Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man šķiet, šobrīd pāragri rakstīt Atmodas laika vēsturi - tagad ir īstais brīdis objektīvi izvērtēt 1934.- 1949. vēstures posmu Latvijā. Lai nerastos pārpratumi, gribētu paust savu pārliecību – šobrīd Egils Levits neapšaubāmi ir par galvas tiesu pārākais Valsts prezidenta amata kandidāts, un es aicinātu Saeimas deputātus ievēlēt tieši viņu. 

Kopš 1. maija, kad Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits Pilsoņu kongresa 25 gadu svinīgajā sēdē paziņoja: „Pilsoņu Kongresa koncepcija ir starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza”, dzīvoju zināmā trauksmes stāvoklī, jo līdz tam brīdim līdzīgi kā Daini Īvānu un Sandru Kalnieti uzskatīju Levitu drīzāk par Pilsoņu kongresa noliedzēju. Man šķiet, kļūstot par Valsts prezidentu, Levits būtu vienīgais, kurš šobrīd spētu saliedēt valstsnāciju un izbeigt 25 gadus ilgušās domstarpības Latvijas pilsoņu vidū.

Dainis Īvāns 1995. gadā* un Sandra Kalniete 2000. gadā** savos memuāros min, pārliecību, ka Pilsoņu Kongress esot bijis VDK inspirēts. Kā viens no Pilsoņu Kongresa organizētājiem skaidri atceros vairuma LTF valdes locekļu neslēpto naidu pret Pilsoņu Kongresu. Dainim Īvānam šis naids bija tik liels, ka atmiņu grāmatā „Gadījuma karakalps” ievietotajā Atmodas laiku notikumu hronikā viņš nav pieminējis pat Pilsoņu Kongresa 1. sesiju***.

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresu neizdomājām mēs – koncepciju, kā okupētā teritorijā tiesiski atjaunot valstis, radīja Igaunijas disidenti, un mēs ar Eināru Cilinski un Danu Titavu šo ideju tikai atvedām no Tallinas un likām priekšā LNNK Padomei, kura to savā 1989. gada 19. marta sēdē 1:1 akceptēja, un darbs pie pilsoņu reģistrācijas sākās. Līdz pat 1990. gada 4. maijam Latvijas Republikas pilsoņi soli pa solim, mats matā, gāja kopā ar Igaunijas pilsoņiem – ievēlot Pilsoņu Kongresus un Augstākās padomes, tikai mūsu Augstākā padome atšķirībā no Igaunijas Augstākās padomes nepasludināja padomju varu par nelikumīgu kopš tās ieviešanas brīža un 4. maijā pašpasludinājās par likumīgu parlamentu.

Kopš 1. maija mani nomoka jautājums, kādēļ pirms 25 gadiem Pilsoņu Kongresa delegāts Egils Levits neapmeklēja nevienu Pilsoņu Kongresa sēdi, bet pieslējās Tautas frontei un palīdzēja Augstākai padomei rakstīt Neatkarības deklarāciju. Būtībā  trimdas autoritāte rādīja paraugu tiem 19 Pilsoņu Kongresa delegātiem, kuri bija ievēlēti arī Augstākajā padomē. Kādēļ 1990. gadā Egils Levits negāja pie Augstākās padomes un neteica: Pilsoņu Kongresa koncepcija ir starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza?!

Atgriezīsimies 1988. gadā, kad Egils Levits bija 33 gadus jauns, tieši tikpat jauns un patriotisks kā šobrīd Raivis Dzintars. Tieši tāpat kā šobrīd Saeimā Raivis toreiz Egils trimdas organizāciju vadībā nespēlēja nekādu vijoli. Arī toreiz netrūka „Rudās Lapsas” ne trimdas, ne padomju pusē. Toreiz Egils darbojās tikai Ilzes Cipules pārstāvētā Eiropas jauno latviešu juristu grupā.

Ar Egilu iepazinos 1989. gadā, Vispasaules latviešu jauniešu kongresā Somijā, Haiko muižā (8.VLJK), kurā mēs kopā ar Aivaru Jakoviču, Raitu Valteru, Eināru Repši, Valtu un Danu Titaviem bijām deleģēti kā LNNK pārstāvji.  LNNK II (ārkārtējais) kongress 1989. gada 28. maijā bija pieņēmis rezolūciju „Par Latvijas republikas Pilsoņu Kongresu”, kurā bija noteikts: „LNNK pilnībā atbalsta iniciatīvu par pilsoņu komiteju veidošanu ar mērķi sasaukt Latvijas pilsoņu kongresu kā Latvijas tiesisko pārstāvniecību”, un mūsu galvenais uzdevums bija panākt 8.VLJK atbalstu Pilsoņu Kongresam, savukārt Egils kopā ar Ilzi Cipuli un citiem jaunajiem juristiem strādāja pie Memoranda pret Molotova – Rībentropa paktu un, cik novēroju, daudz neiesaistījās politiskās diskusijās.

Kopēji mums izdevās  savu uzdevumu izpildīt -  kongress pieņēma Rezolūciju: „8. VLJK atzīst, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi ir tiesīgi lemt Latvijas Republikas likteni, atbalsta Latvijā notiekošo Latvijas Republikas pilsoņu reģistrāciju un pilsoņu komiteju veidošanos, aicina trimdas organizācijas un Latvijas Republikas diplomātiskos pārstāvjus, vienojoties ar Latvijas pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru, veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanā”,  un akceptēts tika arī Memorands pret Molotova – Rībentropa paktu.

Neliela atkāpe

Ierodoties 8.VLJK, mēs bijām pārsteigti – no aptuveni no 250 delegātiem  nepilns simts bija no Latvijas – viss tā laika komjaunatnes zieds – Baidekalns, Markots, visa Labvakar! komanda, Pēteris Bankovskis un vēl Dainis Īvāns turklāt. Lai nokļūtu ārzemēs, tolaik bija nepieciešams izsaukums, kuru sarūpēšanu no tautiešiem Zviedrijā organizēja Linda Freimane no kongresa rīcības komitejas. Mūs izsauca Māra Strautmane no Stokholmas, un mēs kopā ar Raitu Valteru nonīkām dažas dienas Ļeņingradā, kamēr dabūjām vīzas Somijas vēstniecībā. 

Nesen man sanāca saruna ar kādu radošās inteliģences pārstāvi, kurš arī toreiz bija 8.VLJK. Izrādās, viņam un daudziem citiem uz 8.VLJK braukt piedāvāts Tautas frontē,  braukšanu organizējusi Elita Veidemane, nekas neesot bijis jāmaksā, tikai pēc pasēm, turklāt zilajām PSRS dienesta pasēm, bijis jāiet pakaļ pašiem uz Stūra māju. Tā ar VDK izsniegtajām PSRS dienesta pasēm 8.VLJK apmeklēja žurnāla AVOTS redakcija - Guntars Godiņš, Normunds Naumanis, Sarmīte Māliņa, Vilnis Bīriņš, Andris Krieviņš no Skolotāju Avīzes, Dace Smildziņa no Teātra Vēstneša un kā dūmu aizsegs, noteikti vēl citi. 

Šī atkāpe noderēs vēsturniekiem, pētot šo sarežģīto vēstures posmu, jo dūmu aizsegā Rudās Lapsas jau tad rīkoja „Zoodārza procedūras”. Paralēli kongresa oficiālajai programmai notika slepenas sarunas, uz kurām no LNNK delegācijas tika aicināts tikai Einārs Repše, kurš par spriesto klusēja, bet, kā noprotams no Eināra Repšes turpmākās rīcības, jau tad Pilsoņu kongress tika, vēl nedzimis, apbērēts slepenā „Zoodārza procedūrā”. 

Kā lasāms Jāņa Riteņa 1999. gada memuāros****: „No Haiko manāmi apgarots atbrauca Gunārs Meierovics, kas steidzās nodot ziņu, ka Somijā vienojies ar LTF priekšsēdi Daini Īvānu un Ārlietu daļas vadītāju Edvīnu Inkēnu, lai LTF  internacionālais birojs  un mūsu PBLA birojs Minsterē sāktu regulāru un intensīvu sadarbību. Uzzināju arī, ka LTF Ārlietu birojā tai laikā darbojās Edvīns Inkēns, Jānis  Freimanis, Mavriks Vulfsons, Jānis Jurkāns un Sarmīte Ēlerte. Nu viņi visi bija kļuvuši par maniem kolēģiem, ar kuriem tagad jāorganizē kopēji projekti Latvijas starptautiskai atzīšanai un valstiskā statusa nostiprināšanai.”

Tiktāl PBLA Informācijas biroja vadītājs Ritenis.  Bet nekas par šādu „Zoodārza procedūru”  nebija 8.VLJK dienas kārtībā un publiskajā apspriešanā.  Kā laikrakstā Literatūra un Māksla 1989. gada 5. augustā raksta Pēteris Bankovskis: "Komanda strādāja kādai nākotnes "nenoskārstai vaj'dzībai"."***** Vēsturniekiem būtu jānoskaidro, vai trimdas „Rudās Lapsas” jau tad zināja faktu, ka LTF Ārlietu birojs atrodas VDK konspiratīvajā dzīvoklī un cik delegātu ar PSRS zilajām, VDK izsniegtajām dienesta pasēm no Latvijas ieradās 8. VLJK nodrošināt plānotai „Zoodārza procedūrai” dūmu aizsegu. 

Šeit derētu iepazīties ar PBLA valdes locekļa, ASV Gaisa spēku virsnieka Andra Kadeģa arhīvu, jo savos 2011. gadā iznākušajos memuāros viņš piemin kontaktus ar VDK izlūkošanas daļas priekšnieku Robertu Anspaku jau 1988. gadā******, bet visu informāciju par 8. VLJK vēsturnieki var atrast pie Ģirta Zēgnera Mārupē.

Neskatoties uz 8. VLJK „Zoodārza procedūras” nolemtību, mums tomēr izdevās veiksmīgi noorganizēt Pilsoņu Kongresa vēlēšanas  un pirmo sesiju, uz kuru PBLA tā arī nedeleģēja trimdas Latvijas pilsoņiem rezervētos 30 delegātus.

Tagadējai paaudzei grūti izprast tā laika iespējas izplatīt informāciju. Modernākā ierīce, ar kuru varēja nosūtīt rakstītu tekstu, bija faksa aparāts, turklāt bieži vien stundām bija jāgaida tālsarunas savienojums. Pastāvēja vienošanās ar PBLA par Pilsoņu Kongresa informācijas sūtīšanu uz PBLA Informācijas biroju Minsterē tālākai izplatīšanai. Sūtījām, bet nosūtītā informācija nenonāca ārvalstu presē, pie trimdas tautiešiem un ārvalstu valdībām. Nojautām ko nelabu un Latvijas komitejā pieņēmām lēmumu veidot savu informācijas aģentūru.

Laikraksts Brīvā Latvija 1990. gada 20. augustā rakstīja par 11. un 12.augusta Minsteres Latviešu centrā sanākušo Latviešu centrālo padomi Vācijā, kura ievēlēja Andri Kadeģi par Latvijas centrālas komitejas (jeb valdes) priekšsēdi un Arturu Cipuli par vicepriekšsēdi. Tās darbā piedalījās arī PBLA priekšsēdis Gunārs Meierovics.  Šeit tika lemts par Latvijas Komitejas pilnvarotā Paula Kļaviņa centieniem iekārtot Latvijas Komitejas informācijas aģentūru Bonnā un lūgumu pēc finansiālas palīdzības no trimdas organizācijām Vācijā. Tuvāku informāciju par Latvijas Pilsoņu kongresa 2. sesiju sniedza prezidija vicepriekšsēdis Dr. Andris Zemītis, kas uzsvēra, ka kongress un tāpat Latvijas Komiteja (LK) pārstāv arī latviešus Rietumos.  Atbildot Jurim Sinkam par to, vai LCK paredz atbalstīt Paula Kļaviņa lūgumu,  Kadeģis teica, ka to pārrunās LCK politiskās stratēģijas darba grupa. Vēlāk LCP locekļi pieņēma ar 16 balsīm par, 2 pret un 2 atturoties Egila Levita rezolūciju "pašreizējos apstākļos" Latvijas Komitejas informācijas aģentūru neatbalstīt. Domas stipri dalījās. Vairākuma viedoklis bija tāds, ka LK informācijas aģentūra būtu nevajadzīgs paralēlisms. Imants Balodis, Maija un Juris Sinka aicināja neatņemt Latvijas Komitejai iespēju izteikt savu viedokli Rietumos*******.

Pieņemu, tolaik Egīls Levits vēl nebija politiskais stratēģis, bet šo, manuprāt, Pilsoņu Kongresam būtisko „Rudo Lapsu” lēmumu kā algots darbinieks tikai noformulēja. Šī epizode vēsturniekiem, pētot Pilsoņu Kongresu, būtu nopietni jāņem vērā. 

Tikai 1990. gada 3. septembrī Laikraksts Brīvā Latvija publicēja izvilkumus no Latvijas komitejas locekļa, filozofa Olģerta Eglīša raksta, ko redakcija saņēma no Rīgas ar Paula Kļaviņa starpniecību. Šis bija Pilsoņu kongresa  izmisuma  sauciens trimdai, ko atļaušos Jums citēt:

„Mūsu tautiešiem brīvajā pasaulē būtu skaidri jāsaprot un jāizšķir, ka Latvijā šodien par neatkarību cīnās divi ļoti atšķirīgi spēki — prokomūnistiskais spārns (kurš dominē Tautas frontē un Augstākajā Padomē) un antikomūnistiskais, jeb demokrātiskais, spārns (kurš dominē Pilsoņu kongresā un Latvijas Komitejā). Atšķirības starp abiem šiem virzieniem ir būtiskas un nav tik viegli pārvarāmas.

Šai situācijā "Rietumlatvijai", ja tā patiešām grib veicināt "Austrumlatvijas" atdzimšanu, vajadzētu labi padomāt, kuram neatkarības kustības spārnam sniegt savu palīdzību. Pagaidām palīdzību saņem gandrīz tikai "gaišais" prokomūnistiskais spārns. Radikālākie spēki netiek īpaši atbalstīti.

Mūsuprāt, tas nav taisnīgi un Latvijas atbrīvošanos vienīgi kavē. Pieņemot, ka daudziem tautiešiem ir grūti izšķirties, kam sniegt palīdzīgu roku, mēs gribētu aicināt palīdzēt abiem politiskajiem virzieniem, jo sevišķi — ar informācijas izplatīšanas līdzekļiem. Tas radītu priekšnoteikumus brīvam "ideju tirgum" Latvijā, un, līdz ar to — arī patiesai demokrātijai un brīvā tirgus ekonomikai, šajā ideju tirgū tad arī izkristalizētos patiesība, kā jau tas demokrātiskā sabiedrībā mēdz būt.

Tad arī latviešu tauta varētu pati visu izvērtēt un izšķirties, kuriem polītiskajiem līderiem sekot — vai vakardienas kompartijas sekretāriem un "sarkanajiem baroniem" (kā tas pagaidām notiek Rumānijā, Bulgārija un Latvijā), vai arī vakardienas disidentiem un politieslodzītajiem (ka tas ir Čechoslovakijā un Polijā).

Pagaidām mēs vēl esam ļoti tālu no tādas brīvas ideju sacensības — arī šajā jomā mums vēl ir "sociālistiskais" jeb "regulētais" tirgus, kurā dominē bijušās kompartijas nomenklatūras idejas gluži tāpat kā ekonomikā dominē nomenklatūras, jeb tā sauktais "visas tautas" īpašums.

Kas būtu darāms, ja mūsu tautieši "Rietumlatvijā" būtu gatavi vismaz daļēji palīdzēt pretkomūnistiskajam, demokrātiskajam spārnam Latvijā ar informācijas techniku un citādi?

Mūsuprāt, pirmais nepieciešamais solis būtu pastāvīgi strādājoša Latvijas Komitejas ārzemju biroja izveide Latvijai tuvā Rietumu valstī, teiksim, Vācijā. Latvijas Komiteja jau ir pilnvarojusi uzsākt informācijas biroja veidošanu Bonnā Pilsoņu kongresa delegātam Paulam Kļaviņam, šis birojs varētu veikt gan līdzekļu un vajadzību saskaņošanu, gan arī nodrošināt intensīvu informācijas apmaiņu.
Latvijas pretkomūnistiskajā neatkarības kustības spārnā, kas grupējas ap Latvijas Komiteju, ir pietiekoši daudz kvalificētu speciālistu tautsaimniecība, politikā, tieslietās, kultūras jautājumos utt., ka arī spējīgu žurnālistu un publicistu.
Kāds varbūt iebildīs, ka to jau visu dara PBLA sadarbība ar LTF un Latvijas Augstāko Padomi. Dara jau gan un, droši vien, visai veiksmīgi, taču monopols ir monopols — vienalga kāda joma un ne jau mums jums jāskaidro, cik svarīga ir konkurence.”********. Tiktāl filozofs un tulkotājs Olģerts Eglītis, kurš tagad dzīvo trimdā.

1990.gada novembrī kopā ar Visvaldi Brinkmani devāmies uz Minsteri, kur, apmeklējot PBLA Informācijas biroju, tikāmies ar biroja vadītāju Jāni Riteni, kurš mūs sagaidīja ar vaicājumu: „Kā tad klājas mūsu valdībai un parlamentam!?” , ar to domājot Augstāko padomi un Godmaņa valdību. Sapratu, ka nav jēgas ielaisties tālākā diskusijā. Mēģinājām ko darīt Pilsoņu Kongresa lietas labā 17.novembra diskusijā ar trimdiniekiem Minsterē, 25.novembrī Hamburgā,  1. decembrī pārrunas ar PBLA priekšsēdi Meierovicu  Minhenē un 6.decembrī preses konference Bonnā ar Vācijas preses pārstāvjiem.  Galvenais secinājums bija trimdas tautiešu un Vācijas preses pārstāvju totāla neinformētība par Pilsoņu Kongresu. 

1994. gadā strādāju Saeimas izmeklēšanas komisijā. Piedalījos tā laika PBLA Informācijas biroja vadītāja Jāņa Riteņa paskaidrojumu uzklausīšanā. Saņēmām atbildi, ka  PBLA Informācijas birojā par lētu naudu pieteicies strādāt kāds Juris Lorencs, kurš, kā pārbaudot  izrādījās,  tālāk sūtījis no Augstākās padomes saņemto informāciju, bet Pilsoņu Kongresa gatavoto "licis šūplādē" un pat izplatījis dezinformāciju par PK.  Kā teicis Ļeņins – taktikā varas sagrābšanai visbūtiskākais ir sagrābt pastu un telegrāfu. 

Zīmīgi, ka vēlāk, 1992. gadā piepildījās Pētera Bankovska 1989. gadā Haiko kongresa izdevumā Vāks iecerētā trimdas un Latvijas koalīcija - PBLA un reformkomunistiem kopēji  izveidojot partiju Latvijas Ceļš, kur Juris Lorencs kļuva par tās ģenerālsekretāru un Pēteris Bankovskis par runu rakstītāju, bet Egilu Levitu „Rudās Lapsas” ielika par Ministru prezidenta biedru, kur viņš pabija tikai gadu un, šķiet [no pēdējā laika intervijām], sapratis notiekošo, devās atpakaļ trimdā.

Ir pagājuši 25 gadi. Tagad par pielaidēm 4. maija valsts noslēpumiem lemj tā laika varoņu bērni. Es neesmu tāds optimists kā Egils Levits, man šķiet, „Zoodārza procedūra” joprojām pastāv un 3. jūnija vakarā Egils Levits dosies atkal trimdā. Cerībā, ka maldos, paldies par uzmanību!

* uzruna vēsturniekiem Zinātniskajā konferencē "LATVIJAS REPUBLIKAS PILSOŅU KONGRESAM 25" 2015. gada 29. maijā Latvijas Kara muzejā.

* Dainis Īvāns. Gadījuma karakalps. Rīga. Vieda. 1995. 251lpp.

** Sandra Kalniete. Es lauzu Tu lauzi Mēs lauzām Viņi lūza. Rīga. Apgāds Jumava. 2000. 179lpp.

*** 381lpp.

**** Jānis Ritenis. Diplomātiskā cīņa par Latvijas republikas suverenitātes atjaunošanu. Fonds Latvijas Vēsture. 1999. 65lpp.

*****  http://ej.uz/ppo6

****** Andris Kadeģis. Izrakteņi. Dienas grāmata. 2011. 263.lpp.

******* http://ej.uz/d66k

******** http://ej.uz/jy2g

Attēlā - Haiko 1989. jūlijā. No kreisās: Egils Levits, Andris Teikmanis, Ilze Cipule, Imants Gross

Novērtē šo rakstu:

35
71

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...