Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu - esam pamanīšu visi, bet dažas - pievienotās vērtības nodokļu samazinājumu uz 5% vietējiem augļiem un dārzeņiem - tikai daži, jo lielveikali labi prot manipulēt ar akcijām, dažāds krāsas cenu zīmēm un citiem tirgotāju trikiem. Lieta, ar kuru ir saskārusies gandrīz ikviena ģimene, ir e-veselība.

Vairākkārt sevi varonīgi slavinot kā milzīgu darbu paveikušu, sev nemitīgi uz pleca sita veselības ministre Anda Čakša. Pat salīdzinot sevi ar glābēju, kura gulošu slimnieku piecēlusi kājās no bezcerīgas slimības gultas, un palikuši tikai daži nelieli vizuāli defekti.

Ministrei A.Čakšai ir pat pieci padomnieki, kas kā skudriņas strādā no rīta līdz vakaram un līdztekus ir iekārtoti darbā Veselības ministrijas (VM) pakļautības iestādēs. Tā privātās slimnīcas īpašniece, Latvijas Zaļās partijas biedre Alīda Vāne gan tiek nomainīta pret žurnālistu Sergeju Ancupovu, kurš Latvijas ceļa laikā iegūtās zināšanas (droši vien kopā ar biroja vadītāju Andreju Panteļējevu) nospodrinās un liks lietā, apgūstot tematu, kurš būs jāslavina - nauda veselības aprūpē. Par to viņš saņemot 1382 eiro ik mēnesī.

Jau gada garumā ik nedēļu plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, cik procenti un kas ir noslēguši līgumus par e-veselības lietošanu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāj Aija Barča (ZZS) dusmīgi jau oktobrī visiem ģimenes ārstiem lika noprast - ja e-veselību nelietosiet, līgumu valsts par ģimenes ārstu valsts apmaksātiem pakalpojumiem neslēgs, kas liedz ārstiem izrakstīt valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus un sūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, kā arī pašiem jāsedz algu un prakses izdevumi.

Tie, kas publiski atteicās slēgt līgumus kā streika prasību vai kritizēja sistēmu kā nepietiekami drošu un lēnu, no ministres A. Čakšas puses nekautrējoties tika nosaukti par atpalikušiem, tādiem, kas datoru nav redzējuši un nav spējīgi to ikdienā lietot. Tika izsmiets datorspeciālista Ilmāra Poikāna atzinums, kas acīmredzami pierādīja vēl nenoslogotas e-veselības darbības trūkumus.

Milzīgā administratīvi represīvā VM iestāžu spiediena priekšā mediķi padevās, un NVD priecīgi ziņoja par 100% noslēgtiem līgumiem par e-veselības sistēmas lietošanu. Ir izpildīts ministres A.Čakšas uzdevums Taču prieki bija īsi, kad tiešām no 2. janvāra tika uzsākts reālais darbs, pareizāk sakot, nemitīgi atkal un atkal mēģināts to uzsākt...

Pēc divu nedēļu centieniem lietot e-veselību visiem ir skaidrs - sistēma nestrādā vai strādā ar pārtraukumiem un kļūdaini, kas online režīma sistēmai nav pieļaujams..

Tie, kas nav saskārušies ar veselības aprūpes sistēmu, bieži domā, ka viss nav tik traki - ir taču jaunas telpas, iekārtas, arī speciālisti. Bet bieži savas domas maina (izņemot, ja lieto tikai privātus maksas pakalpojumus pie pazīstamiem mediķiem), jo bardaks, kas valda veselības aprūpē, spēj nokaitināt pacientus pat ar visstabilāko nervu sistēmu. Tieši tāpat ir ar e-veselību.

Neticas pēc dzirdētā TV, ka, lai ar pāris klikšķiem izrakstītu veidlapas, ģimenes ārsta uzgaidāmā telpā nākas pavadīt vairākas stundas. Ka, aizejot uz aptieku, nākas konstatēt, ka nekāda e-recepte tur negaida. Ka nekādu e-pakalpojumu nevar saņemt, jo kāds cipars pa ceļam ir pazudis (lai gan sistēma pēc ievadīšanas uzrādīja, ka viss ir kārtībā un noformēts). Ka vari tikt atlaists no darba, jo nekādu darbnespējas lapu darba devējs elektroniski nav saņēmis...

Cilvēku pacietības mērs gan mūsu valstī ir apbrīnojami liels.

Vai tad šīs nebūšanas nebija zināmas? Vai tad par to nerunāja ģimenes ārsti savās streika prasībās? Izskatās, ka pat notikušais ģimenes ārstu streiks tik ļoti nebremzēja iespēju saņemt veselības aprūpi kā šī ieviestā e-veselība. Nav saprotams, kā VM un Nacionālais veselības dienests (NVD), izņemot atskaites ziņojumus par noslēgto līguma skaitu, ir gatavojušies e-veselības ieviešanai.

No VM un NVD puses kā vienīgo (galveno) problēmu min tikai mediķu kļūdas, ka tie nemākot rīkoties ar datoru. Interesanti, bet jākonstatē, ka nu jau masveidā kļūdās arī tie mediķi, kas iepriekš sistēmu lietoja sekmīgi - pat slimnīcās bieži nav iespējams izrakstīt darba nespējas lapas.

Interesanti, bet neviens no ilggadējiem privāto medicīnas informācijas sistēmu izstrādātājiem, uzturētājiem (piem. "Ārsta birojs") nekad nav žēlojušies par lietotāju neprasmi... Tiesa, ir nianse, šīs sistēmas darbojas! Bet tikai līdz laikam, kamēr tās tiek savienotas ar NVD e-veselību.

NVD tā arī nevar tikt skaidrībā ar savu pozīciju - te paziņo, ka e-veselība sekmīgi darbojas tajās praksēs, kur ir privātās (lokālās) medicīniskās infosistēmas. Te ziņo, ka e-veselības problēmas ir tikai tur, kur pastāv privātās medicīniskās infosistēmas... Vārdu sakot, VM un NVD uzskata, ka e-veselība ir lieliska, bet tikai farmaceiti, ārsti, pacienti un privāto IT uzņēmumu programmētāji profesionāļi ir nejēgas.

Vai pasaules tirgus ekonomikas vēsturē bez VM e-veselības ir vēl kāds precedents, kad produkta izstrādātājs un ieviesējs nekaunīgi paziņotu, ka produkts īstenībā ir labs (kā arī ļoti dārgs), bet tas nedarbojas tikai tādēļ, ka patērētāji, lietotāji to nesaprot, nemāk pielietot... Parasti šādās situācijās pamatoti uzskata, ka produkts ir brāķis...

E-veselībā receptes un darba nespējas lapas ir tikai neliela daļa, sistēmā iekļauta arī nosūtīšana pie speciālistiem, izmeklējumiem, vispārējo datu par pacientu ievadīšana un saglabāšana, kurus izmantot vienkārši nav bijis laika. Patiesībā līdz šim VM nav izdevies panākt, lai šie moduļi spētu darboties...

Ja šādi notiek viena no reformām, kas minētas un skaisti aprakstītas ministres A.Čakšas konceptuālajā ziņojumā (diemžēl konkrētu plānu joprojām nav), tad varbūt pie citām nemaz nav vērts ķerties klāt, jo nekādus uzlabojumus vai caurspīdīgumu e-veselība nenes. Jau šobrīd reāli apdraudētas pacientu iespējas saņemt savlaicīgi zāles, vizītes pie ārsta un nepieciešamo terapiju, nemaz nerunājot par izmeklējumiem.

Pirmā un redzamākā VM reforma ir izgāzusies, - bet vai to spēs atzīt premjers Māris Kučinskis, kurš nemitīgi sola sekot līdzi ministru darbam un nespējīgo ministru vietā meklēt citus? Tas nekas, ka valdības rīcības plāna darbs tiek pildīts formāli, jo tāpat reti kurš zina, kur tos plānus meklēt, un vispār reti kurš tajos iedziļinās. Tāpat kā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, kurš, kā nu izskatās, paliks tikai papīra formāta bez rezultātiem. Kaut kā jau attīstāmies arī bez plāna...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...