Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vai Latvijas piedalīšanās Visaginas AES projektā būs vilcienu iepirkuma brāķis kvadrātā?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, SC
09.06.2012.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lietuva līdz ar parlamenta nobalsošanu par Visaginas atomelektrostacijas projekta realizēšanu sākusi izdarīt nopietnu spiedienu uz Latviju kā partneri šajā projektā. Mēs līdz šim esam koķetējuši, ka Visaginas jautājumā pirmais solis jāsper Lietuvai, kurai pašai jātiek skaidrā ar savām iekšpolitiskajām kolīzijām. Taču brīdī, kad Lietuva ir izdarījusi savu mājas darbu, izrādās, ka mēs vispār neesam nedz domājuši, nedz diskutējuši, nedz izsvēruši un apsvēruši, vai un kā piedalīties vai nepiedalīties šajā projektā. Un tā vien izskatās, ka Visaginas projekts Latvijai izvērtīsies par tādu pašu „brāķi” kā vērienīgais vilcienu iepirkums, tikai summu, zaudējumu un kļūdu ziņā reizināts jau citā pakāpē.

Līdz šim izteikumos par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas projektā tiek pieminēts vien valstu draudzības un paša projekta komerciālais aspekts, bet, izejot no tā, - ir vai nav Latvijai izdevīgi tajā piedalīties. Tas ir ļoti šaurs skatījums, jo ir virkne ne mazāk svarīgu lietu, kuras būtu jāapzina, jāizanalizē un jāizdiskutē pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Pirmkārt, būtu skaidri un gaiši sabiedrībai jāizklāsta, kādi tad būs ieguvumi, ja Latvija piedalīsies Visaginas projektā, un ko tā zaudēs, ja nepiedalīsies.

Līdz šim politiķi lētticīgi mēģinājuši ieskaidrot, ka līdzīpašuma tiesības Visaginā nodrošinās sabiedrībai lētāku elektroenerģiju. Tas nav kompetents apgalvojums, jo saskaņā ar noteikto elektroenerģijas tirgus modeli Latvijai Visaginas AES elektroenerģija būs jāiepērk par tirgus cenu, tāpat kā to tagad iepērkam paši no saviem Daugavas HES.

Ja projektā piedalīsies Latvenergo kā līdzīpašnieks ar savām investīcijām, tad Latvenergo varēs šo, iespējams, lētāk saražoto elektrību pārdot ar peļņu un līdz ar to arī nopelnīt. Taču jāatceras, ka peļņa iespējama tikai tādā gadījumā, ja projekts izrādās komerciāli veiksmīgs, bet, ja tas strādā ar zaudējumiem, tad attiecīgi zaudējumus cieš arī mūsu Latvenergo.

Un tāpēc viens ļoti būtisks aspekts, par kuru politiķi labprātāk izvēlas nerunāt, - kā tiks nodrošināts finansējums Visaginai?

 Tiek lēsts, ka Latvijas līdzdalība būs apmēram miljards eiro, un, ja valdība apgalvo, ka valsts šajā projektā finansiālas saistības neuzņemsies un to darīs Latvenergo, tad pamatots ir jautājums – kā gan uzņēmums spēs nodrošinat šāda apjoma finansējumu šim projektam, ja ir skaidri zināms, ka paša uzņēmuma rīcībā šādu resursu nav? Un kā tas ietekmēs uzņēmuma spēju (un tā kredītreitingu) veikt turpmākās investīcijas, lai uzturētu un attīstītu nepieciešamo infrastruktūru (tīklus, HESus, uc.) Latvijā?

Ir skaidrs - lai piesaistītu vajadzīgo finansējumu Visaginas AES projektam, Latvenergo nauda būs jāaizņemas un par to būs jāsniedz kreditoriem pieņemamas garantijas. Diezgan retorisks ir jautājums - ar ko gan Latvenergo varētu to garantēt? Arī uz to vajadzētu atbildēt.

Ja Latvenergo nāksies to darīt ar saviem aktīviem – hidroelektrostacijām, tīkliem un citu infrastruktūru, kas Latvijai ir kritiski svarīga un nozīmīga, tas nozīmēs, ka mēs savu Latvijai būtisko infrastruktūru padarīsim atkarīgu no šī projekta - no projekta, kas tiek realizēts citā valstī, kas tiek realizēts ar tehnoloģijām, par kurām mums vispār nav nekādas saprašanas, turklāt kontroles iespējas mums šajā projektā nebūs gandrīz nekādas, jo būs virkne procesu, kurus mēs nekādi nevarēsim ietekmēt, jo mums nebūs ne kompetences, ne kapacitātes tos pat apjēgt un pārraudzīt.

Vēl viens līdz šim nepieminēts aspekts ir tā saucamā „akcionāru kodolatbildība” - kā akcionāri sadalīs šo atbildību ? Par ko atbildēs Latvenergo, ar ko atbildēs un cik lielā mērā?

Tāpat līdz šim pat nepieminēts paliek, kāds ir risinājuma mehānisms atomelektrostacijas utilizācijai (decomissioning), kad tā savu dzīvi ir nokalpojusi un ir jālikvidē. Pasaules prakse ir veidot šādiem projektiem uzkrājumu, līdzīgu kā pensiju fonds cilvēkam, kas tad arī finansēs visu nokalpojušās stacijas likvidāciju, lai tur paliktu tikai skaista augoša zālīte. Vai šāds fonds tiks veidots, cik lielam tam ir jābūt, kas būs tie, kas turēs šo naudu, kā to ieguldīs, kas par to atbildēs – arī par šo aspektu nav nedz spriests, nedz diskutēts.

Ne mazāk svarīgs jautājums Latvijai - kas notiks ar izlietoto kodoldegvielu?

Jo patiesībā lielākie riski nav pati kodolstacija, jo jaunās paaudzes staciju kodoldrošība ir ļoti augstā līmenī, bet gan - kas notiek ar izlietoto kodoldegvielu, kur tā paliek, kur tiek apglabāta, kā tiks nodrošināts, lai šis process nekaitētu videi un cilvēkiem?

Turklāt pašam enerģijas ražošanas procesam mums tiek piedāvāta tehnoloģija, kas ir ekonomiski efektīvāka, bet prasa augstāku drošības pakāpi. Šai tehnoloģijai, kuru piedāvā Hitachi, ir nepieciešama aktīvā drošības sistēma līdzīgi kā Fukušimā. Tai nav piemērojama tā saucamā „pasīvā drošības sistēma”, kas nodrošina pašpietiekamu stacijas drošību, bez atkarības no citu sistēmu aktīvas līdzdarbības, kas bija viens no Fukušimas katastrofas cēloņiem - kad aktīvā aizsardzības sistēma nespēja sākt atbilstoši funkcionēt.

 Šie ir tikai daži no aspektiem, kuri ir ne mazāk svarīgi par komerciālo. Un pat, ja gribas uz projektu skatīties tikai truli šauri no komerciālā aspekta, arī šeit ir palikuši „caurumi”:

 Mēs investēsim veselu miljardu, bet pretī saņemsim tikai 20%, bet Lietuva saņem sev jaunu projektu, miljardus no vairākiem investoriem, tas viņiem dod darba vietas, nodokļus, jaunu infrastruktūru, turklāt viņiem pienākas gandrīz divas reizes lielāka daļa - 38%.

Par šādu mūsu līdzdalību svešā valstī būtu ne tikai jāprasa lielāka daļa uzņēmumā, bet vēl jāizvirza papildu nosacījumi, piemēram: kādu projekta apkalpojošo infrastruktūru izvietot Latvijā, saņemt garantētus projekta izpildes pasūtījumus, kā arī piesaistīt projektam Latvijas inženierus, zinātniekus, utt. Jo reāli jau šajā jomā Lietuvai nekādu priekšrocību īsti nav (ja nu vienīgais pašapziņa) – arī tai gandrīz viss nepieciešamais cilvēkkapitāls būs jāgatavo no jauna.

Es pieskāros tikai dažiem svarīgiem aspektiem, par kuriem Latvijai būtu jātiek skaidrībā, pirms vispār runāt, ka šajā projektā Latvijai ir vērts piedalīties.

Un, ja mēs esam pateikuši, ka esam gatavi ieguldīt miljardu enerģētikā, tad varbūt tomēr būtu bijis noderīgi vispirms sākt ar diskusiju par to, kā šo miljardu izlietot sev vislietderīgāk, kā no tā saņemt vislielāko atdevi tautsaimniecībai?

Turklāt, ir jāapzinās, ka mēs esam atšķirīgā situācijā no Lietuvas, kura pēdējos gados gandrīz neko nav investējusi savas enerģētikas attīstībā, atšķirībā no mums – mēs pašlaik gandrīz pilnībā nodrošinam sevi ar modernām konkurētspējīgām jaudām. Igauņi var mūsu tirgū piedāvāt lētāku elektroenerģiju, tikai pateicoties tam, ka no Eiropas ir ieguvuši atļauju darbināt Narvas elektrostacijas, nemaksājot par to CO2 kvotas, bet lietuvieši vispār ir spiesti 70% elektroenerģijas iepirkt no Krievijas,jo pašiem to saražot ar vecajām stacijām būtu ļoti dārgi.

Mūsu kaimiņiem vajadzētu saspringt par Visaginas projektu daudz vairāk nekā mums, un izteikt Latvijai tādu piedāvājumu, no kura mēs nespētu atteikties. Savukārt Latvijai vispirms vajadzētu izvērtēt alternatīvās investīciju iespējas savas energoapgādes uzlabošanai. Vispirmām kārtām jau energoefektivitātē, kurā mēs atpaliekam ne tikai no attīstītām valstīm, bet arī no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Efektīva elektrības plūsmu pārvaldīšana, tas ir tehnoloģisks, zinātņu ietilpīgs process, kur būtu vajadzīgi inženieri, zinātnieki, kurus mēs paši varam sagatavot, savukārt savus izstrādātos risinājumus - eksportēt tālāk citām valstīm, tai pašai Lietuvai.

 Vēl viena joma, kurā būtu vērts investēt – savu atjaunojamo energoresursu efektīvākā izmantošanā.

Kaut kā nav dzirdēts visu šo iespēju izvērtējums salīdzinājumā ar Visaginu. Bet kā gan tad atbildīgās amatpersonas atļaujas nākt ar skaļiem paziņojumiem par nepieciešamību Latvijai īstenot tieši Visaginas projektu?

Tāpat nav dzirdēts risku izvērtējums tehnoloģiju konverģences kontekstā. Strauji attīstās atjaunojamo resursu tehnoloģijas, , top pirmie kodolsintēzes reaktori - nebūs nekāds brīnums, ka jau pēc gadiem pieciem, desmit, kad Visaginas AES vēl visdrīzāk nebūs sākusi pat darboties- tā jau būs „ retro tehnoloģija” , kurā mēs būsim ieguldījuši milzu naudu un būsim spiesti to izmantot vēl vismaz gadus 40 - 50.

Tāpēc ir ļoti svarīgi skatīties daudz plašāk – kā mēs šo ieguldījumu varētu vislabāk izmantot savai tautsaimniecībai. Līdzīgi kā situācijā ar Pasažieru vilcienu, būtu jādomā, kā mēs ar savu ieguldījumu varētu attīstīt savu ražošanu, izveidot nozari ar milzīgu eksporta potenciālu un daudzām darba vietām - mūsu premjeram, ekonomikas ministram un citiem valstsvīriem jau tagad vajadzēja braukt pa Kazahstānu, Uzbekistānu un citām valstīm un jau slēgt nodomu protokolus par iespējamo vilcienu piegādi nākotnē, nevis atkal tikai imitēt vētrainu darbību savā udens glāzē ‘kasoties’ tikai ap šiem 100 miljoniem, kurus paši sev nogriezām - skrienot paši sevi nosūdzēt Eiropai, tā vietā, lai ar savu neizdarību paši tiktu galā un paši visu atrisinātu(labs rādītājs mūsu rīcībspejai un tam, kā šajā valstī tiek pieņemti atbildīgi lēmumi). Iespējams, ka tad nekāda lūgšanās Eiropai mums vispār nebūtu vajadzīga.

Ja mēs esam tik nespējīgi nodrošināt korektu, valsts interesēm atbilstošu līgumu pat par sev nepieciešamajiem pasažieru vilcieniem, tad kāds Latvijai būs Visaginas AES līgums, kur Latvijai nav ne tikai ne skaidrības, ne kompetences par pašu līguma priekšmetu, bet arī jārēķinās ar konkurejošajām projekta dalībnieku interesēm, pirmkārt jau lietuviešu - zinot cik spējīgi esam bijuši līdz šim savu nacionālo interešu aizstāvēšanā, nespējot nodrošināt valsts interesēm atbilstošu projekta īstenošanu pat tad, kad tas atkarīgs tikai no mums pašiem?...

Novērtē šo rakstu:

10
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...