Vai Nacionālais veselības fonds ir Ārstu biedrības Pandoras lāde?
Veselības nozares pārstāves pārdomas07.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nupat Ilze Aizsilniece sociālajos medijos dalījusies ar savas PR komandas biedres Evijas Ansonskas postu ar slavenā Egīla Zirņa jokugraudiem. Ikviena vara cilvēku tracina, kamēr viņš pats nav pie varas. Ir vairāki iemesli, kāpēc tomēr mūs tracina pie varas esošie. Viens no tiem - ielikt varu savā kabatā.
Man kā zinātkārai veselības nozares pārstāvei ir gadījies dzirdēt par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) glabātu noslēpumu – fondu, kuru pārvalda LĀB vadība un kas saņemot arī ziedojumus/biedru naudas.
Tā kā nebiju informēta par šādu veidojumu, nolēmu ielūkoties uzņēmuma reģistra datos. Un tik tiešām – eksistē tāds Nacionālais veselības fonds, kur tiesības pārstāvēt atsevišķi ir Ilzei Aizsilniecei, Robertam Fūrmanim un Alvilam Kramam. Adrese šim fondam sakrīt ar Latvijas Ārstu biedrības adresi – Skolas iela 3, Rīga.
Interesantā kārtā šis fonds saņēmis arī biedru naudas. Piemēram, 2020. gads bijis ražīgs, maksājumos saņemts pat 40 tūkstošu. Taču 2021.gadā gājis čābīgi, ieņēmumi norādīti 0.
Atminoties nesen notikušās rebes ap LĀB un valdes locekļu pēkšņo sabuntošanos pret vadītāju Ilzi Aizsilnieci, gribas vaicāt, vai gadījumā šim iekšējam konfliktam nav kāda saikne ar jau pieminēto fondu. Man gribētos domāt, ka LĀB vadība nav turējusi melno kasi, kas kaut kādā brīdī radījusi nesaprašanos par tās pielietojumu. Taču, iespējams, Ilzes Aizsilnieces šeptēšana ap šo fondu izraisīja līdzīgu nelaimju virkni kā Pandoras lādes atvēršana.
2021.gadā LĀB valdi pamet Roberts Fūrmanis, kurš vienlaikus ir arī amatpersona Nacionālajā Veselības fondā. Viņš gan savā paziņojumā norādījis: "…Es atsakos no viceprezidenta amata biedrībā, kuras vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu un kura nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību.”
Un šī gada sākumā valdi pameta arī otra fonda amatpersona - Alvils Krams, kurš norādīja: “…Es personīgi uzskatu, ka Ilze Aizsilniece nav godīga pret valdi, pret ārstiem, pret sabiedrību. Šajā brīdī man šķiet, ka tas būtu nedaudz toksiski man palikt turpmāk valdes sastāvā. Tas nebūtu godīgi arī pašam pret sevi.”
Lai nu kādi arī bijuši patiesie konflikta iemesli starp LĀB valdi un vadību, jautājums paliek atklāts – kas ir šī fonda ziedotāji un kā šie līdzekļi tikuši izlietoti? Negribētos arī pieļaut domu, ka fonds darbojies ar mērķi – kurš vairāk ziedos, tā politiskās intereses LĀB pārstāvēs. Tāpēc ceru uz atklātību no vadības puses un dalīšanos ar biedriem, lai novērstu aizdomas par melnās kases turēšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
