Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos vērst uzmanību uz aktuālu problēmu veselības aprūpē un iespējamu interešu konfliktu saistībā ar audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveidi.

2015. gadā LR Veselības ministrija sadarbībā ar koncernu Roche ir iecerējusi izveidot "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratoriju", iesaistot gan Latvijas valsts, gan ārzemju un vietējas privātas iestādes ar paredzamu Roche ieguldījumu ap 5 miljoniem eiro un Latvijas finansējumu (tai skaitā Latvijas valsts finansējumu ap 2 miljoniem eiro), iekļaujot laboratorijā valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas (pilnībā reorganizējot šīs struktūras vai nošķirot no tam visu onkoloģijas pacientu materiālu -Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centru, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtu, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļu, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patanatomijas nodaļu, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļu.

Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, ES, kā arī Latvija ir augsta, un ļaundabīgie audzēji ir viens no biežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Tādējādi neapšaubāmi ļaundabīga audzēju diagnostika ir būtisks pīlārs audzēju ārstēšanā un prognozē. Moderna audzēju terapija bieži vien ir tā saucama mērķterapija, kas ir vērsta uz to, lai nomāktu audzēja šūnu raksturīgāko molekulu. Mūsdienu audzēju diagnostika balstās gan uz standarta izmeklēšanu un krāsošanu, gan imūnhistoķīmiju un molekulārās bioloģijas metodēm (polimerāzes ķedes reakcija, fluorescences in situ hibridizācija). Līdz ar to patoloģijas dienestam Latvija ir jābūt spējīgam diagnosticēt audzēju, ka arī noteikt audzēja prognozi, farmakoloģiskos mērķus un ārstēšanas stratēģijas.

Iepriekš Veselības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos ir izstrādati un īstenoti Latvijas slimnīcu attīstības un reorganizācijas plāni, veiktas reformas, ir ieguldīti lieli valsts budžeta līdzekļi valsts slimnīcās, tai skaitā Eiropas projektu līdzekļi, veiktas būtiskas reorganizācijas un ieguldīti lieli valsts līdzekļi un resursi slimnīcu attīstība, tai skaita patoloģijas dienesta attīstībā. Līdz ar to valsts jau ir ieguldījusi daudz finanšu resursu patoloģijas dienesta attīstībā, lai gan neapšaubāmi tehnoloģijas process attīstās strauji un ir pastāvīgi nepieciešams ieguldīt resursus, iegadāties modernas iekārtas un ieviest praksē jaunākās izmeklēšanas metodes.

Pašlaik notiekošais ap "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra izveidi" ir noslēpumains un neskaidrs, nedz ārsti, it īpaši slimnīcu patoloģijas nodaļu vadītāji, nedz sabiedrība nav informēta par laboratorijas izveidi, un rodas vairāki jautājumi.

1) Viens no būtiskajiem jautājumiem ir valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāte un ekonomiskā pamatojuma izvērtējums. Ir plānots izveidot jaunu audzēja audu izcilības laboratoriju, kas pamatā būs privātā iestāde, bet, apvienojot (vai būtiski samazinot darba apjomu) valsts iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtā, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļā, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patoloģiskās anatomijas nodaļā, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļā, ieguldot arī valsts līdzekļus jaunās laboratorijas izveidošanā.

2) Jau pašlaik Latvijā patoloģijas un audzēju diagnostikas nozarē darbojas gan privāti uzņēmumi, piemēram, SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, kas ir aprīkota ar modernu aprīkojumu un iekārtām, gan arī valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas, kas regulāri veic audzēja audu diagnostiku. Lielākā valsts iestāde, kas veic audzēju audu diagnostiku, ir Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrs. Turklāt ir jāatzīmē, ka gan privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, gan RAKUS Patoloģijas centrs ir akreditētas iestādes atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kas veic audzēju diagnostiku, izmantojot modernās iekārtas un tehnoloģijas.

3) Interešu konflikts. Sabiedrība, vairāku patoloģijas nodaļu vadība un ārsti nav informēti par laboratorijas izveides iecerēm. Laboratorijā plānots iesaistīt aptuveni 30 patologu.

4) Nesaprotama situācija, kāpēc vadošo nozīmi un vadošos amatus (tai skaitā laboratorijas vadītāja un virsārsta amatu) tieši tiek plānots piedāvāt darbiniekiem no Stradiņa slimnīcas, nevis rīkot konkursu uz amatiem. Izbrīna fakts kāpēc tieši Stradiņu slimnīcas patoloģijas nodaļai ir iezīmēta vadoša nozīme laboratorijas darbībā, lai gan lielākā patoloģijas iestāde Latvijā kas nodarbojas ar onkoloģisko slimību diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs, kā arī privātā SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija.

5) Vēl jo vairāk - lielākā daļa no jaunās laboratorijas vadošā personāla līdztekus ir Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) mācībspēki. Laboratorijā nav neviena sertificēta patologa, kas pārstāvētu Latvijas Universitāti (LU), tādējādi tiek izslēgta lielākās valsts augstskolas dalība, lai gan par vienu no saviem mērķiem jaunā laboratorija ir definējusi arī zinātnisko un akadēmisko darbību.

Secinājumi

Ļaundabīgu audzēju diagnostikā un patoloģijas dienestam ir nepieciešama nepārtraukta attīstība un papildu līdzekļu piesaiste. Tomēr, ņemot vērā to, ka jau pašlaik Latvijas valsts lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā Universitātes slimnīca un P. Stradiņa klīniskā Universitātes slimnīca, kā arī privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija spēj nodrošināt augsti kvalificētu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu, tad pašreizējā darbības plānā jaunās pamatā privātas "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveide", reorganizējot valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas un iekļaujot tās pilnībā vai daļēji jaunā laboratorijā, nošķirot no jau esošām patoloģijas laboratorijām un nodaļām audzēju diagnostiku, neatbilst valsts labā pārvaldības principam, ekonomiskās efektivitātes principam, un nevar izslēgt interešu konfliktu.

Red. piez. Tā kā Gunta Belēviča vadītā Veselības ministrija jau tradicionāli izvairās atbildēt uz jebkuru nepatīkamāku Pietiek jautājumu, par rakstā minētajiem faktiem esam nosūtījuši ministram oficiālu informācijas pieprasījumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...