Vai "Jaunais vilnis" kļuvis par Munkevica ķīlnieku?
Māris Dzenītis, Jūrmalas domes deputāts10.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Galvenais strīds starp konkursa Jaunais vilnis rīkotājiem un Jūrmalas oficiālajām organizācijām ir par to, kurš, kā un kāpēc apsaimniekos Dzintaru koncertzāles kafejnīcu konkursa norises laikā.
Daudziem, iespējams, šķitīs, ka kafejnīcas apsaimniekošana nu gan ir sīkums, taču tā nav, jo galvenais interešu objekts ir ne jau pats pats konkurss un tas, kas notiek uz skatuves, bet gan tas, kas un kā notiek ap skatuvi, tai skaitā VIP viesi un to apkalpošana. Jau pirms gada konkursa rīkotāji nepārprotami norādīja, ka vēlas te būt paši ar savu ēdinātāju. VIP sektora apkalpošanā arī grozās visprāvākās summas, jo, atceramies, viena galdiņa cena bija mērāmā vairākos desmitos tūkstošos.
Šogad šis konflikts ir gājis vēl tālāk, jo Dzintaru koncertzāles kafejnīcas apsaimniekotājs janvārī esot nosūtījis konkursa rīkotājiem vēstuli, paziņojot, ka viss VIP sektors "pienākas" ēdinātājam un nevis konkursa rīkotajiem, turklāt konkursa rīkotājiem būs savi VIP viesi jāsaskaņo ar ēdinātāju. Un tas konkursa rīkotāju pacietībai pielika punktu.
Šo jautājumu citos gadījumos it kā būtu ļoti vienkārši atrisināt, taču ne šoreiz. Šis ir tas pats ēdinātājs, par kuru jau reiz bija "ķidāšana" KNAB. Te neslēpti parādās arī Jūrmalas domes bijušā priekšsēdētāja Raimonda Munkevica intereses, kura privātā apetīte nu var izjaukt pilsētai tik svarīgo pasākumu. Domāju, ka konkursa rīkotājiem, zinot par pilsētas vadītāju tiešu līdzdalību šajā konfliktā, bija diemžēl skaidrs, ka nekādas pretimnākšanas nebūs.
Šī gan ir ne tikai Jūrmalai, bet arī Latvijai tipiska situācija. Visi it kā runā, ka jāveicina, piemēram, tranzīts, bet ja kāds liels kravas turētājs tiek piesaistīts un jau tūlīt sāks strādāt, tad izrādās, ka bez oficiālajām struktūrām ir jāvienojas arī ar kaut kādu mistisku SIA, kurai izdevies privaizēt kādu nelielu ķēdes posmu, taču beigās izrādās, ka šī mazā posmiņa izmantošanas izmaksas ir pat lielākas nekā visam Latvijas tranzītakoridoram kopumā. Turklāt par to mazo posmiņu iepriekš nekas nav bijis zināms. Tāpēc pie mums arī ir tik maz investīciju, tik maz reālu jauno projektu tranzītā.
Latvijai ir raksturīgs arī nelabvēlīgais informācijas un emociju fons pret tiem cilvēkiem, kuri valstij var dot reālu un taustāmu labumu. Katru reizi sanāk gluži vai taisnoties par to, kāpēc mums tāds Jaunais vilnis vajadzīgs. Visvisādi bezatbildīgi politiķi gluži vai sacenšas, kurš kaut ko riebīgāku pateiks. Viņus diemžēl sadzird, bet tie, kas atbalsta, klusē. Tikmēr konkursa rīkotājiem, redzot cik daudz viņi Latvijai dod, gribas taču saņemt arī atzinību. Ja gadu no gada viņi vairāk dzird nevis atzinību, bet kritiku, tad nav jābrīnās, ka tas vadzis var reiz arī lūzt.
Kā bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības jautājumos, bet patlaban ierindas deputāts un uzņēmējs esmu pārliecināts, ka Jūrmalai un arī Latvijai Jaunais vilnis ir ļoti nepieciešams. Jau tagad ir aprēķināts, ka nekustamo īpašumu tirgus var sarukt par 20%. Taču, manuprāt, būtiskākais, ko veicināja Jaunais vilnis, ir vilkmes radīšana ekonomikā un investīciju piesaistīšanā. Uz Jūrmalu sabrauca ļoti ietekmīgi cilvēki, kas tikās ne tikai savā starpā, bet arī ar Latvijas rīcības cilvēkiem, tādējādi dodot iespējas, kuras, jāatzīst, mēs ne vienmēr pratām izmantot.
Es tomēr ceru, ka Jūrmala vēl neko nav pazaudējusi. Cik zinu, vēl jautājumus var kārtot un risināt, jo ne jau konkursa rīkotāji ir tie, kas iestājušies pozā, bet gan Jūrmalas dome. Ticu, ka arī konkursa rīkotāji paši nevēlas pamest jau tik ierasto Jūrmalu, taču, lai konkurs atgrieztos Jūrmalā, ir steidzami jāmainās gan Jūrmalas domei, gan arī Latvijas sabiedrības attieksmei.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
