Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Pēc 2014.gada Krimas notikumiem Krievija kā sapņu objekts vairs nav modē – par to ļauts sapņot tikai drudža murgos un arī tad riskēt saņemt vismaz stingro rājienu par “nepiedienīgiem sapņiem”. Kādu brīdi Latvija paflirtēja ar Tuvo Austrumu šeihiem - latviešiem taču jāpelna dirhami, kā teica kāds savulaik populārs politiķis. Dirhamu pelnīšana gan noteikti nav visiem pa spēkam – pat Expo paviljonu Dubajā pašu spēkiem uzcelt mums ir izaicinājums, kura kontekstā izstādes pārcelšana par gadu COVID-19 pandēmijas ir tāda kā atkāpšanās ar godu…

Taču krīze agri vai vēlu beigsies – ko tālāk? Lai iespēju savu garām nepalaistu, laikus jāplāno, kuram preciniekam post-COVID pasaulē sēsties kamanās. Jo vairāk – post-COVID pasaulē ekonomiskās intereses būs mainījušās, par ko arī šis ekonomista skatījums.

Ja jau viens liels un tuvs noieta tirgus vairs palicis tikai murgainās atmiņās, šajā pasaulē vēl atliek divi, tiesa, krietni pretnostatīti savā būtībā – ASV un Ķīna.

ASV smagās COVID situācijas dēļ šobrīd ir aizņemta ar savām problēmām, tuvā nākotnē būs nodarbināta ar gaidāmo prezidenta vēlēšanu cīņām, pēc kurām pietiks iekšpolitisko un ekonomisko problēmu. Nez vai Latvijas biznesa intereses tās dienas kārtībā parādīsies tuvāko gadu laikā. Maz cerību sagaidīt kādu kustību arī ES un ASV mazliet paplēnējušā tirdzniecības līguma sakarā.

Ķīna savukārt atkal nonākusi pasaules uzmanības centrā. Tiesa, nevis ekonomisko sasniegumu un biznesa iespēju ziņā, bet gan COVID-19 vīrusa dēļ, kas ir izraisījis globālo pandēmiju. Tam eļļu pielej ASV prezidenta D.Trampa nesenā publiskā retorika, vainojot Ķīnu vīrusa izcelsmē un izplatīšanas neierobežošanā, ko pavada arī paziņojumi par “iespējamajām sekām” un jaunu tirdzniecības tarifu ieviešanas varbūtību.[1] [2]

Pandēmijas rezultātā cieš visa pasaule, jo tiek ierobežoti sociālie kontakti un globāla cilvēku un preču kustība. Pašlaik pasaulē pandēmijas ietekme uz globālo tirdzniecību ir uzmanības centrā, neapejot arī tādu tirdzniecības superlielvalsti kā Ķīnu. Diez vai kāds apstrīdēs tēzi, ka pandēmija nopietni ietekmē starpvalstu ekonomiskās attiecības, tostarp - Latvijas un Ķīnas attiecības. Vīrusa dēļ pārcelts kārtējais 17+1 samits starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu.

Latvijas sadarbības iespējas biznesa jomā ar Ķīnu, tāpat kā ar jebkuru citu pasaules valsti, veido eksports, imports un investīcijas. 21.gadsimtā ir manāma tendence pasniegt sadarbību ar Ķīnu par kaut ko īpašu. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka Ķīna strauji attīstās jau pēdējos 40 gadus, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem tā rada teju 20% globālā iekšzemes kopprodukta (IKP).[3] Par spīti COVID-19 krīzes raisītajai lejupslīdei, SVF prognozes Ķīnas IKP ir labvēlīgas – pat 2020.g. tam prognozē 1,2% pieaugumu pretstatā pasaulei kopumā prognozētajam -3,0% IKP samazinājumam (t.sk. -7,5% Eirozonas valstīs, -5,2% Krievijā un -5,9% ASV).

Ķīna ir atraktīvs tirgus ārzemju uzņēmumiem, un Ķīna reāli izaicina pasaulē ekonomiski dominējošās valstis, kā ASV, Vācija un Japāna. Iepriekšminētā statistika nav tikai šī brīzā prognoze, ko varētu būt ietekmējusi Ķīnas agrāka ieiešana un attiecīgi – iziešana – no pandēmijas radītās neskaidrības. Ķīnas izaugsme ir iespaidīga – pēc Pasaules bankas (PB) datiem[4], Ķīnas IKP 1979.gadā bija 178 miljardi ASV dolāru, bet 2018.gadā – 13.6 triljoni ASV dolāru. Šajā 40 gadu posmā IKP pieaugums pat viszemākajā punktā nav nokritis zem 3,9%. Arī 2019.g. SVF prognoze Ķīnas izaugsmi 6,1% apmērā atspoguļo starp visaugstākajām lielāko pasaules ekonomiku kontekstā.

Pirms 40 gadiem Ķīna bija viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, bet pašlaik tā jau ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, atpaliekot tikai no ASV. Izaicinot ASV, kam kā jau izaicinātajam šobrīd katrs cīņas ierocis šķiet pievilcīgs, Ķīna šķiet visai drosmīga. Bet joprojām ASV ekonomiskais pārākums ir ievērojams. Pašlaik ASV IKP ir par trešdaļu lielāks nekā Ķīnas IKP.[5]

Ķīnas sasniegumi kopš atvēršanas politikas sākuma 1970.gadu beigās ir iespaidīgi. Par to liecina gan apbrīnu izraisošie makroekonomiskie valsts attīstības dati, gan arī infrastruktūra un attīstības procesi uz vietas Ķīnas provincēs un pilsētās. Pēc PB datiem, Ķīnas IKP no 1978.gada līdz 2018.gadam vidēji auga par 9.4% gadā. Tūristi, valsts institūciju vadītāji un uzņēmēji, kuri ir apmeklējuši ne tikai Pekinu un Šanhaju, bet arī Ķīnas centrālo daļu un rietumu reģionu, var redzēt un pārliecināties par ļoti sarežģītu infrastruktūru, kā ātrgaitas dzelzceļiem, automaģistrālēm, komunālo infrastruktūru un telekomunikācijām dažādos ģeogrāfiskos apstākļos – līdzenumos, kalnainā apvidū, džungļos un tuksnešos. Ķīniešu uzkrātā pieredze infrastruktūras attīstīšanā ir fantastiska. Tā var būt noderīga arī mums.

Manuprāt, Latvijai un tās uzņēmumiem ir nepieciešama skaidra vīzija savai attīstības stratēģijai un tam, kādas tehnoloģijas tiem nepieciešamas tās nodrošināšanai. Potenciāli inovatīvu tehnoloģiju piegādātāji varētu būt uzņēmumi no Ķīnas, taču šķērslis ir Rietumu pasaulē esošās bažas par Ķīnas ražotāju preču kvalitāti un saikni ar valdību. Uzskatu, ka šīs bažas ir pamatotas.

Kā tās kliedēt? Pirmkārt, jāpārskata paradigma, ka Ķīna ir tik vien lētu izejvielu un ne vienmēr paredzamas kvalitātes preču izcelsmes valsts. Līdz ar Ķīnas ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, tās ražošanas izmaksas pastāvīgi pieaug. Lai nodrošinātu konkurētspēju, Ķīnas uzņēmēji arvien lielāku uzmanību velta kvalitātes nodrošināšanai. Protams, pirmie savā ikdienā to pamana uzņēmumi, kas iegādājas sev izejvielas, komponentes vai ražošanas iekārtas. Patērētājs, kas no Ķīnas tirgotāja par iespējami lētāku naudu iegādājies kādu sīkumu interneta platformā ar to vēl īsti nesaskaras.

Otrkārt, mūsu uzņēmējiem jāiepazīst Ķīnas kvalitātes standarti un jāprot tie pareizi interpretēt, lai izvairītos no kļūdām, kas rodas tirgus atšķirību dēļ. Visbeidzot, īstā partnera atrašanai ir jāveltī laiks. Lai izveidotu noturīgas un kvalitātē balstītas darījumu attiecības, nav jāpaļaujas uz oportunisma impulsu nezināma partnera izvēlei, bet jāveido regulārus biznesa kontaktus ar uzņēmumiem no Ķīnas. Mani līdzšinējie pētījumi liecina, ka būtiskas ir arī zināšanas un izpratne par biznesa iespējām sadarbībai ar Ķīnu, jo Ķīnas uzņēmējdarbības vide ir būtiski atšķirīga no uzņēmējdarbības vides Eiropas Savienībā. Pavadot vairākus gadus Ķīnā, esmu pārliecinājies, ka Rietumeiropas valstīm šī izpratne un pieredze jau ir radusies, bet mums – Latvijai – tās vēl trūkst. Šajā jomā ir biznesa iespējas biznesa konsultantiem un augstskolām.

Vēl viena uzņēmējdarbības iespēja Latvijas uzņēmumiem ar Ķīnas uzņēmumiem ir Jaunais zīda ceļš jeb Jostas un ceļa iniciatīva. Tās ietvaros Latvija jau piedalās 17+1 sadarbības formātā ar Ķīnu jeb Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas sadarbības formātā, kas ir Ķīnas pašreizējā prezidenta ierosinātā Jostas un ceļa iniciatīvas sastāvdaļa. Latvijas prioritātes sadarbībai ar Ķīnu jau identificētas. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas interneta vietnē ir minēts, ka šīs prioritātes ir transports un loģistika, investīcijas infrastruktūras projektos, tirdzniecības un tūrisms, studentu un pasniedzēju apmaiņa. Latvijas uzņēmumiem un citām organizācijām ir jāvienojas par konkrētiem projektiem, pasūtījumiem un jāīsteno tie. Jostas un ceļa iniciatīva ļauj biežāk tikties ar ķīniešu uzņēmējiem un universitāšu pārstāvjiem.

Post-COVID pasaule ir izaicinājums katrai valstij, arī Latvijai. Domāju, ka mums tā ir arī iespēja restartēt ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, lai sabalansētu Latvijas tirdzniecību ar šo valsti, izveidotu līdzvērtīgu piekļuvi Eiropas Savienības un Ķīnas tirgiem, kā arī pārskatītu esošās sadarbības prioritātes. Tas ir būtiski, jo Latvijai preču imports no Ķīnas ir trīs reizes lielāks nekā preču eksports uz Ķīnu. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas publicētie dati rāda, ka 2019.gadā Latvijas preču eksports uz Ķīnu bija 158 miljoni EUR, bet preču imports no Ķīnas – 510 miljoni EUR. [6] Turklāt Latvijas pakalpojumu eksports uz Ķīnu 2019.gadā vien palielinājās par 182%, sasniedzot 48 miljonus EUR, bet pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 14%, sasniedzot 80 miljonus EUR. Šķiet, ka ķīniešu piedāvātā sadarbība reizēm ir pārāk apjomīga Latvijas uzņēmumiem un atsevišķi sadarbības piedāvājumi nav pieņemami Latvijas pusei, jo mums ir vietējo uzņēmēju intereses, pie mums strādā arī daudzu citu valstu investori un mūsu valstī eksistē stratēģiskas nozīmes uzņēmumi. Uzskatu, ka šāda situācija ir normāla un Latvijas pusei ir jāizlemj, kas no Ķīnas uzņēmumu piedāvājuma ir nepieciešams Latvijas ekonomikai.

Esot Ķīnā sajutu, ka biznesa apjomi Latvijā Ķīnas uzņēmumiem izraisa smaidu, bet tas nav viennozīmīgi, jo ķīniešiem ir attīstītas ekonomiskās attiecības ar daudzām citām līdzīga izmēra valstīm, piemēram, Dāniju, Somiju, Baltkrieviju. Vērtīgs fakts pārdomām ir tas, ka 2019.gadā Latvijas investīcijas Ķīnā bija tikai 1 miljons EUR, Ķīnas uzņēmumu investīcijas Latvijā – 54 miljoni EUR. Šādus datus sniedz Latvijas Banka. Ņemot vērā Ķīnas kapacitāti, to varētu uzskatīt tikai par prelūdiju investīcijām Latvijā. Pozitīvi vērtēju to, ka Latvijas puse 2016.gadā notikušajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu samitā Rīgā ķīniešiem piedāvāja investēt kādā no 5 projektiem Latvijā, kas ir loģistikas centrs Rīgas brīvostā, jauns termināls Ventspils brīvostā, Rail Baltica intermodālais loģistikas centrs Salaspilī, loģistikas centrs Rīgas lidostā un stratēģiskā sadarbība ar airBaltic. Šie projekti ir apjomīgi un interesanti Ķīnas pusei. Latvijas uzņēmējiem ir jāturpina iepazīstināt ķīniešu uzņēmējus ar saviem piedāvājumiem un jāuzklausa un jāvērtē ķīniešu piedāvājumi.

Arī 5G tehnoloģiju ieviešana pašlaik ir karsts kartupelis pasaulē, t.sk. Latvijā. Tā ir dārga tehnoloģija, kas šobrīd tiek arī politizēta bez kādiem sabiedrībai zināmiem pamatotiem argumentiem. Tieši Ķīnas vārds visbiežāk 5G kontekstā pēdējos mēnešos izskanējis šīs valsts telekomunikāciju tehnoloģiju ražotāja Huawei sakarā, kas ir viens no uzņēmumiem, kam tiek pārmesta jau minētā valdības ietekme. Tomēr piedāvājuma pusē pasaules tirgū ir trīs līdzīgi lieli spēlētāji – katram virs 20% tirgus daļas, vienlaikus snieguma ziņā praktiski visos analītiķu kritērijus tieši šīs kompānijas tehnoloģijas vērtētas kā līderi.[7] Iespējams, jāsāk ar ko mazu un kontrolējamu – varbūt Latviju? Satiksmes ministrijas stratēģiskais plāns paredz 5G darīt pieejamu lielākajās pilsētās – 50 000 iedzīvotāju teritorijās, kādas mums šobrīd ir četras.[8] Vienlaikus tas šķiet gan relatīvi kontrolējams apjoms teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā, taču no Latvijas viedokļa – arī nozīmīga infrastruktūras daļa, kas strauji palielina mūsu uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti un iedzīvotāju pieeju elektronisko pakalpojumu saņemšanai.

Šādi var darīt arī ar ķīniešu piedāvāto 5G risinājumu, kas tādējādi Latvijas uzņēmumiem radītu iespēju pārņemto tehnoloģiju aprobēt un jau tālāk nest Eiropā ar savu pievienoto vērtību. Būtiski, ka šī ir tikai infrastruktūra, kuras prasmīgas izmantošanas rezultātā Latvijas uzņēmumi var attīstīt savus tehnoloģiskos risinājumus. Post-COVID pasaules būtiska pazīmē būs arvien lielāka tehnoloģiju loma ikdienā – šeit Latvijas uzņēmumiem ir iespēja iegūt priekšrocības sadarbībā ar Ķīnu, lai sevi nostiprinātu kā “5G lielvalsti”, ko dažādos forumos deklarējuši daudzi – no mobilo sakaru operatoru vadītājiem līdz ārlietu ministram. Šī pat nav uzņēmumu savstarpēja konkurence, bet valstu konkurence par digitālo līderu lomām līdz ar gaidāmo tehnoloģisko izrāvienu. Kamēr virkne lielo valstu ķērušās pie rīcības, radusies sajūta, ka mēs šobrīd pauzējam un gaidām to lēmumus, skatoties, ka tik nenošaujam greizi. Jācer, ka pauze neievilksies un Latvija izmantos krīzes iedoto ieelpas brīdi, lai iekarotu līderpozīcijas vismaz ES valstu vidū.

Ķīna ir pretimnākoša sadarbībai arī zinātnes un augstākās izglītības jomā. Akadēmiskais personāls un studenti var doties uz kādu no daudzajām Ķīnas universitātēm, kuras strauji attīstās. Šādā veidā Latvija iegūst speciālistus ar ķīniešu valodas un specifiskām nozares zināšanām. Akadēmiskais personāls dodas uz Ķīnu, lai strādātu lekciju darbu un veiktu pētījumus, kā arī mazinātu kultūras plaisu starp mūsu valstīm. Ķīna īpaši veicina tādu zinātnieku piesaisti, kuri strādā angļu valodā augstā līmenī un kuriem ir pierādāma zinātnisko sasniegumu kvalitāte. Līdz ar to akadēmiskais personāls var dot savu devumu izpratnes veicināšanā par Ķīnu mūsu valstī un apgūt Ķīnā attīstītās tehnoloģijas, kuras pēc tam var izplatīt Latvijā.

Šī raksta sākumā minēju, ka ar Ķīnu veidojamas attiecībās tāpat kā ar jebkuru citu pasaules valsti, bet tā noslēgumā tomēr ir jāatzīst, ka Ķīna šobrīd kļūst par valsti, kas izstrādā, tā saucamās “cutting-edge” jeb modernākās tehnoloģijas daudzās jomās. Pie šādām valstīm ir pieskaitāmas arī ASV, Vācija un Japāna. Esmu pārliecināts, ka Ķīnas uzņēmumiem ir unikālas tehnoloģijas interneta un citu globalizācijas procesu veidošanā un regulēšanā ar milzīgu lietotāju skaitu, tāpēc Ķīna var būt viena no tehnoloģiju partneriem Latvijas uzņēmumiem.

Sadarbības iespējas biznesa jomā ir daudzas, prioritārās jomas un projekti jau ir identificēti. Bez tam ir izveidota arī politiski labvēlīga vide ekonomiskajai sadarbībai. Uzskatu, ka pašlaik darbs ir uzņēmēju lauciņā radušās biznesa iespējas izmantot. Latvijas uzņēmumiem būtu jāeksportē un jāinvestē aktīvāk Ķīnā. Tam sākums ir meklējams šīs valsts uzņēmējdarbības vides izpratnē un apgūšanā. Saprotot šīs vides specifiku un laicīgi izveidojot biznesa sakarus, mēs varam paveikt to, kas citiem vēl priekšā. Eiropas Tirdzniecības Kamera, aptaujājot Eiropas uzņēmumus Ķīnā, noskaidroja, ka Ķīnas tirgus Eiropas uzņēmumiem ir grūtāk pieejams nekā Ķīnas uzņēmumiem - Eiropas tirgus.[9] Liela daļa šīs neizpratnes slēpjas biznesa vides nepārzināšanā – kurš pirmais sāks to izzināt un atklāt, tas būs ieguvējs. Pat šī brīža izolācijas apstākļos to var sākt plānot, piemēram, izmantot iespējas plānot līdzdalību digitālās izstādēs Ķīnā, kā jūnijā paredzētā "China – CEEC Online Expo 2020", kas fokusējas uz sadarbību 17+1 valstu kopā. Ja izstādes norise ir ierobežota fiziski, uzņēmīgie ķīnieši atver to virtuālā pasaulē, turklāt reģistrācija izstādei ir bez maksas.[10] Pēc LIAA informācijas tālredzīgi savu dalību pieteikušo Latvijas uzņēmumu skaits jau pārsniedzis 40.[11]

Domāju, ka šī brīža krīze ir iespēja Latvijai gūt sev nozīmīgu labumu, īpaši brīdī, kad lielākās pasaules ekonomikas vēl ir aizņemtas ar pandēmijas jautājumiem un vieglu roku spēlējas ar pasaules ekonomiku nebūt ne stimulējošām tirdzniecības ierobežojumu spēlītēm. Ķīna šobrīd raugās sākt ekonomikas atkopšanu, kas arī mums tūliņ būs augstas prioritātes uzdevums. Intereses sakrīt. Atliek jautāt – vai izmantosim šo iespēju pirms citiem vai atkal pagaidīsim un paskatīsimies…

* Dr.oec. Biznesa augstskola Turība docents, Dongbei University of Finance & Economics vieslektors 2016-2018, autors monogrāfijai par Latvijas uzņēmumu iespējām Ķīnā.

[1] Tramps redzējis pierādījumus par Covid-19 saistību ar Uhaņas laboratoriju. Delfi.lv (01.05.2020.) https://www.delfi.lv/news/arzemes/tramps-redzejis-pieradijumus-par-covid-19-saistibu-ar-uhanas-laboratoriju.d?id=52105577

[2] Global markets recoil as Trump threatens US-China trade war. The Guardian (01.05.2020.) https://www.theguardian.com/business/2020/may/01/global-markets-donald-trump-us-china-trade-war-coronavirus-covid-19

[3] IMF World Economic Outlook. April, 2020. https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2020/04/14/weo-april-2020

[4] The World Bank. https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG?end=2018&locations=CN&start=1961&view=chart

[5] International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, October 2019". IMF.org. International Monetary Fund. 15 October 2019. Retrieved 3 September 2019.

[6] LR Ārlietu ministrija. https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kinas-tautas-republikas-attiecibas

[7] Strategy Analytics dati no portāla Telecoms.com (https://telecoms.com/496956/huawei-forecast-to-have-narrow-advantage-in-5g-ran-race/ )

[8] Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā". Izskatīts LR MK 18.02.2020.

[9] European Chamber of Commerce in China. https://www.europeanchamber.com.cn/

[10] Pieejama: https://reg.cceecexpo.org/site/exhibitor.html

[11] Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 05.05.2020. http://www.liaa.gov.lv/lv/aktualitates/jau-42-latvijas-uznemumi-pieteikusies-digitalajai-izstadei-kina

Novērtē šo rakstu: