Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas notikumu kontekstā tiek „zīmēti” dažādi apokaliptiski scenāriji, sākot no Baltijas valstu okupācijas un beidzot ar Trešo pasaules karu. Pa vidu tam mūsu Austrumu kaimiņš regulāri cenšas demonstrēt savu militāro varenību NATO valstu robežu tuvumā, un dažbrīd liekas, ka Kremļa propagandas satracinātais pūlis ir zaudējis pēdējās saprāta paliekas. Kā rezultāts tam - dažs šeit jau pasteidzies par puscenu pārdot savu nekustamo īpašumu un noguldīt naudu Šveices bankā, bet kāds cits gatavo čemodānus un veido benzīna krājumus. Varbūt ir vērts palūkoties, kāds tam visam segums.

Savulaik PSRS bija spējīga stāties pretī Rietumiem Aukstā kara apstākļos, jo vairāk vai mazāk bija pašpietiekama. Taisnības labad gan jāsaka, ka uz aplamas ideoloģijas balstīta valsts pārvalde galu galā noveda pie ekonomiska kraha. Ja runā par šodienas Krieviju, tad pieminēt pašpietiekamību jeb spēju izdzīvot starptautiskas izolācijas apstākļos laikam būs nevietā. Postpadomju perioda laikā šī valsts ir integrējusies pasaules ekonomikā, un tas attiecas arī uz tādām tās izdzīvošanai svarīgām nozarēm kā gāzes un naftas ieguves rūpniecība, kā arī finanšu sfēra. Vēl vairāk. Pat tādā nozarē kā aizsardzības joma integrācija ir acīmredzama. Lūk, daži piemēri.

KF GKS bruņojumā esošais 4++ paaudzes daudzfunkcionālais iznīcinātājs Cy-30CM ir apgādāts ar priekšējā stikla indikācijas paneli Thales Avionics HUD3022 un daudzfunkcionālo displeju Thales Avionics MD55S (Francija). Papildus tam lidaparāts ir apgādāts ar Krievijas-Francijas kopuzņēmumā RS Aliance montēto navigācijas ierīci LINS-100RS pēc franču uzņēmuma „SAGEM Defense Securite” izstrādātās tehnoloģijas. Turklāt lidaparātā uzstādītā RLS „Bars” nokomplektēta ar Indijā ražotiem (Hindustan Aircraft Limited) procesoriem.

Jaunākajā KF BS bruņojumā esošajā tankā T-90A ir uzstādīta moderna mērķēšanas iekārta „Essa”, kas bāzēta uz franču firmas „Thales” izstrādāto termovizoru Catherine FC. Šī iekārta spēj darboties pilnīga tumsā ar nulles redzamību un spēj noteikt kājniekus attālumā līdz 6km un bruņutehniku līdz 10km.

Saskaņā ar dažu krievu ekspertu pausto ārvalstīs (pamatā valstīs - sankciju ieviesējas) ražotās komplektējošo detaļu elektroniskās komponentes sastāda līdz 90% no kopējā bruņojumā izmantojamā skaita.

Varētu pieminēt ar Izraēlas kompāniju Israel Aerospace Industries savulaik noslēgto līgumu par bezpilota lidaparātu BirdEye 400 un Searcher Mk II piegādi.

Zviedru „Volvo” pašreiz ir iesaldējusi savas meitas kompānijas „Renault Trucks Defence” un Krievijas rūpnīcas "Uralvagonzavod” kopprojektu kājnieku kaujas mašīnas „Atom” ražošanā. Zviedru puse bija uzņēmusies nodrošināt ritošās daļas izstrādi, kā arī dzinēja, transmisijas un uguns vadības sistēmas piegādi.

Savukārt viens no lielākajiem bruņojuma ražotajiem Eiropā vācu koncerns "Rheinmetall AG" sankciju rezultātā bija spiests pārtraukt sadarbību ar Krievijas AM moderna kājnieku mācību centra būvniecībā pie Ņižņijnovgorodas, kur līguma summa sastādīja 100 miljonus eiro.

Problēmas sankciju rezultātā var rasties arī Krievijas uzņēmumam „Promtehnologija” ar snaiperu šautenes „T-5000” ražošanu, ko iepērk Krievijas specdienesti, ņemot vērā, ka to ražošanā tiek izmantoti importa darbagaldi, bet stobri tiek izgatavoti no ASV ražota tērauda.

Ņemot vērā, ka Krievijas BS modernizāciju tiek plānots pabeigt līdz 2020.gadam, šajā periodā bija paredzēts caur valsts korporācijas „Rosteh” uzņēmumu „Stankoprom” iepirkt ārvalstīs militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām iekārtas darbagaldu ražošanai 5 miljardu eiro apmērā. Arī šie plāni sankciju rezultātā draud izjukt.

Un vēl, bēdīgi slavenais "Mistral" projekts, kura liktenis pašreiz vēl nav skaidrs. Visticamāk Francija jau būtu atteikusies no šī projekta, ja nedraudētu nopietnas soda sankcijas pret kuģu būvētājiem - franču kompānijām DCNS un STX. Jāpiezīmē, ka pastāv viedoklis, tostarp Krievijas militāro ekspertu vidū, par to, ka minētie kuģi, kuru līgumcena katram ir aptuveni 0,6 miljardi eiro (saskaņā ar līgumu ir jāiepērk divi), nav īsti piemēroti Krievijas apstākļiem un BS uzdevumiem. Ja tas tiesa, tad prātā nāk divi secinājumi - vai nu brangs „otkats”, vai arī pirkuma politiskais vektors - šķelt NATO tās vājākajā posmā.

Ja runā par Ukrainu, tad vēl 2013.gadā bruņojuma ražošanas sfērā Krievija sadarbojās ar 89 Ukrainas uzņēmumiem. Sāpīgākais trieciens pēc Porošenko šī gada 16.jūnijā pieņemtā lēmuma pārtraukt jebkādu sadarbību šajā jomā varētu skart raķešu ražošanu. Starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-20 (pēc NATO klasifikācijas pazīstamas zem nosaukuma „Sātans”) tika ražotas Ukrainas uzņēmumā „Južmaš”. Ukraina nodrošināja arī servisu un rezerves daļu piegādi minētajam bruņojumam.

Harkovas rūpnīca „Hartron” piegādāja ballistisko raķešu vadības sistēmas, bet Kijevas rūpnīca „Arsenal” - raķešu mērķnovadīšanas galviņas. Zaporožjes rūpnīca „Motor Sič” piegādāja spārnoto raķešu dzinējus, kā arī helikopteru dzinējus, ar kuriem ir nokomplektēti faktiski visi Krievijas bruņojuma esošie” Mi”un „Ka” markas helikopteri. Aptuveni 20 Ukrainas uzņēmumu tika nodarbināti komplektējošo detaļu ražošanā militārajām transporta lidmašīnām IL-76, IL-476 un IL-90. Arī divi projekti, kas skar transporta lidmašīnu AN-124 „Ruslan” modernizāciju un AN-70 ražošanu, ir iesaldēti. Ja ir runa par kuģu būvi, tad jāpiemin Nikolajevas uzņēmums „Zorja-Mašprojekt”, kas specializējas gāzes turbīnu dzinēju ražošanā. Šīs rūpnīcas ražotie dzinēji ir uzstādīti lielākajai daļai Krievijas kara flotes sastāvā esošajām fregatēm, eskadras mīnu kuģiem un desantkuģiem.

Neskatoties uz augstāk minēto, no Krievijas dažāda ranga amatpersonu puses jau ir izskanējuši paziņojumi no sērijas „mēs viņus ar cepurēm nomētāsim” par gatavību pilnībā pārorientēties uz pašmāju bruņojumu un komplektējošām detaļām viena – divu gadu laikā. Jautājums - no kādas „tumbočkas” ņemt naudu? Varbūt kalt plānus, cerot uz augstajām naftas cenām, jeb, kā izteicās Kadirovs, Allahs iedos? Kā atzīmē paši krievu eksperti, pat, ja izdotos rast pietiekamu finansējumu uz citu programmu rēķina, vēl pastāv tehniska rakstura problēma - tehnoloģiju un kvalificēta personāla trūkums. Tas nozīmē, ka Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi nespēs apgūt piešķirtos līdzekļus vai arī izmantos tos nelietderīgi. Vēl jāpiezīmē, ka pašreizējā Krievijas BS modernizācijas programma nav pirmais šāda veida pasākums postpadomju periodā un visi iepriekšējie izgāzās ar lielu blīkšķi, tai skaitā iepriekšējā, kas bija plānota 2007.-2015.gadu periodam un kura nebija izpildīta nevienā punktā.

Nedaudz par cilvēcisko faktoru. Krimas okupācijas laikā ārvalstu eksperti sajūsminājās par „zaļo cilvēciņu” profesionalitāti un moderno ekipējumu, tikai aizmirsa piebilst, ka šī profesionalitāte izpaudās apstākļos, kad Ukrainas armija faktiski nepretojās. Ko mēs redzam šodien Austrumukrainā? Turp iet „zaļo cilvēciņu” plūsma, bet atpakaļ tie atgriežas kā krava „200”. Savukārt izdzīvojušie elitārās Kostromas desantdivīzijas kaujinieki sēž ar nokārtiem deguniem ukraiņu gūstā un sniedz liecības kameru priekšā. Jāpiebilst, ka Ukrainas BS Janukoviča laikā bija nolaisti līdz kliņķim.

Tiktāl par par KF militāri rūpniecisko kompleksu un tā atkarību no ārzemju piegādēm. Tagad varētu pievērsties citām divām vitāli svarīgām Krievijas ekonomikas nozarēm - naftas un gāzes ieguves rūpniecībai, kā arī finanšu sfērai, apskatot šīs lietas kontekstā ar pēdējām ES un ASV sankcijām, jo tieši uz šīm nozarēm līdzās jau pieminētajai aizsardzības jomai ir vērstas, vai tiek plānots vērst ekonomiskās sankcijas.

„Krievija pilnībā ir atkarīga no tādām kompānijām ka "Exxon Mobil", BP vai "Halliburton", tā kā bez rietumu tehnoloģijām nekad nespēs apgūt naftas krājumus, kuru vērtība tiek novērtēta uz 8,2 trilj.USD." Ar tādu ievadu sākas aģentūras "Bloomberg" šī gada jūnijā sagatavotais materiāls. Šeit jāpaskaidro, ka runa ir par tā saucamajiem netradicionālajiem naftas krājumiem sarežģītos ieguves apstākļos - jūras šelfā, tai skaitā Arktiskajā šelfā, Kaspijas, Ohotskas un Japāņu jūrā, jo tradicionālās ieguves vietas izsīkst.

Šī gada 12.septembrī ES un ASV ievieš jaunu sankciju paketi, tai skaitā, kas vērstas uz minēto nozari, un proti, ASV ir ieviesušas licencēšanu savām kompānijām, kas piegādā pakalpojumus un tehnoloģijas Krievijas enerģētikas uzņēmumiem ar mērķi ierobežot tehnoloģiju piegādi Arktiskā šelfa un slanču naftas atradņu apgūšanai. Tas attiecas, pirmkārt, uz kompāniju "Exxon Mobil", kas kopā ar „Rosņeft” realizē vairāku miljardu projektu Arktiskā šelfa apgūšanā. Saskaņā ar Krievijas valsts komisijas atzinumu grūti pieejamo naftas atradņu apgūšanā importa tehnoloģijas un iekārtas tiek izmantotas 40-60% apmērā, bet jūras šelfa atradnēs šis skaitlis sasniedz 80%.

Papildus tam ir ieviestas sankcijas pret piecām Krievijas bankām, ierobežojot aizņēmumu saņemšanu, un, kā jau tika minēts iepriekš, papildu sankcijas ir ieviestas pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa kompānijām.

Vai minētās sankcijas izsmeļ visas Rietumu iespējas ietekmēt Krievijas ekonomiku ? Protams, ka ne. Ja runā par naftas ieguves nozari tad ietekmīgi pasākumi var izrādīties tie, kas vērsti pret Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina servisu ekspluatējamām naftas atradnēm. Iedarbīga sankcija varētu būt liegums Krievijas bankām izmantot starptautisko maksājumu sistēmu SWIFT, pilnīgs aizliegums Krievijas bankām saņemt aizdevumus (pašreiz Eiropā kredīti KF bankām tiek izsniegti ar termiņu līdz 90 dienām) un beidzot - visu Krievijas valūtas aktīvu konfiskācija Rietumu bankās (Irānas variants), kā rezultātā visi valūtas konti Krievijas bankās tiek bloķēti.

Kādi secinājumi no visa iepriekš sarakstītā? Secinājumi būs divi.

Secinājums Nr.1

Kremlis Ukrainā ir pats sevi iedzinis sprukās, izeju no kurām atrast nebūs viegli. No vienas puses, Kremlis ar savu propagandas kampaņu ir tā satracinājis pūli, ka gadījumā, ja liks Ukrainu mierā, pūlis to nepiedos un it īpaši bīstami varbūt tie teroristi, kam izdosies izbēgt no lodes vai Ukrainas cietuma un kas atgriezīsies Krievijā atbilstoši noskaņoti pret režīmu. Pievienojiet tam vēl ieročus, kas ir nonākuši šo cilvēku rokās, un apgūtās iemaņas ar tiem rīkoties. No otras puses, Rietumu sankcijas agri vai vēlu jūtami ietekmēs ekonomisko situāciju valstī, un katra nākošā sankciju pakete šo ietekmi arvien pastiprinās. Turklāt to izjutīs ne vien režīmam pietuvinātie, kas jau tagad mēģina savus sankciju izraisītos finansiālos zaudējums novelt uz nodokļu maksātāju pleciem (nule kā KF Valsts domes pirmajā lasījumā pieņemtais tā saucamais Rotenberga likums), bet arī ierindas pilsonis, un, kā zināms, pūlis iziet ielās tad, kad kumoss paliek plānāks.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Rietumiem nepieciešamība ieviest nopietnas sankcijas pret agresoru sajūsmu neizraisa, un šeit ir divi aspekti. Pirmais ir tas, ka galma apvērsuma vai nemieru rezultāta gāztā Putina vietā var nākt kāds vel neprognozējamāks, un otrs aspekts, kas jāņem vērā, ir to ES un ASV uzņēmumu interešu lobēšana šo valstu valdībās un parlamentos, kuriem ir bizness Krievijā. Par apliecinājumu pēdējam varētu kalpot nesenie Henrija Kisindžera izteikumi par sankciju nelietderību.

Ja runā par pirmo aspektu, tad tā nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Korumpētie Krievijas ierēdņi un prihvatizācijas gaitā sākotnējo kapitālu uzkrājušie oligarhi tik viegli nespēs atteikties no saviem ārzemju īpašumiem, iespējām atpūsties glaunos kūrortos un bērnus skolot prestižās mācību iestādēs. Arī turīgais vidusslānis ir pieradis pie komforta, ko nodrošina Rietumu tehnoloģijas un naftas dolāri.

Secinājums Nr.2.

Krievija ne no ekonomiskā potenciāla viedokļa, ne pēc bruņojuma un BS kaujas spēju līmeņa tuvākā laikā nespēs stāties pretim NATO blokam ne lokālā konfliktā, ne, jo vairāk, plaša mēroga militārās operācijās, un, pat pieņemot, ka Putins rīkosies neadekvāti un uzbruks kādai vājākai bloka valstij, arī tad panākumi varētu būt tikai operācijas sākuma fāzē un ar nosacījumu, ja NATO tiks pārsteigts nesagatavots, bet gala rezultāts būs viens - nāksies atvilkties atpakaļ ar kājstarpē iežmiegtu asti.

Tanī pat laikā ir jāatceras, ka doma realizēt čekista mūžseno sapni iznīcināt aliansi ar vienu nāvējošu triecienu ir kārdinoša un, ja ne atklātā militārā konfrontācijā, tad slēptas agresijas veidā jeb, kā tagad to sauc, hibrīdkara rezultātā. Ja NATO nespēs adekvāti reaģēt uz šāda veida draudiem, tad zudīs ticība līguma 5.pantam, un alianses pastāvēšanai nebūs jēgas. Jā, jā, tas ir tas, ko prognozē daudzi apskatnieki, runājot par apdraudējumu Baltijas valstīm. To saprot gan „The Economist” redaktors Edvards Lukass, gan bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis, kas savā intervijā CNN 01.09.2014 izteicās (citāts) - “Putins skaidri lika saprast, ka, ja vēl lielākas krievu vienotības vārdā - vienalga, ko tas nozīmētu - viņš gūs panākumus Ukrainā ar šo taktiku, tad viņš to pašu izdarīs arī Baltijas valstīs, kur ir liela krievu mazākumtautības klātbūtne, kas dzīvo ļoti, ļoti tuvu Krievijas robežām”. Pilns intervijas teksts šeit- http://russian.rt.com/inotv/2014-09-01/Bzhezinskij-Territorialnaya-avantyura-Rossii-bespokoit.

Savukārt bijušais ASV diplomāts Metjū Briza (Matthew Bryza) izteicās vēl precīzāk. Laikrakstam „Eesti Päevaleht” pirms ASV prezidenta šī gada septembra vizītes Igaunijā viņš pauda (citāts) - "Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena sagraut NATO līguma piekto pantu."

Nu ko, manuprāt, izklausās pārliecinoši. Tomēr dažus, kā izskatās, tas nepārliecina. Tā piemēram, šī gada 23. marta TV3 raidījuma Nekā Personīga ietvaros, kur runa bija par Ukrainai līdzīgu notikumu attīstības iespējamību arī Latvijā, IeM valsts sekretārei tika uzdots jautājums par to, cik gatavas ir Latvijas drošības struktūras šādam vai līdzīgam scenārijam, uz ko atbildīgā amatpersona apburoši smaidīdama sniedza atbildi: "Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā ka es domāju, ka ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā." Jautājumu par “spējām viennozīmīgi tikt galā” mēģināju analizēt publiski pieejamas informācijas robežās savā 25.04.2014 šajā portālā publicētajā rakstā -

http://www.pietiek.com/raksti/par_zalajiem_cilveciniem_un_ne_tikai_atklata_vestule_iekslietu_ministrijas_valsts_sekretarei_ilzei_petersonei-godmanei

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis šī gada 1. septembra LNT raidījumā „Dombura studija” pārliecinoši apgalvoja, ka Baltijā nekādu draudu nav, toties Moldova lai piesargās. Vējoņa gadījumā pieļauju, ka iemesls, lai nesauktu lietas īstajos vārdos, bija vēlme nesaasināt situāciju.

Cienījamie dāmas un kungi. Tad, kad satrakojies pūlis sarīko grautiņu pašvaldībā vai ieņem policijas iecirkni, tad tie jau vairs nav draudi, bet gan draudu realizācija. Un kāpēc Jūs iedomājaties, ka šeit dislocētie NATO karavīri iesaistīsies Jūsu problēmu risināšanā aprakstītajos apstākļos? Turklāt nekāda lielā finansiāla iespringšana, lai veiktu preventīvus pasākumus, nav nepieciešama, par ko arī jau bija runa iepriekš - http://www.pietiek.com/raksti/otrai_slovjanskai_seit_nebut .

Sveicu visus Valsts svētkos!

Novērtē šo rakstu:

85
162

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...