Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 16. aprīlī Satversmes tiesā iesniegts pieteikums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83. un 107. pantam, savukārt 2012. gada 16. maijā Satversmes tiesas 2. kolēģija pieņēmusi lēmumu, ar kuru nolemts atteikties ierosināt lietu.

Lēmumā norādīts:

- „Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 83. pants aizsargā vienīgi tiesnešu neatkarību un tiesības saņemt atalgojumu, kas nodrošina šo neatkarību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 7. un 8.2. punktu). Pieteikuma iesniedzēja nav tiesnese, bet gan tiesneša palīdze. Tādējādi Satversmes 83. pants nesatur pamattiesības, kuras būtu attiecināmas uz pieteikuma iesniedzēju”;

- „Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu neietver indivīda subjektīvās pamattiesības pieprasīt konkrētu minimālo atalgojuma apmēru, ja vien tas nav mazāks par valsts noteikto minimālo algu”.

Faktiski Satversmes tiesa ar 2012. gada 16. maija lēmumu nonākusi pretrunā ar Satversmes tiesas praksi, ievērojot, ka no Satversmes tiesas likuma 32. panta otrās daļas nepārprotami izriet, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

[1.] Satversmes tiesa 2012. gada 16. maija lēmumā norādījusi, ka Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips neattiecas uz tiesneša palīgu, t.i., tiesu darbinieku, kaut arī no likuma „Par tiesu varu” III A sadaļas „Tiesu amatpersonas un tiesu sistēmai piederīgas personas un iestādes” 16. nodaļas „Tiesu darbinieki” izriet, ka tiesu darbinieki ir tiesu sistēmai piederīgas personas, līdz ar to, kā tas minēts Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 7. punktā, tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai.

Bez tam, iepriekš minētā sprieduma 7.1. punktā skaidrots, ka Satversmes 92. pantā minētais jēdziens „taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa” kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Ar Satversmes 83. pantā ietverto tiesnešu neatkarības principu saistīts pirmais aspekts (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002 – 06 – 01 secinājumu daļas 1. punktu).

Tādējādi, pirmkārt, jēdziens „taisnīga tiesa” kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, tulkojams saistībā gan ar varas dalīšanas principu, gan ar Satversmes 83. pantā nostiprināto tiesnešu (tiesas) neatkarības principu, un, otrkārt, jēdziens „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta, tulkojams saistībā ar taisnīguma principu, kas izriet no Satversmes 1. panta (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2001–10–01.).

Pieņemot 1990. gada 4. maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”, Latvija pievienojās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem (pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Septītajā Kongresā par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem Milānā 1985. gadā no 26. augusta līdz 6. septembrim un apstiprināti ar Ģenerālās Asamblejas 1985. gada 29. novembra rezolūciju 40/32 un 1985. gada 13. decembra rezolūciju 40/146). Atbilstoši šiem principiem tiesu varas neatkarība jāgarantē valstij un tai jābūt nostiprinātai valsts konstitūcijā vai likumā. „Tiesu varai jāizlemj lietas bezpartijiski, pamatojoties uz faktiem un saskaņā ar likumu, bez jebkādiem ierobežojumiem, blakus ietekmēm, stimuliem, spiedieniem, iejaukšanās draudiem, tiešiem vai netiešiem, no jebkuras puses vai jebkāda iemesla pēc” (Tiesu varas neatkarības pamatprincipi – Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums. Apvienotās Nācijas, Ņujorka, Ženēva, 1994). Latvijā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips nostiprināts Satversmes 83. pantā.

Līdz ar ko nav izprotams, kā Satversmes tiesa 2012. gada 16. maija lēmumā nonākusi pie secinājuma, ka uz tiesneša palīgu, t.i., tiesu darbinieku neattiecas Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips, tādējādi atkāpjoties no Satversmes tiesas prakses, piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001 – 10 – 01, Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002 – 06 – 01 un Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01.

No Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 21.2 punkta izriet, ka „papildu slodzi tiesnešiem rada tas, ka tiesām ir ierobežotas iespējas nodrošināt tiesu darba pienācīgai veikšanai nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus. Arī Saeima atbildes vēstulē norādījusi uz tiesu darbinieku zemo atalgojumu. Tiesnešu darba efektīvai organizēšanai ir nepieciešams kvalificēts personāls, turklāt tiesu institucionālā jeb administratīvā pietiekamība ir tieši atkarīga gan no finansēm, gan no tiesu iespējām neatkarīgi izlemt ar resursu (gan finanšu, gan cilvēku) izmantošanu saistītos jautājumus”.

No minētā secināms, ka jau 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009 – 11 – 01 Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 83. pantā noteiktais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips iekļauj arī tiesu darbiniekus.

[2.] 2010. gada 18. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, kurā izvērtēja izmaiņas tiesnešu atalgojuma kārtībā (lieta Nr. 2009 – 11 – 01 „Par likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam”), tomēr no Satversmes tiesas 2012. gada 16. maija lēmumā norādītā izriet, ka Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu neietver indivīda subjektīvās pamattiesības pieprasīt konkrētu minimālo atalgojuma apmēru, ja vien tas nav mazāks par valsts noteikto minimālo algu, tādējādi norādot, ka, ja tiek saņemts atalgojums, kas nav mazāks par valstī noteikto minimālo algu, nevar lūgt izvērtēt tiesību normas atbilstību Satversmes 107. pantam, kaut arī minētajā Satversmes pantā noteikts, ka „Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu”.

Satversmes tiesa skaidrojusi, ka „Satversmes 107. pantā ietvertais jēdziens ,,valsts noteiktais minimums” saistīts ar mērķi noteikt tādu minimālo atalgojumu par darbu, kas būtu pietiekams personas pamatvajadzību apmierināšanai. Minimālās darba samaksas noteikšanas mērķis ir nodrošināt minimālo ienākumu apjomu, ar ko persona varētu segt dzīvesvietas, pārtikas, uztura, apģērba un citus izdevumus” (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr.2006 – 31 - 0110. punktu), savukārt no Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006 – 30 – 03 izriet, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu nozīmē, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi.

Lietā Nr. 2006 – 30 – 03 Satversmes tiesa vērtēja, vai darba samaksa noteikta atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam un tiesiskās paļāvības principam. Turklāt atbilstošai darba samaksai ir ne tikai jānodrošina personas pamatvajadzību apmierināšana, jo to garantē jau tiesības uz minimālo darbu samaksu, no Satversmes 107. panta izriet, ka atbilstoša samaksa ir tāda, kas pietiekami atspoguļo arī veiktā darba raksturu. Tātad, lai samaksa būtu atbilstoša, to nosakot, ir pienācīgi jāņem vērā arī personas veicamais darbs.

Izvērtējot tiesu sistēmas attīstību, būtiski izprast, ka tiesas neatkarība ir tieši proporcionāla principa par varas dalīšanu ievērošanai.

Arī no Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem izriet, ka ikvienas valsts pienākums ir nodrošināt pietiekamus resursus, lai tiesu varai būtu iespēja pienācīgi veikt savas funkcijas (sk.: Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi. Latvijas Vēstnesis, 1995. gada 28. septembris, Nr. 148), bez tam, ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome savā 1989. gada 24. maija rezolūcijā Nr. 1989/60 norādījusi, ka valstīm īpaša uzmanība jāpievērš tiesu varas funkcionēšanas nepieciešamajiem resursiem.

Tādējādi, ievērojot Satversmē ietverto varas dalīšanas principu un prasību pēc tiesnešu neatkarības, kā arī citas starptautiski atzītās prasības, likumdevējs likuma ,,Par tiesu varu” 10. un 117. pantā attiecīgi noteicis, ka tiesu sistēma tiek finansēta no valsts budžeta. Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu, garantē efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā. Tāpēc Satversmei atbilstošs ir tikai tāds tiesu varas finansējums, kas nodrošina šo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01 8.2. punktu).

No vienas puses, ievērojot to, ka budžets ir valsts politikas īstenošanas līdzeklis un lēmumus par valsts budžetu var pieņemt tikai un vienīgi likumdevējs, bet, no otras puses, rēķinoties ar to, ka tiesas darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu apjomu visobjektīvāk var prognozēt tieši pašas tiesu varas institūcijas, jāatrod saprātīgs līdzsvars starp tiesu varas garantijām un budžeta iespējām (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01 8.2. punktu).

Jāņem vērā, ka amatam atbilstošs un konkurētspējīgs atalgojums ir būtisks apstāklis tiesu varas neatkarības nodrošināšanā, tomēr faktiski šobrīd tiesu darbinieku darba samaksa neatbilst veicamajiem darba pienākumiem un atbildībai par paveikto, kā arī zemais atalgojums izraisa biežu kadru mainību, kas negatīvi ietekmē kopējo tiesu darbu, līdz ar ko secināms, ka starp darba samaksu un iespējamiem riskiem, pildot darba pienākumus, ir tieša saikne, ar ko jārēķinās gadījumos, ja darba samaksa ir neadekvāta.

Būtībā ar noteikto atalgojumu tiesu darbiniekiem tiek ietekmēta tiesu varas darbība un funkcionēšana, kaut arī varas dalīšanas princips liedz izpildvarai izlemt jautājumus, kas tieši ietekmē tiesu varas darbību un tiesu funkcionēšanu, proti, jautājumus par finansējumu, tiesnešu skaitu, nepieciešamo personālu, tā kompetences prasībām, atalgojumu un citus jautājumus (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01. 24 punktu).

Tā ka no tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu izriet tas, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi, ka arī tas, ka samaksai jābūt atbilstošai veicamajam darbam, var secināt, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu uzliek valstij par pienākumu nodrošināt arī to, lai, nosakot arī tiesu darbinieka atalgojumu, tiktu ņemts vērā, ka tiesu darbinieka darba apmaksai jābūt atbilstīgai pienākumu izpildei, tādejādi nodrošinot profesionalitāti, taisnīgu un objektīvas tiesas pastāvēšanu, ievērojot, ka tiesu darbinieki pilda savus amata pienākumus līdztekus tiesnešiem.

Par tiesu darbinieku atalgojuma samazināšanu

Saskaņa ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk – Atlīdzības likums), kas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra, pārejas noteikumu 1. punktu Ministru kabinetam līdz 2010. gada 30. jūnijam bija jāizdod Atlīdzības likumā minētie Ministru kabineta noteikumi, savukārt līdz Atlīdzības likumā paredzēto Ministru kabineta normatīvo aktu izdošanai, bet ne ilgāk par 2010. gada 30. jūniju, piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumi Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 960), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Noteikumi Nr. 960 zaudējuši spēku 2010. gada 30. jūnijā, tomēr ar 2009. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumiem „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”” samazināts katra tiesu darbinieka noteiktās mēneša darba algas apmērs. Minētie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un nepieciešamību turpināt ierobežot izdevumus valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās nodarbināto atlīdzībai, lai nodrošinātu likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” plānoto finansējuma samazinājumu – minētais likums zaudējis spēku 2010. gada 01. janvārī. Tomēr līdz pat šim brīdim noteiktais algas apmērs ir nesamērīgi zems.

Bez tam, ar Tiesu administrācijas 2009. gada 26. jūnija rīkojumu Nr. 4 – 4.25/1705 „Par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba algas samazināšanu” katrs tiesu darbinieks iepazīstināts ar informāciju, ka, lai nodrošinātu likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” noteiktā mērķa sasniegšanu, Ministru kabineta 2008. gada 29. decembra rīkojuma Nr. 882 „Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem” 1. punktā minēto nosacījumu izpildi un sakarā ar Tiesu administrācijas atalgojuma fonda samazināšanu 2009. gada otrajā pusgadā, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem ar 2009. gada l. augustu darba alga samazināta līdz 15% no līdzšinējās algas.

Minētais rīkojums satur norādi, ka „ar darbiniekiem, kuri nepiekritīs darba līgumu grozījumiem, tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 98. panta pirmo daļu, 101. panta pirmās daļas 9. punktu, 103. panta pirmās daļas 3. punktu, kā arī tiks izmaksāts atlaišanas pabalsts saskaņā ar Darba likuma 112. pantu un likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” 11. pantu”.

Izvērtējot norādīto Tiesu administrācijas rīkojumu, secināms, ka tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta, kā arī Darba likuma 6. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Tādējādi ar 2009. gada 1. augustu, ievērojot veicamos konsolidācijas pasākumus, jau tā nelielās tiesu un zemesgrāmatu darbinieku algas samazinātas par 15%, savukārt tikai 2011. gada budžetā no valsts nodevu ieņēmumu prognozes palielinājuma rasta iespēja palielināt tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku mēnešalgu vidēji par LVL 20.00.

Jānorāda, ka faktiski netiek ņemts vērā, ka no tiesu darbinieku rīcības lielā mērā atkarīga lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana, piemēram, jo kvalificētāks tiesneša palīgs veic pienākums atbilstoši likuma ,,Par tiesu varu” 99. pantā norādītajam, jo tiesnesim vairāk laika pievērsties tiesas spriešanai atbilstoši likumam ,,Par tiesu varu” 5., 6., 7. pantam, savukārt, ja ir kvalificēts tiesas sēžu sekretārs, kas saskaņā ar likuma ,,Par tiesu varu” 102. pantu raksta tiesas sēdes protokolu, iespējams daudz kvalitatīvāk sastādīt nolēmumus, jo tiesas sēdes protokols satur tādas ziņas kā procesa dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi utt (sk. 2002. gada 19. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 706 ”Par Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju”).

Līdz ar ko secināms, ka tiesnešu darba kvalitāte lielā mērā atkarīga no tiesu darbinieku darba kvalitātes, un tiesu sistēmas prestižu nevar celt tikai augsti izglītoti un kvalificēti tiesneši, bet tas lielā mērā atkarīgs arī no tiesu darbinieku ieguldītā darba. Tomēr pašlaik izveidojusies situācija, ka tiesu darbiniekiem noteiktā ikmēneša alga ir nesamērīga ar ieguldīto darbu, atbildību un tiem amatu aprakstiem, kas apstiprināti ar 2010. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” (turpmāk – Noteikumiem Nr. 1075).

Papildus jānorāda, ka tiesu darbinieki ar darba pieredzi, kvalifikāciju, augstāko izglītību spiesti pārtraukt darba tiesiskās attiecības zemā atalgojuma dēļ, līdz ar ko tiesa zaudē vērtīgus cilvēkus ar pieredzi. Faktiski tiesa kļūst par „atspēriena punktu” un prakses vietu tiesību zinātnes studentiem, nevis vietu patstāvīgai karjeras veidošanai, kaut arī tiesas ir atbildīgas sabiedrības priekšā – gan ar darba kvalitāti, gan ar profesionalitāti, ievērojot likumu prasības, kā arī atbildību, veicot ikdienas darba pienākumus.

Bez tam, tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas ir daudz augstākas nekā tiesu darbiniekiem noteiktās. Minētais izriet, piemēram, no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiski pieejamās informācijas par amatpersonu (darbinieku) darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (bruto, latos), kā arī Finanšu ministrijas mājas lapā publiski pieejamās informācijas par amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru Finanšu ministrijā sadalījumā pa amatu grupām.

Minētajā situācijā, nosakot tiesu darbiniekam atalgojuma apmēru, netiek ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, ievērojot zemo atalgojumu salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbinieku), kas pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus.

Bez tam, jānorāda, ka Atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi (1. pants). No minētās tiesību normas izriet, ka darba samaksas noteikšanā tiek piemērota vienota pieeja. Tādējādi, ievērojot vienlīdzības principu, likumdevējs noteicis, ka tiesu darbinieku mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (Atlīdzības likuma 11. panta pirmā daļa), taču faktiski, kā redzams no Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1651 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1651) 2. pielikuma „Amatpersonu un darbinieku mēnešalga ministrijās, Valsts kancelejā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā” l. kvalifikācijas pakāpes noteiktā minimālā mēnešalga ir lielāka nekā uz doto brīdi tiesu darbiniekiem.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, secināms, ka tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, kā rezultātā tiek pārkāpts vienlīdzības princips un zūd Atlīdzības likumā noteiktais mērķis.

Par 2011. gada 15. decembra likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”

Atlīdzības likuma 2. pielikumā norādīta amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā maksimālā mēnešalgu grupa (pielikums 2011. gada 15. decembra likuma redakcijai, kas stājās spēkā 2012. gada 01. janvārī), ievērojot, ka Atlīdzības likuma 2. pielikums ar 2011. gada 15. decembra likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” grozīts, nosakot tikai maksimālo mēnešalgu grupa.

Tomēr ne no likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas kā sastāvdaļa iekļauts likumprojekta ”Par valsts budžetu 2012. gadam” paketē, ne arī no 2011. gada 14. decembra Priekšlikumu tabulas 2. lasījumam neizriet, kādēļ nolemts saglabāt tikai maksimālo mēnešalgu grupu, nenorādot minimālo mēnešalgas grupu.

Veicot minētos grozījumus, nav apsvērts, ka darba devējs, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 3. panta septīto daļu, var noteikt nesamērīgi zemu atalgojumu, kas šobrīd faktiski arī izdarīts, ievērojot katra tiesu darbinieka ikmēneša atalgojumu, kas ne tikai neatbilst maksimāliem Atlīdzības likuma 2. pielikumā norādītiem griestiem, bet arī noteikts bez jebkāda pamatojuma, bez atbilstošas kārtības, kas būtu atrunāta likumā, kādā tiek noteikta mēnešalga.

Tādējādi no minētā izriet, ka ar 2011. gada 15. decembra likumu ,,Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, grozot Atlīdzības likuma 2. pielikumu, faktiski katrs tiesu darbinieks pakļauts mēnešalgas apmēra samazināšanai, nosakot, ka mēnešalga nevar pārsniegt maksimālo mēnešalgu grupu.

Bez tam, tā kā no tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu izriet, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi, ka arī tas, ka samaksai jābūt atbilstošai veicamajam darbam, var secināt, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu uzliek valstij par pienākumu nodrošināt arī to, lai, nosakot tiesu darbinieka atalgojumu, tiktu ņemts vērā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips. Turklāt gan atalgojuma noteikšanas procedūrai, gan arī atalgojuma apmēram jābūt tādam, kas nodrošina tiesnešu neatkarības principa ievērošanu, ņemot vērā Satversmes 83. pantā minēto.

Minētajā situācijā, veicot grozījumus Atlīdzības likumā un izsakot minētā likuma 2. pielikumu jaunā redakcijā, nav apsvērta tiesu darbinieku tiesība saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu un sabiedrības intereses attiecībā uz taisnīgu un neatkarīgu tiesu, ievērojot, ka tiesu darbinieki ikdienā veic ar normatīvajiem aktiem uzliktos darba pienākumus, ņemot vērā tiesneša norādījumus.

Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka par pamattiesību aizskārumu atzīstams arī tāds aizskārums, kas var būt nākotnē sagaidāms vai arī potenciāls (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu un 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03), savukārt tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka pamattiesību aizskāruma teorija ļauj par reālu atzīt arī nākotnē gaidāmu un potenciālu aizskārumu. Proti, potenciāls, kā arī nākotnē gaidāms aizskārums nozīmē to, ka pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam. Vērtējot personas tiesību ierobežojumu, jāņem vērā gan risks, ka šis ierobežojums nenovēršami skars konkrēto personu, gan arī iespējamais personas tiesisko interešu aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-0112.1. punktu).

Bez tam, Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesiskās paļāvības principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad tiesiskā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu).

Veicot grozījumus un pieņemot Atlīdzības likumu ar tā pēdējiem grozījumiem saistībā ar Atlīdzības likuma 2. pielikumu, likumdevējs nav ievērojis, ka tādējādi var tikt pasliktināts tiesu darbinieku stāvoklis, kā arī jau tā zemās algas var tikt samazinātas vēl vairāk, ņemot vērā, ka atbildība saistībā ar pildāmajiem pienākumiem nemazinās un izskatāmo lietu daudzums palielinās, katras lietas sagatavošana izskatīšanai, nolēmuma projekta rakstīšana, kā arī ne tikai procesuālo un materiālo tiesību normu, bet arī judikatūras, tiesību zinātnes literatūras izpēte, lai katru procesuālo dokumentu sastādītu atbilstoši likumu prasībām, tādējādi atvieglojot tiesneša darbu, prasa atbilstošu darba samaksu ieguldītajam un veicamajam darba apjomam.

No Atlīdzības likuma 2. panta pirmās daļas 20. punkta izriet, ka likums attiecas uz tiesu iestādes amatpersonām (darbiniekiem), savukārt Atlīdzības likuma 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, savukārt šī likuma 11. panta pirmā daļa reglamentē, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2. pielikums).

Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas). Ar 2011. gada 31. marta rīkojumu Nr. 1 – 2/75 saskaņā ar Tiesu administrācijas 2011. gada 31. marta kārtības Nr. l - 3/80 „Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas un kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas kārtība” 9. punktu noteikts veikt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam.

Ievērojot Tiesu administrācijas 2011. gada 31. marta kārtības Nr. l – 3/80 „Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas un kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas kārtība” noteikumos izvirzītās prasības, nepārprotami izriet, kādai jābūt tiesu darbinieku kvalifikācijai un atbilstībai, tomēr jānorāda, ka, ievērojot noteiktos kritērijus, nav noteikta atbilstoša amatalga pildāmajiem amata pienākumiem.

Bez tam, katram tiesnesim katrā konkrētā tiesā noteikts, kādu lietu kategorijas katrs tiesnesis skata, tomēr, piemēram, tiesneša palīgs, kā arī tiesas sēžu sekretārs, nav piesaistīti tikai vienam sastāvam, tādējādi, mainoties sastāvam, katram tiesu darbiniekam jāpārzina civillietu, krimināllietu, sodu izpildes lietu, administratīvo pārkāpumu lietu specifikācija, t.i., atbilstoši kategorijai, ko skata katrs tiesnesis, lai atbilstoši pildītu ar likumu noteiktos darba pienākumus.

Papildus jānorāda, ka atbilstoši Atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 10. punktam tiesu darbinieku mēnešalgu atbilstību šā likuma prasībām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. septembrim. Minētās Atlīdzības likumā noteiktās normas netiek pilnīgi piemērotas attiecībā uz tiesu darbinieku mēnešalgas apmēra noteikšanu joprojām.

Nosakot tiesu darbinieka amatalgu, netiek piemērots Noteikumu Nr. 1651, kas stājušies spēka 2010. gada 01. janvārī, II1 nodaļā „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļa minēto amatpersonu un darbinieku mēnešalgu grupas un tām atbilstošās maksimālās mēnešalgas” noteiktais, saskaņā ar kuru tiesu darbinieka amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ņemot vērā amata saimi un līmeni (20.1 punkts). Mēnešalgas maksimālo apmēru atbilstoši amatam noteiktajai mēnešalgu grupai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikumu (20.2 punkts). Nosakot mēnešalgu tiesu darbiniekam, jāņem vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu un tai atbilstošo mēnešalgas maksimālo apmēru (20.3 punkts).

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1075, kas stājušies spēkā 2010. gada 08. decembrī un piemērojami ar 2010. gada 01. decembri, 1. pielikuma II. nodaļas „Amatu saimju raksturojums” 53.1. apakšsaimes ,,Tiesu darbinieki” līmeņa raksturojumam – tiesneša palīgam rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā noteikts IVA līmenis, bet tiesas sēžu sekretāram – II līmenis. Pirms 2011. gada 15. decembra likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājies spēkā 2012. gada 01. janvārī un grozījis Atlīdzības likuma 2. pielikumu, Atlīdzības likuma 2. pielikumu 53.1. apakšsaimes „Tiesu darbinieki” atbilstošā minimālā mēnešalgu grupa bija 7 un maksimālā mēnešalgu grupa 13. No Atlīdzības likuma 3. pielikuma izriet, ka 7. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā LVL 527.00, bet 13. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā LVL 1347.00.

Šobrīd noteiktais algas apmērs tiesu darbiniekam ne tikai nav likumā atrunāts, kādā kārtībā tas aprēķināts, bet neatbilst maksimālai mēnešalgu grupai – 13, kā arī, grozot Atlīdzības likuma 2. pielikumu, jebkurš tiesu darbinieks pakļauts riskam, ka noteiktais atalgojums var tikt samazināts, kā jau tas vienreiz izdarīts ar Tiesu administrācijas 2009. gada 26. jūnija rīkojumu Nr. 4 – 4.25/1705 „Par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba algas samazināšanu”.

Jānorāda, ka faktiski tiesās noteiktās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas 2011. gadā ir: tiesneša palīgs – LVL 407,00 un tiesas sēžu sekretārs – LVL 309,00, līdz ar to secināms, ka tiesnešu palīgam mēnešalga 2011. gadam noteikta tikai 40.33% no mēnešalgas maksimālā apmēra, bet tiesas sēžu sekretāram – 50.08%.

Tādējādi no augstāk minētā izriet, ka līdz 2011. gada 15. decembra likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājies spēkā 2012. gada 01. janvārī un grozījis Atlīdzības likuma 2. pielikumu, pieņemšanas ne tikai nav ievērots Atlīdzības likuma 2. pielikumā noteiktās minimālā un maksimālā robeža, tādējādi neievērot likuma noteiktās prasības, bet šobrīd pēc grozījumu veikšanas Atlīdzības likuma 2. pielikumā tiesu darbinieka algai nav noteikts minimālais slieksnis, līdz ar ko mēnešalgas apmērs var tikt samazināts, ievērot, ka noteikts tikai maksimālais atalgojuma slieksnis.

Būtībā no minētā var secināt, ka nav ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas nozīmē, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras viņš ir ieguvis, viņam vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir indivīda paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006 – 04 – 01 21. punktu).

Novērtē šo rakstu:

16
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...