Vai Kariņš, Nemiro un Rebenoks turpinās turēt amatā “kredītatkarīgo prihvatizatoru” Loginovu?
Pietiek lasītājs25.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr publika skaļi runā par “Latvenergo” padomi un Rīgas brīvostu, tikmēr visiem klusi garām paslīdējusi nez mazāk interesanta lieta. Šā gada 27.februārī pilnvaru termiņš beidzas bēdīgi slavenajam “kredītatkarīgajam prihvatizatoram”, valsts iestādes ar nosaukumu “Possessor” (iepriekš Privatizācijas aģentūra) vadītājam Vladimiram Loginovam.
Šis cilvēks, kuru amatā iecēla bēdīgi slavenās nodokļu reformas māte, zaļzemniece Dana Reizniece-Ozola, ir bijis iejaukts gandrīz visos pēdējo gadu lielākajos skandālos, sākot no peripetijām ap “Citadeles” bankas atdāvināšanu, beidzot ar valstij superneveiksmīgo “Liepājas metalurga” pārdošanu, kas šajos gados valstij radījusi daudzus desmitus, varbūt pat simtus miljonu eiro vērtus zaudējumus.
Šis darbonis paspēja iekulties nepatikšanās arī ar zāļu uzņēmuma “Grindeks” akciju pārdošanu, kad, pārdodot valstij piederošās “Grindeks” akcijas, tās tika pārdotas par sviestmaizi – par 3,85 eiro gabalā, kamēr tirgus cena tobrīd bija gandrīz divas reizes augstāka.
Kā vēl vienu no Loginova „sasniegumiem” var minēt čekas aģenta Gata Kokina (ar iesauku “Valdis”) paturēšanu “Lattelecom” padomē. Atgādināsim, ka “Lattelecom” jeb, kā tagad to sauc, “Tet” jau vairāku gadu garumā nodarbojas ar Latvijas pilsoņu smadzeņu skalošanu, savu piedāvājumu pamatpakās iekļaujot Krievijas propagandas TV kanālus!
Vienīgais reālais sasniegums šo gadu gaitā ir bijusi Privatizācijas aģentūras nosaukuma maiņa un Loginova paša milzīgās algas saņemšana, - tā 2018.gadā sasniedza gandrīz 9000 eiro mēnesī, bet pagājušajā un šajā gadā varētu būt vēl lielāka.
Vai tiešām valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ļaus šim tipam par nekā nedarīšanu saņemt milzu atalgojumu un turpināt iekulties dažādās apšaubāmās afērās? Vai šī atkal būs tā reize, kad mīļā miera labad tiks ignorēta jebkuram cilvēkam acīmredzamā nepieciešamība atbrīvoties no parazīta, kurš piesūcies valsts makam?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
