Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
xxx
24.06.2016. 23:39Kaut vai lai te kads butu nopircis sertifikatu!
Tad flagmanis Binders pat nevar nosertificet savu PMB bituma razotni un razosana izmanto pasmaju nesertificetu PMB!
Nemaz nerunajot ka no recikleta taisa SMA!
Un izmanto recikleto vairak ka LVC noteiktajas specifikacijas!
Lietuva pat dabuja 10 km frezet nost nesen!
Par ACB vispar nav ko muti virinat
P36 Viskali - Koknese posma mugijas pirka no plavinam 0-8 un 16-45 Un lai dabutu N-I tas ir LA zem 30 lika no sava salenieku karjera ieksa grants sadalu 8-16
tai pat laika A-5 jau kops 2006 gada raoja parmainam asfaltu nu protam ka visi ne bez braka bet gana veiksmigi!
xxx
24.06.2016. 23:32»
naglijs
Ne viens ne otrs!
Nu nav jau jabut loham lai paskatitos ko rada mate google un izdaritu secinajumus!
Tur kur LL Road vinneja nakamie bija ACB!
Palukojieties patiesibai acis tak milie lautini!
Ieguvejs saja breka ir ACB ka izteicas Naglijs ACB banda ir ieguvejs visa saja breka!
Lejnieks ACB boss ar LVC bosiku Strodu gimenes draugi
kursa biedri!
Vai te jabut zilniekam lai saprastu kas ir ir kas.......!??/
Kur te galu gala sanem atkatus un no ka!??
Berzins bija labs premjers tagad tikai lets bazunetajs!
naglijs
24.06.2016. 13:20
Tu xxx esi vai nu no a5 vai no garkakļa bandas(tris makatnestspējas,vismaz...)abas kompānijas bez kādas pieredzes asf.ražošanā ar
nopirktiem sertifikātiem.
xxx
24.06.2016. 10:42Palukojiet kas notiek!
Berzins Blauj ka LCB biedri iegulda naudu jaunas tehnologijas!
Palukosimies dzilak kuros gados uzbuvetas rupnicas
2015 Mark Invest A
2008 Binders
2006 A5
1998 ACB riga
1996 Celu parvalde
ACB saulkalne no padomju laikiem
Palukojiet realitate!
xxx
24.06.2016. 10:39»
urciks
Nedaudz nesaprotu - ja ir spēkā reguls, standarti, kuri reglamentē prasības ceļu būvē izmantojamiem materiāliem, tad priekš kam ir vajadzīga šī Inspekta. Arī frāze, ka Inspekta ir slavena ar savām stingrajām prasībām mulsina, jo ja ir jāievēro regulās un standartos noteiktās prasības, tad ko te dara...
Standarts paredz kontrolet izejmaterialus utt ari un to dara LVC!
Inspecta ir izsniegusi sertifikatus 10 asfaltrazotajiem no LCB biedriem vini ari tad sanak sanemusi razosanas kontroles sertifikatus Tapat vien!???
Te ir bailes no konkurences un si jau ir negodiga melna konkurence
xxx
24.06.2016. 10:36»
Zinātājs
Inspecta Latvia vajag atņemt sertificšanas tiesības ,ja izdod sertifikātus ziemas mēn.(ari decembrī
Zintaja Tu ne velna nezinu asfaltu ziema razo ari Celu Parvalde!
Un sertifikatu neizdosanai nav skara ar ziemu un vasaru!
Palasi standantaru un ka tas daras!
To izdod kad ir tipa testi gatavi!
urciks
22.06.2016. 14:50»
...
cienītais, varu Jūs apgaismot, ka pats svarīgākais, lai gala produkts būtu kvalitatīvs ir pareizs, precīzs un salāgots tehnoloģiskais process, nebūs tā, galā dabūsiet pigu
Ja gala produkts ir kvalitatīvs, tad dziļi vienalga vai process ir sertificēts vai nē. Pats redzi, ka pretēji tas nestrādā - sertificēts process negarantē kvalitatīvu produktu. Tad kas Tavuprāt ir svarīgāk?
urciks
22.06.2016. 14:47»
...
piedošanu, nepiebildu arī izejmateriālu kvalitāte daudz ko nosaka
Vai tiešām izejmateriālu kvalitāti neviens nekontrolē? Nevienam pasūtītāju pārstāvim neinteresē no kādas kvalitātes sastāvdaļām tiek sajaukts viņiem piegādātais asfalts??? Tad jau tā procesa sertifikācija ir vēl bezjēdzīgāka, ja pats process neparedz izejvielu kvalitātes kontroli.
KorLETA
22.06.2016. 12:31»
Zinātājs
Inspecta Latvia vajag atņemt sertificšanas tiesības ,ja izdod sertifikātus ziemas mēn.(ari decembrī
tu no meeness vai nokritis, kur sitadus mulkus sagatavo, LVC vai LVC? vai nu pats esi Berzins?
...
22.06.2016. 10:19»
urciks
Acīmredzot visu labi zini. Tad, lūdzu īsi un saprotami paskaidro.Ja sertifikācija negatantē gala produkta kvalitāti, tad es tādai sertifikācijai neredzu jēgu. Ražotnes tiek būvētas, lai ražotu gala produktu, nevis lai sertificētu ražošanas procesu. Tu domā savādāk
piedošanu, nepiebildu arī izejmateriālu kvalitāte daudz ko nosaka...
...
22.06.2016. 10:16»
urciks
Acīmredzot visu labi zini. Tad, lūdzu īsi un saprotami paskaidro.Ja sertifikācija negatantē gala produkta kvalitāti, tad es tādai sertifikācijai neredzu jēgu. Ražotnes tiek būvētas, lai ražotu gala produktu, nevis lai sertificētu ražošanas procesu. Tu domā savādāk
cienītais, varu Jūs apgaismot, ka pats svarīgākais, lai gala produkts būtu kvalitatīvs ir pareizs, precīzs un salāgots tehnoloģiskais process, nebūs tā, galā dabūsiet pigu...
urciks
22.06.2016. 10:08»
...
daži komentātēji vispār neizprot, kas ir ražošana, kas ir ražošanas tehnoloģiskais process vispār, kāpēc sertifikācija (to var saukt protams arī savādāk) ir vajadzīga un kas no kā izriet, tikai komentē...tādā sajūta, ka skolas solā vēl būtu jāpasēž
Acīmredzot visu labi zini. Tad, lūdzu īsi un saprotami paskaidro.Ja sertifikācija negatantē gala produkta kvalitāti, tad es tādai sertifikācijai neredzu jēgu. Ražotnes tiek būvētas, lai ražotu gala produktu, nevis lai sertificētu ražošanas procesu. Tu domā savādāk?
urciks
22.06.2016. 10:03»
xx>urciks
Tu tikai tagad esi pamaniijis , ka par sliktu asfaltu un sliktiem celjiem neviens neatbild ? Asfalts ir tikai celja virskaarta , un daudz svariigaak ir tas, kaada asfaltam ir pamatne . Un tur arii visa saals ir - cik biezs slaanis ir ieprojekteets un ar kaadaam skembaam , un cik biezs patiesiibaa izbuuveets...
To es pats visu labi zinu. Tad jau atliek secināt, ka darbu pasūtītājs vai nu keko nekontrolē vai arī apzināti nekontolē.
...
22.06.2016. 10:02daži komentātēji vispār neizprot, kas ir ražošana, kas ir ražošanas tehnoloģiskais process vispār, kāpēc sertifikācija (to var saukt protams arī savādāk) ir vajadzīga un kas no kā izriet, tikai komentē...tādā sajūta, ka skolas solā vēl būtu jāpasēž...
xx>urciks
22.06.2016. 08:58Tu tikai tagad esi pamaniijis , ka par sliktu asfaltu un sliktiem celjiem neviens neatbild ? Asfalts ir tikai celja virskaarta , un daudz svariigaak ir tas, kaada asfaltam ir pamatne . Un tur arii visa saals ir - cik biezs slaanis ir ieprojekteets un ar kaadaam skembaam , un cik biezs patiesiibaa izbuuveets un kaadas kvalitaates skembas ( Latvijaa shkembas ir miikstas , no Lietuvas vestaas jau cietaakas bet no skandinaaviem graniita daargas) , kaa ir izbuuveetas . Pareizini celja platumu ar garumu , un sapratiisi , cik daudz var ietaupiit uz katru pamatslaanja biezuma centimetru .
urciks
22.06.2016. 08:42»
Kaspars
Dīvaini komentāri liecina pa pilnu nesaprašanu, sertificēts tiek ražošanas process, nevies gala izstrādājums, to savukārt pēc normatīviem aktiem pārbauda pēc ražošanas. Skaidrs ka notiek savëjo vilkšana cauri, tādas pašas muļķības notiek gan Rīgas ūdenī, gan siltumā
Kāda jēga sertificēt ražošanas procesu, ja tādā veidā nevar garantēt asfalta kvalitāti? Kā var būt kvalitatīvs process, ja gala produkts nav kvalitatīvs? No Inspektas viedokļa jau labi - sertificē procesu (pricipā tas ir ļooti teorētisks pasākums), saņem honorāru...bet nekādi neatbild par sliktu asfaltu. Izskatās, ka par sliktu asfaltu vispār neviens neatbild.
...
22.06.2016. 07:48Interesanti, kas tad iepriekš būvēja ceļus, kuri Latvijā ir tik kvalitatīvi, ka tik ne LVC un LCB....
naglijs
21.06.2016. 21:53
Kaspar ,izlasi ko saka pati Inspecta Latvija un murgo par savējo vilkšanu.
soms
21.06.2016. 19:40Sen nebija nācies lasīt tik vaļsirdīgu atzīšanos, ka sertificēja, izlasot papīrus un par laboratoriju vai citu normālu kontroles mehānismu papīros norādes neatrada. Protams, kā maksā, tā sertificē.
xx
21.06.2016. 18:59Tas ir no-brainer un straight forward . Taa ir vistiiraakaa veco sheemotaaju negribeeshana ielaist konkurentus , preciizaak - kartelis . Konkurences padomei nebuutu jaaiejaucas sajaa sakaraa ??? Varbuut pietiks vienreiz ar kabatas biedriibaam un korumpeetiem iepirkumu nolikumiem , kas rakstiiti vienam konkreetam pretendentam ? Varbuut pietiks laist mulkji ???
neskūtais
21.06.2016. 18:46»
Kaspars
Dīvaini komentāri liecina pa pilnu nesaprašanu, sertificēts tiek ražošanas process, nevies gala izstrādājums, to savukārt pēc normatīviem aktiem pārbauda pēc ražošanas. Skaidrs ka notiek savëjo vilkšana cauri, tādas pašas muļķības notiek gan Rīgas ūdenī, gan siltumā
Ko Latvija darītu, ja nebūtu mums "kaspari" un "inspektas"?
Kaspars
21.06.2016. 17:43Dīvaini komentāri liecina pa pilnu nesaprašanu, sertificēts tiek ražošanas process, nevies gala izstrādājums, to savukārt pēc normatīviem aktiem pārbauda pēc ražošanas. Skaidrs ka notiek savëjo vilkšana cauri, tādas pašas muļķības notiek gan Rīgas ūdenī, gan siltumā
Zinātājs
21.06.2016. 17:31Inspecta Latvia vajag atņemt sertificšanas tiesības ,ja izdod sertifikātus ziemas mēn.(ari decembrī)
Kas tad ražo asfaltu ziemā :)Tikai A 5
Naglijs
21.06.2016. 17:24
Pilnīgas muļķibas ,kā var testēt gala produktu ja viņš nav saražots .Par naudu jau var pievērt acis ,kā var kautko saražot ja nav neviena darbinieka,nav maksāti nekādi nodokļi
Viss ko saka LCB un Latvijas valsts ceļi ir vislielākā taisnība
urciks
21.06.2016. 17:21Nedaudz nesaprotu - ja ir spēkā reguls, standarti, kuri reglamentē prasības ceļu būvē izmantojamiem materiāliem, tad priekš kam ir vajadzīga šī Inspekta. Arī frāze, ka Inspekta ir slavena ar savām stingrajām prasībām mulsina, jo ja ir jāievēro regulās un standartos noteiktās prasības, tad ko te dara Inspektas vēl stingrākās prasības?
ohoho
21.06.2016. 17:00Pilnīgi noteikti ticu visam. Jo Latvijā ir labākie ceļi pasaulē, kuri saulē nekūst un salā nedrūp.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
