Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vai Latvijas piedalīšanās Visaginas AES projektā būs vilcienu iepirkuma brāķis kvadrātā?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, SC
09.06.2012.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lietuva līdz ar parlamenta nobalsošanu par Visaginas atomelektrostacijas projekta realizēšanu sākusi izdarīt nopietnu spiedienu uz Latviju kā partneri šajā projektā. Mēs līdz šim esam koķetējuši, ka Visaginas jautājumā pirmais solis jāsper Lietuvai, kurai pašai jātiek skaidrā ar savām iekšpolitiskajām kolīzijām. Taču brīdī, kad Lietuva ir izdarījusi savu mājas darbu, izrādās, ka mēs vispār neesam nedz domājuši, nedz diskutējuši, nedz izsvēruši un apsvēruši, vai un kā piedalīties vai nepiedalīties šajā projektā. Un tā vien izskatās, ka Visaginas projekts Latvijai izvērtīsies par tādu pašu „brāķi” kā vērienīgais vilcienu iepirkums, tikai summu, zaudējumu un kļūdu ziņā reizināts jau citā pakāpē.

Līdz šim izteikumos par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas projektā tiek pieminēts vien valstu draudzības un paša projekta komerciālais aspekts, bet, izejot no tā, - ir vai nav Latvijai izdevīgi tajā piedalīties. Tas ir ļoti šaurs skatījums, jo ir virkne ne mazāk svarīgu lietu, kuras būtu jāapzina, jāizanalizē un jāizdiskutē pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Pirmkārt, būtu skaidri un gaiši sabiedrībai jāizklāsta, kādi tad būs ieguvumi, ja Latvija piedalīsies Visaginas projektā, un ko tā zaudēs, ja nepiedalīsies.

Līdz šim politiķi lētticīgi mēģinājuši ieskaidrot, ka līdzīpašuma tiesības Visaginā nodrošinās sabiedrībai lētāku elektroenerģiju. Tas nav kompetents apgalvojums, jo saskaņā ar noteikto elektroenerģijas tirgus modeli Latvijai Visaginas AES elektroenerģija būs jāiepērk par tirgus cenu, tāpat kā to tagad iepērkam paši no saviem Daugavas HES.

Ja projektā piedalīsies Latvenergo kā līdzīpašnieks ar savām investīcijām, tad Latvenergo varēs šo, iespējams, lētāk saražoto elektrību pārdot ar peļņu un līdz ar to arī nopelnīt. Taču jāatceras, ka peļņa iespējama tikai tādā gadījumā, ja projekts izrādās komerciāli veiksmīgs, bet, ja tas strādā ar zaudējumiem, tad attiecīgi zaudējumus cieš arī mūsu Latvenergo.

Un tāpēc viens ļoti būtisks aspekts, par kuru politiķi labprātāk izvēlas nerunāt, - kā tiks nodrošināts finansējums Visaginai?

 Tiek lēsts, ka Latvijas līdzdalība būs apmēram miljards eiro, un, ja valdība apgalvo, ka valsts šajā projektā finansiālas saistības neuzņemsies un to darīs Latvenergo, tad pamatots ir jautājums – kā gan uzņēmums spēs nodrošinat šāda apjoma finansējumu šim projektam, ja ir skaidri zināms, ka paša uzņēmuma rīcībā šādu resursu nav? Un kā tas ietekmēs uzņēmuma spēju (un tā kredītreitingu) veikt turpmākās investīcijas, lai uzturētu un attīstītu nepieciešamo infrastruktūru (tīklus, HESus, uc.) Latvijā?

Ir skaidrs - lai piesaistītu vajadzīgo finansējumu Visaginas AES projektam, Latvenergo nauda būs jāaizņemas un par to būs jāsniedz kreditoriem pieņemamas garantijas. Diezgan retorisks ir jautājums - ar ko gan Latvenergo varētu to garantēt? Arī uz to vajadzētu atbildēt.

Ja Latvenergo nāksies to darīt ar saviem aktīviem – hidroelektrostacijām, tīkliem un citu infrastruktūru, kas Latvijai ir kritiski svarīga un nozīmīga, tas nozīmēs, ka mēs savu Latvijai būtisko infrastruktūru padarīsim atkarīgu no šī projekta - no projekta, kas tiek realizēts citā valstī, kas tiek realizēts ar tehnoloģijām, par kurām mums vispār nav nekādas saprašanas, turklāt kontroles iespējas mums šajā projektā nebūs gandrīz nekādas, jo būs virkne procesu, kurus mēs nekādi nevarēsim ietekmēt, jo mums nebūs ne kompetences, ne kapacitātes tos pat apjēgt un pārraudzīt.

Vēl viens līdz šim nepieminēts aspekts ir tā saucamā „akcionāru kodolatbildība” - kā akcionāri sadalīs šo atbildību ? Par ko atbildēs Latvenergo, ar ko atbildēs un cik lielā mērā?

Tāpat līdz šim pat nepieminēts paliek, kāds ir risinājuma mehānisms atomelektrostacijas utilizācijai (decomissioning), kad tā savu dzīvi ir nokalpojusi un ir jālikvidē. Pasaules prakse ir veidot šādiem projektiem uzkrājumu, līdzīgu kā pensiju fonds cilvēkam, kas tad arī finansēs visu nokalpojušās stacijas likvidāciju, lai tur paliktu tikai skaista augoša zālīte. Vai šāds fonds tiks veidots, cik lielam tam ir jābūt, kas būs tie, kas turēs šo naudu, kā to ieguldīs, kas par to atbildēs – arī par šo aspektu nav nedz spriests, nedz diskutēts.

Ne mazāk svarīgs jautājums Latvijai - kas notiks ar izlietoto kodoldegvielu?

Jo patiesībā lielākie riski nav pati kodolstacija, jo jaunās paaudzes staciju kodoldrošība ir ļoti augstā līmenī, bet gan - kas notiek ar izlietoto kodoldegvielu, kur tā paliek, kur tiek apglabāta, kā tiks nodrošināts, lai šis process nekaitētu videi un cilvēkiem?

Turklāt pašam enerģijas ražošanas procesam mums tiek piedāvāta tehnoloģija, kas ir ekonomiski efektīvāka, bet prasa augstāku drošības pakāpi. Šai tehnoloģijai, kuru piedāvā Hitachi, ir nepieciešama aktīvā drošības sistēma līdzīgi kā Fukušimā. Tai nav piemērojama tā saucamā „pasīvā drošības sistēma”, kas nodrošina pašpietiekamu stacijas drošību, bez atkarības no citu sistēmu aktīvas līdzdarbības, kas bija viens no Fukušimas katastrofas cēloņiem - kad aktīvā aizsardzības sistēma nespēja sākt atbilstoši funkcionēt.

 Šie ir tikai daži no aspektiem, kuri ir ne mazāk svarīgi par komerciālo. Un pat, ja gribas uz projektu skatīties tikai truli šauri no komerciālā aspekta, arī šeit ir palikuši „caurumi”:

 Mēs investēsim veselu miljardu, bet pretī saņemsim tikai 20%, bet Lietuva saņem sev jaunu projektu, miljardus no vairākiem investoriem, tas viņiem dod darba vietas, nodokļus, jaunu infrastruktūru, turklāt viņiem pienākas gandrīz divas reizes lielāka daļa - 38%.

Par šādu mūsu līdzdalību svešā valstī būtu ne tikai jāprasa lielāka daļa uzņēmumā, bet vēl jāizvirza papildu nosacījumi, piemēram: kādu projekta apkalpojošo infrastruktūru izvietot Latvijā, saņemt garantētus projekta izpildes pasūtījumus, kā arī piesaistīt projektam Latvijas inženierus, zinātniekus, utt. Jo reāli jau šajā jomā Lietuvai nekādu priekšrocību īsti nav (ja nu vienīgais pašapziņa) – arī tai gandrīz viss nepieciešamais cilvēkkapitāls būs jāgatavo no jauna.

Es pieskāros tikai dažiem svarīgiem aspektiem, par kuriem Latvijai būtu jātiek skaidrībā, pirms vispār runāt, ka šajā projektā Latvijai ir vērts piedalīties.

Un, ja mēs esam pateikuši, ka esam gatavi ieguldīt miljardu enerģētikā, tad varbūt tomēr būtu bijis noderīgi vispirms sākt ar diskusiju par to, kā šo miljardu izlietot sev vislietderīgāk, kā no tā saņemt vislielāko atdevi tautsaimniecībai?

Turklāt, ir jāapzinās, ka mēs esam atšķirīgā situācijā no Lietuvas, kura pēdējos gados gandrīz neko nav investējusi savas enerģētikas attīstībā, atšķirībā no mums – mēs pašlaik gandrīz pilnībā nodrošinam sevi ar modernām konkurētspējīgām jaudām. Igauņi var mūsu tirgū piedāvāt lētāku elektroenerģiju, tikai pateicoties tam, ka no Eiropas ir ieguvuši atļauju darbināt Narvas elektrostacijas, nemaksājot par to CO2 kvotas, bet lietuvieši vispār ir spiesti 70% elektroenerģijas iepirkt no Krievijas,jo pašiem to saražot ar vecajām stacijām būtu ļoti dārgi.

Mūsu kaimiņiem vajadzētu saspringt par Visaginas projektu daudz vairāk nekā mums, un izteikt Latvijai tādu piedāvājumu, no kura mēs nespētu atteikties. Savukārt Latvijai vispirms vajadzētu izvērtēt alternatīvās investīciju iespējas savas energoapgādes uzlabošanai. Vispirmām kārtām jau energoefektivitātē, kurā mēs atpaliekam ne tikai no attīstītām valstīm, bet arī no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Efektīva elektrības plūsmu pārvaldīšana, tas ir tehnoloģisks, zinātņu ietilpīgs process, kur būtu vajadzīgi inženieri, zinātnieki, kurus mēs paši varam sagatavot, savukārt savus izstrādātos risinājumus - eksportēt tālāk citām valstīm, tai pašai Lietuvai.

 Vēl viena joma, kurā būtu vērts investēt – savu atjaunojamo energoresursu efektīvākā izmantošanā.

Kaut kā nav dzirdēts visu šo iespēju izvērtējums salīdzinājumā ar Visaginu. Bet kā gan tad atbildīgās amatpersonas atļaujas nākt ar skaļiem paziņojumiem par nepieciešamību Latvijai īstenot tieši Visaginas projektu?

Tāpat nav dzirdēts risku izvērtējums tehnoloģiju konverģences kontekstā. Strauji attīstās atjaunojamo resursu tehnoloģijas, , top pirmie kodolsintēzes reaktori - nebūs nekāds brīnums, ka jau pēc gadiem pieciem, desmit, kad Visaginas AES vēl visdrīzāk nebūs sākusi pat darboties- tā jau būs „ retro tehnoloģija” , kurā mēs būsim ieguldījuši milzu naudu un būsim spiesti to izmantot vēl vismaz gadus 40 - 50.

Tāpēc ir ļoti svarīgi skatīties daudz plašāk – kā mēs šo ieguldījumu varētu vislabāk izmantot savai tautsaimniecībai. Līdzīgi kā situācijā ar Pasažieru vilcienu, būtu jādomā, kā mēs ar savu ieguldījumu varētu attīstīt savu ražošanu, izveidot nozari ar milzīgu eksporta potenciālu un daudzām darba vietām - mūsu premjeram, ekonomikas ministram un citiem valstsvīriem jau tagad vajadzēja braukt pa Kazahstānu, Uzbekistānu un citām valstīm un jau slēgt nodomu protokolus par iespējamo vilcienu piegādi nākotnē, nevis atkal tikai imitēt vētrainu darbību savā udens glāzē ‘kasoties’ tikai ap šiem 100 miljoniem, kurus paši sev nogriezām - skrienot paši sevi nosūdzēt Eiropai, tā vietā, lai ar savu neizdarību paši tiktu galā un paši visu atrisinātu(labs rādītājs mūsu rīcībspejai un tam, kā šajā valstī tiek pieņemti atbildīgi lēmumi). Iespējams, ka tad nekāda lūgšanās Eiropai mums vispār nebūtu vajadzīga.

Ja mēs esam tik nespējīgi nodrošināt korektu, valsts interesēm atbilstošu līgumu pat par sev nepieciešamajiem pasažieru vilcieniem, tad kāds Latvijai būs Visaginas AES līgums, kur Latvijai nav ne tikai ne skaidrības, ne kompetences par pašu līguma priekšmetu, bet arī jārēķinās ar konkurejošajām projekta dalībnieku interesēm, pirmkārt jau lietuviešu - zinot cik spējīgi esam bijuši līdz šim savu nacionālo interešu aizstāvēšanā, nespējot nodrošināt valsts interesēm atbilstošu projekta īstenošanu pat tad, kad tas atkarīgs tikai no mums pašiem?...

Novērtē šo rakstu:

10
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...