Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. oktobrī Pietiek publicēja manu rakstu „Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu". Atbildot uz to, Zemkopības ministrija 12. oktobrī publicēja savu anonīmo komentāru. Zemkopības ministrija 8. oktobrī publicēja arī neviena neparakstītu Skaidrojumu par prasībām zālāju kopšanā, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Savā rakstā minēju vairākas problēmas, par kurām cerēju saņemt Zemkopības ministrijas atbildi – par īpašumu atņemšanas shēmu, kura izveidota, apgrūtinot zemes īpašniekiem tās apsaimniekošanu, paredzot administratīvus sodus par nesakoptu zemi, apliekot ar divkāršu īpašuma nodokli nesakoptās platības un nesen izveidojot Zemes fondu, kura mērķis – uzpirkt izputināto īpašnieku zemi.

Minēju arī nesenās likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis pretrunā ar ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju ir apgrūtināt Latvijas pamatiedzīvotājiem lauku zemes iegādi. Ierosināju Lauku attīstības programmā definēt nelielo zemes īpašnieku lomu lauku attīstībā un veicināt to iekļaušanu lauksaimnieciskajā ražošanā, attīstot kooperāciju.

Kā visaktuālāko problēmu minēju pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma šovasar Latvijas laukos no parastajām (ne bioloģiski vērtīgajām) pļavām savākto nevienam nevajadzīgo sienu. Bet ZM anonīmajā atbildē ir saīsināti pārstāstīts tās mājaslapas saturs, nepieminot būtiskākos uzdotos jautājumus.

Atbildē minētā „Leader” programma paredzēta sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atbalstīšanai, nevis valsts mērogā pieļautu kļūdu labošanai, turklāt šo līdzekļu piešķiršana nav simtprocentīgi garantēta - tā atkarīga no konkursa komisijas lēmuma un reti tiek piešķirta projektiem privātā jomā.

Programma „LIFE” ir pārāk abstrakta, lai to varētu izmantot konkrētas saimniecības atbalstam, bet „Natura 2000” attiecas tikai uz mežiem ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

ZM raksta par tagad jau slēgto kooperācijas atbalsta programmu, kura paredzēja līdzekļus kooperatīvu biroju izveidei un biroju tehnikas iegādei. Vēl ir programmas jau attīstītu ražotāju kooperācijai, lai tie varētu apvienoties tirgus apgūšanai. Vienīgais kooperācijas veids, kas attīstās sekmīgi, ir meža īpašnieku kooperācija.

Manuprāt, pašlaik ir vajadzīgas atbalsta programmas lauksaimnieku kooperācijas uzsākšanai, lai pēc četrdesmit gadus ilgušās piespiedu kolektivizācijas cilvēki atkal sāktu viens otram uzticēties un sadarboties. To vislabāk varētu veikt, atbalstot vienas tehnikas vienības, piemēram, ruļļu preses, augstražīga vālotāja, kombaina, meža piekabes vai lentzāģa iegādi jaunizveidotam kooperatīvam. Tikai tā spēsim izmantot savus resursus - mazo saimniecību pļavas un mežus.

Kopumā lauku attīstības programma (LAP) ir orientēta uz vispārējām tendencēm, abstraktām lietām - tādām kā, piemēram, „zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis”, „SVN (stratēģiskā vides novērtējuma) specifiskie ieteikumi”, „pasākumu sinerģiskā mijiedarbība”.LAP nav atsevišķi izdalīti vissvarīgākie mērķi un tiem pakāŗtotie, tā ir pārsātināta ar saīsinājumiem un apzīmējumiem, piemēram, no finanšu jomas patapinātais „EX-ANTE novērtējums”, „SWOT analīze”, „SVID analīze” kas, šķiet, pilnīgi saprotami ir tikai tā autoriem un daļēji arī ministrijas ierēdņiem.

Liekas, ka Zemkopības ministriju vairāk interesē 7,3 miljardus lielā strauji augošā pasaules iedzīvotāju kopuma labklājība, nevis Latvijas iedzīvotāji, kuru skaits strauji sarūk. LAP nav orientēta uz cilvēkiem, ģimeni, viensētām, bet uz abstraktu ekonomisko rādītāju sasniegšanu, nepamatoti paļaujoties, ka tie paši par sevi atnesīs pārticību visiem. Toties pret atsevišķu indivīdu ir prasības – esi mobils, esi konkurētspējīgs, bet, ja nespēj tāds būt – pārdod īpašumu un pazūdi. Nav brīnums, ka cilvēki bēg no Latvijas.

LAP nav definēts vēlamais lauku apdzīvotības veids – PSRS okupācijas laikā izveidotie ciemati vai tradicionālās viensētas. Piespiedu kolektivizācijas laikā izveidoto lauku ciematu, kuru iedzīvotāju skaits strauji samazinās, atjaunošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzēts atvēlēt 86 miljonus eiro, bet viensētu ēku jumtu remontiem, ūdensapgādei un kanalizācijai, pievedceļu remontiem, elektrības pieslēgumu ierīkošanai līdzekļi nav paredzēti.

Joprojām bez elektrības ir simtiem apdzīvotu viensētu. Nav izpratnes par to, ka jebkuras ēkas - gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas laukos ir kopēja nacionāla vērtība un lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības potenciāls un tādēļ nebūtu pieļaujama to sabrukšana. (Latvijas brīvvalsts laikā valsts par niecīgu cenu pārdeva lauksaimniekiem būvmateriālus, lai arī laucinieki varētu uzbūvēt modernas, labiekārtotas dzīvojamās ēkas.)

Nav teikts, ko darīt ar tādu neprognozētu blakusparādību kā pilsētnieks laukos un strauji augošo laucinieku mobilitāti – šodien gandrīz ikvienā lauku sētā vismaz viens ģimenes loceklis ir saistīts ar darbu pilsētā vai ārzemēs.

Kādu ekonomisko izrāvienu mēs varam cerēt sasniegt, ja daudzi laucinieki (un arī pilsētnieki) smēķiem un alkoholam tērē vairāk nekā pārtikai, nemaz nerunājot par šo atkarībvielu nodarīto kaitējumu veselībai, darbaspējām un mūža ilgumam? Atkarības vielu lietošanas ierobežošana LAP nav pieminēta pat garāmejot.

Līdz šim platību maksājumus varēja uzskatīt par atbalstu viensētām un mazajām saimniecībām, jo to saņemšana nebija saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un siena savākšanu. Arī mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu varēja uzskatīt par atbalstu mazo saimniecību īpašniekiem, bet, Zemkopības ministrijai to sasaistot ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, liela daļa to vairs nesaņēma.

ZM trūkst izpratnes par to, ka lauksaimniecībai mazāk labvēlīgi apstākļi (MLA) ir ne tikai zemāka augsnes temperatūra un auglība, bet arī maza izmēra lauki un paugurains reljefs, kas ir ļoti ainavisks, bet stipri apgrūtina saimniekošanu –, izvedot no meža kokmateriālus jāšķērso purvainas, staignas ieplakas, bet ziemā traktors nespēj uzvilkt kalnā baļķus. Daudzās saimniecībās jau ar pirmo sniegu vairs nevar ar auto iebraukt pagalmā, jo lietotās riepas, braucot pret kalnu, buksē.

Vidzemes augstienē un tālāk uz austrumiem dažkārt ziema sākas jau novembra sākumā un ilgst līdz marta beigām – faktiski gandrīz pusgadu. Kupenas ir krūšu augstumā, un zemā gaisa temperatūrā grūti iedarbināt tehniku. Dziļā sniega dēļ meža darbi ir stipri apgrūtināti. Siena vākšanai stāvās nogāzēs vajadzīgs traktors ar labām bremzēm, pieredze, precīzs aprēķins un apdomība, lai neapgāztos vai kopā ar piecām tonnām dzelžu neieripotu purvā vai ezerā. Zemkopības ministrija nav aprēķinājusi patiesās lauku platības, ņemot vērā nogāžu slīpumu, un nav noteikusi pļavas, kurās siena savākšana stāvo nogāžu dēļ netiktu pieprasīta.

Zemkopības ministrijas Komentāra anonīmais autors raksta: „Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos.”

Šis abu pretrunīgo teikumu apvienojums lieliski raksturo Latvijas lauku politikas strupceļu, kādā to ved atbalsti industriālajai ražošanai, kur cilvēku darbs vajadzīgs arvien mazāk. Un šis strupceļš ir veicinājis vēl lielāku problēmu - Latvijas demogrāfisko katastrofu.

Izeja no nodarbinātības problēmas ir nelielās saimniecības. Darbu apjoms tajās ir neaptverams, un darbi nav padarāmi, bet kopumā atdeve no viena hektāra mazajās saimniecībās ir lielāka nekā lielsaimniecībās. Diemžēl mazajās saimniecībās mehanizācijas līmenis parasti ir zems. Latvijai ir raksturīgas cenu šķēres – zema cena lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijai, bet augsta cena gatavajai produkcijai un tehnikai. Paradoksāli, ka Latvijā, neraugoties uz lielo lauksaimniecības un meža nozares pieprasījumu pēc dažāda veida tehnikas, gandrīz neko no tā visa neražojam.

Latvija droši vien vēl ilgi būs nabadzīga valsts, jo norvēģu ekonomista Ērika S. Reinerta grāmata „Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas” joprojām stāv grāmatnīcās nocenota un neizpirkta. Grāmatā aprakstīts, ka bagātām valstīm raksturīga ieguldījumu augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis nodarbojas ar lauksaimniecību un iegūstošo rūpniecību - nozarēm ar dilstošu ieguldījumu atdevi. Norvēģu ekonomists to dēvē par specializēšanos nabadzībā, kā piemēru minot Ekvadoru, kuras prezidentu rietumvalstu politiķi pierunāja specializēt valsti banānu audzēšanā, turklāt nesniedzot iepriekš apsolīto dāsno finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.

Lai mēs nebūtu Ekvadoras situācijā, laukos un rajonu pilsētās jāattīsta nozares ar augošo atdevi, kas raksturīgas attīstītajām valstīm. Piemēram, mašīnbūvi, ko Vācijā uzskata par visai valsts tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu nozari.

Ļoti liels ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pieprasījums pēc mašīnbūves izstrādājumiem, turklāt daudzviet Latvijas laukos prasmīgi meistari jau ražo kokapstrādes iekārtas vai no lietotām detaļām būvē meža izvedējtraktorus, kas no Rietumu analogiem atpaliek tikai nedaudz, bet ir daudzkārt lētāki.

Laukos ir daudzas kolhozu laikos būvētas ēkas – mehāniskās darbnīcas, angāri, kaltes, kūtis, noliktavas, kuras labākajā gadījumā izmanto nepietiekoši, bet sliktākajā gadījumā tās pamazām neapsaimniekotas iet bojā. Tā ir ievērojama nacionālā bagātība, kura līdz šim nav pamanīta un pienācīgi novērtēta, bet to varētu izmantot mašīnbūves uzņēmumu attīstībai, kas ar laiku ražotu izstrādājumus ne tikai laukiem, bet arī pārējām nozarēm, tos arī eksportējot.

Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā īpašs plāns lauku mašīnbūves attīstībai un tās finansiālajam atbalstam. Diemžēl tikai neliela daļa no „Altum” programmas finansējuma ir piešķirta ražošanas uzņēmumiem.

No Zemkopības ministrijas īstenotās lauku attīstības politikas ir atkarīga tautas tagadne un nākotne. Apzinoties lauku nozīmi savas valsts attīstībā, igauņi šī gada maijā ir pārveidojuši Lauksaimniecības ministriju par Lauku lietu ministriju. ”Reorganizējot ministriju, mēs nacionālā līmenī vēlamies uzsvērt, ka viss laukos notiekošais jāuzlūko plašākā nozīmē nekā līdz šim,” teica Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse.

Latvijā vēl joprojām ierastā kārtība. Šķiet, ka pilnā sparā tiek īstenota 1982. gadā PSKP Centrālās Komitejas plēnumā pieņemtā Pārtikas programma. Zemkopības ministrijas Komentārā teikts: „...Zemkopības ministrijas rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs..."

Globālā brīvā tirgus apstākļos, kādi pašlaik pastāv, vajadzētu konkretizēt - vai tiešām gatavojamies apgādāt ar pārtiku visus planētas iedzīvotājus, vai tiešām tā būtu izdevīgākā nozare, kurā Latvijai specializēties? Vai piemaksāsim apšaubāmas kvalitātes pārtikas ražotājiem lielāko daļu no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai tie saražotu rekordlielu pārtikas daudzumu pārdošanai pasaules biržās?

Manuprāt, Latvijas iedzīvotājus šauri kvantitatīvā nozīmē ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku lieliski apgādā jau esošās lielveikalu ķēdes, turklāt neprasot finansējumu un subsīdijas. Zemkopības ministrijai vajadzētu rūpēties, lai VISI Latvijas iedzīvotāji būtu nodrošināti ar veselībai nekaitīgu bioloģisko pārtiku, ko saražotu nelielas un vidējas saimniecības.

Lielākais devums, ko lauki varētu dot valsts kopējai attīstībai, ir tautas atražošana. Svarīgāk ir laukos izaudzināt jauno paaudzi - inženierus, ārstus, zinātniekus, kuri, strādājot nozarēs ar augošu ieguldījumu atdevi, spētu Latviju ierindot starp pasaules turīgākajām valstīm.

Lauku atbalsta maksājumi ES jau pirms 20 gadiem Kopējās lauku politikas (KLP) reformas laikā tika atsaistīti no saražotās produkcijas daudzuma un tika maksāti atbilstoši lauksaimniecības zemes lielumam. Platību maksājumi atbilstoši KLP domāti cilvēkiem draudzīgas lauku vides veidošanai, nevis dažu tūkstošu Latvijas lielsaimniecību atbalstam, kuras darbojas industriālajā graudkopībā un piena lopkopībā – nozarēs, kurās Latvija nekad nespēs konkurēt pasaules mērogā.

Pašlaik Latvija ir zaudējusi cīņu par platību maksājumiem, kas būtu kaut cik tuvi veco ES dalībvalstu maksājumiem. Latvijas valdība lauksaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai kā atbildes pasākumu nav ieviesusi ievedmuitu visiem lauksaimniecības ražojumiem, kurus iespējams izaudzēt Latvijā.

Latvijā nav attīstīta rūpniecība un intelekta ietilpīgu pakalpojumu nozare, kuras peļņu varētu izmantot lauku attīstībai. Tādēļ pašlaik jautājums ir par lauku atbalsta maksājumu sadali – sadalīt visiem līdzvērtīgi, veicinot lauku vides saglabāšanu un attīstību, vai pieticīgos finanšu resursus piešķirt piena lopkopībai un industriālajai graudkopībai, kurām ir stiprākie lobiji, bet kuras nav rentablākās un vēlamākās valsts attīstībai. http://m.la.lv/straujuma-jaunais-lap-nakamas-eiropas-naudas-apguvei-gatavs-iesniegsanai-ek-2/

Zemes izmantošanas intensitātei jābūt atkarīgai no tirgus pieprasījuma pēc saražotās produkcijas. Līdz ar piena cenu kritumu Latvijā šogad ir izzuduši 1140 ganāmpulki. Lauku rajonos, kur ir par maz lauksaimniecisko ražotāju, ir labi, ka vismaz tiek veikta pļavu apsaimniekošana, tās nopļaujot. Kopumā lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto platību īpatsvars ir tiešā saistībā ar Latvijas zemajiem platību maksājumiem.

Nedrīkst ar administratīviem pasākumiem piespiest īpašniekus zemi izmantot ražošanai, ja saražotajai produkcijai nav noieta. Šogad tā ir noticis ar piespiedu kārtā parastajās (ne bioloģiski vērtīgajās pļavās) savāktajiem siena ruļļiem. Ne Zemkopības ministrija, nedz arī Ekonomikas ministrija nav veicinājusi siena ruļļu izmantošanu apkurē, atbalstot šādu apkures krāšņu uzstādīšanu jau pirms siena ruļļu vākšanas.

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija atbalsta piena un graudu ražotājus, tai vajadzētu parūpēties arī par pļavu apsaimniekotājiem, kuru pamatprodukcija ir sakopta vide un labā lauksaimnieciskā stāvoklī uzturētas pļavas, un nevajadzīgi saražotos siena ruļļus iepirkt vai vismaz kompensēt siena savākšanas izdevumus.

Ja arī Jūs interesē lauku īpašumu apsaimniekošanas jautājumi un Jūs vēlētos līdzdarbotos jaundibināmajā lauku zemes īpašnieku biedrībā, rakstiet uz e-pasta adresi sienarullis@inbox.lv.

Foto

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

466
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...