Vai, akceptējot ierobežojumus viena deputāta jancīgiem pasākumiem, netiek bruģēts ceļš uz pilnvarām policijai lemt par politisku izpausmju formu un saturu?
Jānis Urbanovičs15.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā šādos gadījumos mēdz teikt – ja nebūtu Gobzema, viņu nāktos izdomāt. Bet viņš ir, un visiem labi. Viņam pašam – jo panīkušais, Saeimas likumdošanas dienišķajā darbā sevi nerealizējušais ego nu ir uzpumpēts nebijušos apmēros. Policijai – jo bija iespēja parādīt, "kā mēs mākam".
Varas elitei – jo sabiedrības uzmanības fokuss sekmīgi pārvirzīts no nesmukiem iepirkumiem, no elektrības un gāzes cenu katastrofas uz "rododendru". Sociālo tīklu gaišo spēku atbalsta brigādēm – jo var demonstrēt savu intelektuālo pārākumu un sacensties par nievājošāko apzīmējumu cilvēkiem, kas piedalījās protestā...
Domāju, nevar novērtēt par zemu to reklāmas darbu, ko mūsu policija nesavtīgi ieguldīja "rododendra" prelūdijā – aizturēšanas/atbrīvošanas atrakcijā pa visu Latvijas teritoriju. Bez šīs priekšspēles nez vai izdotos finālā sarīkot tik lielu burziņu. Jautājums ir – tīšām vai netīšām? Ja netīšām, rodas bažas par drošības struktūru sagatavotību, noturīgumu pret dažādām provokācijām un spēju ar tām tikt galā ātri un neuzkrītoši. Ja tīšām – ar kādu mērķi policija to dara?
Vai pārspīlētā uzmanības pievēršana pašpasludinātajam "galvenajam opozicionāram" ir veids, kā censties kompromitēt katru, kas nav varas pusē? Ja jau tā opozīcija tik neadekvāta, labāk jāturas pie esošās varas – tomēr pārbaudīts ļaunums pret nezināmu cirku...
Negribu analizēt Saeimas deputāta aizturēšanas tiesiskos aspektus, lai izspriež juristi – viņš pārkāpa vai pret viņu pārkāpa.
Man nav arī nekādu simpātiju pret minēto politiķi un viņa stratēģiju – jo sliktāk, jo labāk, anarhija ir kārtības māte utt. Vēsturē tas ir jau piedzīvots – gan traģēdiju, gan farsu formātā.
Taču uzskatu, ka ejam pa slidenu taku. Te tomēr ir runa par ierobežojumiem savu politisko uzskatu paušanai, lai cik tie mums tīkami vai nepieņemami. Tikties ar vēlētājiem ir katra politiķa tiesības un pienākums. Ikviena, no Kariņa līdz Gobzemam. Lai arī par kādiem savdabjiem viņi kādā sabiedrības daļā tiktu uzskatīti.
Vai pandēmija atceļ demokrātiju? Cik lielā mērā? Vai Satversme iesaldēta? Vai ierobežojumi pulcēšanās un izteiksmes brīvībām ir ar leģitīmu mērķi, vai arī tā varas elitei gluži vienkārši ir ērtāk?
Un vai, akceptējot ierobežojumus viena deputāta jancīgiem pasākumiem, netiek bruģēts ceļš uz pilnvarām policijai lemt par politisku izpausmju formu un saturu?
Iekšlietu ministre visus šos notikumus komentējusi sausi – viens likums, viena taisnība visiem. Ar interesi sekošu, kā tas realizēsies gan pret Aldi Gobzemu un viņa mītiņiem brīvā dabā, gan pret visa prominenču zieda pulcēšanos slavena pavāra pasākumā slēgtās telpās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
