Iesaki rakstu: 
Valsts noslēpuma aizsegā tiek organizēta valsts bankas Citadele pārdošana. No tās informācijas, kas nonākusi atklātībā, varam secināt, ka notiek kārtējā valsts līdzekļu izzagšana, jo kā vienīgais pretendents izrādījusies kārtējā pastkastīte, reģistrēta plaši pazīstamā ofšoru paradīzē.
Ja informācija ir patiesa, tad ASV reģistrēta kompānija Ripplewood Holdings LLC pašlaik ir palikusi pēdējā pretendente, lai arī solījusi vienu no zemākajām cenām starp visiem pretendentiem. Pašlaik publiski nosauktā summa apstājusies pie 113 miljoniem eiro - niecīgas daļas no vairāk nekā miljarda latu, kurš savulaik tika iztērēts, valstij "glābjot" uz bankrota sliekšņa esošo Parex banku.
Mums apgalvo, ka apmēram pusi no melnajā caurumā iegāztās valsts naudas izdevies atgūt, pārvaldot un atgūstot līdzekļus caur Reverta kompāniju. Ja Citadele tiks pārdota par aptuveni 100 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka valsts zaudēs vismaz 600 miljonus eiro.
Cilvēki, kam nav vienalga, kas notiek Latvijā, nav slinkojuši un ir papētījuši "pretendenta" izcelsmi, un noskaidrojuši, kas tad īsti ir pašlaik atlasītais pretendents.
Sākotnējā pārdošanas etapā piesaistītais konsultants (Citadelei konkurējošā banka Societe Generale) izvēlējās vairākus pretendentus, kurus Latvijas valdībai nodeva, aizšifrētus ar kriminālajām aprindām raksturīgām iesaukām: Kapri, Sudrabs, Baklažāns, Olīva, Sarkanais u.c.
Tālāk Latvijas valdība no šiem izvēlējusies vienu vienīgo uzņēmumu, kuram būšot tiesības bez izsoles privatizēt Citadeli: ofšoru Ripplewood Holdings. Ar šo pretendentu nevienam žurnālistam nav izdevies aprunāties tiešā veidā, reģistrā nav pieejama nekāda informācija par kompānijas īpašniekiem, vadītājiem utt. – vienīgi portāla Pietiek iegūtā frāze no holdinga nolīgtā konsultanta Callidus Capital, kurš sacījis: "Šajā stadijā mēs negribētu neko komentēt."
Mēģinot atrast pašu Ripplewood Holdings, piedzīvojam kārtējo pārsteigumu. Firma ar šādu nosaukumu Amerikas Savienotajās Valstīs tiešām pastāv (kopš šī gada 2. janvāra firma Kleinwort Benson Advisers LLC), tikai tā ir nevis ietekmīgs investīciju holdings, bet gan pastkastītes firma bez darbiniekiem, bez savām telpām un pat mājaslapas - interneta adrese ir reģistrēta, bet tajā nekāda informācija nav atrodama.
Mūsu valdības uzticību izpelnījusies firma reģistrēta Delavērā - štatā, kurš pat pašās Savienotajās Valstīs tiek uzskatīts par "iekšējo ofšoru" zonu. Privatizācijas pretendents atrodas vienā mājā ar vēl vismaz 3500 citām "pastkastītēm": to uztur The Corporation Trust Company, kuras bizness veidojas no šādu "pastkastīšu" uzturēšanas, aiz trasta plīvura slēpjot to īpašniekus, amatpersonas un patiesā labuma guvējus.
Šī informācija varētu šķist maznozīmīga, ja nebūtu saskāries ar kādu citu tieši tādā pašā veidā Delavērā reģistrētu un ilgstoši Latvijā darbojošos ofšoru.
Uzmanību piesaista vēl kāds cits apstāklis - tie ir cilvēki, kas ir bijuši iesaistīti gan vienā, gan otrā gadījumā.
1996.gada jūnijā tika reģistrēta ārvalstu organizācijas BALTIC-AMERICAN ENTERPRISE FUND pārstāvniecība Latvijā, kurai nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību. Laikā, kad šī organizācija tika reģistrēta, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore bija Solvita Mellupe. Gan jau, ka Konsulārajam departamentam bija jāseko līdzi to organizāciju darbībai, kuri ir Latvijā reģistrējušies. Reģistrācijas dokumentos ir minēts gan reģistrācijas numurs 10000444728, gan adrese Vašingtonā un pārstāvniecība Rīgā, Antonijas ielā 7, turpretī, veicot saimniecisko darbību, visos pārējos līgumos ar bankām un privātpersonām, pat zemesgrāmatā tiek izmantots tulkots nosaukums, bet netiek minēts reģistrācijas numurs un adrese tiek norādīta Delavēras pastkastīte un pārstāvis Rīgā, Antonijas ielā 7. Dīvaini, ka neviens atbildīgais dienests nav pievērsis uzmanību šādai aktīvu saimniecisko darbību veicošai organizācijai.
Vēl dīvaināk ir tas, ka šis fonds, atverot kontu Andra Bērziņa vadītajā Unibankā, kurā atbildīgu amatu ieņem Andris Vilks (pašreizējais Finanšu ministrs; 1995-1997.g. Latvijas Unibankas Kreditēšanas pārvaldes analītiķis; 1997-1999.g. Latvijas Unibankas Stratēģijas un analīzes pārvaldes analītiķis; 2000-2002.g. Latvijas Unibankas Fondu tirgus analīzes nodaļas vadītājs; 2002-2007.g. SEB Unibankas Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs) neuzrāda savu reģistrācijas numuru un adresi, bet veic aktīvu saimniecisko darbību - Latvijas iedzīvotāju kreditēšanu, pie kam nemaksājot nodokļus.
Jāņem vērā arī tas, ka līdz 2001.gada 1.jūlijam banku darbības uzraudzību veica Latvijas Banka Eināra Repšes vadībā, kur prezidenta vietnieks un valdes priekšsēdētājs bija Ilmārs Rimšēvičs, Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists - Valdis Dombrovskis.
Tā vairs neizskatās pēc nejaušības, ka abos gadījumos mūsu valsts atbildīgās iestādes ir īpaši atsaucīgas un pilnīgi "aklas un kurlas" pret šāda "Delavērā reģistrēta" uzņēmēja nereģistrētu darbošanos Latvijas teritorijā.
Ja kāds no Delavēras tipiskajiem ofšoriem grib nodarboties ar kādu reālu biznesu jebkurā citā ASV štatā, tad ofšoram ir jāreģistrējas vēlreiz - faktiskajā biznesa veikšanas vietā. Šādos apstākļos nemaz tik nevainīga neizskatās valsts bankas Citadele pretendentu atlase un portālā Pietiek aprakstītā Ekonomikas policijas šefa un Saeimas priekšsēdētājas vīra "laikaapstākļu" apspriešana pie Saeimas.
Secinājumus izdariet paši.
Informācijas avots:
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
