Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas latvietim ir lauku īpašums? Tā ir saikne ar Latvijas zemi, saikne ar dzimtas tradīcijām, tā ir dzīvesvieta, kur veselīgā vidē izaudzināt savus bērnus. Zeme ir ienākumu avots un nodrošinājums nezināmajai nākotnei, zeme vienmēr dos izdzīvošanai nepieciešamo iztikas mazumiņu un ļaus pārdzīvot grūtus laikus – ekonomiskās krīzes, karus, ekoloģiskas katastrofas.

Brīvvalsts laikā, lai izveidotu sociāli stabilu sabiedrību, centās īpašumus vienmērīgi sadalīt visiem Latvijas pavalstniekiem - katram savs kaktiņš, katram savs stūrītis zemes. Toreiz izprata, ka valsti veido stipras ģimenes, bet ģimenes ekonomiskais pamats ir savs īpašums. Lauku zeme bieži vien arī šodien ir vērtīgākais, kas ģimenei pieder.

Pašlaik vienmērīgs īpašumu sadalījums veicinātu pilsoņu piesaisti savai valstij, tādējādi samazinot izbraukšanu no Latvijas. Īpašnieks nevar aizbraukt peļņā uz ārzemēm, jo jāpielabo vētras bojātais jumts, jāpļauj zāle, jānojauc bebru būvētie dambji, no meža jāizvāc kritušie koki.

Mazo īpašnieku darbība

Zemnieka gēns ir visos latviešos, arī pilsētniekos. Daudziem zeme ir mantota un atgūta denacionalizācijas laikā, citi to iegādājušies vēlāk. Zeme pieder arī lauku ciematu un mazpilsētu iedzīvotājiem. Šie īpašnieki lauku sētās pavada atvaļinājumu un cer tur pavadīt arī mūža nogali, atstājot īpašumu mantojumā nākamajām paaudzēm.

Pateicoties nelielajiem zemes īpašniekiem, liela daļa Latvijas zemes nav nonākusi ārzemnieku vai nepilsoņu īpašumā, ēkas paglābtas no sagrūšanas un zeme no aizaugšanas. Dažs turīgāks pilsētnieks visus brīvos līdzekļus ieguldījis lauksaimniecības un dārza tehnikas iegādē, kā arī ēku rekonstrukcijā, cits saimnieko pieticīgāk, lielu daļu sava laika veltot trīsdesmitgadīga traktora remontam. Īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai tiek veltīts viss brīvais laiks un ieguldīti visi līdzekļi. Savus izdevumus prasa arī nekustamā īpašuma nodoklis un transports.

Nelielo īpašumu apsaimniekošanai neatmaksājas iegādāties augstražīgu un dārgu tehniku. Pagastos, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, nevienam nav vajadzīgas pļavas siena ieguvei - vietējiem lopkopjiem pietiek ar savām pļavām. Sludinājumos daudzi piedāvā pļavas siena savākšanai bez maksas.

Nelielo saimniecību mežu platība dažkārt ir lielāka par to lauksaimnieciskās zemes platību. Šie meži, ja neskaita meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas projektus, kas ietver arī jaunaudžu kopšanu, ir ārpus Zemkopības ministrijas uzmanības loka, bet tā varētu būt iespēja Krievijas gāzi aizstāt ar vietējo kurināmo - malku un šķeldu. Bez meža piekabes, vinčas, baļķu satvērēja, lentzāģa, malkas zāģētāja-skaldītāja saimniecības īpašniekam ar savām rokām jāpārcilā un jāpārstrādā simtiem tonnu kokmateriālu.

Bez savas tehnikas ir gandrīz neiespējami saskaņot mežstrādnieku darbu, izvedējtraktora darbu, zemes sasaluma laiku, kailsalu, pavasara šķīdoni, kad slēdz pagasta ceļus un laiku, kad kokmateriāliem labākās cenas. Atbalstu tehnikas iegādei var saņemt saimniecības, kuras var pierādīt, ka ir ražojušas iepriekšējā gadā. Veidojas apburtais loks - nevar ražot, jo nav tehnikas, bet tehniku nevar iegādāties, jo nav ražots iepriekšējā gadā. Zemkopības ministriju neinteresē, ka saimniecībā mežu ir vairāk nekā lauksaimniecības zemes un meža kopšanas darbi paveikti likumdošanā noteiktajos termiņos.

Lai īpašnieku zemes varētu iesaistīt lauksaimnieciskajā ražošanā, risinājums varētu būt zemes īpašnieku kooperācija, bet Zemkopības ministrijai nav programmu tās attīstībai. Tās nospraustais mērķis ir lauku saimniecību skaita samazināšana, attīstot vidējās un lielās saimniecības. Vēl būdama Zemkopības ministres amatā, Laimdota Straujuma paredzēja, ka 2030. gadā lauku saimniecību skaits būs divreiz mazāks.

Pašlaik nelielie īpašnieki nav apvienoti sabiedriskajās organizācijās, viņu viedokli neuzklausa. Medijos un diskusijās izskan tikai ražojošo lauksaimnieku viedoklis. Ražojošie lauksaimnieki un Zemkopības ministrijas darbinieki nelielos īpašniekus dēvē par "dīvāna zemniekiem" - tādiem, kuri sēž uz dīvāna un, neko nedarot, saņem naudu.

Tiek izplatīti mīti, ka "dīvāna zemnieki" bez pūlēm iegūst maksājumus, "tikai nopļaujot" zāli. Bet "tikai nopļaušana" ietver arī krūmu izciršanu pļavās, kuri tur saauguši pēc kolhozu sabrukuma, akmeņu novākšanu un meža tehnikas atstāto vagu līdzināšanu. Katru gadu jānolīdzina svaigie mežacūku rakumi, jāapzāģē krūmi, kuri no mežmalām pamazām ieaug pļavās, un jāizvāc pļavās vēja sagāztie koki. Manu piecpadsmit pļavu ar 23,3 ha kopplatību perimetrs pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mērījumu datiem ir desmit (!) kilometri. Un tad var ķerties pie nelīdzenās, akmeņainās, ciņainās, celmainās pļavās salauztās pļaujmašīnas un nolietotā traktora remonta, lai tos sagatavotu pļaujas darbiem.

LAD noteikumu izmaiņas

Lauku īpašumu denacionalizācijas gaitā daudzi īpašnieki savu zemi tā arī neatguva, jo to privatizēja Breša zemnieki vai "labticīgie ieguvēji". Ja īpašnieki atguva zemi, tad bez lauksaimniecības tehnikas, lopiem un bieži vien arī bez ēkām. Nespēdami zemi apsaimniekot, daudzi to pārdeva ārzemniekiem vai vietējiem lielsaimniekiem, bet pacietīgākie sagaidīja 2004.gadu, kad kā negaidītu dāvanu sāka saņemt lauku atbalsta maksājumus. No 2011.gada LAD maksāja mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus, ja saimniecībā bija vismaz viena bišu saime uz trīs hektāriem.

Daudzi atbalsta saņēmēji iegādājās bišu saimes, bet 2012. gadā, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, MLA atbalsta saņemšanai LAD jau prasīja 1,5 saimes uz hektāru - četrarpus reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, nedodot pārejas periodu bišu saimju skaita palielināšanai. Gadu vēlāk biškopji par savām pļavām MLA atbalstu vairs nesaņēma vispār.

Lai arī bioloģiski vērtīgi visā Latvijā ir vairs tikai mazāk kā viens procents no visiem zālājiem, ar šo gadu LAD pieprasa nevis tikai zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu, bet arī tās sapresēšanu ruļļos. Vēl, protams, jāveic vālošana un ruļļu aizvešana. Darba apjoms ir palielināts trīskārši, bet lauku atbalsta maksājumi par to samazināti. Varbūt varētu piekrist biologu prasībai novākt zāli bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, bet kāds varētu būt pamatojums prasībai novākt zāli arī parastajās pļavās, turklāt atkal bez pārejas perioda prasību ieviešanā?

LAD vairs nemaksā Natura 2000 atbalstu par pļavām, kurš pagājušogad bija 44 eur/ha. Šogad atbalsts par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos samazināts no 123 eur/ha uz 55 eur/ha, jo tiek mainīta zālāju klasifikācija - notiek pāreja no BVZ (Bioloģiski vērtīgais zālājs) uz klasifikāciju atbilstoši ES nozīmes biotopu ražības klasēm ar atbalsta samazinājumu vēl nepārvērtētajiem zālājiem. Ir solīts, ka Dabas aizsardzības pārvalde pārvērtēs esošos BVZ zālājus līdz... 2020. gadam (!).

Tie, kuri vēlas, var privāti algot ekspertu, bet tā atzinumu LAD sola ņemt vērā tikai, sākot no 2016. gada. Tādējādi šogad ir radīta finansējuma bedre BVZ apsaimniekotājiem. Zāles savākšanai ir vajadzīgs papildfinansējums, turklāt, lai to uzsāktu, jāiegādājas tehnika - ruļļu prese, kas piemērota darbam gan mitrās pļavās, gan stāvu pauguru nogāzēs, un vālotājs, abu kopējā viszemākā cena lietotai tehnikai varētu būt aptuveni 5000 eiro, bet jaunai - aptuveni 10 000 eiro. Zemkopības ministrija tam neparedz nekādu atbalstu.

Pļaušana kā pakalpojums maksā vismaz 50 eiro/ha, savākšana ruļļos - vēl aptuveni tikpat, un tam jāpierēķina arī vālošana un ruļļu aizvākšana. Pakalpojuma izmaksas krietni pārsniegtu vienotā platību maksājuma 58 eiro/ha un zaļināšanas maksājuma 34 eiro/ha kopsummu.

Dažos pagastos lielsaimnieki pat atsakās sniegt maksas pakalpojumus siena novākšanā draugiem un kaimiņiem, to pamatojot ar savstarpēju norunu, kuru nedrīkstot pārkāpt.

Siena ruļļi pagasta ražojošajiem lauksaimniekiem nav vajadzīgi. Arī pagasta lauku konsultanti nezina, kam tos varētu piedāvāt. Kur tos ruļļus likt - purvā, mežā, grāvī? Varbūt aizvest uz Rīgu kā dāvanu zemkopības ministram?

Ja nav līdzekļu siena sagatavošanas tehnikas iegādei, varbūt nepieteikt platības atbalsta maksājumu saņemšanai? Jau iepriekš neapstrādātai lauksaimniecības zemei bija noteikta 1,5% liela nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme. Pa to laiku medijos jau valda lauksaimniecības zemju sakopšanas psihoze, un Ministru kabinets 7. jūlijā izdarījis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka sods par lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu būs no 180 līdz 1080 eiro.

Ko darīt zemes īpašniekiem? Par to valdība jau ir parūpējusies. Mazos zemes īpašniekus ar atplestām rokām gaida jaundibinātais Zemes fonds. Tikai nedomājiet, ka Zemes fonda mērķis tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā ir nodrošināt bezzemniekus ar zemi. Tā mērķis ir atpirkt labu lauksaimniecisko zemi (sliktu nepiedāvāt!) no Latvijas pilsoņiem, lai to koncentrētu lielās platībās un pievienotu ražojošajām saimniecībām, iespējams, ka arī ārzemniekiem piederošām.

No 2014. gada 1.novembra stājās spēkā izmaiņas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas tika pieņemtas ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem. Jaunie likuma grozījumi būtiski izmaina kārtību, kādā turpmāk varēs iegādāties lauksaimniecības zemes. It kā pret ārzemju zemes pircējiem vērstais likums vislielākos šķēršļus liek tieši Latvijas pamatiedzīvotājiem, kuri gribētu iegādāties savu pirmo zemes īpašumu - lauku sētu kopā ar lauku zemi. Lūk ko raksta kāds komentētājs pie Latvijas Avīzes raksta "Latvijas Zemes fonds sāk darbu" šī gada 26. jūnijā:

"Šī jaunā kārtība faktiski iznīcinās viensētas kā ģimenes dzīvesvietu, kuras vēl saglabājušās pēc padomju laiku politikas visus pārcelt dzīvot uz ciematiem. Piemērs: cilvēkam pieder 13 ha liela lauku viensēta (kadastrālā vērtība neliela), vairāk nekā 3 ha aizņem mežs, vēl pagalms un zeme zem ēkām, lauksaimniecības zeme paliek 9 ha - tātad mazāk par 10, it kā varētu pārdot jebkuram! Bet nekā, nedrīkst! Jo kopējā platība ir 13 ha. Tur ir lauku māja ar saimniecības ēkām, pirtiņa, dīķis, ābeļdārzs, ogu krūmi, skaista ainava, arī nedaudz meža, lai būtu sava malka. Ir labs ceļš, netālu no ciemata. Tā būtu ideāla dzīvesvieta ģimenei, kura grib pārcelties uz laukiem. Lieko LIZ viņi sākumā varētu iznomāt. Taču nekā - ģimene šo īpašumu pirkt nedrīkst! To var nopirkt tikai lauksaimnieks (lielsaimnieks), kurš mājas un visu pārējo nošķūrēs, vai arī zemes fonds. Skaistā ainava viņus neinteresē, vajadzīga tikai zeme kā ražošanas līdzeklis, un senās mājas traucē intensīvajai lauksaimniecībai (lielajiem traktoriem un zemes indēšanai ar ķīmiju). Latvijas lauki izskatīsies kā Ukrainas stepe - plašums līdz apvārsnim... Šī jaunā kārtība ir lielsaimnieku lobēta un neizdevīga pašreizējiem lauku sētu un zemes īpašniekiem, jo krasi samazina pircēju loku, līdz ar to krasi samazinās īpašumu cenas. Tā ir neizdevīga arī ģimenēm, kuras vēlētos pārcelties dzīvot uz laukiem."

Minētie piemēri liecina, ka Latvijā tiek pārkāpta ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija, kuras ievadā tiek paustas rūpes par to, ka pamatiedzīvotāji vēstures gaitā ir cietuši daudzas netaisnības inter alia (cita starpā) kolonizācijas un tām piederošo zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kā dēļ šie iedzīvotāji nav varējuši īstenot savas tiesības uz attīstību saskaņā ar savām vajadzībām un interesēm. Teiktais pilnā mērā attiecināms uz Latviju, kuras pamatiedzīvotāji cietuši okupācijas, kolonizācijas, deportāciju, īpašuma konfiskācijas un piespiedu kolektivizācijas dēļ.

Deklarācijas 26.panta 2.daļa nosaka: "Pamatiedzīvotājiem ir tiesības savā īpašumā turēt, izmantot, attīstīt un kontrolēt zemes, teritorijas, kas tiem pieder tradicionālu īpašumtiesību dēļ vai ko tie tradicionāli apdzīvojuši vai izmantojuši vai citādi ieguvuši."

Pamatojoties uz šo ANO deklarāciju, aicinu Latvijas likumdošanā likvidēt jebkādus ierobežojumus un diskriminējošas normas, tajā skaitā nodokļu, nodevu, soda naudu veidā, jebkuram Latvijas pamatiedzīvotājam iegādāties un turēt savā īpašumā zemes īpašumu lauku apvidū, kurš pēc sava lieluma atbilst tradicionālai Latvijas lauku saimniecībai. Arī LAD jāatceļ diskriminējošie nosacījumi.

Lauku apdzīvotība un lauku saimniecību skaits katru gadu samazinās. Jaunajā Latvijas lauku attīstības programmā (2014-2020) varam izlasīt par klimata pārmaiņu mazināšanu un CO2 piesaistes pasākumiem, bet tajā ir pārāk maz pasākumu, ar kuriem varētu laukiem piesaistīt cilvēkus. Zemkopības ministrija paļaujas, ka ekonomiskā attīstība pati par sevi piesaistīs cilvēkus. Ar algu var piesaistīt īslaicīgi, bet vislabākā un ilglaicīgākā piesaiste ir savs ģimenes īpašums laukos. Pašlaik Zemkopības ministrijas uzmanība ir pievērsta ražojošo lauksaimnieku interesēm, bet tā dēvētie neražojošie zemes īpašnieki ir pilnīgi ārpus tās uzmanības.

Neražojošais zemnieks nav nekas pastāvīgs un nemainīgs. Par tādu var kļūt laucinieks, kurš atrod darbu pilsētā. Ražojoša lauksaimnieka dēls, kurš brīvdienas pavada vecāku saimniecībā, rekonstruējot dzīvojamo māju, arī ir neražojošais zemnieks, bet varbūt ar laiku turpinās vecāku darbu. Savukārt pilsētnieks, kurš pļauj pļavas un strādā savā mežā, aizejot pensijā, var kļūt par ražojošu lauksaimnieku. Atšķirībā no Lielbritānijas Latvijas Zemkopības ministrijai ir programmas gados jauno lauksaimnieku (young farmers) atbalstam, bet nav paredzēts atbalsts jebkura vecuma lauksaimniekiem iesācējiem (new farmers).

Pašlaik ar saukli par zemes sakopšanu tiek lobētas ražojošo lauksaimnieku intereses - kurš gan nevēlas kļūt vēl lielāks un varenāks, šoreiz gan negodīgā veidā izmantojot valsts institūcijas. Latvijas lauksaimniecība ES līmenī ir cietusi sakāvi cīņā par lauku atbalsta maksājumiem, kuri būtu līdzvērtīgi vecajām ES dalībvalstīm, un Krievijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ ražojošie lauksaimnieki ir ķērušies pie šķiru cīņas pret citiem zemes īpašniekiem, bet Zemkopības ministrija, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par lauku attīstību plašākā nozīmē, ir kļuvusi par lielsaimnieku interešu lobētāju.

Zemkopības ministrijai Latvijas Lauku attīstības programmā (2014 - 2020) jānosaka nelielo zemes īpašnieku loma lauku attīstībā, jāparedz atbalsta pasākumi un jāintegrē tie lauksaimnieciskajā ražošanā, neatsavinot tiem piederošo zemi ar piespiedu administratīviem pasākumiem.

Nelielo zemes īpašumu iekļaušana lauksaimnieciskajā ražošanā jāveic, atbalstot kooperāciju, kopīgi izmantojot zemi, ražošanas ēkas, tehniku, gatavojot lopbarību, sadarbojoties mežu izmantošanā. Varētu arī līdzīgi kā Somijā zemes īpašniekiem piešķirt papildatvaļinājumus ražas novākšanai.

Arī valsts mēroga plānošanas dokumentos (LAP) jānosaka, ko mēs sagaidām no lauku attīstības - vai tikai piena litrus, graudu tonnas un gaļas kilogramus eksportam uz Krieviju un Ķīnu vai veselīgu, sakoptu un apdzīvotu vidi, kurā iespējama tautas atražošana un attīstība. Saprātīgi izmantot zemi kā ražošanas resursu ir mūsu pienākums, tomēr maldīgi būtu iedomāties, ka vien tikai ar tūkstošiem gadus seno lauksaimniecības nozari spēsim kā līdzīgi nostāties blakus industriāli attīstītajām kosmosa un militāro tehnoloģiju lielvalstīm.

Visā Latvijā pļavās vēl joprojām stāv nevienam nevajadzīgi siena ruļļi. Sludinājumos tos piedāvā par ceturtdaļcenu vai atdāvina par velti. Uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir tehnika un šķūņi glabāšanai, tos savāc no visa pagasta. Būtu bijis pilnīgi pietiekami, ja pirmajā gadā sienu savāktu tikai no bioloģiski vērtīgajām pļavām, bet vēlāk, palielinot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu vai uzstādot apkures krāsnis ruļļu sadedzināšanai, vāktu sienu no visām pļavām. Nepārdomāta, voluntāri pieņemta lēmuma dēļ ir izšķiesti līdzekļi, saražojot nevienam nevajadzīgu mantu.

Ja arī jūs piekrītat, ka pašreizējā Latvijas lauku politika ir kļūdaina un nav pieļaujams Zemkopības ministrijas piecgadu plānu dēļ padzīt no savas zemes īpašniekus, kuru dzimtas tur saimnieko varbūt pat jau ilgāk nekā divsimt gadu, aicinu rakstīt uz sienarullis@inbox.lv, lai kopīgi apsvērtu protesta akcijas rīkošanu.

Novērtē šo rakstu:

268
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...