Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 16. aprīlī Satversmes tiesā iesniegts pieteikums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83. un 107. pantam, savukārt 2012. gada 16. maijā Satversmes tiesas 2. kolēģija pieņēmusi lēmumu, ar kuru nolemts atteikties ierosināt lietu.

Lēmumā norādīts:

- „Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 83. pants aizsargā vienīgi tiesnešu neatkarību un tiesības saņemt atalgojumu, kas nodrošina šo neatkarību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 7. un 8.2. punktu). Pieteikuma iesniedzēja nav tiesnese, bet gan tiesneša palīdze. Tādējādi Satversmes 83. pants nesatur pamattiesības, kuras būtu attiecināmas uz pieteikuma iesniedzēju”;

- „Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu neietver indivīda subjektīvās pamattiesības pieprasīt konkrētu minimālo atalgojuma apmēru, ja vien tas nav mazāks par valsts noteikto minimālo algu”.

Faktiski Satversmes tiesa ar 2012. gada 16. maija lēmumu nonākusi pretrunā ar Satversmes tiesas praksi, ievērojot, ka no Satversmes tiesas likuma 32. panta otrās daļas nepārprotami izriet, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

[1.] Satversmes tiesa 2012. gada 16. maija lēmumā norādījusi, ka Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips neattiecas uz tiesneša palīgu, t.i., tiesu darbinieku, kaut arī no likuma „Par tiesu varu” III A sadaļas „Tiesu amatpersonas un tiesu sistēmai piederīgas personas un iestādes” 16. nodaļas „Tiesu darbinieki” izriet, ka tiesu darbinieki ir tiesu sistēmai piederīgas personas, līdz ar to, kā tas minēts Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 7. punktā, tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai.

Bez tam, iepriekš minētā sprieduma 7.1. punktā skaidrots, ka Satversmes 92. pantā minētais jēdziens „taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa” kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Ar Satversmes 83. pantā ietverto tiesnešu neatkarības principu saistīts pirmais aspekts (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002 – 06 – 01 secinājumu daļas 1. punktu).

Tādējādi, pirmkārt, jēdziens „taisnīga tiesa” kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, tulkojams saistībā gan ar varas dalīšanas principu, gan ar Satversmes 83. pantā nostiprināto tiesnešu (tiesas) neatkarības principu, un, otrkārt, jēdziens „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta, tulkojams saistībā ar taisnīguma principu, kas izriet no Satversmes 1. panta (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2001–10–01.).

Pieņemot 1990. gada 4. maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”, Latvija pievienojās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem (pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Septītajā Kongresā par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem Milānā 1985. gadā no 26. augusta līdz 6. septembrim un apstiprināti ar Ģenerālās Asamblejas 1985. gada 29. novembra rezolūciju 40/32 un 1985. gada 13. decembra rezolūciju 40/146). Atbilstoši šiem principiem tiesu varas neatkarība jāgarantē valstij un tai jābūt nostiprinātai valsts konstitūcijā vai likumā. „Tiesu varai jāizlemj lietas bezpartijiski, pamatojoties uz faktiem un saskaņā ar likumu, bez jebkādiem ierobežojumiem, blakus ietekmēm, stimuliem, spiedieniem, iejaukšanās draudiem, tiešiem vai netiešiem, no jebkuras puses vai jebkāda iemesla pēc” (Tiesu varas neatkarības pamatprincipi – Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums. Apvienotās Nācijas, Ņujorka, Ženēva, 1994). Latvijā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips nostiprināts Satversmes 83. pantā.

Līdz ar ko nav izprotams, kā Satversmes tiesa 2012. gada 16. maija lēmumā nonākusi pie secinājuma, ka uz tiesneša palīgu, t.i., tiesu darbinieku neattiecas Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips, tādējādi atkāpjoties no Satversmes tiesas prakses, piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001 – 10 – 01, Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002 – 06 – 01 un Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01.

No Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 21.2 punkta izriet, ka „papildu slodzi tiesnešiem rada tas, ka tiesām ir ierobežotas iespējas nodrošināt tiesu darba pienācīgai veikšanai nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus. Arī Saeima atbildes vēstulē norādījusi uz tiesu darbinieku zemo atalgojumu. Tiesnešu darba efektīvai organizēšanai ir nepieciešams kvalificēts personāls, turklāt tiesu institucionālā jeb administratīvā pietiekamība ir tieši atkarīga gan no finansēm, gan no tiesu iespējām neatkarīgi izlemt ar resursu (gan finanšu, gan cilvēku) izmantošanu saistītos jautājumus”.

No minētā secināms, ka jau 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009 – 11 – 01 Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 83. pantā noteiktais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips iekļauj arī tiesu darbiniekus.

[2.] 2010. gada 18. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, kurā izvērtēja izmaiņas tiesnešu atalgojuma kārtībā (lieta Nr. 2009 – 11 – 01 „Par likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam”), tomēr no Satversmes tiesas 2012. gada 16. maija lēmumā norādītā izriet, ka Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu neietver indivīda subjektīvās pamattiesības pieprasīt konkrētu minimālo atalgojuma apmēru, ja vien tas nav mazāks par valsts noteikto minimālo algu, tādējādi norādot, ka, ja tiek saņemts atalgojums, kas nav mazāks par valstī noteikto minimālo algu, nevar lūgt izvērtēt tiesību normas atbilstību Satversmes 107. pantam, kaut arī minētajā Satversmes pantā noteikts, ka „Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu”.

Satversmes tiesa skaidrojusi, ka „Satversmes 107. pantā ietvertais jēdziens ,,valsts noteiktais minimums” saistīts ar mērķi noteikt tādu minimālo atalgojumu par darbu, kas būtu pietiekams personas pamatvajadzību apmierināšanai. Minimālās darba samaksas noteikšanas mērķis ir nodrošināt minimālo ienākumu apjomu, ar ko persona varētu segt dzīvesvietas, pārtikas, uztura, apģērba un citus izdevumus” (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr.2006 – 31 - 0110. punktu), savukārt no Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006 – 30 – 03 izriet, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu nozīmē, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi.

Lietā Nr. 2006 – 30 – 03 Satversmes tiesa vērtēja, vai darba samaksa noteikta atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam un tiesiskās paļāvības principam. Turklāt atbilstošai darba samaksai ir ne tikai jānodrošina personas pamatvajadzību apmierināšana, jo to garantē jau tiesības uz minimālo darbu samaksu, no Satversmes 107. panta izriet, ka atbilstoša samaksa ir tāda, kas pietiekami atspoguļo arī veiktā darba raksturu. Tātad, lai samaksa būtu atbilstoša, to nosakot, ir pienācīgi jāņem vērā arī personas veicamais darbs.

Izvērtējot tiesu sistēmas attīstību, būtiski izprast, ka tiesas neatkarība ir tieši proporcionāla principa par varas dalīšanu ievērošanai.

Arī no Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem izriet, ka ikvienas valsts pienākums ir nodrošināt pietiekamus resursus, lai tiesu varai būtu iespēja pienācīgi veikt savas funkcijas (sk.: Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi. Latvijas Vēstnesis, 1995. gada 28. septembris, Nr. 148), bez tam, ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome savā 1989. gada 24. maija rezolūcijā Nr. 1989/60 norādījusi, ka valstīm īpaša uzmanība jāpievērš tiesu varas funkcionēšanas nepieciešamajiem resursiem.

Tādējādi, ievērojot Satversmē ietverto varas dalīšanas principu un prasību pēc tiesnešu neatkarības, kā arī citas starptautiski atzītās prasības, likumdevējs likuma ,,Par tiesu varu” 10. un 117. pantā attiecīgi noteicis, ka tiesu sistēma tiek finansēta no valsts budžeta. Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu, garantē efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā. Tāpēc Satversmei atbilstošs ir tikai tāds tiesu varas finansējums, kas nodrošina šo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01 8.2. punktu).

No vienas puses, ievērojot to, ka budžets ir valsts politikas īstenošanas līdzeklis un lēmumus par valsts budžetu var pieņemt tikai un vienīgi likumdevējs, bet, no otras puses, rēķinoties ar to, ka tiesas darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu apjomu visobjektīvāk var prognozēt tieši pašas tiesu varas institūcijas, jāatrod saprātīgs līdzsvars starp tiesu varas garantijām un budžeta iespējām (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01 8.2. punktu).

Jāņem vērā, ka amatam atbilstošs un konkurētspējīgs atalgojums ir būtisks apstāklis tiesu varas neatkarības nodrošināšanā, tomēr faktiski šobrīd tiesu darbinieku darba samaksa neatbilst veicamajiem darba pienākumiem un atbildībai par paveikto, kā arī zemais atalgojums izraisa biežu kadru mainību, kas negatīvi ietekmē kopējo tiesu darbu, līdz ar ko secināms, ka starp darba samaksu un iespējamiem riskiem, pildot darba pienākumus, ir tieša saikne, ar ko jārēķinās gadījumos, ja darba samaksa ir neadekvāta.

Būtībā ar noteikto atalgojumu tiesu darbiniekiem tiek ietekmēta tiesu varas darbība un funkcionēšana, kaut arī varas dalīšanas princips liedz izpildvarai izlemt jautājumus, kas tieši ietekmē tiesu varas darbību un tiesu funkcionēšanu, proti, jautājumus par finansējumu, tiesnešu skaitu, nepieciešamo personālu, tā kompetences prasībām, atalgojumu un citus jautājumus (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01. 24 punktu).

Tā ka no tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu izriet tas, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi, ka arī tas, ka samaksai jābūt atbilstošai veicamajam darbam, var secināt, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu uzliek valstij par pienākumu nodrošināt arī to, lai, nosakot arī tiesu darbinieka atalgojumu, tiktu ņemts vērā, ka tiesu darbinieka darba apmaksai jābūt atbilstīgai pienākumu izpildei, tādejādi nodrošinot profesionalitāti, taisnīgu un objektīvas tiesas pastāvēšanu, ievērojot, ka tiesu darbinieki pilda savus amata pienākumus līdztekus tiesnešiem.

Par tiesu darbinieku atalgojuma samazināšanu

Saskaņa ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk – Atlīdzības likums), kas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra, pārejas noteikumu 1. punktu Ministru kabinetam līdz 2010. gada 30. jūnijam bija jāizdod Atlīdzības likumā minētie Ministru kabineta noteikumi, savukārt līdz Atlīdzības likumā paredzēto Ministru kabineta normatīvo aktu izdošanai, bet ne ilgāk par 2010. gada 30. jūniju, piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumi Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 960), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Noteikumi Nr. 960 zaudējuši spēku 2010. gada 30. jūnijā, tomēr ar 2009. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumiem „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”” samazināts katra tiesu darbinieka noteiktās mēneša darba algas apmērs. Minētie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un nepieciešamību turpināt ierobežot izdevumus valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās nodarbināto atlīdzībai, lai nodrošinātu likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” plānoto finansējuma samazinājumu – minētais likums zaudējis spēku 2010. gada 01. janvārī. Tomēr līdz pat šim brīdim noteiktais algas apmērs ir nesamērīgi zems.

Bez tam, ar Tiesu administrācijas 2009. gada 26. jūnija rīkojumu Nr. 4 – 4.25/1705 „Par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba algas samazināšanu” katrs tiesu darbinieks iepazīstināts ar informāciju, ka, lai nodrošinātu likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” noteiktā mērķa sasniegšanu, Ministru kabineta 2008. gada 29. decembra rīkojuma Nr. 882 „Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem” 1. punktā minēto nosacījumu izpildi un sakarā ar Tiesu administrācijas atalgojuma fonda samazināšanu 2009. gada otrajā pusgadā, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem ar 2009. gada l. augustu darba alga samazināta līdz 15% no līdzšinējās algas.

Minētais rīkojums satur norādi, ka „ar darbiniekiem, kuri nepiekritīs darba līgumu grozījumiem, tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 98. panta pirmo daļu, 101. panta pirmās daļas 9. punktu, 103. panta pirmās daļas 3. punktu, kā arī tiks izmaksāts atlaišanas pabalsts saskaņā ar Darba likuma 112. pantu un likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” 11. pantu”.

Izvērtējot norādīto Tiesu administrācijas rīkojumu, secināms, ka tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta, kā arī Darba likuma 6. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Tādējādi ar 2009. gada 1. augustu, ievērojot veicamos konsolidācijas pasākumus, jau tā nelielās tiesu un zemesgrāmatu darbinieku algas samazinātas par 15%, savukārt tikai 2011. gada budžetā no valsts nodevu ieņēmumu prognozes palielinājuma rasta iespēja palielināt tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku mēnešalgu vidēji par LVL 20.00.

Jānorāda, ka faktiski netiek ņemts vērā, ka no tiesu darbinieku rīcības lielā mērā atkarīga lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana, piemēram, jo kvalificētāks tiesneša palīgs veic pienākums atbilstoši likuma ,,Par tiesu varu” 99. pantā norādītajam, jo tiesnesim vairāk laika pievērsties tiesas spriešanai atbilstoši likumam ,,Par tiesu varu” 5., 6., 7. pantam, savukārt, ja ir kvalificēts tiesas sēžu sekretārs, kas saskaņā ar likuma ,,Par tiesu varu” 102. pantu raksta tiesas sēdes protokolu, iespējams daudz kvalitatīvāk sastādīt nolēmumus, jo tiesas sēdes protokols satur tādas ziņas kā procesa dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi utt (sk. 2002. gada 19. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 706 ”Par Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju”).

Līdz ar ko secināms, ka tiesnešu darba kvalitāte lielā mērā atkarīga no tiesu darbinieku darba kvalitātes, un tiesu sistēmas prestižu nevar celt tikai augsti izglītoti un kvalificēti tiesneši, bet tas lielā mērā atkarīgs arī no tiesu darbinieku ieguldītā darba. Tomēr pašlaik izveidojusies situācija, ka tiesu darbiniekiem noteiktā ikmēneša alga ir nesamērīga ar ieguldīto darbu, atbildību un tiem amatu aprakstiem, kas apstiprināti ar 2010. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” (turpmāk – Noteikumiem Nr. 1075).

Papildus jānorāda, ka tiesu darbinieki ar darba pieredzi, kvalifikāciju, augstāko izglītību spiesti pārtraukt darba tiesiskās attiecības zemā atalgojuma dēļ, līdz ar ko tiesa zaudē vērtīgus cilvēkus ar pieredzi. Faktiski tiesa kļūst par „atspēriena punktu” un prakses vietu tiesību zinātnes studentiem, nevis vietu patstāvīgai karjeras veidošanai, kaut arī tiesas ir atbildīgas sabiedrības priekšā – gan ar darba kvalitāti, gan ar profesionalitāti, ievērojot likumu prasības, kā arī atbildību, veicot ikdienas darba pienākumus.

Bez tam, tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas ir daudz augstākas nekā tiesu darbiniekiem noteiktās. Minētais izriet, piemēram, no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiski pieejamās informācijas par amatpersonu (darbinieku) darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (bruto, latos), kā arī Finanšu ministrijas mājas lapā publiski pieejamās informācijas par amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru Finanšu ministrijā sadalījumā pa amatu grupām.

Minētajā situācijā, nosakot tiesu darbiniekam atalgojuma apmēru, netiek ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, ievērojot zemo atalgojumu salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbinieku), kas pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus.

Bez tam, jānorāda, ka Atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi (1. pants). No minētās tiesību normas izriet, ka darba samaksas noteikšanā tiek piemērota vienota pieeja. Tādējādi, ievērojot vienlīdzības principu, likumdevējs noteicis, ka tiesu darbinieku mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (Atlīdzības likuma 11. panta pirmā daļa), taču faktiski, kā redzams no Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1651 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1651) 2. pielikuma „Amatpersonu un darbinieku mēnešalga ministrijās, Valsts kancelejā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā” l. kvalifikācijas pakāpes noteiktā minimālā mēnešalga ir lielāka nekā uz doto brīdi tiesu darbiniekiem.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, secināms, ka tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, kā rezultātā tiek pārkāpts vienlīdzības princips un zūd Atlīdzības likumā noteiktais mērķis.

Par 2011. gada 15. decembra likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”

Atlīdzības likuma 2. pielikumā norādīta amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā maksimālā mēnešalgu grupa (pielikums 2011. gada 15. decembra likuma redakcijai, kas stājās spēkā 2012. gada 01. janvārī), ievērojot, ka Atlīdzības likuma 2. pielikums ar 2011. gada 15. decembra likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” grozīts, nosakot tikai maksimālo mēnešalgu grupa.

Tomēr ne no likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas kā sastāvdaļa iekļauts likumprojekta ”Par valsts budžetu 2012. gadam” paketē, ne arī no 2011. gada 14. decembra Priekšlikumu tabulas 2. lasījumam neizriet, kādēļ nolemts saglabāt tikai maksimālo mēnešalgu grupu, nenorādot minimālo mēnešalgas grupu.

Veicot minētos grozījumus, nav apsvērts, ka darba devējs, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 3. panta septīto daļu, var noteikt nesamērīgi zemu atalgojumu, kas šobrīd faktiski arī izdarīts, ievērojot katra tiesu darbinieka ikmēneša atalgojumu, kas ne tikai neatbilst maksimāliem Atlīdzības likuma 2. pielikumā norādītiem griestiem, bet arī noteikts bez jebkāda pamatojuma, bez atbilstošas kārtības, kas būtu atrunāta likumā, kādā tiek noteikta mēnešalga.

Tādējādi no minētā izriet, ka ar 2011. gada 15. decembra likumu ,,Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, grozot Atlīdzības likuma 2. pielikumu, faktiski katrs tiesu darbinieks pakļauts mēnešalgas apmēra samazināšanai, nosakot, ka mēnešalga nevar pārsniegt maksimālo mēnešalgu grupu.

Bez tam, tā kā no tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu izriet, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi, ka arī tas, ka samaksai jābūt atbilstošai veicamajam darbam, var secināt, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu uzliek valstij par pienākumu nodrošināt arī to, lai, nosakot tiesu darbinieka atalgojumu, tiktu ņemts vērā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips. Turklāt gan atalgojuma noteikšanas procedūrai, gan arī atalgojuma apmēram jābūt tādam, kas nodrošina tiesnešu neatkarības principa ievērošanu, ņemot vērā Satversmes 83. pantā minēto.

Minētajā situācijā, veicot grozījumus Atlīdzības likumā un izsakot minētā likuma 2. pielikumu jaunā redakcijā, nav apsvērta tiesu darbinieku tiesība saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu un sabiedrības intereses attiecībā uz taisnīgu un neatkarīgu tiesu, ievērojot, ka tiesu darbinieki ikdienā veic ar normatīvajiem aktiem uzliktos darba pienākumus, ņemot vērā tiesneša norādījumus.

Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka par pamattiesību aizskārumu atzīstams arī tāds aizskārums, kas var būt nākotnē sagaidāms vai arī potenciāls (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu un 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03), savukārt tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka pamattiesību aizskāruma teorija ļauj par reālu atzīt arī nākotnē gaidāmu un potenciālu aizskārumu. Proti, potenciāls, kā arī nākotnē gaidāms aizskārums nozīmē to, ka pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam. Vērtējot personas tiesību ierobežojumu, jāņem vērā gan risks, ka šis ierobežojums nenovēršami skars konkrēto personu, gan arī iespējamais personas tiesisko interešu aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-0112.1. punktu).

Bez tam, Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesiskās paļāvības principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad tiesiskā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu).

Veicot grozījumus un pieņemot Atlīdzības likumu ar tā pēdējiem grozījumiem saistībā ar Atlīdzības likuma 2. pielikumu, likumdevējs nav ievērojis, ka tādējādi var tikt pasliktināts tiesu darbinieku stāvoklis, kā arī jau tā zemās algas var tikt samazinātas vēl vairāk, ņemot vērā, ka atbildība saistībā ar pildāmajiem pienākumiem nemazinās un izskatāmo lietu daudzums palielinās, katras lietas sagatavošana izskatīšanai, nolēmuma projekta rakstīšana, kā arī ne tikai procesuālo un materiālo tiesību normu, bet arī judikatūras, tiesību zinātnes literatūras izpēte, lai katru procesuālo dokumentu sastādītu atbilstoši likumu prasībām, tādējādi atvieglojot tiesneša darbu, prasa atbilstošu darba samaksu ieguldītajam un veicamajam darba apjomam.

No Atlīdzības likuma 2. panta pirmās daļas 20. punkta izriet, ka likums attiecas uz tiesu iestādes amatpersonām (darbiniekiem), savukārt Atlīdzības likuma 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, savukārt šī likuma 11. panta pirmā daļa reglamentē, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2. pielikums).

Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas). Ar 2011. gada 31. marta rīkojumu Nr. 1 – 2/75 saskaņā ar Tiesu administrācijas 2011. gada 31. marta kārtības Nr. l - 3/80 „Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas un kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas kārtība” 9. punktu noteikts veikt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam.

Ievērojot Tiesu administrācijas 2011. gada 31. marta kārtības Nr. l – 3/80 „Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas un kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas kārtība” noteikumos izvirzītās prasības, nepārprotami izriet, kādai jābūt tiesu darbinieku kvalifikācijai un atbilstībai, tomēr jānorāda, ka, ievērojot noteiktos kritērijus, nav noteikta atbilstoša amatalga pildāmajiem amata pienākumiem.

Bez tam, katram tiesnesim katrā konkrētā tiesā noteikts, kādu lietu kategorijas katrs tiesnesis skata, tomēr, piemēram, tiesneša palīgs, kā arī tiesas sēžu sekretārs, nav piesaistīti tikai vienam sastāvam, tādējādi, mainoties sastāvam, katram tiesu darbiniekam jāpārzina civillietu, krimināllietu, sodu izpildes lietu, administratīvo pārkāpumu lietu specifikācija, t.i., atbilstoši kategorijai, ko skata katrs tiesnesis, lai atbilstoši pildītu ar likumu noteiktos darba pienākumus.

Papildus jānorāda, ka atbilstoši Atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 10. punktam tiesu darbinieku mēnešalgu atbilstību šā likuma prasībām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. septembrim. Minētās Atlīdzības likumā noteiktās normas netiek pilnīgi piemērotas attiecībā uz tiesu darbinieku mēnešalgas apmēra noteikšanu joprojām.

Nosakot tiesu darbinieka amatalgu, netiek piemērots Noteikumu Nr. 1651, kas stājušies spēka 2010. gada 01. janvārī, II1 nodaļā „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļa minēto amatpersonu un darbinieku mēnešalgu grupas un tām atbilstošās maksimālās mēnešalgas” noteiktais, saskaņā ar kuru tiesu darbinieka amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ņemot vērā amata saimi un līmeni (20.1 punkts). Mēnešalgas maksimālo apmēru atbilstoši amatam noteiktajai mēnešalgu grupai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikumu (20.2 punkts). Nosakot mēnešalgu tiesu darbiniekam, jāņem vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu un tai atbilstošo mēnešalgas maksimālo apmēru (20.3 punkts).

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1075, kas stājušies spēkā 2010. gada 08. decembrī un piemērojami ar 2010. gada 01. decembri, 1. pielikuma II. nodaļas „Amatu saimju raksturojums” 53.1. apakšsaimes ,,Tiesu darbinieki” līmeņa raksturojumam – tiesneša palīgam rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā noteikts IVA līmenis, bet tiesas sēžu sekretāram – II līmenis. Pirms 2011. gada 15. decembra likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājies spēkā 2012. gada 01. janvārī un grozījis Atlīdzības likuma 2. pielikumu, Atlīdzības likuma 2. pielikumu 53.1. apakšsaimes „Tiesu darbinieki” atbilstošā minimālā mēnešalgu grupa bija 7 un maksimālā mēnešalgu grupa 13. No Atlīdzības likuma 3. pielikuma izriet, ka 7. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā LVL 527.00, bet 13. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā LVL 1347.00.

Šobrīd noteiktais algas apmērs tiesu darbiniekam ne tikai nav likumā atrunāts, kādā kārtībā tas aprēķināts, bet neatbilst maksimālai mēnešalgu grupai – 13, kā arī, grozot Atlīdzības likuma 2. pielikumu, jebkurš tiesu darbinieks pakļauts riskam, ka noteiktais atalgojums var tikt samazināts, kā jau tas vienreiz izdarīts ar Tiesu administrācijas 2009. gada 26. jūnija rīkojumu Nr. 4 – 4.25/1705 „Par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba algas samazināšanu”.

Jānorāda, ka faktiski tiesās noteiktās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas 2011. gadā ir: tiesneša palīgs – LVL 407,00 un tiesas sēžu sekretārs – LVL 309,00, līdz ar to secināms, ka tiesnešu palīgam mēnešalga 2011. gadam noteikta tikai 40.33% no mēnešalgas maksimālā apmēra, bet tiesas sēžu sekretāram – 50.08%.

Tādējādi no augstāk minētā izriet, ka līdz 2011. gada 15. decembra likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājies spēkā 2012. gada 01. janvārī un grozījis Atlīdzības likuma 2. pielikumu, pieņemšanas ne tikai nav ievērots Atlīdzības likuma 2. pielikumā noteiktās minimālā un maksimālā robeža, tādējādi neievērot likuma noteiktās prasības, bet šobrīd pēc grozījumu veikšanas Atlīdzības likuma 2. pielikumā tiesu darbinieka algai nav noteikts minimālais slieksnis, līdz ar ko mēnešalgas apmērs var tikt samazināts, ievērot, ka noteikts tikai maksimālais atalgojuma slieksnis.

Būtībā no minētā var secināt, ka nav ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas nozīmē, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras viņš ir ieguvis, viņam vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir indivīda paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006 – 04 – 01 21. punktu).

Novērtē šo rakstu:

16
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...