Vai mums vajag tādu valdību, kurai neesam vajadzīgi mēs un mūsu bērni?
Jānis Miežagrauds23.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai zinājāt, ka Latvijā vidējā izglītība nav obligāta? No 1991.gada 19.jūnija obligātais mācību laiks bija līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai vai pamatskolas beigšanai (likumu parakstījuši A.Gorbunovs un I.Daudišs), bet no 1999.gada 1.jūnija obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (likumu parakstījis G.Ulmanis). Tas, protams, ir solis uz priekšu no ienīstā sociālisma, kur vidējā izglītība bija obligāta un tika ierobežota jaunā cilvēka brīvība izvēlēties nemācīties.
Tad arī kļūst saprotams no 1991.gada uzsāktais virziens uz skolu likvidēšanu. Pie kam tiek likvidētas ne tikai okupācijas režīma celtās skolas, bet arī tās skolas, kurss bija pastāvējušas vairāk nekā 100 gadus.
Skolu likvidēšana ir nosaukta skaistā vārdā - reformas. Katra nākamā reforma aiz sevis atstāj arvien vairāk tukšu ciemu un pat pilsētu, un vidējās izglītības apguves rādītāji Latvijā ir zem OECD vidējā līmeņa. Pēc visām šīm reformām gandrīz vai jāpriecājas, ka vidējā izglītība vēl nav par maksu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Valdība gan mums apgalvos, ka tā bija šo jauniešu brīva izvēle - neiegūt vidējo izglītību.
Mums pat tiek skaidroti iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem neesot piemērotas, bet citas netiek piedāvātas, jo valstij šādi “defektīvi” bērni acīmredzot nav vajadzīgi.
Protams, ir arī tādi, kuri ģimenes materiālo apstākļu dēļ nevar apmeklēt skolu, uz kuru jāmēro ļoti liels attālums, jo dzīvesvietai tuvākās skolas valdības veikto reformu rezultātā ir likvidētas. Tiešām, kāpēc valstij būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda, lai uzturētu nelielas lauku un pilsētas skolas ar nelielām klasēm, kur Anniņai un Pēterītim divreiz skaidrotu kas ir decimāldaļskaitļi un šie bērni iegūtu izglītību, ja var tās skolas likvidēt un saspiest visus bērnus lielajās pilsētu skolās un atsijāt visus skolēnus, kam sagādā grūtības apgūt mācību vielu lielajās klasēs pašmācības ceļā?
Faktiski no 1991.gada valdību pieņemto lēmumu rezultātā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Tie ir mūsu bērni, kuri ir palikuši bez izglītības un izaugsmes iespējām nākotnē tikai tāpēc, ka pēdējos 28 gadus pie varas Latvijā bija cilvēki, kuriem nerūpēja mūsu bērnu nākotne, tikai savu maku biezums.
Mēs to visu pieņemam, jo mēs esam stipra tauta, mēs ne to vien varam paciest, jo tā ir mūsu izcīnīta brīvība, mēs sakožam zobus, sapakojam čemodānus un ar paceltu galvu dodamies robežām pāri.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
