Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienas Rīgas žurnālisti izmisīgi mēģina noskaidrot ekonomikas ministra Arta Kampara personiskos un viņam piederošās firmas finanšu darījumus. Izskatās, ka pagaidām nesekmīgi. Tikmēr pavisam netālu, Jūrmalā, Ķemeros iedzīvotāji jau vairāk nekā desmit gadus mēģina uzminēt kādreizējā Latvijas ekonomiskā lepnuma – Ķemeru sanatorijas privatizācijas un privatizētāja SIA Ominasis Latvia finanšu darījumus. Pagaidām arī neizdodas saprast, kas šajos darījumos ir tik mistisks, ka vairākiem ministriem pēc kārtas liek aizmirst līguma nosacījumus un pat valstī spēkā esošos likumus? Mēģinot šīs abas mīklas apvienot, izveidojas visai dīvainas sakritības, kas, saprotams, met tādu kā šaubu ēnu pār visām Ķemeru sanatorijas privatizācijā un tās gaitas uzraudzībā iesaistītajām personām. BET! Tās visas ir tikai šaubu ēnas, jo, ja, piemēram, iesaistītās personas nebūtu tik juceklīgas savos skaidrojumos, jūrmalniekiem nenāktos mocīties nakts murgos ar dažādiem minējumiem.

Ominašiem Rīgā viss sakārtots

Vēl šoziem kāds Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvis bija manāmi izbrīnīts, kad Ķemeru sanatorijas ēkas apsardzes vīri viņam atklāti smējuši, ka Jūrmalas domes pārstāvji var pat nemēģināt kaut kādā veidā kavēt privatizētāju plānus – viņiem viss esot saskaņots ar „augšām”, un drīzāk pašu domi atlaidīšot, nekā kāds atļaušot lauzt privatizācijas līgumu. Neticami skarbi un atklāti teikts, bet laikam jau šādai pārliecībai bija kāds pamats.

Daļēji šo paziņojumu izskaidro Privatizācijas aģentūras (PA) atbilde jautājumā, cik vēl ilgi jānorit privatizēto objektu atjaunošanas darbiem, lai Privatizācijas aģentūra izlemtu par privatizācijas līguma laušanu. Tā ir šāda: „Privatizācijas aģentūrai nav juridiska pamata lauzt līgumu saistībā ar objekta atjaunošanas darbiem, tā kā investors ir izpildījis privatizācijas noteikumus, Ķemeru sanatorijas atjaunošanas darbos ieguldot visu privatizācijas noteikumos noteikto investīciju apjomu. Tālāka objekta atjaunošanas gaita un apmēri ir pircēja un investora ziņā.”

Atbilde pēc būtības liecina tikai vienu – lai arī vairāku gadu garumā sanatorijā rekonstrukcijas darbi ne par matu nav pavirzījušies uz priekšu, PA nezin kāpēc šķiet, ka viss ir pilnīgā kārtībā.

Vēl interesantāka ir atbilde uz jautājumu, vai privatizētājs vispār ir informējis PA, kad beidzot uzsāks pārējo privatizēto objektu – tā saucamās vannu mājas (bijušās kūrortpoliklīnikas) un sanatorijas darbinieku kopmītnes ēku - atjaunošanu: „Ievērojot to, ka investors ir veicis 10 milj. investīciju ieguldīšanu privatizējamajā objektā, ir izpildīts būtiskākais privatizācijas nosacījums. Par investīcijām ir atzīti investora veiktie ieguldījumi visā objektā kopumā, t.i. gan sanatorijas ēkā, gan kūrorta poliklīnikā, gan kopmītnē.”

Tas nozīmē, ka PA un to pārraugošajā Ekonomikas ministrijā nevienu pat vairs neinteresē, kas notiks ar valsts nozīmes kultūras pieminekli - Ķemeru Vannu māju!

Šāda nostāja liek pievērst uzmanību pašiem privatizācijas noteikumiem.

Tad nu vērojamas pirmās dīvainības. Ja paskatāmies privatizācijas noteikumus, tad tie laika gaitā ir mainījušies trakāk kā dažu labu Saeimas deputātu politiskā piederība.

1998. gadā sanatorija Ķemeri, kūrortpoliklīnikas un kopmītnes ēka tika privatizēta par nosacītiem 900 000 latiem, no kuriem 80% nomaksāja privatizācijas sertifikātos (aptuveni rēķinot, reāli tas izmaksāja 160 000 Ls). Tātad reāli viss pirkums Omāram Al Hamdi izmaksāja 340 000 Ls.

Privatizācijas noteikumi paredzēja, ka Omāram jāinvestē rekonstrukcijā 5 gadu laikā 10 miljoni latu proporcionāli pa gadiem. Piecu gadu laikā bija jārada jaunas 120 darba vietas. Pēc nodošanas ekspluatācijā vismaz 5 gadus bija jānodrošina arī kūrorta pakalpojumu sniegšana privatizētajos objektos, utt.

Lieki teikt, ka, izņemot nosacītos 10 miljonus, nekas cits nav izdarīts ne pirmajos termiņos, ne nākamajos. Tā vietā, lai lauztu privatizācijas pirkuma līgumu, nācās mainīt privatizācijas noteikumus. Un, lai kaut kā izdabātu „investoram”, PA valde grozījumus privatizācijas noteikumos izdarījusi nemitīgi (tālāk publicēti vien oficiāli pieejamie dati):

03.11.1998 valdes lēmums Nr.233/2022 – saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sniegto informāciju tika precizēts peldu iestādes E.Dārziņa ielā 28 un ēkas Alejas ielā 6 īpašais stāvoklis – vietējās nozīmes kultūras pieminekļi (PA pārrauga ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs);

14.09.1999 valdes lēmums Nr.189/1844 – privatizācijas noteikumi grozīti sakarā ar objektam piesaistīto zemesgabalu platību un administratīvo adrešu izmaiņām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem un ekspertīzes rezultātiem (PA pārrauga ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs);

17.10.2000 valdes lēmums Nr.247/3005 – ņemot vērā pircēja vēlēšanos noslēgt vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību, grozīts privatizācijas noteikumu nosacījums par investīciju ieguldīšanas kārtību, t.i. “proporcionāli pa gadiem” aizvietojot ar “apjomos, termiņos un kārtībā, kādu nosaka vienošanās, kuru noslēdz ar pircēju” (PA pārrauga ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis);

11.12.2001 valdes lēmums Nr.292/3909 – pagarināts investīciju ieguldīšanas termiņš, noteiktas PA pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības līdz privatizācijas noteikumos noteikto apgrūtinājumu izpildei (PA pārrauga ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis);

10.02.2004 valdes lēmums 21/87 – ņemot vērā to, ka uzsākt objekta pirkuma kopuma līgumu atcēlumu ir ekonomiski nelietderīgi, jo objektā norit restaurācijas un rekonstrukcijas darbs, tika pagarināts darbības profila saglabāšanas nosacījuma, investīciju ieguldīšanas nosacījuma un darbaspēka izmantošanas nosacījuma termiņš (PA pārrauga ekonomikas ministrs Juris Lujāns).

Pēdējo minēto lēmumu interesantu padara izraksts no Saeimas stenogrammām: Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas devītā sēde (2002.gada 31.oktobrī). Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s Latvijas kuģniecība un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā vārdā uzstājās Guntars Krasts:

„Par valsts uzņēmuma - sanatorijas Ķemeri privatizāciju. Jau 2000.gada 20.jūnijā komisija nosūtīja vēstuli Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim, kurā ierosināja izvērtēt valsts uzņēmuma - sanatorijas Ķemeri privatizācijas noteikumu izpildi. Privatizācijas noteikumu neizpildes gadījumā komisija ierosina Latvijas Privatizācijas aģentūrai uzsākt darbības nomaksas pirkuma līguma atcelšanai ar privatizētāju - SIA Ominasis Latvia. Tikai 2002.gada 19.jūlijā Latvijas Privatizācijas aģentūras padome uzdeva Privatizācijas aģentūras valdei uzsākt līguma laušanas procedūru.

Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi, tajā skaitā nepieprasot stingri noteiktas garantijas privatizācijas noteikumos paredzētajiem 10 miljonu latu lielajiem ieguldījumiem, neizstrādājot investīciju ieguldīšanas grafiku pa gadiem, kā arī investīciju mērķizlietojumu, kā arī neprecizējot, no kura laika privatizētājam jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācijas un citi medicīniskie pakalpojumi un kad tos jāsāk sniegt.

Šajā sakarā komisija ierosināja Ministru kabinetam un ekonomikas ministram A.Kalvītim izvērtēt Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A.Ozolnieka atbilstību ieņemamajam amatam. Komisija atzina, ka Ekonomikas ministrijai jāpastiprina uzraudzība pār privatizācijas noteikumu izpildi gan šajā, gan citos uzņēmumos.”

Ne nu pildīja Saeimas komisijas lēmumu, ne kā, - faktiski privatizētājam iedeva vēl plašāku rīcības brīvību. Bet tās jau nav vienīgās dīvainības.

Un tad atnāca jaunie laiki

Pētot tālāko Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu, nākas secināt, ka tā ir saistīta arī ar partijas Jaunais laiks pārstāvošo ministru personīgām pārvērtībām, kuras, gluži kā tagad ir ar A. Kampara personīgajām likstām, tā arī līdz galam nav izskaidrotas.

Pirmā interesantā aina ir vērojama 2005. pašvaldību vēlēšanu, tātad - lielo izdevumu gadā, kad ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunais laiks) žurnālistiem vispirms pauž iespēju pārskatīt privatizācijas līgumu, bet pēc tikšanās ar privatizētājiem, neskatoties uz Ķemeru un citu Jūrmalas iedzīvotāju iebildumiem, ne tikai nelauž līgumu, bet vēl nodod privatizācijai zemi zem Ķemeru sanatorijas ēkas, un arī tā nonāk Omāram Al Hamdi piederošo firmu īpašumā.

2009. gada 21. oktobrī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Jaunais laiks), tiekoties ar Jūrmalas Uzņēmēju biedrības pārstāvjiem, piekrita, ka nav atbalstāma visu kūrorta dabas resursu – dūņu, minerālavotu – nonākšana viena ārzemju privātuzņēmēja rokās, tāpēc pieļāva iespēju jau tuvākajā laikā tikties ar Ķemeru sanatorijas privatizētājiem un izskatīt jautājumu par Omāram Al Hamdi piederošo firmu īpašumu nacionalizācijas nepieciešamību. Taču atkal - pēc tikšanās ar privatizētāju pārstāvjiem ministra nostāja bija krasi mainījusies, un Jūrmalas virzienā sāka skanēt nevis atbalsts nacionalizācijai, bet gan brīdinājumi domei nekaitēt ārzemju investoriem.

Žēl, bet nav zināms, kad tieši A. Kamparam piederošā firma SIA Ronis saņēma no biznesa viedokļa mistisko bezprocentu aizdevumu 22 000 eiro apmērā – pirms vai pēc tikšanās ar SIA „Ominasis Latvia” pārstāvjiem? Ja zinātu precīzi, kad un kas ir aizdevis un vai šis „kas” nav saistīts ar ominašiem, varētu noņemt šaubu ēnu!...

Arī Jūrmalas pilsētas domes vadības pārstāvji publiski jau vairākkārt atzinuši, ka, mēģinot uzsākt sarunas, lai sakārtotu attiecības ar SIA Ominasis Latvia, SIA SANTLAT, SIA Eiropas minerāls un SIA Ekofor īpašnieku un „investoru” Omāru Al Hamdi, tie saskārušies ar lielu un negaidītu Vienotības deputātu pretestību.

Neoficiālās jeb kuluāru sarunās Privatizācijas aģentūras nu jau bijušie pārstāvji atzinuši, ka pērn no EM ticis izdarīts spiediens, lai pēc iespējas ātrāk panāktu sadarbības līguma starp Jūrmalas pilsētas domi un sanatorijas privatizētāju SIA Ominasis Latvia noslēgšanu. Domei tika sūtītas neskaitāmas vēstules. Un tad, kad tobrīdējais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība), visticamākais, jau juta, ka viņa krēsls vairs nav drošs, vienpersoniski, bez sasakņošanas ar domes atbildīgajām amatpersonām un domes lēmuma parakstīja šo līgumu.

Lai saprastu šī līguma nozīmi, var tikai piebilst, ka šis līgums bija viens no lielākajiem pēdējiem šķēršļiem, lai beidzot varētu paziņot, ka visi privatizācijas nosacījumi ir it kā izpildīti, un Ķemeru sanatorijas privatizētājiem tiktu pavērti ceļi kļūt par pilnvērtīgiem ēkas īpašniekiem ar iespēju ēku ieķīlāt, pārdot vai vienkārši par to aizmirst.

Šai vietā atkal jāsaka - žēl, bet nav zināms, kad tieši A. Kampara sievai izdevās tik lieliski pārdot dzīvokļa iekārtu un garāžas, lai varētu vīram uzdāvināt 27 000 latu. Pirms vai pēc R. Ražuka parakstītā līguma? Ja zinātu precīzi, varētu noņemt šaubu ēnu, ka dāsnais pircējs nav kās no ominašiem.

Vēl jāpiemetina, ka viens no šobrīd lielākajiem Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem kritizētājiem R. Ražuks šī plānojuma izstrādes darba grupas sēdē 2010. gada 6. septembrī, izskatot jautājumu par Ķemeru rajonu, uzstāja, ka vienam no Omāram Al Hamdi piederošajiem īpašumiem jāmaina izmantošanas mērķis - zonējums no kūrorta zonas jāmaina uz tādu, kas pieļauj to pārveidot par daudzdzīvokļu ēku būvniecības zonu.

Žēl, bet, visticamākais, nekad neuzzināsim, kas un kādas dāvanas vai aizdevumus saņemtu, ja šī R. Ražuka mistiskā vēlme tiktu īstenota pilsētas teritorijas plānojumā?

Miljoni tur, miljoni šurp

Visticamākais, gan Ģenerālprokuratūrai, gan KNAB būtu ko pētīt. Un ne tikai politiķu dīvainās pārvērtības.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieki, kuriem ir iespēja šad tad apmeklēt Ķemeru sanatorijas ēku, atzīst, ka pirmajā stāvā restaurācijas darbi ir veikti labā līmenī un, visticamākais, tie kaut kad arī tiks pilnībā pabeigti. Taču visinteresantākā situācija radās brīdī, kad pajautāju, cik tad, viņuprāt, šajos darbos privatizētājs varētu būt ieguldījis līdzekļus. Pēc ilgām pārdomām speciālists atbildēja, ka divi miljoni noteikti būšot.

Pārējos stāvos darbi vairāk ir noritējuši, izlaužot vecās sienas un to vietā veidojot istabiņas ar ģipškartona starpsienām ar minerālvates pildījumu. Spriežot pēc fotogrāfijām, tālāk kā pirms pieciem gadiem, kad man bija tā iespēja apmeklēt sanatorijas ēku, darbi nav pavirzījušies (pēc tam raksta autorei pat kopā Jūrmalas domes vadības pārstāvjiem nav izdevies iekļūt ēkā). Pēc celtniecības speciālistu aprēķiniem, arī pārējos darbos reāli ieguldītā naudas summa nevarētu pārsniegt divus miljonus.

Būtu jāuzdod jautājums – vai šajā gadījumā, ja privatizētājs uzrāda, ka ir ieguldījis līgumā noteiktos 10 miljonus, un līdz ar to var pretendēt iegūt savā īpašumā šo objektu, viņš nemēģina nozagt valstij šo objektu un arī patiesībā neiztērētos vismaz 6 miljonus latu? Un vai ekonomikas ministrs A. Kampars, kura pārraudzībā ir PA, piekrītot, ka visas investīcijas ir likumīgi izpildītas, nerada šaubas, mazākais, par savu kompetenci, bet varbūt - arī savu ieinteresētību šajās finanšu dīvainībās?

Lai to noteiktu, Ģenerālprokuratūrai vai KNAB nemaz nevajadzētu piesaistīt augstākās raudzes celtniecības speciālistus, kas pateiktu, kādi darbi reāli ir paveikti un kādi ne. Pietiktu jau ar to, ja likuma robežās izvērtētu tādus privatizētāja gājienus kā investīcijās ierakstītos un EM akceptētos „projektēšanas izdevumus” 2 229 500 latu apmērā. Cik zināms, tad neviena projekta izstrādes izmaksas nekad nepārsniedz 10% no darbu kopējām izmaksām, un arī tad tās vēl ietver autoruzraudzības izmaksas.

Cik zināms, tad arī privatizācijas līguma nosacījumi šādus investīciju „pierakstīšanas” variantus nemaz nepieļāva. Līgums neļāva arī pie investīcijām pieskaitīt arī pašu pirkuma maksu (kā jau rakstīts, tad SIA Ominasis Latvia mātes firma SIA Ominasis Italia SRL Ķemeru sanatoriju nopirka par 900 000 latu, no kuriem naudā tika samaksāti vien 20%, bet pārējie tika samaksāti privatizācijas sertifikātos). Taču, kā savulaik rakstīts medijos, ar visai interesantām finanšu manipulācijām arī šie 900 000 latu, spriežot pēc pieejamajiem dokumentiem, ir ieskaitīti SIA Ominasis Latvia investīciju summā.

Žēl, bet nav pārliecības, ka Ģenerālprokuratūra un KNAB spēs uzzināt, vai arī šo „investīciju” pierakstīšanas laikā kāds nav saņēmis bezprocentu aizdevumu vai dāvanu no sievas?

Šo visu un vēl to, kas šajā rakstā nav ietilpis (materiālu ir ļoti daudz), analizējot, rodas pamatotas bažas, ka Ķemeru sanatorijas ēka, kuras restaurācija privatizācijas līgumā noteikto piecu gadu vietā ilgst jau 12, šogad savu 75 gadu jubileju tā arī nesvinēs, bet vēl pēc dažiem gadiem varētu būt ne tikai piemineklis mūsu pirmās brīvvalsts laika ekonomiskai varēšanai, bet arī otrās brīvvalsts laika politiķu politiskajai impotencei.

P.S. Ļoti ceru, ka pēc šī raksta publicēšanas nevienam neiesāksies goda un cieņas konvulsijas, bet gan beidzot atraisīsies mēle, lai noņemtu šīs briesmīgās šaubas par darījumu likumību. Tāpēc jau iepriekš savas un citu jūrmalnieku iztēles, pateicoties kurai, ir radušās šādas šaubas, vārdā atvainojos, ja izrādīsies, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā viss ir pilnīgi likumīgi!

Novērtē šo rakstu:

47
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ar mafiju nav nekādas saistības

FotoIzlasot Laura Galiņa rakstu, nesapratu, kas es esmu. Vajadzētu uzdot jautājumu - kas es esmu, bet šo jautājumu jau ir uzdevis neveiksmīgais politikānis Valdis Zatlers.
Lasīt visu...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Diemžēl Čakšai vispār nav nekāda konkrēta plāna ne uz šo brīdi, ne nākotni

FotoJau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidziet slepkavot bērnus

Patvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan...

Foto

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo...

Foto

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

Jāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus....

Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...