Vai Latvijai pietiks drosmes ieviest reālus smēķēšanu samazinošus pasākumus?
Pietiek lasītāja21.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Smēķēšana nogalina”, “smēķēšana palielina impotences risku”, “smēķēšana izraisa insultu un invaliditāti”, “smēķēšana izraisa mutes un rīkles vēzi” – šie ir tikai daži no uzrakstiem, kuri rotā cigarešu paciņas jau vairākus gadus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos. Sabiedriskās vietās smēķēšana ir aizliegta. Tomēr visi šie pasākumi ne nieka nav devuši. Smēķētāju skaits nav mazinājies. Joprojām veselības aprūpes sistēma ir pārslogota ar smēķēšanas izraisītu slimību ārstēšanu un smēķētāju dzīvības glābšanu. Ik gadu pasaulē no smēķēšanas izraisītām slimībām mirst seši miljoni cilvēku.
Iekštelpās, tai skaitā kafejnīcās un restorānos, smēķēt ir aizliegts, tomēr ikkatrā ēdināšanas iestādes āra terasē uz galdiņiem ir novietoti pelnu trauki, un gandrīz pie katra otrā galdiņa sēž kāds smēķētājs. Noteikts desmit metru aizliegums smēķēt sabiedrisko ēku tuvumā, taču pat autoostā un lidostas izlidošanas daļā ierīkotas speciālas nojumes pīpmaņiem. Lai gan uz Rīgas stacijas peroniem smēķēšana ir aizliegta, teju ik brīdi uz tā atradīsies kāds, kurš tomēr kūpinās cigareti.
Līdz 18 gadiem cigarešu iegāde ir aizliegta, tomēr nav tādas skolas, pie kuras dežurējošais policists nebūtu pieķēris kādus mazgadīgos kūpinātājus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos, lai it kā neradītu kārdinājumu tās iegādāties, cigarešu reklāma ir aizliegta, lai nemudinātu pirkt šos produktus. Tomēr visi šie pasākumi izrādījušies kā cīņa ar deviņgalvu pūķi, kuram, vienu galvu nocērtot, vietā izaug trīs.
Pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā patēriņam nodoto cigarešu skaits attiecībā pret 2020. gada pirmajiem desmit mēnešiem palielinājies par 0,1%. Desmit mēnešos patēriņam nodoti 1,514 miljardi cigarešu – par 2,05 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus, vidēji izsmēķējis 757 cigaretes jeb apmēram divas cigaretes dienā. Dramatiski skaitļi. Turklāt smēķētāju skaits Latvijā ik gadu palielinās, pērn sasniedzot 32%, kas nozīmē, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē.
Ir skaidrs, ka vienkāršs aizliegums tirgot cigaretes un biedēšana ar nāvējošām un neārstējamām slimībām nestrādā. Šķiet, lai par kādu tematu rakstītu vai izteiktos dakteris Pēteris Apinis, vai tas būtu par sirds slimībām vai lauztiem kauliem, viņš pamanīsies atgādināt, ka smēķēt ir slikti un nepieciešams nekavējoties no šīs atkarības atbrīvoties un pārtraukt piesārņot plaušas un organismu ar nikotīnu un degšanas produktiem. Tomēr pat mediķi, turklāt arī augstas klases un izglītoti, nereti pamanās uzvilkt pa dūmam.
Visa pasaule meklē veidus un metodes, kā no šīs sērgas tikt vaļā. Ar revolucionāru un inovatīvu risinājumu smēķēšanas izskaušanā nākusi klajā Jaunzēlande. Viņu ideja ir nevis pārliecināt rūdītus pīpmaņus mest mieru šai nodarbei, bet gan nākamās paaudzes izaudzināt brīvas no cigarešu atkarības tā, lai jaunā paaudze pat neuzzinātu, kas tas ir – cigarete. Jaunzēlandē plāno ieviest regulējumu, lai neviens, kas dzimis pēc 2008.gada, vispār nevarētu iegādāties cigaretes. Šādam solim pievienojusies arī Malaizija.
Šo regulējumu plānots ieviest 2025.gadā. Taču jau līdz tam plānots ieviest pasākumus, kas palīdzētu smēķētājiem tikt vaļā no šī netikuma. Jaunzēlandes Veselības ministrija izstrādājusi interneta mājas lapu, lai informētu iedzīvotājus par veipošanas ieguvumiem. Veipošana var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu un dot ieguldījumu Jaunzēlandes Smokefree 2025 mērķa sasniegšanā.
Vai Jaunzēlandei un Malaizijai izdosies kļūt par no smēķēšanas brīvām valstīm, rādīs laiks. Jaunie noteikumi neattiecas uz tvaicēšanu, kas ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana un var palīdzēt atmest smēķēšanu. Protams, arī Jaunzēlandē ir ierobežojumi karsējamās tabakas tirdzniecībā, bet tie ir nav drakoniski, - piemēram, loģiski, ka karsējamo tabaku var iegādāties no 18 gadu vecuma.
Arī Latvijā tiek domāts par to, kā reāli cīnīties ar šo sērgu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, taču līdz kopsaucējam nav nonākts.
Pagājušā gada nogalē 100 zinātnieki no 30 valstīm Pasaules Veselības organizācijai nosūtīja vēstuli ar priekšlikumu mainīt smēķēšanas apkarošanas politiku, kas līdz šim nav devusi vērā ņemamus rezultātus. Plaši pētījumi pierāda, ka, uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos.
Tieši tas ir iemesls, kādēļ Jaunzēlande, Malaizija, kā arī Lielbritānija, kas apņēmusies smēķēšanu izskaust līdz 2030. gada, ir ņēmušas vērā šo un citus pētījumus, tāpēc, nosakot striktus ierobežojumus cigarešu tirdzniecībā, piedāvā alternatīvos nikotīna uzņemšanas veidus.
Zinātnieki norāda, ka plaši pētījumi pierāda: uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos. Piemēram, Lielbritānija paredz sertificētu elektronisko cigarešu pārdošanu aptiekās, kas kalpotu kā palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai.
Esmu pārliecināta, ka arī Latvijai nevajadzētu izgudrot jaunu divriteni, bet pamācīties no šīm valstīm un bezjēdzīgo līdz šim nestrādājošo smēķēšanas ierobežošanas pasākumu vietā pamācīties no Jaunzēlandes, Malaizijas un Lielbritānijas. Pirms ķerties pie nereāliem priekšvēlēšanu solījumiem, vajadzētu izvērtēt esošo situāciju un piedāvāt sabiedrībai reāli strādājošu sistēmu, kas mazinātu smēķētāju skaitu un mirstību, vienlaikus samazinot iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
