Iesaki rakstu: 
Sandis Ģirģens ar brāli dibinās jaunu partiju. Kā redzams, šis cilvēks vispār neapjēdz kas ir politiskā partija un kādai tai jābūt. Viņš ir izlasījis Politisko partiju likumā, ka vajag vien sadabūt savā brandžā 200 „brekšus” un partija gatava. Bet vēlētājus var pievilināt pēc principa „solīt katram to, ko viņš grib”.
Šinī gadījumā – ja sabiedrība grib atklātu, godīgu politiku, solīsim atklātu, godīgu politiku. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepatīk lielie nodokļi, solīsim mūsdienīgu nodokļu politiku, tādu, lai nodokļu maksātājiem pašiem arī kaut kas pāri paliek. Un, protams, tautai jāpasola arī tiesiskums, jaunu uzņēmumu veidošana, korupcijas mazināšana, izglītības pieejamība… Vien aizmirsuši medicīnas jomā tautai kaut ko pasolīt, bet to jau vēl var labot.
Vai tad pēc šāda principa veidotas „brandžas” var saukt par politiskajām partijām? Tāpēc jau mēs esam tur, kur mēs esam, ka Politisko partiju likums mūsu valstī ir izstrādāts tā, lai normālas politiskas partijas šeit vispār neveidotos. Un tās arī neveidojas. Veidojas tikai mafiozi ekonomiski grupējumi, kas sevi dēvē par politiskajām partijām, tirgojas savā starpā un kopīgi, dzenot postā tautu, izlaupa Latviju.
Īstai politiskai partijai vispirms jau ir jābūt savai ideoloģijai, no kuras tad izriet visa šīs partijas politika, partijas programma, nospraustie mērķi un veidi, kā šos mērķus sasniegt. Partijai savā darbībā ir stingri jāievēro pašas sludinātie ideoloģiskie principi, bet valsts likumdošanā būtu jābūt iestrādātai normai, kas paredz, ka partijai, no kuras ievēlētie deputāti savā darbībā novirzās no partijas ideoloģijas, tiek atņemts politiskās partijas statuss, tā zaudē tiesības turpmāk izvirzīt deputātu kandidātus, bet no šis partijas ievēlētie deputāti zaudē savus deputātu mandātus. Līdz ar to būtu beidzies tukšo solījumu un vēlētāju muļķošanas laiks.
Vēlētājiem svarīgi ir nevis vaļā mutēm klausīties, ko kurš partijas ampelmanis viņiem kārtējo reizi stāsta, bet gan zināt, pēc kādiem ideoloģiskajiem principiem kura partija piedāvā pārvaldīt valsti. Un starp šiem principiem tad arī izdarīt savu izvēli balsojot. Jāsaprot, ka ideoloģiskās nostādnes ir primārās, bet visas valsts sfēras, panākumi attīstībā un labklājībā ir sekundāri, no šīm ideoloģiskajām nostādnēm izrietoši un atkarīgi. Šodien partijām Latvijā nav savas ideoloģijas. Ir tikai no dažādām ideoloģijām patapināti saukļi vēlētāju pievilināšanai, kas pēc vēlēšanām tiek aizmirsti.
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
