Vai Latvijā plānots iznīcināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus?

Vispirms par farsu. Ir skaidri zināms, ka valdībai nav tiesību iejaukties valsts uzņēmuma rīkotajās iepirkuma procedūrās, turklāt iepirkumos ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu darbojas ne tikai vietējā likumdošana, bet arī Eiropas Kopienas regulējums. Godīgas komercprakses nodrošināšanā nav iedomājama trešās institūcijas iejaukšanās iepirkuma procedūrā, kad jau ir pasludināti konkursa rezultāti, turklāt tos akceptējusi institūcija, kurai uzticēts uzraudzīt iepirkuma procedūras par Eiropas līdzekļiem – Iepirkumu uzraudzības birojs.

Uz šo noteikumu pārkāpumu jau ir norādījuši vairāki eksperti un drīzumā gaidāms arī oficiāls Eiropas Komisijas atzinums, taču mūsu valdība turpina prettiesisko iejaukšanos, tādējādi visai pasaulei demonstrējot godīgas konkurences ignorēšanu Latvijā.

Taču, pat ja pieļaujam, ka valdībai tomēr ir kāds vārds sakāms pirms tik vērienīga līguma (610 miljoni eiro) slēgšanas, arī valdības rīcība ir vairāk nekā neloģiska. Jau vairākas reizes uz valdības sēdi izsaukta Pasažieru vilciena vadība, kurai tiek uzdoti arvien jauni un jauni jautājumi un uzdevumi, tikmēr atbildīgais ministrs – satiksmes ministrs Aivis Ronis – pat nepapūlas uz valdību sūtītos dokumentus iedot arī Pasažieru vilcienam, liekot tā vadībai gluži kā slinkam studentam taisnoties, pat nezinot, par ko. Turklāt ministrs, kuram būtu jāaizstāv savas nozares uzņēmums, Ministru kabineta sēdē, kad runa ir par jauno vilcienu iepirkumu, runā par naudas pārdalīšanu ceļu būvei, bet Pasažieru vilcienam uzdod ar to, to un vēl to saskaņot iepirkuma līgumu un dod arvien jaunus uzdevumus, kuri arvien vairāk sāk atgādināt „aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko”.

Viss šis farss arvien vairāk vedina domāt, ka patiesībā ir plānots Latvijā likvidēt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu un turpmāk pasažieru pārvadājumiem izmantot tikai autobusus. 11 miljonu latu dotācijas atņemšana Pasažieru vilcienam likumsakarīgi novedīs pie tā, ka uzņēmums nespēs norēķināties ar Latvijas dzelzceļu par infrastruktūras izmantošanu un būs spiests samazināt reisu skaitu un likvidēt maršrutus. Tā kā par autobusu pārvadājumiem jau ir vēsturiski noslēgts valstij neizdevīgs, bet praktiski nelaužams koncesijas līgums, šķiet, ka Vienotības vadītā valdība ir gatava iznīcināt veselu pārvadājumu nozari, no kuras ir gandrīz neiespējami gūt kādu personīgu labumu. Kamēr autobusu pārvadātāji kā privātfirmas var finansiāli atbalstīt un papildināt Vienotības naudas maku, lai panāktu tām labvēlīgus pārvadāšanas nosacījumus, Pasažieru vilciens kā valsts uzņēmums ir gana nepievilcīgs „potenciālā kukuļdevēja” lomā.

Turklāt valdība arī nevēlas uzņemties atbildību par savu iznīcinošo lēmumu, un tiek mēģināts šajā situācijā iziet „sausām kājām”. Kā viens no argumentiem līguma slēgšanas aizliegšanai tiek minēts tiesas lēmums konkursā nepiedalījušās firmas Stadler prasībā par pagaidu noregulējumu, liedzot līdz tiesvedības rezultātam slēgt līgumu. Šādā veidā faktiski tiek izdarīts spiediens uz tiesu, jo tieši tiesneša rokās pašlaik nodota veselas nozares pastāvēšana. Un nav brīnums, ka tiesnese pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas ir saslimusi. Tad gļēvie valdības pārstāvji varētu teikt – mēs jau būtu ļāvuši to līgumu slēgt, bet, redziet, tiesas lēmuma nebija, un mēs uz to gaidījām. Reizēm ir kaitinoši norādīt uz kaimiņu igauņu pieredzi, tomēr atļaušos atgādināt, ka Igaunijas valdība līdzīgā situācijā izvēlējās līgumu slēgt un ļaut tiesvedībai ritēt savu gaitu, jo fakts, ka tik lielos iepirkumos katrs izmantos visas iespējas cīnīties par pasūtījumu, arī ir skaidri zināms.

Tā vien šķiet, ka valdība vēlas izprovocēt konkursā uzvarējušo Spānijas firmu CAF atsaukt piedāvājumu, jo tad vispār varēs paziņot – mēs jau devām zaļo gaismu, bet tie sliktie spāņi atsauca piedāvājumu, tādēļ nācās ātri domāt, kā nepazaudēt Eiropas naudu un to pārdalīt ceļu būvei.

Tā vietā, lai konkursa uzvarētājs lielāko vilcienu būves daļu uzticētu Latvijas kompānijai Rīgas vagonbūves rūpnīca, kurā potenciāli rastos ap 500 jaunas darba vietas un dotu jaunu sparu vēsturiski ļoti spēcīgai nozarei, atjaunojot eksporta potenciālu, valdība meklē arvien jaunus veidus, kā atstāt Latviju bez jauniem vilcieniem, bez jaunām darba vietām, bez papildu nodokļu pienesuma un bez jaunas eksportspējīgas nozares.

Kā interesēs rīkojas šī valdība?

* Uz ātru roku pārbaudot, Latvijas Iedzīvotāju reģistrā nevienu Dagni Jaunzemu gan neatradām, taču – kāpēc lai tas būtu šķērslis interesanta viedokļa publicēšanai, kuru kāds galu galā ir pūlējies sacerēt?

Novērtē šo rakstu: