Vai Rozītis un Rotbergs palīdzēs SIA „Stiga RM” privatizēt „Rīgas mežu” zāģētavu?
Entonijs Burkins21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandālos ierautajā galvaspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā “Rīgas meži” pēc valdes priekšsēdētāja atlaišanas briest pamatīgas izmaiņas. Tai skaitā plānots iecelt jaunu padomi, kuras izraudzīšanai izveidota padomes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Tieši šajā nominācijas komisijā tiek iekļauti cilvēki, kuri it kā šķiet nekaitīgi un pat sevišķi vēlami dabas vērtību sargāšanai, bet vai tā ir?
Cita starpā šajā nominācijas komisijā iecelts Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Varētu šķist – kur nu vēl objektīvāks un dabai tuvāks cilvēks! Tomēr ilggadīgā šī personāža darbošanās rosina ne vienas vien pārdomas.
Un pārdomas šajā gadījumā saistās ar viņa ciešo draudzību un atbalstu skandalozajam uzņēmējam, mežizstrādes darbonim, SIA “Stiga RM” īpašniekam Andrim Ramoliņam (attēlā).
Parādījušās runas, ka “Rīgas mežu” amatpersonu vidū plānots iekļaut arī bijušo Pasaules dabas fonda direktoru Uģi Rotbergu, kurš arī manīts draudzīgās attiecībās ar jau pieminēto Andri Ramoliņu.
Ja ņem vērā, ka SIA “Stiga RM” īpašnieks, kā runā, uzlicis aci uz “Rīgas mežu” zāģētavu, kuru ne viens vien ļoti labprāt par lētu naudu noprivatizētu, tad viņam draudzīgo dabas aizstāvju pietuvināšanās “Rīgas mežiem” vairs nešķiet ne bez tālejoša iemesla.
Vai šī shēma izdosies, atkarīgs no tā, cik nekaunīgi jaunā Rīgas vara būs gatava iesaistīties šajā afērā. Kā zināms, tieši nesen pie Rīgas grožiem nonākušajiem pēkšņi “Rīgas mežu” vadītājs šķita pagalam neuzticams un atlaižams, bet jau uzreiz pēc tam tiek mēģināts amatus šajā uzņēmumā sadalīt savējiem, it kā piesedzoties ar it kā dabas aizstāvju it kā neitrālu organizāciju vērtētājiem.
Ja žurnālisti un sabiedrība nebūs gatava sist jaunajiem Rīgas šeptmaņiem pa pirkstiem, tad jau drīz miljonārs Ramoliņš kļūs vēl bagātāks, un, protams, arī nekaunīgāks.
Jāņa Rozīša komentārs:
- Nekad neesmu sastapis vai sazinājies ar Andri Ramoliņu, manā rīcībā arī nav informācijas par konkrētā cilvēka īstenoto vai plānoto darbību;
- Pēc Rīgas domes atbildīgās institūcijas aicinājuma esmu piekritis darboties SIA “Rīgas meži” padomes locekļu amata kandidātu nominācijas komisijā, lai piedalītos atklātā, godīgā komisijas darbā profesionālāko padomes locekļu atlasei;
- Man nav informācijas par U.Rotberga plāniem, bet U.Rotbergs arī neatbilst padomes vai valdes locekļu amatam, jo ir politiskās partijas amatpersona (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums 37.pants 4.daļa).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
