Iesaki rakstu: 
Raidījuma Tautas balss sludinātais lozungs „Latvijas galvenā vērtība ir cilvēks” skan jauki, tikai, mazliet palūkojoties apkārt, saproti, ka labākajā gadījumā noklusēts turpinājums: „Skatīt cilvēku sarakstu pielikumā...” Īpaši izceļas pusatlaistā Saeima – arī es nesaprotu, kā viņi pagūs „atsist” sponsoru ieguldījumus, bet jāmēģina taču ir...
22. jūnijā bez iepriekšējā brīdinājuma, ignorējot visus iepriekšējos likumus un līgumus, Saeimas Juridiskā komisija vardarbīgi lauza pēdējo „sarkano līniju” un uzbruka mierīgiem iedzīvotājiem, kas kaut kā saistīti ar īres līgumiem. (To datumu viņi speciāli piemeklēja?!) Tūkstošiem denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieku, uzņēmēju un vienkārši īrnieku, kuri ir vai nav informēti par māju īpašnieku attiecībām ar bankām, „spīd” perspektīva negaidot „pārsēsties uz čemodāniem”.
Pēc jaunās Civilprocesa 620.panta redakcijas, ja dzīvokļa īpašnieks ir parādā, bet tā dzīvokli ir iekārojusi banka, tad šī dzīvokļa īrnieki, kuru līgumi noslēgti pat vēl pirms bankas dibināšanas, bez tiesas sprieduma vienkārši tiks izmesti uz ielas! Atnāks tiesas izpildītājs ar bankas „buļļu” - apsargu komandu, uzlauzīs durvis, un īrnieks kopā ar visām „parpalām” un bērniņiem tiks izmests uz ielas, sniegā vai dubļos - tas nu, kā kuram paveiksies!
Šo „kariņu” vada Vienotības tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (grozījumu autors), un Saeimā likuma izmaiņas „bīda” Vienotības kundze Ilma Čepāne. Ir arī sabiedrotie... kāds tiesu izpildītājs pirms vēsturiskās sēdes pašapmierināti noņirdza: „Jūs varat protestēt, kaut vai rotaļās iet Saeimas priekšā, par visu samaksāts - likuma izmaiņas būs! Banku intereses svarīgākas!” (Viņš Tautas balsi neskatās...).
Vēlreiz jāpasaka liels paldies Zatlera kungam, jo, ko šīs partijas Saeimā sastrādātu nu jau vairs neatlikušajos trijos gados, bail pat prognozēt. Uzsveru, ka ne SC, ne ZZS, ne Visu Latvijai, neviens deputāts publiski nav izteicis protestu pret šīm nu jau Mārtiņa Bičevska (attēlā) vadītās Komercbanku asociācijas organizētajām likuma izmaiņām, kas iemīda dubļos elementārās cilvēka tiesības. PLL nepieminu - partija beigusies. Tomēr optimisti veltīgi cerēja, ka Saeimā sēž ne tikai liekuļi, bet arī pilnīgi... nekā!
Gadījumā, ja, kā bija nolemts Juridiskā komisijā, likuma izmaiņas 3.lasījumā pieņemtu Saeimā 1. jūlijā, tad pašreizējam Valsts prezidentam Zatlera kungam, aizstāvot Latvijas iedzīvotāju intereses, būtu iespēja izmantot savas veto tiesības. Šādu iespēju viņam negribēja dot! Droši vien tāpēc izlēma pagaidīt, kad prezidenta funkcijas sāks pildīt eksbaņķieris. (Teiciens par vārnām būtu pašā reizē, vai ne?!)
Manuprāt, bankas beidzot būs uzprasījušās, un JAUNĀS SAEIMAS pirmais darbs būs šī „cilvēkēdāju likuma” atcelšana un nodokļi, nodokļi, nodokļi (mierīgi!) BANKĀM! Ja to aktīvus apliks ar Eiropā praktizēto nodokli (kaut 1%) - vēlme sagrābstīties dzīvokļus un citus īpašumus ievērojami samazināsies, un tad varbūt atkal Latvijā cilvēks būs vērtība...
P.S. Latvijas komercbanku aktīvi ir ~33 miljardus latu lieli, tātad 1% ir katru gadu valsts budžetā 330 miljoni latu. Ardievu, konsolidācija! Vai tas nebūtu jauki?!
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
