Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienas Rīgas žurnālisti izmisīgi mēģina noskaidrot ekonomikas ministra Arta Kampara personiskos un viņam piederošās firmas finanšu darījumus. Izskatās, ka pagaidām nesekmīgi. Tikmēr pavisam netālu, Jūrmalā, Ķemeros iedzīvotāji jau vairāk nekā desmit gadus mēģina uzminēt kādreizējā Latvijas ekonomiskā lepnuma – Ķemeru sanatorijas privatizācijas un privatizētāja SIA Ominasis Latvia finanšu darījumus. Pagaidām arī neizdodas saprast, kas šajos darījumos ir tik mistisks, ka vairākiem ministriem pēc kārtas liek aizmirst līguma nosacījumus un pat valstī spēkā esošos likumus? Mēģinot šīs abas mīklas apvienot, izveidojas visai dīvainas sakritības, kas, saprotams, met tādu kā šaubu ēnu pār visām Ķemeru sanatorijas privatizācijā un tās gaitas uzraudzībā iesaistītajām personām. BET! Tās visas ir tikai šaubu ēnas, jo, ja, piemēram, iesaistītās personas nebūtu tik juceklīgas savos skaidrojumos, jūrmalniekiem nenāktos mocīties nakts murgos ar dažādiem minējumiem.

Ominašiem Rīgā viss sakārtots

Vēl šoziem kāds Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvis bija manāmi izbrīnīts, kad Ķemeru sanatorijas ēkas apsardzes vīri viņam atklāti smējuši, ka Jūrmalas domes pārstāvji var pat nemēģināt kaut kādā veidā kavēt privatizētāju plānus – viņiem viss esot saskaņots ar „augšām”, un drīzāk pašu domi atlaidīšot, nekā kāds atļaušot lauzt privatizācijas līgumu. Neticami skarbi un atklāti teikts, bet laikam jau šādai pārliecībai bija kāds pamats.

Daļēji šo paziņojumu izskaidro Privatizācijas aģentūras (PA) atbilde jautājumā, cik vēl ilgi jānorit privatizēto objektu atjaunošanas darbiem, lai Privatizācijas aģentūra izlemtu par privatizācijas līguma laušanu. Tā ir šāda: „Privatizācijas aģentūrai nav juridiska pamata lauzt līgumu saistībā ar objekta atjaunošanas darbiem, tā kā investors ir izpildījis privatizācijas noteikumus, Ķemeru sanatorijas atjaunošanas darbos ieguldot visu privatizācijas noteikumos noteikto investīciju apjomu. Tālāka objekta atjaunošanas gaita un apmēri ir pircēja un investora ziņā.”

Atbilde pēc būtības liecina tikai vienu – lai arī vairāku gadu garumā sanatorijā rekonstrukcijas darbi ne par matu nav pavirzījušies uz priekšu, PA nezin kāpēc šķiet, ka viss ir pilnīgā kārtībā.

Vēl interesantāka ir atbilde uz jautājumu, vai privatizētājs vispār ir informējis PA, kad beidzot uzsāks pārējo privatizēto objektu – tā saucamās vannu mājas (bijušās kūrortpoliklīnikas) un sanatorijas darbinieku kopmītnes ēku - atjaunošanu: „Ievērojot to, ka investors ir veicis 10 milj. investīciju ieguldīšanu privatizējamajā objektā, ir izpildīts būtiskākais privatizācijas nosacījums. Par investīcijām ir atzīti investora veiktie ieguldījumi visā objektā kopumā, t.i. gan sanatorijas ēkā, gan kūrorta poliklīnikā, gan kopmītnē.”

Tas nozīmē, ka PA un to pārraugošajā Ekonomikas ministrijā nevienu pat vairs neinteresē, kas notiks ar valsts nozīmes kultūras pieminekli - Ķemeru Vannu māju!

Šāda nostāja liek pievērst uzmanību pašiem privatizācijas noteikumiem.

Tad nu vērojamas pirmās dīvainības. Ja paskatāmies privatizācijas noteikumus, tad tie laika gaitā ir mainījušies trakāk kā dažu labu Saeimas deputātu politiskā piederība.

1998. gadā sanatorija Ķemeri, kūrortpoliklīnikas un kopmītnes ēka tika privatizēta par nosacītiem 900 000 latiem, no kuriem 80% nomaksāja privatizācijas sertifikātos (aptuveni rēķinot, reāli tas izmaksāja 160 000 Ls). Tātad reāli viss pirkums Omāram Al Hamdi izmaksāja 340 000 Ls.

Privatizācijas noteikumi paredzēja, ka Omāram jāinvestē rekonstrukcijā 5 gadu laikā 10 miljoni latu proporcionāli pa gadiem. Piecu gadu laikā bija jārada jaunas 120 darba vietas. Pēc nodošanas ekspluatācijā vismaz 5 gadus bija jānodrošina arī kūrorta pakalpojumu sniegšana privatizētajos objektos, utt.

Lieki teikt, ka, izņemot nosacītos 10 miljonus, nekas cits nav izdarīts ne pirmajos termiņos, ne nākamajos. Tā vietā, lai lauztu privatizācijas pirkuma līgumu, nācās mainīt privatizācijas noteikumus. Un, lai kaut kā izdabātu „investoram”, PA valde grozījumus privatizācijas noteikumos izdarījusi nemitīgi (tālāk publicēti vien oficiāli pieejamie dati):

03.11.1998 valdes lēmums Nr.233/2022 – saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sniegto informāciju tika precizēts peldu iestādes E.Dārziņa ielā 28 un ēkas Alejas ielā 6 īpašais stāvoklis – vietējās nozīmes kultūras pieminekļi (PA pārrauga ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs);

14.09.1999 valdes lēmums Nr.189/1844 – privatizācijas noteikumi grozīti sakarā ar objektam piesaistīto zemesgabalu platību un administratīvo adrešu izmaiņām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem un ekspertīzes rezultātiem (PA pārrauga ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs);

17.10.2000 valdes lēmums Nr.247/3005 – ņemot vērā pircēja vēlēšanos noslēgt vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību, grozīts privatizācijas noteikumu nosacījums par investīciju ieguldīšanas kārtību, t.i. “proporcionāli pa gadiem” aizvietojot ar “apjomos, termiņos un kārtībā, kādu nosaka vienošanās, kuru noslēdz ar pircēju” (PA pārrauga ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis);

11.12.2001 valdes lēmums Nr.292/3909 – pagarināts investīciju ieguldīšanas termiņš, noteiktas PA pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības līdz privatizācijas noteikumos noteikto apgrūtinājumu izpildei (PA pārrauga ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis);

10.02.2004 valdes lēmums 21/87 – ņemot vērā to, ka uzsākt objekta pirkuma kopuma līgumu atcēlumu ir ekonomiski nelietderīgi, jo objektā norit restaurācijas un rekonstrukcijas darbs, tika pagarināts darbības profila saglabāšanas nosacījuma, investīciju ieguldīšanas nosacījuma un darbaspēka izmantošanas nosacījuma termiņš (PA pārrauga ekonomikas ministrs Juris Lujāns).

Pēdējo minēto lēmumu interesantu padara izraksts no Saeimas stenogrammām: Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas devītā sēde (2002.gada 31.oktobrī). Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s Latvijas kuģniecība un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā vārdā uzstājās Guntars Krasts:

„Par valsts uzņēmuma - sanatorijas Ķemeri privatizāciju. Jau 2000.gada 20.jūnijā komisija nosūtīja vēstuli Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim, kurā ierosināja izvērtēt valsts uzņēmuma - sanatorijas Ķemeri privatizācijas noteikumu izpildi. Privatizācijas noteikumu neizpildes gadījumā komisija ierosina Latvijas Privatizācijas aģentūrai uzsākt darbības nomaksas pirkuma līguma atcelšanai ar privatizētāju - SIA Ominasis Latvia. Tikai 2002.gada 19.jūlijā Latvijas Privatizācijas aģentūras padome uzdeva Privatizācijas aģentūras valdei uzsākt līguma laušanas procedūru.

Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi, tajā skaitā nepieprasot stingri noteiktas garantijas privatizācijas noteikumos paredzētajiem 10 miljonu latu lielajiem ieguldījumiem, neizstrādājot investīciju ieguldīšanas grafiku pa gadiem, kā arī investīciju mērķizlietojumu, kā arī neprecizējot, no kura laika privatizētājam jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācijas un citi medicīniskie pakalpojumi un kad tos jāsāk sniegt.

Šajā sakarā komisija ierosināja Ministru kabinetam un ekonomikas ministram A.Kalvītim izvērtēt Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A.Ozolnieka atbilstību ieņemamajam amatam. Komisija atzina, ka Ekonomikas ministrijai jāpastiprina uzraudzība pār privatizācijas noteikumu izpildi gan šajā, gan citos uzņēmumos.”

Ne nu pildīja Saeimas komisijas lēmumu, ne kā, - faktiski privatizētājam iedeva vēl plašāku rīcības brīvību. Bet tās jau nav vienīgās dīvainības.

Un tad atnāca jaunie laiki

Pētot tālāko Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu, nākas secināt, ka tā ir saistīta arī ar partijas Jaunais laiks pārstāvošo ministru personīgām pārvērtībām, kuras, gluži kā tagad ir ar A. Kampara personīgajām likstām, tā arī līdz galam nav izskaidrotas.

Pirmā interesantā aina ir vērojama 2005. pašvaldību vēlēšanu, tātad - lielo izdevumu gadā, kad ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunais laiks) žurnālistiem vispirms pauž iespēju pārskatīt privatizācijas līgumu, bet pēc tikšanās ar privatizētājiem, neskatoties uz Ķemeru un citu Jūrmalas iedzīvotāju iebildumiem, ne tikai nelauž līgumu, bet vēl nodod privatizācijai zemi zem Ķemeru sanatorijas ēkas, un arī tā nonāk Omāram Al Hamdi piederošo firmu īpašumā.

2009. gada 21. oktobrī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Jaunais laiks), tiekoties ar Jūrmalas Uzņēmēju biedrības pārstāvjiem, piekrita, ka nav atbalstāma visu kūrorta dabas resursu – dūņu, minerālavotu – nonākšana viena ārzemju privātuzņēmēja rokās, tāpēc pieļāva iespēju jau tuvākajā laikā tikties ar Ķemeru sanatorijas privatizētājiem un izskatīt jautājumu par Omāram Al Hamdi piederošo firmu īpašumu nacionalizācijas nepieciešamību. Taču atkal - pēc tikšanās ar privatizētāju pārstāvjiem ministra nostāja bija krasi mainījusies, un Jūrmalas virzienā sāka skanēt nevis atbalsts nacionalizācijai, bet gan brīdinājumi domei nekaitēt ārzemju investoriem.

Žēl, bet nav zināms, kad tieši A. Kamparam piederošā firma SIA Ronis saņēma no biznesa viedokļa mistisko bezprocentu aizdevumu 22 000 eiro apmērā – pirms vai pēc tikšanās ar SIA „Ominasis Latvia” pārstāvjiem? Ja zinātu precīzi, kad un kas ir aizdevis un vai šis „kas” nav saistīts ar ominašiem, varētu noņemt šaubu ēnu!...

Arī Jūrmalas pilsētas domes vadības pārstāvji publiski jau vairākkārt atzinuši, ka, mēģinot uzsākt sarunas, lai sakārtotu attiecības ar SIA Ominasis Latvia, SIA SANTLAT, SIA Eiropas minerāls un SIA Ekofor īpašnieku un „investoru” Omāru Al Hamdi, tie saskārušies ar lielu un negaidītu Vienotības deputātu pretestību.

Neoficiālās jeb kuluāru sarunās Privatizācijas aģentūras nu jau bijušie pārstāvji atzinuši, ka pērn no EM ticis izdarīts spiediens, lai pēc iespējas ātrāk panāktu sadarbības līguma starp Jūrmalas pilsētas domi un sanatorijas privatizētāju SIA Ominasis Latvia noslēgšanu. Domei tika sūtītas neskaitāmas vēstules. Un tad, kad tobrīdējais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība), visticamākais, jau juta, ka viņa krēsls vairs nav drošs, vienpersoniski, bez sasakņošanas ar domes atbildīgajām amatpersonām un domes lēmuma parakstīja šo līgumu.

Lai saprastu šī līguma nozīmi, var tikai piebilst, ka šis līgums bija viens no lielākajiem pēdējiem šķēršļiem, lai beidzot varētu paziņot, ka visi privatizācijas nosacījumi ir it kā izpildīti, un Ķemeru sanatorijas privatizētājiem tiktu pavērti ceļi kļūt par pilnvērtīgiem ēkas īpašniekiem ar iespēju ēku ieķīlāt, pārdot vai vienkārši par to aizmirst.

Šai vietā atkal jāsaka - žēl, bet nav zināms, kad tieši A. Kampara sievai izdevās tik lieliski pārdot dzīvokļa iekārtu un garāžas, lai varētu vīram uzdāvināt 27 000 latu. Pirms vai pēc R. Ražuka parakstītā līguma? Ja zinātu precīzi, varētu noņemt šaubu ēnu, ka dāsnais pircējs nav kās no ominašiem.

Vēl jāpiemetina, ka viens no šobrīd lielākajiem Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem kritizētājiem R. Ražuks šī plānojuma izstrādes darba grupas sēdē 2010. gada 6. septembrī, izskatot jautājumu par Ķemeru rajonu, uzstāja, ka vienam no Omāram Al Hamdi piederošajiem īpašumiem jāmaina izmantošanas mērķis - zonējums no kūrorta zonas jāmaina uz tādu, kas pieļauj to pārveidot par daudzdzīvokļu ēku būvniecības zonu.

Žēl, bet, visticamākais, nekad neuzzināsim, kas un kādas dāvanas vai aizdevumus saņemtu, ja šī R. Ražuka mistiskā vēlme tiktu īstenota pilsētas teritorijas plānojumā?

Miljoni tur, miljoni šurp

Visticamākais, gan Ģenerālprokuratūrai, gan KNAB būtu ko pētīt. Un ne tikai politiķu dīvainās pārvērtības.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieki, kuriem ir iespēja šad tad apmeklēt Ķemeru sanatorijas ēku, atzīst, ka pirmajā stāvā restaurācijas darbi ir veikti labā līmenī un, visticamākais, tie kaut kad arī tiks pilnībā pabeigti. Taču visinteresantākā situācija radās brīdī, kad pajautāju, cik tad, viņuprāt, šajos darbos privatizētājs varētu būt ieguldījis līdzekļus. Pēc ilgām pārdomām speciālists atbildēja, ka divi miljoni noteikti būšot.

Pārējos stāvos darbi vairāk ir noritējuši, izlaužot vecās sienas un to vietā veidojot istabiņas ar ģipškartona starpsienām ar minerālvates pildījumu. Spriežot pēc fotogrāfijām, tālāk kā pirms pieciem gadiem, kad man bija tā iespēja apmeklēt sanatorijas ēku, darbi nav pavirzījušies (pēc tam raksta autorei pat kopā Jūrmalas domes vadības pārstāvjiem nav izdevies iekļūt ēkā). Pēc celtniecības speciālistu aprēķiniem, arī pārējos darbos reāli ieguldītā naudas summa nevarētu pārsniegt divus miljonus.

Būtu jāuzdod jautājums – vai šajā gadījumā, ja privatizētājs uzrāda, ka ir ieguldījis līgumā noteiktos 10 miljonus, un līdz ar to var pretendēt iegūt savā īpašumā šo objektu, viņš nemēģina nozagt valstij šo objektu un arī patiesībā neiztērētos vismaz 6 miljonus latu? Un vai ekonomikas ministrs A. Kampars, kura pārraudzībā ir PA, piekrītot, ka visas investīcijas ir likumīgi izpildītas, nerada šaubas, mazākais, par savu kompetenci, bet varbūt - arī savu ieinteresētību šajās finanšu dīvainībās?

Lai to noteiktu, Ģenerālprokuratūrai vai KNAB nemaz nevajadzētu piesaistīt augstākās raudzes celtniecības speciālistus, kas pateiktu, kādi darbi reāli ir paveikti un kādi ne. Pietiktu jau ar to, ja likuma robežās izvērtētu tādus privatizētāja gājienus kā investīcijās ierakstītos un EM akceptētos „projektēšanas izdevumus” 2 229 500 latu apmērā. Cik zināms, tad neviena projekta izstrādes izmaksas nekad nepārsniedz 10% no darbu kopējām izmaksām, un arī tad tās vēl ietver autoruzraudzības izmaksas.

Cik zināms, tad arī privatizācijas līguma nosacījumi šādus investīciju „pierakstīšanas” variantus nemaz nepieļāva. Līgums neļāva arī pie investīcijām pieskaitīt arī pašu pirkuma maksu (kā jau rakstīts, tad SIA Ominasis Latvia mātes firma SIA Ominasis Italia SRL Ķemeru sanatoriju nopirka par 900 000 latu, no kuriem naudā tika samaksāti vien 20%, bet pārējie tika samaksāti privatizācijas sertifikātos). Taču, kā savulaik rakstīts medijos, ar visai interesantām finanšu manipulācijām arī šie 900 000 latu, spriežot pēc pieejamajiem dokumentiem, ir ieskaitīti SIA Ominasis Latvia investīciju summā.

Žēl, bet nav pārliecības, ka Ģenerālprokuratūra un KNAB spēs uzzināt, vai arī šo „investīciju” pierakstīšanas laikā kāds nav saņēmis bezprocentu aizdevumu vai dāvanu no sievas?

Šo visu un vēl to, kas šajā rakstā nav ietilpis (materiālu ir ļoti daudz), analizējot, rodas pamatotas bažas, ka Ķemeru sanatorijas ēka, kuras restaurācija privatizācijas līgumā noteikto piecu gadu vietā ilgst jau 12, šogad savu 75 gadu jubileju tā arī nesvinēs, bet vēl pēc dažiem gadiem varētu būt ne tikai piemineklis mūsu pirmās brīvvalsts laika ekonomiskai varēšanai, bet arī otrās brīvvalsts laika politiķu politiskajai impotencei.

P.S. Ļoti ceru, ka pēc šī raksta publicēšanas nevienam neiesāksies goda un cieņas konvulsijas, bet gan beidzot atraisīsies mēle, lai noņemtu šīs briesmīgās šaubas par darījumu likumību. Tāpēc jau iepriekš savas un citu jūrmalnieku iztēles, pateicoties kurai, ir radušās šādas šaubas, vārdā atvainojos, ja izrādīsies, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā viss ir pilnīgi likumīgi!

Novērtē šo rakstu:

47
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...

Foto

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

Jau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes”...

Foto

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

Spriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu...

Foto

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās...

Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...