Iesaki rakstu: 
Referendums (tā klasiskajā izpratnē) valsts mērogā teorētiski ir iespējams, bet praktiski 99,9% nav īstenojams. Kāpēc? Iedzīvotāju pilsoniskās pasivitātes un papildu nosacījumu dēļ (lai rosinātu referendumu iniciatīvas grupai pašu spēkiem ir jāsavāc vismaz 155 00 notariāli apliecinātu un apmaksātu parakstu).
Pēdējo gadu pilsoniskās aktivitātes referendumu jautājumos ir parādījušas, ka šādu nevienaldzīgu un aktīvu cilvēku valstī ir tikai daži tūkstoši vai pat simti. Cilvēki pārsvarā ir kūtri, paši neiet pie notāriem un neveic šo savu parakstu apmaksu. Tas nozīmē, ka rosināt jebkura veida referendumu būtu pa spēkam tikai finansiāli ļoti stiprai organizācijai, kura organizētu parakstu vākšanas kampaņas, apmaksātu aktīvistu darbu, telpas, reklāmas presē, radio un TV, notāru pakalpojumus utt. Tie ir miljoni.
Vēl viens svarīgs moments – ja nāktos tiesāties, tad Augstākā tiesa (AT) varētu noraidīt šādu iniciatīvu, pamatojoties uz to, ka tautai nav tiesību lemt imigrācijas jautājumus. Jūs neticat, ka tas tā var notikt? Tā jau ir noticis ar biedrības „Latvija par latu” iniciatīvu eiro ieviešanas priekšvakarā.
AT tiesnesis Guļāns ar saviem kolēģiem nosprieda, ka tauta nedrīkst rosināt referendumus par maksāšanas līdzekli valstī, jo šādus referendumus neparedz Satversme. Tas nozīmējot, ka iepriekš esot jāmaina Satversme. (Izziņai – Satversmes 73.pants nosaka jomas, kuras nav nododamas tautas nobalsošanai. Tas nozīmē, ka par pārējiem jautājumiem tauta var lemt pati tiešās demokrātijas iniciatīvās.) Tomēr tiesnešiem ir cita likuma izpratne, un ir 0% garantiju, ka referendums varētu notikt, ja pat izdotos savākt šos 155.000 parakstus. AT spriedumi nav pārsūdzami.
Kāda ir izeja? Ir uzsākta pilsoniska iniciatīva „STOP masu imigrācijai” http://stopimigracija.lv/, imigrācijas jautājumus lemjot uz vietas – pašvaldībās. Lai gan referendumi pašvaldību līmenī pašlaik nav iespējami (likumprojekts jau gadiem ir „iestrēdzis” varas koridoros), tomēr ir iespējama jautājuma publiska apspriešana un tai sekojoša rakstveida gribas izteikšana, kas aktivitāšu beigu fāzē tiek ieprotokolēta. Šī iedzīvotāju gribas izpausme tad arī kļūst saistoša konkrētai pašvaldībai („Par pašvaldībām” 3.pants) – iedzīvotāji paši lemj par savā teritorijā notiekošo. Ko es gribētu atgādināt politiķiem?
Pašvaldību vadītājiem jāatceras, ka viņus ir ievēlējuši pašu cilvēki, nevis bēgļi no citām valstīm. Jāatceras, ka pirmā vietā ir savu cilvēku intereses un šīs intereses ir jāievēro. Jāatceras arī, ka pēc gada ir pašvaldību vēlēšanas… Politiķiem, kuri pārstāv Latviju ārzemēs, būtu laba iespēja novelt atbildību uz Latvijas iedzīvotājiem par pašu neapdomīgi dotajiem solījumiem Briselē vai kaut kur citur. Jo mēs visi dzīvojam demokrātiskā Eiropā, vai ne? Vai Junkeram, Briselei vai vēl kādam būtu iebildumi pret demokrātijas izpausmēm Latvijā? Domāju, ka ne!
* pilsonisku aktivitāšu „STOP masu imigrācijai” iniciators
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
