piegādes līgumu Nr.20112006/01 ir veikusi augstāk minēto priekšapmaksu par kopējo summu 49 500,00 LVL divos maksājumos pēc piestādītiem rēķiniem: 24.11.2006- 27 500.00 LVL un 20.12.2006- 22 000.00 LVL.

Tātad Valsts Policijai būtu Aleksejam Gukovam jāuzdod jautājumi:

- kurš saņēma preci un kurš parakstījis preču pavadzīmes rēķinu TN-IX 234452, kā arī gribētos redzēt preču piegādātāja Preču pavadzīmes eksemplārus,

- kur prece tika piegādāta un uzstādīta, jo Piegādes līgums Nr.20112006/01 paredz preces piegādi un uzstādīšanu, un cik man zināms tad, t.i., Dzintaru iela 23, Liepāja.

- kur ir SIA „RAVIA” apmaksātā prece 49 500 LVL vērtībā, jo SIA „RAVIA” ir saņēmusi tikai Preču pavadzīmes rēķinu TN-IX 234452, kurā par preču saņemšanu ir parakstījusies Jeļena Zaharjina, kura arī nodeva SIA „RAVIA” preču saņēmēja Preču pavadzīmes eksemplārus norādot, ka prece saņemta un uzstādīta, bet tagad noliedz preču saņemšanas faktu un jebkādu saistību ar preci.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātā audio/video aparatūra par kopējo summu LVL 49 500.00 netika iegrāmatota un uzskaitīta SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantota 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izmantota Zaharjinu rekonstruētā nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā.

Tādējādi Jeļena Zaharjina un Sergejs Zaharjins grupā pēc iepriekšējas norunas iespējams piesavinājās SIA „RAVIA” finansu līdzekļus kopsummā par LVL,- 63445,35 (sešdesmit trīs tūkstoši četri simti četrdesmit pieci lati, 35 santīmi), iegādātos būvniecības materiālus un audio aparatūru izmantojot nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23,Liepājā rekonstrukcijas darbos.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 1.pantu Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Kriminālprocesa likuma 6.pants nosaka, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un. novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta otro daļu, kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, tādējādi lūdzu pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, jo šajā gadījumā viss apstākļu kopums norāda uz iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, taču tikai ar kriminālprocesā noteiktajiem līdzekļiem un metodēm ir iespējams pārbaudīt vai tas tiešām ir noticis.   

Ņemot vērā visu augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa likuma 6.pantu, 369.panta pirmo daļu un otrās daļas 1) un 5) punktu, 370 panta pirmo un otro daļu,

lūdzu:

Veikt pārbaudi par šajā iesniegumā minētajiem faktiem;

Uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts KL 179.panta trešajā daļā;

Atzīt SIA „RAVIA” par cietušo šajā kriminālprocesā, jo juridiskai personai nodarīts mantisks kaitējums.

Pielikumā dokumentu kopijas:

2005. gada 18. marta Pirkuma līgums, reģistra Nr. 2911,

2006. gada 12. aprīļa Līgums Nr. 493/31-23,

2005. gada 14. jūnija Uzņēmuma līgums Nr. B-46,

2005. gada 10. novembra Rēķins Nr. 7686,

2005. gada 14. novembra Maksājuma uzdevums Nr. 146,

2005. gada 29. novembra Preču pavadzīme-rēķins, sērija TE-IX, nr.231852/ preču saņēmēja eksemplārs/,

2005. gada 29. novembra Preču pavadzīme-rēķins sērija TE-IX, nr.231852/ preču nosūtītāja eksemplārs/,

2006. gada 03. februāra Rēķins-faktūra Nr. 06/06,

2006. gada 07. februāra Maksājuma uzdevums Nr. 46,

2006. gada 02. augusta Preču pavadzīme-rēķins, sērija HO-VII , Nr.763015,

2006. gada 04. aprīļa Rēķins Nr. 8563, un lapa ar flīzu vizualizāciju,

2006. gada 05. aprīļa Maksājuma uzdevums Nr. RMZ099908N,

2006. gada 24. jūlija būvdarbu pieņemšanas-nodošanas akts,

2006. gada 12. maija Preču pavadzīme-rēķins, sērija TI-IX , Nr.737547, /preču saņēmēja eksemplārs/,

2006. gada 12. maija Preču pavadzīme-rēķins, sērija TI-IX , Nr.737547, /preču nosūtītāja eksemplārs/,

2006. gada 24. novembra Maksājuma uzdevums Nr. 460,

2006. gada 17. novembra Rēķins Nr. 171106-02,

2006. gada 20. novembra Piegādes līgums Nr. 20112006/01,

2006. gada 07. decembra Rēķins Nr. 071206-01,

2006. gada 20. decembra Maksājuma uzdevums Nr. 502,

2006. gada 22. decembra Preču pavadzīme-rēķins, sērija TN-IX, Nr. 234452.

2013. gada 15. jūlijā

Ar cieņu,  SIA RAVIA valdes loceklis Aivars Kupačs

Novērtē šo rakstu:

58
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...