Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?
Aldis Bulis*26.05.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
suņ hui v čaj
28.05.2020. 16:02Tikai vāji iglītoti un Latvijai naidīgi cilvēki var neatzīt, ka Latvijas izaugsmes pamatnosacījums ir sadarbība ar Krieviju!
Joske
28.05.2020. 06:05Nav nekādas pandēmijas.Pirmkārt.Otrkārt- nekādu iespēju ar šo fašistu un totalitāristu Koalīciju.Jāpagaida, kamer Tramps vinnē otrreiz un viņi tiks novākti.Mēs esam Ķīnas ietekmes sfērā un jauna valsts būs jābūvē uz Vienotības kauliem burtiskā nozīmē.Valsts nākotne nav savietojama ar neoliberāļiem.
Zeze
27.05.2020. 12:29Sapnis pat Ķīnu var izrādīties pārāk nereāl,s vismaz tuvākajā laikā. Ne mums Ķīnas speciālistu, kas saprastu, kā ar šo valsti jāsadarbojas, ne arī uz paplātes liekami vilinājumi, ko Ķīnai piedāvāt. Būsim reālisti. Nolaidīsimies vienreiz uz zemes. Es daudzu gadu garumā jau nezin cik reizes atkārtoju, ka mūs var glābt vienīgi un tikai sadarbība ar Krieviju, kas gala rezultātā arī realizēsies. Kad mēs paziņu lokā diskutējam par šiem jautājumiem, viņi mēģina ieturēt oficiāli pareizo pozīciju, bet, kad piedāvāju saderēt un piefiksēt derības, viņi vienmēr noraustās.
Specifika
26.05.2020. 18:59Nu, ķīnā ir tāda specifiska specifika, bet es jums netiekšu, kāda tā ir, jo man ir saīsinājums pie vārda, kas norāda, kas es esmu gudrs - tā laikam domā autors ar savu eseju par neko.
gunča
26.05.2020. 18:39Nav ko satraukties un celt sapņu pilis - būs kā vienmēr: izzags , izzags, vainīgo nebūs.
Jā, bet
26.05.2020. 17:50Bija jau tas sapnis par Ķīnas jauno zīda ceļu, kur preces intensīvi kustēsies abos virzienos. Izčākstēja. Tas ceļš aiziet Latvijia garām. Vai tiešām jāsāk sapņot tas pats no jauna? Bez tam vēl jau tai lielajai sadarbībai un tirdzniecībai ar Ķīnu ceļā stāv Eiropas savienības noteiktie ierobežojumi. Nez vai nu vajadzētu domāt "kam sēsties kamanās", bet gan domāt kā salabot un braukt ar "savam kamanām". Bet laikam jau praktiski visa ražošana ir izpārdota ārzemniekiem un mums vairs savu kamanu vienkārši nav. Tā notiek, ja par galveno valsts izaugsmes faktoru visus šos gadus mūsu lielie ekonomikas speciālisti ir uzskataījuši "ārvalstu investīciju piesaisti", kas tulkojumā nozīmē tuvredzīgu, bezjēdzīgu vietējo ražošanas jaudu un resursu izpārdošanu ārzemniekiem.
Pilnīgi murgi par Ķīnas, ASV un Krievijas tirgiem
26.05.2020. 17:12Visi uz uzņēmumu attiecināmie nodokļi ir formāli, jo uzņēmumu var reģistrēt ārzonā. Vienīgais, kas nes peļņu, ir izvairīšanās no nodokļiem, nodokļu optimizācija. Pasaule pārpludināta ar preču un pakalpojumu produkciju. Runas par krīzes beigām rīt un tulīt ir murgi. Krīze turpinās no 2008. gada un turpināsies turpmāk.
pagaidiet,kamer atvers robezas
26.05.2020. 16:41vel nebijis cilveku skaits pametis mulku zemi ka veiksmes stasta upuri,tad jums bus ,,biznesa iespejas,,.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
