Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš pret Ukrainu kļuva par sākumu plašai un daudzdimensionālai krīzei visā Eiropā. Eiropas sociāldemokrātija pašlaik sastopas ar ļoti nopietnu tradicionālās demokrātijas vērtību apdraudējumu. Pieaug “kara laika” likumu skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā, dažreiz – emociju un politiskās konjunktūras ietekmē.

Notiek mēģinājumi ekstrapolēt ar kara vajadzībām saistītus ierobežojumus uz cilvēka tiesību, vārda brīvības un pat politisko uzskatu ierobežojumiem. Savukārt ekonomiskajā un sociālajā politikā ir redzami mēģinājumi norakstīt uz kara rēķina pašu valdību iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības.

Diemžēl Latvijā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plāna izstrādi apgrūtina tas, ka jau 1. oktobrī valstī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, un pašlaik pie varas esošās partijas vēlas šo varu saglabāt pat ar stratēģiski bīstamiem solījumiem un lēmumiem.

Šī gada 30. martā Latvijas Banka pārskatīja jaunākās Latvijas makroekonomiskās prognozes. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta līdz 1,8% - vairāk nekā divas reizes (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4,2%).

Tomēr, kā norāda Latvijas Banka, kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un paplašinoties sankcijām. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju. Latvijas inflācijas prognoze 2022. gadam globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ paaugstināta attiecīgi līdz 9,5%.

Vienlaikus kara izraisītā krīze (tāpat kā Covid-19 pandēmijas ietekme) uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi - uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus un nespēs pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu un papildinās bezdarbnieku rindas, un viņu ienākumi saruks. Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu - tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājās par 11,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 14,5%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai un dabasgāzei.

Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Dārgāki kļuva zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 22,9%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 43,3%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 45,7%, benzīns - par 40,5%, bet autogāze - par 35,8%. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada martā bija par 22,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 22,7%, bet pakalpojumiem - par 21,4%.

Tā ir kolosāla krīze, un šīs krīzes pārvarēšanas plāna mūsu valdībai pagaidām nav. Var dzirdēt tikai solījumus. Vēl nav pieņemts lēmums, kur Latvijā tiks celts jauns sašķidrinātās gāzes terminālis. Mēs zinām, ka jau no aprīļa sākuma Krievijas gāze Latvijā vairs neieplūst. Saskaņā ar pesimistiskajām prognozēm (un es ļoti ceru, ka tās paliks tikai prognozes!) Latvija šogad no augusta līdz novembrim var vispār palikt bez gāzes, jo gāzes krājumi Inčukalna krātuvē beigsies jau augustā, bet sašķidrināto gāzi no Paldisku termināļa mēs varēsim sākt saņemt tikai novembrī. Vadībai ir steidzami jāsagatavo plāns, kā pārvarēt šo krīzi. Bet pašlaik vienīgais, ko mēs esam dzirdējuši, ir nozares ekspertu padoms nopirkt elektriskās tējkannas, lai varētu uzsildīt ūdeni... Bet līdz augustam atlikuši tikai četri mēneši!

Mēs visi ceram uz to, ka top jauns Eiropas atveseļošanas plāns un Latvija varēs izmantot šī plāna ietvaros pieejamos finanšu resursus briestošās ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanai.

Pēdējā laikā daudz runā par minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanu visā Eiropā. Manuprāt, tas neatrisinās problēmu, jo pašlaik mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija un cenas aug nekontrolējami. Ir jāizmanto cita metode - patēriņa groza izmaksas noteikšana katrā ES valstī. Jāizstrādā tāds elastīgs minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanas mehānisms Eiropā, kurš ietvertu sevī patēriņa groza izmaksas, kas tiks indeksētas atbilstoši inflācijas izmaiņām.

Mūsu sociālās aizsardzības sistēmu gaida nopietni izaicinājumi: “jaunā nabadzība” un enerģētiskā nabadzība. “Jaunā nabadzība” ir saistīta ar inflācijas pieaugumu un vispārējo ekonomisko krīzi, kurā līdztekus tradicionālajām nabadzības grupām veidosies jaunas nabadzības riskam pakļautas grupas - līdz šim labi situēti cilvēki pēkšņi apzinās, ka nespēj samaksāt par apkuri vai viņiem nepietiek līdzekļu pārtikas produktu iegādei.

Šo problēmu risināšanai ir nepieciešami ne tikai konkrēti rīcības plāni katrā ES valstī, bet arī pastiprināta Eiropas Komisijas un Eiropas struktūrfondu administrācijas kontrole. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lūk, tikai viens piemērs. Tika pieņemts lēmums ieteikt iedzīvotājiem nomainīt dzīvojamo māju gāzes apkures katlus pret cita veida kurināmā apkures katliem, ir izsludināta atbalsta programma, kuru administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Bet izrādās, ka mājsaimniecībām, lai saņemtu atbalstu, ir jāiegādājas, piemēram, šķeldas katli, kas atbilst tik augstiem standartiem, kādus Latvijā praktiski nevar izpildīt.

VARAM, atzīstot savu kļūdu, sola līdz aprīļa beigām mainīt noteikumus atbalsta saņemšanai. Bet līdz augustam, kad gāzes krājumi Inčukalna krātuvē varētu vienkārši beigties, atlikuši tikai četri mēneši! Un pa šo laiku iedzīvotājiem, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, ir jāpaspēj gan iesniegt dokumentus VARAM atbalsta saņemšanai, gan sameklēt, nopirkt, uzstādīt un nodot ekspluatācijā jaunu katlu, gan nopirkt šķeldu [acīmredzot autore domā skaidu granulas - red.piez.], kuras cena arī pašlaik nav zināma. Vai tāda nepārdomāta pieeja palīdzēs pārejai no gāzes uz citiem kurināmā veidiem?

Mums priekšā stāv desmitiem un simtiem šādu jautājumu. Un tos visus vajadzēs risināt. Un risināt operatīvi - ar ES finansiālu un administratīvu palīdzību. Sociālais miers mūsu mājās ir Latvijas un visas ES drošības garantija.

Novērtē šo rakstu:

46
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...