Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām oligarhu sarunas, kas 2010. gadā tika noklausītas viesnīcā Rīdzene un uz kuru pamata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs četrus gadus "muļļāja" kriminālprocesu, kas tagad vismaz pagaidām beidzies ar prokuratūras atteikumu sākt kriminālvajāšanu pret Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru? Varat par to pārliecināties paši - šodien, rīt un parīt Pietiek trīs turpinājumos vēlreiz publicēs šo sarunu ierakstu atšifrējumus.

2010. gada 3. novembris, Rīdzene. Ainārs Šlesers uzņēmējam Ivo Zonnem klāsta, ka viņam slēpti daļēji pieder 50% SIA Zaķusalas Estates, kuras oficiālie īpašnieki vienādās daļās ir Norvēģijas kompānija Tritan group un SIA Merks. Caur to Šleseram daļēji pieder 12 hektāri zemes Zaķusalā. Tāpat Šlesers sarunā atzīst, ka viņam pieder daļas SIA Rīgas tirdzniecības osta, bet caur to – dažādi ar ostu un tranzītu saistīti biznesi. Dzirdams tikai Šlesera teiktais.

Nē, nu redzi, Ivo, es Tev pateikšu tā. Man jau arī ir visādi projektiņi, kuri vēsturiski sākti. Un viens no tiem ir Zaķusala. Bet viņš ir iesaldējies uz ilgu laiku, bet viņš tur ir, nu ir iesaldējies. Tur ir savi mīnusi, plusi. Bet viņš ir privāts, tur 12 hektāri zeme. Nu, tur ir mums, ir viens norvēģu uzņēmums, kurā es tur piedalos arī 50 procenti, otri 50 ir vēl vienai struktūrai.

Bet, bet, nu krīze beigsies. Nu, tā ir unikāla vieta. Zaķusala. Pie torņa. Nu, viņa plika, bet viņa tur, šodien neko tur nevar darīt. Jā? Nu, tur nav jēga nemaz būvēt, jo tur nevar atļauties vienu māju uzbūvēt. Vot tā, kā Tu tur saki – kaut ko tur atsevišķi. Tur jābūvē ir veseli kompleksi, viss. Bet šobrīd tirgus to nevar paņemt, ja. Līdz ar to, vot tāds projekts, viņš karājās. Bet nu labi, viņš var pakarāties.

Nē, nu, es tev, Ivo, pavisam atklāti pateikšu. Man ir, kā saka, visi šie te pasākumi un tā. Bet, protams, tad, kad es satiksmes sektorā sēdēju, nu būtu ļoti dīvaini, ja es atrastos satiksmes jomā un nesaprastu, kā saka, ka, kur tur ir perspektīvas un viss. Un visas trīs, es teicu, visas trīs ostas attīstīsies. Un mēs savā laikā, kad mēs tur nodarbojāmies ar to Varneru ar nekustamajiem īpašumiem. Nu, kā? Nu, mēs noslēdzām vienošanās ar ostu par tām visām zemēm, kas ir Andrejsalas tur un uz priekšu, viss, lai attīstītu nekustamo īpašumu. Bet tur bija jāpērk kompānijas.

A mēs reāli tur izpirkām do figa kompānijas privātas. Tad bija pilnīgi.. un nekāda privatizācija nekas nav bijusi. Nu, tā kā tu ej un pērc privātas. Tur viss, kas kaut kur nauda nāca, tur metām iekšā. Bet tas, kas notika, kad tur vienā brīdī pērkot vajadzēja pirkt vēl, vēl, vēl. Un gala rezultātā tur nopirka kompānijas, kas nodarbojās arī ar transporta biznesu. Un nopērkot ar transporta biznesu, tāpatās Rīgas tirdzniecības osta, tas ir šodien, tad, kad pirkām, tad tas bija mazs tāds uzņēmums. Tur fig viņu zina, tur strādājis ar zaudējumiem un viss. Un tur, kā saka, ir sanācis pēdējo piecu gadu laikā to visu attīstīt. Un gala rezultātā laikā, kad bija doma, ka jābūvē mājas, nolēma, ka vajag ar kravām sākt nodarboties. Un šodien tā kompānija, kura nodarbojās ar kravu pārkraušanām ar visām, viņai krīzes laikā vispār nekādi mīnusi nav bijuši. Tā ir kompānija, kura, nu gadā, cik viņai – 80 miljoni apgrozījums uztaisīsim. Viņa bija no 7, 8 miljoni uz 80, nu, kas ir pacelts pagājušajā gadā, Ivo. Tas tur, protams, tās investīcijas iet uz priekšu te visu laiku. Tur jau sākumā nenāk ārā. Tur tā nauda visa, kā saka, iet. Tur tiek ņemti kredīti un viss. Bet pagājušā gadā kompānijai kādi 20 miljoni eiro peļņa.

Nē, nē, bet, bet, bet tur ir, bet tur tagad tiek plānoti virkne projekti. tur tiek plānoti projekti, tur ar krieviem tiek taisīts projekts, kurā krieviem tur pieder 51, Tirdzniecības ostai 49. Kopīgās investīcijas pirmajā fāzē 30 miljoni, otrajā tur būs vēl kādi 50. Tur, nu, bet tur garantētas kravas. Šogad ir ļoti sarežģīts gads. Nu, tāpatās kaut kādi 10 eiro peļņa uzņēmumam ir. Nu, ja tas ir krīzes laikā, nu, es vienkārši... Un tad ir tas, kas sanāca diversificēt. Un tad es, nu vienkārši arī, lai Tu arī saprastu, kad, kāpēc es ļoti bieži nepievēršu uzmanību, vot tā, kā Tu saki – kāds skraida kaut kur. Man nahuj! Nu, mēs realizējam tur tādus lielus pasākumus, jo es koncentrējos, vot to, ko Tu par Ķirsonu teici. Šitas ir ... bizness. Jāuzbūvē viens tagad ķīmijas kravu termināls, viens konteineru termināls, no nulles mēs pacēlām uz 50 000 konteineru gadā, pa diviem gadiem uztaisījām, tur nāk līnijas un viss pārējais. Un, un, un, un graudu terminālu uzbūvēt. Saprati?

Lai līstu kaut kur citur, lēkt iekšā, nu. Un tāpēc, ko es vienkārši redzu, kas attiecas, tad šajā gadījumā es domāju, ka tā ir, tā krīze ir... Es domāju, ka Rīgas nami... Man negribās tur skraidīt un konkurēt ar visiem tiem, kas visur skraida kaut ko. Jo es zinu, kad es nākamo trīs, četru, piecu gadu laikā, nu tā kompānija apgrozīs divreiz vairāk, kādi 150 miljoni latu apgrozījums. Nu apmēram. Vot tāds ir mērķis, jā. Tu tur pa druskai neko tur nevari izdarīt. Nu man tur ir pietiekoši lielas, kā saka, daļas tajā struktūrā ir un viņa tur kā saka darbojās. Bet viņa kā pulkstenis, tur vilcienu sastāvi nāk iekšā.

2010. gada 3. februāris, Rīdzene. Šlesers sarunā ar Viesturu Koziolu atklāj, ka viņam slēpti pieder daļas SIA Euroline un citos Tritan Group AS uzņēmumos. Saruna atklāj arī Šlesera slēptās īpašumtiesības uzņēmumos Voleri un SIA Voleru krasti. Tikšanās laikā Koziols sūdzas par naudas trūkumu un nepieciešamību nomaksāt kopīgos parādus, tādēļ Šlesers viņam iedod 12 000 eiro, divus no tiem kā kabatas naudu braucienam uz Viļņu.

VK- ... sūdi ir tie, ka mums ir, ka bankā mums ir parāds. Man nav naudas...

AŠ- Kāds tas ir?

VK- Nu par... mums ir apmēram 50 eiro parādi. Mums ir Euroline parādi domei un tur ir administratoram esam, nevis administratoram, bet tiesu izpildītājam esam... Eurolinam viens un...

AŠ- Cik?

VK- Desmit. Tur ir desmit eiro, tur ir kopā Eurolines, Bulduri, man ir kaut kādi mazi. Man naudas vispār nav. Un 40 eiro mēs esam parādā par diviem mēnešiem. Tad, kad man bija... ar Ralfu, ko Ralfs... viens santīms.

AŠ- Jā, jā.

VK- Man nav naudas. Tā kā mums ir ļoti degoši 50 eiro. Ļoti degoši. Biju pie Gunča aizgājis, viņam skaidras naudas nav, viņš ...ar pārskaitījumu. Es pasēdēju, izdomāju - kā, plānu, shēmu, kā to var izdarīt. Tos simt, ko Tu teici. Tas būs, kad es būšu atpakaļ. Es braucu prom, jā. Man vēl tur bija eiro, tie tur var jebkuru dienu, Krājbankaiviena sūdzība ir pašreiz.

AŠ- Krājbankai viena sūdzība?

VK- Krājbankai. Krājbankā sēž... pārstāvis valdē ir sēdējis... iepirkšanai.

AŠ- ...

VK- ... vienkārši te cilvēki mēģinās... Tiešām pagājušā gadā arī izvilkām, Krājbankai iet labi. Jo... maksājums... kaut kādi augļi...

AŠ- Nē, nu labi, Ralfs atgriezīsies. Tas ir nākam, nākamnedēļ. Paga, bet, ja Tu brauc šito jautājumu, kad Tu esi atpakaļ?

VK- Es četrpadsmitajā... var nākošnedēļ mierīgi, var, nu ... reāli. Mēs esam divus mēnešus...

AŠ- Bankā? Bankā, cik?

VK- Otrs mēnesis, otrais mēnesis. Mēs neesam maksājuši pagājušo mēnesi, tur ir...

AŠ- Tur, paga, nu tur attiecīgi tur vajag, tomēr vajag paātrināt. Vajag tomēr palūgt, lai viņš...

VK- Mh. Es vienkārši neesmu...

AŠ- Paga, cik dienas Tu esi šeit?

VK- Prom? Es rītā braucu prom un atpakaļ esmu četrpadsmitajā.

AŠ- Nē, nu, ja tu rītā brauc projām, tad Tu neko nesarunāsi.

VK- Es neko nesarunāšu...

AŠ- Nē, nu labi. Nu, bankai masā tad jau. Pēc divām nedēļām tur, nu, kā saka, jau saņem naudu, vienkārši vajadzētu tagad...

VK- Tur vajadzētu, Ainār, ... bankai ir tā...

AŠ- (nopūšas)

VK- ... pusi samaksāt, kaut kādus, kādi 20 eiro var samaksāt. Man nav naudas. Es rīt braucu uz, uz, uz Viļņu.

AŠ- A, kā tu brauc?

20 000 kopīgiem parādiem, 2 000 – kabatas naudai

VK- Man ir tūkstots eiro līdzi. Man nav naudas vairs.

AŠ- Nē, nu pagaidi. Izdaram tā. Man ir kaut vai simboliski, lai kaut kas. Man ir divpadsmit man ir tagad, es Tev iedošu. Es kaut vai tā.

VK- ...samaksāt, Ainār, samaksāt... bankai.

AŠ- Tev ir braukšanai?

VK-... paņemšu to tūkstoti līdzi.

AŠ- Nē, šitas, ir divi, nu, jā, divi, tas ir... braukšanai.

VK- Jā.

AŠ- Un šito...

VK- Tas ir okei.

AŠ- Tas ir okei.

VK- Vismaz...

AŠ-...

VK- Tad ir okei.

AŠ-  Jā, tad ir.

VK- Banka, tad banka varēs, nu, bišķiņ. Es izstāstīšu tur tālāk nianses. Biju pie Gunta aizgājis. Tur es, es, Ainār, Tev tos jautājumus nevajag kārtot. Kad es būšu atpakaļ, sakārtošu.

AŠ-  Jā.

VK- Bet, pie viņa bija atnācis Emsis. Pie Gunta. Par to jūsu tikšanos ar Aivaru. Jūs tikāties ar to ministru, nu. Nu ar Raimondu.

AŠ-  Jā.

VK- Un Emsis saka, viņš saka – tik vienkārši, tā kā būtu, tā kā viņš solīja, tā nevarēs sakārtot jautājumus. Tā kā viņš sāka tās augstās lietas tur kārtot un darīt, nevar tik vienkārši sakārtot. Un Guntis pareizi saka. Viņš saka: Viestur, tas jau nav, nav runa par kaut kādu viena gabala pārbīdīšanu. Ir runa par, par pareizu metodoloģiju, kā atrisināt jautājumu par visām tām ierobežojumu zonām.

AŠ- Mh.

VK- A zonas... kartē rādīja – nu galīgi dirsā! Pilnīgi nepareizi! Un tur Aivars pats ir vainīgs, Ainār. Aivars bija tas, Ainār, kurš... a viņš tur sēž un dirš gudri. Bet Aivars, Ainār, tad, kad es biju brīvostas valdē, Aivars bija tas, kurš caur zaļajiem kavēja ostas attīstību. 

AŠ- Mh.

VK- Lai tikai kravas iet uz Ventspili.

AŠ- Mh.

VK- Tagad tā situācija pamainījusies. To, ko Guntis pareizi saka un ko viņš ierosina, jāuztaisa ir darba grupa. Nu, darba grupa pat nē. Jānoregulē ir kaut kāda, nu konsultāciju firma.

AŠ- Mh.

VK- Kura, kurai mēs pasakām: čaļi, štancējam gada laikā jeb divu gadu laikā, sakārtojam jautājumu, bet prioritātes jautājums šitais! Un...

AŠ- (zvana telefons un Šlesers krievu valodā vienojas ar kādu par tikšanos 19:15 pie Arēnas Rīga)

VK-... kuri kārto to lielo jautājumu, Ainār... (ja kārtotu tikai vienu jautājumu, būtu kliegšana-bļaušana)... kuri kārto lielo jautājumu. Mēs pasakām, čaļi, jums ir pasūtījums, bet jūs šo te jautājumu prioritāro sakārtojiet, izdomājiet – kā. Formējiet kā konteineru piestātni, da jebkā! Bet sakārtojiet ātrāk, jā.

AŠ- Mh.

VK- Ko es Guntim teicu, ka būs atpakaļ Ralfs, es būšu atpakaļ. Jo tiksimies ar Gunti, Emsi, jo jāzina tās krievu prasības ir.

AŠ-...

VK- Es runāju par Uralhimu.Ralfa.

AŠ- Jā, jā, jā.

VK- Jo viņš aizgāja, Emsis aizgāja pie Gunta. Nu, nu tas ir okei. Jo viņš ir, ar viņu mēs štancējam kopā. Lai viņš izņemās tur tā kā, ka viņš tā saistviela ir, nu.

AŠ- Mh.

AŠ- Paklausies, bet pie visiem šitiem plāniem reāli, teiksim, nu kā... arī izskatās, vai tur ir, kā saka, kaut kādas dividendes, vai nav.

RK- Nu, protams.

AŠ- Tas ir jautājums. Cik Tu paredzi, pie visa šī varianta, cik tās dividendes tad uzņēmums var maksāt ārā?

RK- Mans priekšlikums maksāt bija, nevis 50%, bet 25%.

AŠ- Cik tas ir par iepriekšējo gadu, jā? Cik tas varētu būt?

RK- Nu, attiecīgi mums varētu būt kaut kādi 11-12.

AŠ- Lati?

RK- Jā. Dalīts ar 25%, nu, kaut kādus 3,5 latus. Nu, 5 miljonus eiro kaut kur izmaksāt ārā. Mums, mums vēl ira, tātad, mums ir nenosegti, tātad, tie aizdevumi, kas tika izmaksāti pagājušogad. Tas ir kaut kādi 3 miljoni eiro. Nu, fiziski tā izmaksa varētu būt kaut kādi divi miljoni eiro. Trīs varētu būt ieskaita pagājušā gada aizdevumi, jo toreiz jau bija tā ar nobīdi, tad mēs uztaisām.

AŠ- Tad fiziski divi izmaksās?

RK- Divi. Fiziskā izmaksa ir, nu, es piedāvātu, teiksim, nu divi. Jo, ja mēs uzliksim vairāk, tad mums varētu būt naudas plūsmas problēmas. Nu, nelikt neko, es domāju, ka būtu nepareizi. Jo savādāk...

AŠ- Dividendes uz kuru laiku Tu plāno? Kad tas?

RK- Nu, viņas nebūs... uz kādu jūniju.

AŠ- Uz jūniju, jā?

RK- Jā, nu aprīlī mums, aprīlī mums laikam būs sapulce. Un mums jāiesniedz gada pārskats.

AŠ- Un Tu domā, ka tie divi – tas ir tas, kas....?

RK- Nu, maijs. Maijs.

AŠ- Tas ir tas reālais cipars, kas varētu būt?

RK- Nu, tāds būs mūsu piedāvājums. Mūsu kā valdes piedāvājums, jā. Nu, tas ir tas, kas reāli ir iespējams.

AŠ- A, kā Tu to jautājumu? To jau vajag ātrāk vienkārši par to lemt, lai...

RK- Par dividendēm? Nē, nu viņš, tas lēmums jāvirza tūlītās. Es saku – mēs jau šobrīd gatavojam...

AŠ- Bet tad tur...

RK- Mēs jau nevaram arī, nu mēs nevaram nolemt par dividenžu izmaksu, nezinot, kurā brīdī mēs viņas maksājam un no kādas naudas. Jo mēs jau to maksāsim no desmitā gada ieņēmumiem.

AŠ- Mh.

RK- Mums tā naudas plūsma ir jāizriktē.

AŠ- Bet varbūt rītā var to jautājumu pacelt?

RK- Nu man būs tāda pirmā versija.

AŠ- Vienkārši Tava versija.

RK- Jā, jā, tas svarīgi. Jā.

AŠ- Iezīmēts un...

RK- Jā, jā. Nu mums jau padomes sēde bija pagājušajā piektdienā. Turpat Dzirnavu ielā, tur bija tas profesors, tur... viņš teica...

AŠ- Andris bija, jā?

RK- Nu viņš arī, Harijs tur bija.

AŠ- Jā.

RK- Viņš piedalījās. Nu mēs tur to jautājumu apdiskutējām, jā. Nu palikām pie tā, kad 25-30, nu, kad 50 īsti nē. Nu tur tomēr tās investīcijas ir plānotas arī nākošā, nu, respektīvi, šajā gadā. Līdz ar to, teiksim, visu gluži priekš izmaksām nevar...

2010. gada 14. oktobris, Rīdzene. Šlesers tiekas ar Viesturu Koziolu, kurš viņam atskaitās par mediju koncerna darbību, kas izdod laikrakstu Diena. Sarunā parādās, ka ar Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu tiek saskaņotas visas darbības saistībā ar Dienu. Saruna atklāj, ka laikraksts Diena nopirkts caur SIA Rīgas tirdzniecības osta, kas savukārt slēpti pieder trim oligarhiem. Noprotams, ka Šleseram un Šķēlem par trijotnes kopīgo mediju biznesu ir atšķirīgs viedoklis no Lemberga. Sarunā Koziols, kurš publiskajā telpā uzdodas par Dienas īpašnieku, cenšas pārliecināt, ka laikrakstu nedrīkst ne apvienot ar laikrakstu Neatkarīgā, ne pārdot. Sarunas gaitā atklājas, ka SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš no šī uzņēmuma veic regulārus maksājumus laikrakstaDiena uzturēšani.

VK- Respektīvi, ka netiek nauda prasīta no īpašniekiem. Otrādāk – mēs sākam pat naudu ģenerēt. Jo man ir tas, es Tev parādīšu, ko... viņš... jā, kur mēs redzam, ka pēc trīs gadiem tas koncerns var sākt ģenerēt naudu. Un, un, saglabājot auditoriju, ja. Jo nav jēga, nav jēga, manuprāt, nav jēga no partijas avīzes, nosacīti partijas avīzes, kurai ir maza auditorija. Jo Aivaram pa lielam no tās Neatkarīgās... nu baigā ietekme nav Neatkarīgajai. Nu nav. Nu visi jau ņirdz, nu. Nu, ko tur – Lemberga avīze, nu. Nu nav, nu. Vēstniecības...

Man nevajag nevienu citu. Es ietaupu naudu. Es ietaupu naudu. Beigās, ko man vēl, man debitori... obligāti. Jo miljons divi simti lati stāv, kas mums ir parādnieki. Mēs ar viņiem vispār nestrādājam. Miljons divsimts. Jautājums nopietns... ir uztaisījis grafiku tagad. Nu es ar Mišu esmu... trīs četras reizes. Cik tas grafiks ir reāls, es nezinu.

AŠ- Bet jautājums par 51%, ja nokonsolidē, pievelk klāt? Tas kaut ko dod, nedod? No Petita.

VK- Ko?

AŠ- No Petita...

VK- Nu tas ir, tas ir konceptuāls jautājums: vai – vai.

AŠ- Tas rītā ir jāpārrunā.

VK- Jā, tas ir konceptuāls jautājums. Nu es, Ainār, teicu, es teicu – pirmais konceptuālais jautājums: ko ar Aivaru darīt? Jo nu kā, kā ar viņu darīties, kā ar viņu rīkoties? Tur es saku, ka es tomēr uzskatu, es tomēr uzskatu, ka tur ir savādāk jāspēlē. Ka, nezinu, kaut vai... Bet viņš tam nepiekritīs. Neatkarīgo pielikt klāt – tas būs...

AŠ- Nē, nē. Tas, ko Andris teica, ka viņš piedāvātu apvienot. Tā kā tas bija sākumā runāts. Viņš pateiks – nē, nē tā izdarīt nevar. Un tad, ja nevar izdarīt tā kā ar Aivaru, tad davai izdarām tā: sadalām, tad mēs te visu izpērkam ārā.

VK- Nevis mēs, bet, Ainār, jāiet man to darīt. Teiksim, tā. Ko es teicu, Ainār, ko es teicu? Ka es tur gribu štancēt, un es varu šancēt. Novelkam sarkanās līnijas: Aivar, mēs Tevi nenonesam, mēs ievērosim, teiksim, korektu situāciju, korektu. Būsim korekti, jā. Un, un, bet es gribu, es gribu savu garantiju, savu, savu, savu stabilitāti, lai es varu šancēt. Es esmu īpašnieks tur un es varu tevi izpirkt, es izpirkšu tevi.

AŠ- Tur rītā ar Andri to izrunājiet.

VK- Vai vēl labāk būtu teikt, vēl labāk būtu tā, ka: čaļi, davai, mēs tomēr ejam politikā, mums nav laika. Mēs tomēr uzticamies, vot, Viesturam uzticamies, mēs arī mūsu daļas pārrakstām uz viņu ar noteikumu, ka viņš atdod naudu atpakaļ. Nu, ka, nevis es, bet koncerns divu, trīs, četru gadu laikā atdod naudu atpakaļ. Ko var izdarīt, Ainār, ko ekonomiski var izdarīt.

AŠ- To vajag ar Andri rīt izrunāt.

VK- Tieši tā, tieši tā.

AŠ- Mh.

VK- Bet šitā, es domāju, es kaut kādus jaunus... klāt...

AŠ- Mh.

VK-... Ainār, to nedrīkst darīt!

AŠ- Bet viņš...

VK- Nevajag!

AŠ- Nē, bet otrkārt, tur jau vajadzīgs konsensuss. Ja jau tas ir zem Rīgas tirdzniecības ostas, tur jau ir jābūt konsensusam, tur jau nevar Aivars izdomāt viens pats.

VK- To nevar, Ainār, darīt. Nē, Ainār, to Ainār...

AŠ- Bet tādas sarunas...

VK- Ainār, bet tas ir lielākais mediju holdings Latvijā. Lielākais. Ja mēs esam tur kāju ielikuši, jā, tad mums...

AŠ- Nē, nē, nu nav jēga. Tagad situācija tirgū uzlabojās.

VK-Pirmkārt, pirmkārt, Ainār, pirmkārt, neviens tādu naudu nesamaksās, lai to, nu, tagad nemaksās neviens to naudu. Un, otrkārt, nu, tas būtu noziegums to tagad izdarīt. Tur jāturās ir, lēnām, klusi, mierīgi, pacietīgi jāštancē ir. Un pēc gada ekonomiski, gan saturiski to var izvilkt. Mierīgi, lēnām.

AŠ- Kaut kur ir, jā. Mīnusi jau ir palikuši. Būs jāskatās, kā tur nosegt viņus. Nē, nu, redzi... Tā, tā tēma jau ir tāda, ka tagad... Nu labi, Tu tagad esi Dienā, jā. Nu, kā saka, tur tomēr ir gaisma tuneļa galā, ja pareizi strādā...

VK-Tur ir gaisma, tur...

AŠ-...uztaisīt struktūru, cash...

VK-Jā, var, var.

AŠ-Es vēlreiz Ralfam prasīju, es saprotu, viņš kā saka, katru mēnesi tur kaut kādus maksājumus tur veic, un...

VK- Viņš maksā katru mēnesi tā kā viņš solījies. Viņš maksā.

AŠ- Jā. Okei. Zini, kā? Es tā tikai, es ....

VK- Tā nauda, lai Tu saprastu, tā nauda, ko es ...., 2/5 aiziet Voleriem. Aizgāja. Nu, tagad nebūs tā vairāk Jā? Voleri... Nu, bet viss kārtībā. Vismaz,; zini, nav tā, ka, teiksim, nu, ka tā. Tur viss kārtībā. Tur....Ralfs...Vilim es maksāju.

AŠ- Zini kā? Nu, uztaisīs kopīgo bilanci rīt

VK- Jā. Viss kārtībā, Ainār. Tо mās izdarīsim.

Saruna starp Šleseru un Koziolu atklāj, ka arī SIA Portpro, kam ir nekustamo īpašumu projekts Andrejsalā, slēpti pieder Šleseram. Tiek apspriesta iespēja daļu SIA Portpro pārdot SIA Rīgas tirdzniecības osta un Šlesers to centīsies saskaņot ar Šķēli un Lembergu.

AŠ- Jautājums ir tagad tāds. Jā?

VK- Jautājums ir: ko darīt ar ostu? ...Nu, kur dabūt kaut kādus ienākumus? Zaķenei neesmu samaksājis to, to, to Ralfs samaksājis. Privatizāciju viņš samaksājis. Un viņš grib mūs uz ceļa nospiest.

AŠ- Kur?

VK- Nu, kā? Viņi ir aizdevuši naudu ar noteikumiem, ka mums ir pusotra gada laikā tā nauda jāatdod. Ja nē, tad mūs, tad mūs , mūs izpērk ārā tur par kaut kādām kapeikām.

AŠ- Pagaidi, a kur, a kur tāds līgums? Ir tāds? Nav?

VK- Nē.

AŠ- Пошёл viņš dirst.

VK- Par to, to mēs varam izdarīt. Bet līguma tāda nav.

AŠ- Nav. Aizdeva - aizdeva.

VK- Līguma nekāda. Tāpēc jau mēs ar Tormudu izspēlējām tā, ka, nu, ... nu.

AŠ- Davai, ...vēlēšanās .... Nu, es domāju, ka tagad vajag tomēr tikt skaidrībā ar to Trampu, ko viņš saka, nu, par to visu. Vai ne? Jo tagad tomēr tas ir privātīpašums un tā. Un, un tad jādomā, ko, ko darīt.

VK- Vienkārši viņš ir labākais... protams.

Aš- Tas ir labākais, kur var reāli sākt būvēt Jā? Jo Andrejosta fig viņu zina, kad varēs sākt būvēt. Jo stāsts ir krietni sarežģītāks. Zaķusala – tādā ziņā viņš ir gatavs. Jautājums jau ir, nu, par cik Merku var izpirkt, kāda tā summa?

VK- Nu, es, Ainār, par Andrejsalu. Es to varu uztvert, ka Andrejsalā vienu galu, no viena gala var sākt kaut ar rītdienu. Nu, Mērks grib, protams, ka negrib. ...tam piekrita, ka Mērks reizi gadā, reizi gadā Skanstes ielā kaut ko uzbūvēja Nu, tur būvēja, DnB Nord būvēja banku, tagad Re&Re būvē tur vēl kaut kādu māju turpatās. Mērks būvēs tagad nākošo bankas ēku uz Skanstes ielas. Kaut kas tajā tirgū notiek, Ainār. Nav tā, ka nekas nenotiek Nu.

AŠ- Nē, bet paklausies. Bet redzi? Ir viens variants. Es tagad tev uzdošu

vienu retorisku jautājumu?

VK-Nu?

AŠ- Zaķusala ir īpašums ar visām atļaujām.

VK-Nu.

AŠ-- Ar visām perspektīvām. Tur ir 12 hektāri, kas pēc kvadratūras ir krietni mazāk nekā Andrejsala. Jā? Bet pēc kvalitātes, pēc kvadratūras, pēc visa tur var būvēt vairāk A uz Zaķusalas, tur var ...Tur ir noņemti visi, kā saka, tie kauliņi: ceļš, piebraukšanas, nu, tādas, kas ir, kas reāli ir. Ja, ja beigās sarēķina to pašu Andrejsalu, tur tā kvadratūra paliks neko vairāk, ha, nekā, neka tajā pašā, nu, nu. VK- ...Zaķusalā mēs varam uzbūvēt, tur ir 250 - 300 tūkstoši kvadrātmetri.

AŠ- Jā.

VK- A Andrejsalā 650 tūkstoši. Uz pusi vairāk, zeme ir trīsreiz vairāk

AŠ- Nē.

VK- Andrejsalā mēs varam uzbūvēt uz pusi vairāk

AŠ- Nē, nē. Bet jautājums ir tagad tāds. Kurš ceļš ir izdevīgāks? Es tagad

vienkārši, es, nu, kā? Es, piemēram, man interesē, protams, osta... Es vienkārši domāju, ir divi, ir Andrejsala, tad ir Zaķusala, ir Andrejsala un ir Zaķusala. Ja Zaķusala ir privāts, tad Andrejsalā tur tās izmaksas, viss pārējais, tas ir job tvoju maķ! Nu smagi.

VK- Nu, saproti? Lai tu zinātu, es vēl palūdzu... priekšnieks... bišķiņ, par Andrejsalu runājot, nianse maza. Manuprāt, mums nevajag trīs valdes locekļus. Tur nekas nenotiek

AŠ- Bet tas, vot, šitas Mārtiņš projām ir no.

VK- Jā Tāpēc es saku - lai paliek ....viens cilvēks.

AŠ-Jā

VK- Lai nav nauda jāmaksā. 

AŠ- Jā. Nē, pagaidi, okei. Es piekrītu. Bet es runāju par kaut ko citu. Jā? Pagājušoreiz, kad Turmudu runāju, viņš teica - vot, ja varētu to, ko iegulldīja plus vēl 10%, nu, kaut kādi dabūt... Un ja, tagad es vienkārši skaļi domāju, ja mums ir Tramps, kas iziet, nu, kas pavisam reāls. Jā? Un, varbūt padomāt, kā izpirkt Merku ārā. Es vakar runāju ar S... Jo S ... arī ir kaut kādi 28 hektāri tur tajā.

VK- Tajā projektā.

AŠ- Bet es viņam pateicu: pēc 10 gadiem. Tā kā tur neviens neko nedarīs, kamēr būs augstais stils. Viss. Tas ir labākā gadījumā desmit gadi.

VK-Tieši tā.

AŠ- Tas, kas attiecas uz Andrejsalu, es vienkārši tagad skaļi domāju. Tie plāni, kas bija pirms krīzes, ka tūlīt, nahuj, viss tur apbūvē. Es domāju, ka tur, protams, tur var uzbūvēt vienu māju, bet, bet tas viss ir, nu.

VK-Tas ir ilgs projekts.

AŠ- Tas ir do huja ilgi. Bet tā gaidīšana; jā, ja Zaķusalā var sākt būvēt mājas, jā, es stāstu tagad, ko saka S... Jā? Un S... saka, viņiem nauda nāk iekšā tajā bankā. Tur daži saka - mēs ieguldām 300 000 eiro bankā.

VK-Mh.

AŠ- Kapitālā, bet īpašumu pēc tam. Protams, liela daļa grib Jūrmalu. Nu, jo Rīgā jau. Bet es viņam saku -akā būtu, ja būtu TrampTower(?)?

VK-Mh.

AŠ- Viņš saka - nu, jā. Un tad es viņam stāstu, kā tur tam Trampam pa to gāja pa, pa to saucamo, pa to saucamo Panamu (?). Nu, ka tur cenas uzlidoja augšā. To tur tas Deivids(?) stāstīja. Un es saku - un viņi izvēlējās to pirkt. Un ja padomā - ne Lucavsala, nekas. Ja grib ātri kaut ko darīt, Zaķusala ir Nr. 1 šodien. Visgatavākā, viss.

VK- ..nav nekādi jautājumi.

AŠ- Un pilsēta. Kamēr mums ir ietekme. Ja tur būtu grantēts, ka te ...investīcijas, tad, protams, tur būtu vērts arī pilsētai piedalīties. Kaut kādas izlabot nobraukšanas, izbraukšanas, visu šito te, jo, nu, tas būtu, nu, projekts. Un tur, protams, būtu vajadzīgas garantijas, ka tās investīcijas nāk. Un viss. Nu, tas ir, tas ir pilsētas mērogam ofigiķeļnās. Plus mēs ....kontrolējam. Un, man liekas, būtu stulbi pārdot Zaķusalu pa lēto. Un, un, un, un, kā teikt, un palikt, piemēram, nu pārdot tur, un Andrejsalu īsti attīstīt nevar. Nu, kaut kādu laiku. Es, un es tagad skaļi domāju, vai ne? Ja reāli apskatās uz situāciju tirgū, cik viņa lēni attīstās, un viss. Un Tramps viennozīmīgi būvēs tos lielos. Ko vēl.... Vēl par Andrejsalu, kas ir sūdīgi? Andrejsala domāta tikai vietējam tirgum.

VK-...

AŠ- Paga. Nē, paga. Viņa domāta ir vietējam tirgum. Nu, es saku, kā .... Tur ir jābūt, nu, birojiem, dzīvokļiem un tā tālāk. Protams, visu var taisīt un tā tālāk. Bet tos lielos torņus ar tādu kardinālu, visu pārējo, protams, tur vajag stāvus un visu taisīt Un tas jautājums ir tāds: a ko izdevīgāk pārdot? Andrejsalu? Vai pārdot, nu, lai tiktu pie keša. Labākais būtu nepārdot neko. Bet ir jāizdomā kešs. Jā? Un es vienkārši domāju: viens no variantiem, jā, tas ir jāizvērtē mums ar Turmudu jau.  Jo viens no

variantiem, jo rēķini to: Andrejsalā vēl do huja jābūvē. A tagad jautājums: a ko darīt ar.

VK- ...tikās.

AŠ- Bet Andrejsalā. Nē, pagaidi. Nē, nu, es izeju no tā, ka ir divi, nevar divus saglabāt.

VK- Gatavoja, Ainar, projekts tāds, kurš, kuru mēs točna zinām no galvas, kā uzbūvēt, ir Zaķusala. Tur nav jautājumu.

AŠ- Nē, nu, paklausies, bet ir runa par to. Jo ir jamaksā do figa Andrejsalā viss. Un tas, ko es redzu, jā, es redzu, kad Andrejsala ir šodien, vienu māju būvēt - tas ir, nu, tur, tur jābūt lielākam. Tur jābūt ir kaut vai tas kvartāls. Nu, tas pirmais. Jā? Ar vienu māju par maz ir Nu, tur jābūt tādam kvartāliņam, kaut vai piecas ...sabūvēt.

VK-Protams.

AŠ- Saproti? A pieci hektāri, tā ir puse no Zaķusalas jau ar visu no tā izrietošām lietām. Un, un jautājums: a ko īsti darīt? Ja, ja tā godīgi, nu, ja tagad, piemēram, skaties: Andrejsalā, bļaģ, tur jāatstāj, jāiesaldē tas pasākums ir uz 7-8 gadi vismaz. Lai vienkārši, un na huja, ka vajag visus sūdus tupelē; vienalga, ko tur var vienkārši.

VK-...vazr operēt, protams.

AŠ-Nē, bet viens, viens no variantiem, kā saka, atdot, jā. Bet, ja vahag naudu, jā.. Es uzskatu, ka būtu nepareizi pārdot Zaķusalu, ja mēs esam atveduši to Trampu, jā?

VK-Varam dabūt, Ainār, kas vispār...,protams.

AŠ-Nu, jā, nu tas ir viens.

VK-Protams.

AŠ-Vajag izpirkt Merku, apskatīties, viss. Otrs variants, jā? Es vienkārši skaļi domāju. Uzlikt tās izmaksas uz RTO, lai RTO piesaista naudu, nu, kas ir, jā? Un izpērk ārā to, kā saka, kas ir tie, tie 56 procenti attiecībā, lai, kā saka, it kā tur ir cilvēki diezgan līdzīgi, jā? Bet, lai to naudu, kas ir ie...., tur to do huja ir ieguldīts, tur ir ārprātīgi ieguldīts!

VK-Andrejsalā?

AŠ-Jā. Nu vienalga. Kaut vai ar formulu, tur tie 100% plusā to, ko Turmuds saka. Vot matemātiski izrēķina. Un tad ar to naudu varbūt var izpirkt arī, es atvainojos, Merku vai vēl kaut ko, jā?

VK-Bet RTO... fiziski var pavilkt to?

AŠ- Nē, nu, pagaidi. RTO tad ko darīs? Jā? RTO, protams, tad būs, vajadzēs samazināties kaut ko tur, laist iekšā. Nu, tur var kombinēt. Bet variants ir tāds: RTO tur kraus kravas. Es, piemēram, Ralfam prasīju, ko tur var darīt? Viņš saka - nu, kaut kādas kravas, vēl kaut ko, ... Nu, jebkurā variantā, protams.

VK-....vismaz kaut kādi ienākumi, jā, pietiekami..

AŠ-jā

VK- Protams.

AŠ- Un finālā tad dabū tos, kā saka, naudu ārā. Plus kaut kādus procentus, ko pārliek Un tad ir skaidrs. Ja? Un tad ir nofiksēts. Vai ne? Tev ir, kā saka, Diena, kur, nu, kā saka Jāuztaisa par koncernu. Lai nav tā, kā saka - Ainār, nav ko darīt. jau arī, kā saka, ļoti labi saprotu. Ir jābūt reālam, nu, biznesam priekš sirds, ne tikai, kā saka. Jo staigāt ar tukšu kaut kādu zemi un meklēt katru dienu, kurš pērk, un tad tas, tas ir boring un tas ir sūdīgi, bļaģ. Bet variants ir tāds. Es domāju, nebūtu pareizi aiziet no Zaķusalas. Jo Zaķusalā es kaut kā pats pie šitā te tā Trampa sajutu, ka nav citas. Ja? Un otra lieta. Ja aizietblakus Zaķusala, mums ir iespēja tomēr ielikt kāju arī Lucavsalā. Jā? Un to paplašināt Līdz ar to tas, tas paceļ to vērtību, Un tur mēs varētu uztaisīt....attīstot vienu, mēs nofiksējam arī kā saka, attīstības iespējas otrā. Nu, tas ir ...variants tā kā mēs pārdodam vienu, nopērk otru. Protams, kaut kur ir pieļautas kļūdas. Tāpat kā S... (?), tur varēja drusku vairāk pasēdēt, būtu vairāk Bet ja būtu vēl ilgāk pasēdējuši, bļaģ, tad sēdētu šodien dirsā.

VK-Tieši tā

AŠ- Vispār nekā nebūtu bijis. Tā kā, zini.

VK- Tur, Ainār, S... (?) neko neizdarīja uz to, neko jaunu. Tikai to, ko mēs jau ...

AŠ- Nē, nē, nu, vienīgais, ko. Vienīgais, tur, kur mēs teorētiski varējām, mēs varējām pagaidīt

VK-...

AŠ-Vēl gadu, vēl gadu, jā. Bet ja būtu, zini, pēc gada teiktu, ka viss tik zajebis, labi. Vot, zini kā? Sanāktu, ka paliekam vēl uz divi gadi.

VK-Nē, nu....mēs bišķiņ nu, bet visā visumā ....

AŠ- Nē, nu, tieši tā. Ir kaut kādi, zini kā, citi apstākļi.

VK-....

AŠ- Vienmēr saka tā. Tā kā tagad politikā: a moš, ka vajadzēja darīt savādāk? A tad likās, ka tieši tā ir jādara. Diemžēl

VK- Bezcerīgi tur rimāt. Bezcerīgi. AŠ-Jā.

VK- Ainār, ja to var, ja to var nofinansēt, ja to var nofinansēt.

AŠ- Nē. Jo redzi? Variants ir tāds. Un tad nav vairs sāpes, kā saka, Turmudam, Tev. Yn, un jāsaka, visu šito te salikt. Bet vienkārši uztaisīt aprēķinu. Es varētu runāt ar šito te, ar Andri, Aivaru, jā? Lai viņi piekrīt, kad RTO, piemēram, par kaut kādu investīciju, ieguldītā nauda plus kaut kādi 1q0% no investīcijām, ko, ko ir izdarījis Portpro, attiecīgi pārņemts zem RTO, kuru nahuj te uz 7-8 gadi par kravām.

VK-Jā, Ainār.

AŠ-Un vispār ne par ko.

VK-Ainār..

AŠ- Un tad aiziet nauda. Un tiek saglabāts viens smuks projekts Zaķusalā, kuru var reāli, kā saka, ņemt, būvēt, attīstīt, un kurā, kurā ir funktieris. Jo sūdīgi ir kā tagad... Ka ir divi labi projekti, bļaģ, un abi divi ir noslīkuši, jā?

VK-Nu tieši tā.

AŠ-Nu tas ir tā kā, zini, kā? Tu lido ar gaisa balonu...

VK-...

AŠ-Ja krīt, tad jāmet diemžēl kaut kas ārā. Jo pēdējais, kas ir jādara, tas ir jālec pašam ārā cilvēkam. Sākumā, lai kā tur ir, met visus tos smagumus, kuri tur ir. Un man liekas, ka šeit šodien vienkārši to pacelt nevar. Un tad ir variants ir tāds. Nu, jo, jo. Un tad ir viens. Nu, nevar pacelt! Turmuds nekādu pienesumu izdarīt nevar. Jaunrīga? Nu, es vienkārši redzu, tur jau tas konflikts arī tāds, ka Andris ar Aivaru nepiekritīs neko darīt, jā. Jo, nu vienu māju būvēt iet tur, tur...

VK- Es nesaku, vienu var būvēt. Es saku to, ka, es saku to, ka tomēr var, var. Tirgū kaut kas notiek. Un tur tomēr, es domāju, aktīvi strādājot.

AŠ- Nē. Bet divus projektus lielus attīstīt nevar. Ja? Nu, kā saka, uzreiz...

VK-Tirgus tam nav gatavs, tam vienkārši.

AŠ- Tirgus nav gatavs. Kas ir labi Zaķusalā? Es vienkārši redzu. Tur var taisīt to S... , lielos tos dzīvo apartamentu viesnīcu, apartamentu dzīvokļus tirgot priekš, priekš, priekš, priekš ārzemniekiem, tiem pašiem krieviem. Plus tas kazino, destination, viss. Un to viens skaitlis pārsver...

VK- Paklau, es teikšu...

AŠ- Kamēr nav termināla, tur nevar iet. Jā?

VK- Ja termināls.

AŠ- Nu, tad nu, tur tagad, nu, es nezinu. Jācer, ka jaunā valdība tagad nu, nepolitizēs pasākumu

VK-.... ministrs....

AŠ- Nē, nebūs. Nē. Nu, tur būs, tur būs Aivara kāds. Tur Aivars nelaidīs.

VK- Nu tieši tā.

AŠ-Viņš varētu Auguli ielikt iekšā. Tas būitu labāk, nekā tēvzemnieki vai kas. Tur ar Aivaru vismaz aizies, izrunāsies un, un vienosies par kaut kādu attīstību.

VK-Tieši tā.

AŠ- Bet, vot,

man ir tāda sajūta. Jā? Jo man liekas, ka šite, ka Zaķusalā var ātrāk sākt būvēt nekā ... Tas ir...

VK- Nav jautājumu tur nekādi par to, Ainār, par to nav jautājumu Un, ja var atrast, ja var atrast tādā modelī. Ar Merku jau, Ainār, var jau, teiksim, mums attiecības ir normālas. Nav jau tā, ka ir sūdīgas attiecības. Nu, tādas viņas saspīlētas, bet nav sūdīgas.

AŠ- Nē, nu, paga, nu, sliktāka gadījumā Mērks var palikt.

VK- Nē, grafiku var ... var grafiku iedot. Tu vari teikt, ka tu vari iedot grafiku Nu, ka tiek tur kaut kāda nauda uzreiz samaksāta, noteikti puse. Es domāju, Ainār, ka viņi būtu gatavi iziet ārā par kaut kādiem, es saku, to, ko viņi ir ieguldījusi zaudējumu vērtētājiem.

AŠ- Septiņiem.

VK- Nu, jā. Septiņi - astoņi. Jā? Un plus tam ir tas, ko viņi ir aizdevuši.

AŠ- Un cik tie kredīti kopā?

VK- ... eiro bija kaut kādi, nu, bija kaut kādi 3,5 eiro vēl klāt ir. Trīs ar pusi - četri kopā bija

AŠ- Mh. Mh. Mh. Nē, nu, es saku, ...ir tas, kas jāizrunā ar Turmudu. Vai ne? Jo tā ir tā tēma, kur var. Jo es neticu, ka Andrejsalu var, vot, tagad Jo saproti? Viss tas ir saistīts ar ... vietējais tirgus ir.

AŠ- Jo ko tad, muļķīgi, nē, es vienkārši saku. Labi, pārdod pa 7-8 miljoni šito te Zaķeni. Bet, bet tur Jaunrīgaipaliek tie parādi. Nu? Atkal Un finālā tā nauda nevis aiziet kaut kādās investīcijās, bet, bet viņa aiziet, lai pabeigtu tur tās privatizācijas un kaut ko tādu. Vai ne? /Zvana telefons/. Nu, es vienkārši saku: un tad finālā attīstībai vairs nav nekā, kas uz vienu vai otru pusi.

VK- Ainār, to nefinansēt, ja RTO, teiksim, uz naudas plūsmām, ko viņš var ģenerēt Andrejsalā un dabūt vēl(?) kaut kādu.

AS- Turmuds man jau teica. Es, es sākumā teicu - pag, pag, Turmud, bet es tagad pēc šitā te tā Deivida, pēc tā kas ir saņemts, nu, man ir sajūta, ka būtu stulbi, ka viņi teiktu - davai, darām. A sakām - jā, pizģec, mēs pārdevām, mums nav nekā. Nu, tas būtu, nu. Viņš skaidri pateica - Andrejsala neinteresē, Lidosta neinteresē un Zaķusala - varētu būt, tur ir, tur ir kaut kāda vilkme. Un blakus ir Lucavsala, kur var dabūt, palielināt, nokompensēt zaudējumus no citiem projektiem, kur var attīstīt. Tur uzreiz ir vēl teritorijas.

VK- Kā tu redzi, kas ir nākamais solis? Sākumā ar Turmudu aprunājies, laikam, jā? Ko viņš saka?

AS- Viņš to pats piedavaja.

VK-Ā.

AS- Viņš jau to piedāvāja. Viņš teica - ja varētu.

VK-Tad Tev jārunā, ar Ralfu jārunā.

AŠ- Nē, nu, es, es izrunāšos. Es izrunāšos ar Ralfut es izrunāšos, kā saka, ar Andri. Bet, nu, vienkārši Turmadam teica - stop. Bet tagad pie šitā te ....es nu, kā? Sanāk tā, kapadiršu vienu labu projektu - Zaķusalu, un šitas iesaldējas uz ilgu laiku. Es nē, nu, labi. Es tajā, kā saka, tajā, procesa lietās es gribu sēdēt, viss. Bet, bet tur ir, kaut ko citu. Jā? Nu, nevajag, kā saka, osta ir osta. Bet, bet, bet būvniecība ir būvniecība. Nevar būt tā, kad ir tā, kad.

VK- Mēs ....varam nekustamos īpašumus ..itādos apjomos, Ainār, nu, tie ir desmit gadi. ....

AŠ-....... visu to privatizāciju ...zinātu vēl, kas....

VK- ...Ralfam ...arī aģentūru ... aģentūru un pārliek, pārceļ tos gada

maksājumus. Ko viņi dara? Respektīvi, ka pamatsummas maksājumus pārliek par gadu. Nu, Ralfs arī to kārto pašreiz. Valters vēl nebija sācis darīt Nu. Ralfs to jau kārto. Respektīvi, nu, mums tikai procenti jāmaksā. Ka pamatsummu mēs atliekam uz gadu.

AŠ- Nē, ...

VK- Ainār, bet vismaz tas ir.

AŠ- Nē, nē, tas ir labi Bet, nu, es saku - bet kāds tavs viedoklis,...Turmuds?

VK- Ainār, ja to var.

AŠ- Nē, to, kā saka, pagaidi Bet tur ir ļoti, kā saka, godīgi jāizrunā. Jā?

Jo, jo to, ko tu pagājušo reizi teici.  

VK-...Port Pro paliek, respektīvi, nevis Port Pro.

AŠ-Nē, nu, tu pagājušo reizi pateici, ka var no Zaķusalas iziet ārā, nu,

tipa, piedāvājot pa 7 izpirkt viņus, un tad viņi spiesti izpirkt attiecīgi otru

pusi. Vai ne? Un es tad sāku, reāli -a ko tad ir izdevīgāk? Tur ir gatavs,

tur ir privāts. Jā? Tur ir viss pārējais.

VK-To var nofinansēt, es saku, es par to esmu, ka es esmu par to, ka... uzbūvē tiešām viss ir labi. Projektu...Zaķusalā uzbūvēt mūsu dzīves laikā, jā, un baudīt kaut kādus augļus. Viennozīmīgi. Viennozīmīgi.

AŠ-Vienkārši dabūt to naudu, kas ir investēta. Un, nu, pieliekot kaut kādus 10%, no tā ārā, jā, un viss.

VK-Bet kā paliek tad? Teiksim, tad iet, tad jūs tur paliekat iekšā, un mēs ar turmudu ejam ārā? Tā?

AŠ-Nē, pagaidi, ir divas lietas tomēr.

VK-Portpro nāk iekšā tajā Zaķusalā?

AŠ-Nē, nē, par Zaķusalu mums tā kā es vienkārši domāju un, ka mēs sēžam kopā ar Portpro.

VK-Jā.

AŠ-Jā, un tiem tie 56.

VK-Ja mēs...

AŠ-...

VK-...

AŠ-Nu.

VK-Jā, Cargo.

AŠ-Kur ir 56 Portpro.

VK-...jā, tieši tā.

AŠ-Nu, jā, okei, es runāju tieši tā. Un tā doma ir tā, ka ros varētu iegādāties pats RTO.

VK-Okei.

AŠ-Ja RTO, nevis, kā saka, tur kaut kur dalīties mums, jā, lai kas • - , - -

iziet ara.

VK- 56% nopērk

AŠ- Jā! Un tad finālā es varu , kā saka, sēdēt tajā Zaķusalā. Nevis, kā saka, jo man negribās, lai tās mūsu attiecības.

VK....

AŠ- Kā saka, tiek, tiek, tiek. Un tad vienkārši ir, visus piecdesmit sešus pārņem.

VK-Ainār. Viss kārtībā. Viss kārtībā.

AŠ- Kaut kā tā, tā.

VK- Viss kārtībā, Ainār.

AŠ-Un tad ir vienkārši skaidrs grafiks par ņaudam, kuras ienāk iekšā.

VK- Skaidrs.

AŠ-Cik ienāk uzreiz, cik tur pēc tam. Un tā

VK- Skaidrs. Un tad mēs varam Merku izpirkt arī daļu, nevis, teiksim, ....Nu, 25% viņiem paliek Un par to naudu vini būvē kaut ko.

AŠ-Piemēram.

VK- Jā.

AŠ-Jā. Nu, vot, to vajadzētu. Tu, varbūt, ar Turmudu vienkārši aprunājies arī pa Skype un viss. Jo tas bija viņa priekšlikums. Jo es saku, šodien mūsu pec tām atbildēm, ko no Deivida saņēmu, es saku – muļķīgi sēdēt uz diviem, neattīstīt nevienu.

VK- Ainār, par Zaķusalu runājot, Ainār, visi, pilnīgi visi, kam mēs esam to radījuši to projektu, stāstījuši, visi saka - tas darbosies. Kaut kad tas darbosies. Pilnīgi visi! Nav neviens bijis tāds.

AŠ- Nē, bet paklausies. Bet situācija ir viena. Pirmkārt, tā zeme ir privātīpašumā.

VK-Jā,jā.

AŠ- Otrkārt, ja vēl akcionāri ir gatavi ielikt vēl kaut kādu naudu klāt. Tad, ja tu vari bankas dabūt klāt.

VK- Vienīgais, tur ir jārunā, ar Žīguru tagad jārunā, Ainār, par to apakšstaciju. Tas ir vienīgais vājais punkts. Vienīgais vājais punkts ir apakšstacija.

AŠ- Bet tur jau.

VK- ...

AŠ- Jā. Bet ja garantija jau ir, ja viņi redzēs ... objektu, viņi piekritīs.

VK- Protams. Protams. Tur nav problēmu. Protams.

AS- Protams. Jo piedevām tur tas tornis un viss pārējais. Nē, nu, to mēs varētu, pilsēta varētu but ari leintereseta projekta realizācijā.

VK-Pilsētai ir ienākumi. Ienākumi.

AŠ- Es saku, savādāk nu, tas tirgus ir izmainījies, un nav jēga teikt - a rrioš, ka vēl atgriezīsies viss pa vecam? Pa vecam nekad nebūs! Jā? Tā kā tu saki, tas tur Vīlands. Pizģec, aizgāja ....viss, un, un, un dzīve...

Tiek apspriesta finanšu shēma, kā Šveices kompāniju ZEIN Holding AG, kam pastarpināti pieder 36% SIA Rīgas tirdzniecības osta, pārņems Šleseram piederoša SIA. No sarunas noprotams, ka Šleseram jau tagad pieder šīs daļas, bet šī finanšu shēma nepieciešama, lai viņš šīs savas slēptās īpašumtiesības legalizētu.

Paklausies, 11:00 pie manis atnāks Ivars Gulbis. Jā? Tas, ko es esmu izdomājis, es tagad uzzīmēšu uz papīra, kā es te gribu, gribu darīt. Papīra vairs nav. Iepriekš...

VK- Nekas. Zīmē te, Ainār.

AŠ- Kas?

VK- Otrā pusē te var zīmēt.

AŠ- Jo redzi? Es tagad eju no ostas ārā. Es eju.

VK- Jā.

AŠ- Jā. Es eju no ostas ārā. Un tas, ko ēstgribu izdarīt, vismaz krīzē. Es beidzot dabūju atļauju buūvēt māju.

VK- ...re,............ tas ir galīgi, Ainār, kā viņš raksta.

AŠ- Asi. Jā. Ko viņš tur rakstīja?

VK- Blogā, vienā blogā viņš ir.

AŠ-Jā.

VK- Jā. Dienā.lv.

AŠ- Tātad, kā es iedomājos. Tātad, ir Viesturs. Jā? Ir Avadels. Es, kā saka, šeit ir aizdevums.

VK-Mh

AŠ-Aizdevums. Kaut kāda X.

VK-Mh.

AŠ-Lati. Plus procenti. Plus it kā sodi, jā?

VK-Mh.

AŠ- Nu, viss kopā.

VK- Mh, mh.

AŠ-.. .kā saka, ienākumi. Un tā doma ir tāda. Ka es pēc divi gadi reāli, foxs, Aas. Ā! Un plus Avadelam ir, ir tur pabeigts par šo te, par to ķīlu, vai kas, vai nav?

VK-Nu, tur ....Ivars............

AS- Bet Nu Jā. Okei. Es ...

VK-........

AŠ-Šveices.

VK-Kompānija,

AŠ-Kompānija, kurai ir kaut kādā tiešā veidā.

VK-...

AŠ-...RTO.Tātad, tie ir tie trīsdesmit seši.

VK- Trīsdesmit seši, jā.

AŠ-Un tad tā mana doma ir sekojoša, ka, tātad, vajadzētu uztaisīt šito aprēķinu. VK-Mh

AŠ-Nu. Jo man tagad, kā saka, uztaisīt aprēķinu un pateikt - nu, tā un šitā, sorry, kā saka, patreiz atdot nevaru, viss. Un uztaisa vienošanos kad šī summa tiek atdota pēc divi gadi.

VK- Mh.

AŠ- Bet tā summa vairs nav tur viens lats, bet viņa ir kaut kādi, piemēram, četri lati.

VK- Mh.

AŠ-Nu, saskaita.

VK-Mh.

AŠ-Tā tas ir. Bet tas tiek atdots pēc divi gadi.

VK-Mh.

AŠ-Ja nē, tad attiecīgi Šeit ir šitā te ķīla.

VK-Mh

AŠ-Kas tiek uztaisīts riktīgs. Jo tas, ko es gribu.

VK-Mh.

AS- Es gribu no bankas paņemt kredītu šajā te.

VK-Mh.

AŠ- Lai es krīzes laikā, kamēr cenas ir uz leju, vismaz vienu darbu.

VK-Mh.

AŠ-Ka es varu sākt, divu gadu laikā uzbūvēt te to, te to māju. Un tad pēc divi gadi attiecīgi, nu, banka redz. Un es domāju, ka to reāli var, var izdarīt caur SEBu. Es gan runāju ar S ...(?) arī. Bet es tā pēc tam vēl vakar padomāju, kad} jo pirmkārt, SEBs zina mūsu attiecības. Jā?

VK- Mh. Mh.

AŠ- Otrkārt, nu, kā saka, es esmu tur bijis ilgi klients, un tur daudzu gadu garumā viss ir bijis. Un vienkārši uztaisīt to variantu, kad, protams, tajā brīdī, kad paiet divi gadi.

VK-Mh.

AŠ- Tad jau šitas te, tie sodi, viss, kā saka, te teik pārtaisīt līgums. Tas vienkārši jāparāda, ka viņš tāds ir. Pretī, kāda atšķirība? Vai tad, un beigās sanāk tā, ka šī pamatsumma pret procentiem ir, jo, nu, beigas tas nodoklis būs jāmaksā no visa tā, kas ir virs pamat summas. Tad vienkārši uztaisa jaunu līgumu.

VK-Mh.

AS- Un ka finālā pēc divi gadi ir šī pamatsumma. Un no procentiem es samaksāju tos 15%, nu, kurus es iegūstu. Jo nav jēga maksāt procentus un viss.

VK-....... dokumenti....

AŠ-Nē,nu, kā? Nu, viņi redzēs dokumentus. Pirmkārt, viņi redzēs to, ka Avadelam ir debitors, jā?

VK- Nu, tur ... Jā.       

AŠ- Viņi redzēs. Plus ir ķīla reāli. Uzlikta ķīla. Un viss. Jā? Un es varu tur paņemt kaut kādus tur divus miljonus eiro, pieņemsim. Jā?

VK-Mh.

AŠ- Nu, summu pret šito te visu. Jo ir jau zeme vēl Man jau ir zeme, vai

ne, tur vēl māja, vēl viena....

VK- ...dabūji?

AŠ-Kas?

VK- ...dabūji?

AŠ- Pizģec! Beidzot. ... septiņdesmit tūkstoši latu bija jāsamaksā par zemes transformāciju pēc seši gadi tur, nu, nu, nu. Nu, vot tā. Un tagad vienkārši.

Atkal tiek pārrunāts mediju bizness. Sarunā atklājas, ka laikraksta Diena īpašnieku daļas starp trim oligarhiem sadalās šādi: 20% Lembergam, 24% Šķēlem, 36% Šleseram.

AŠ- Ne, nu, otra lieta ir tā. Paklausies, par to Dienu. Tātad, ja Aivars to;. 20 ir gatavs pārdot Jā? Teiksim, cik tu kopā gribi iegūt no tā visa? Vienkārši man ar Andri ir jārunā

VK- Ainār, nu, bet savādāk Tur ir simts, ja tur ir simts, ja tur simts. Nu, Ainār, ideāli jau būtu, ka mēs, ....paliekam, tur ....paliekam. Nu, tad izdomājam tās daļas. Nu.

AŠ- Nē, nē, tu pasaki man reāli.

VK- Es, es godīgi, godīgi - es labprāt gribētu, ka man būtu kontrolpakete. Ekonomiska kontrolpakete. Teiksim, tā, kas ir, tā, kas ir; Ainār, tā, tās sarkanās līnijas, tās jau mēs, tur nav, nav diskusija nekāda  tās ievēros un strādās. Un tas, ka nav pareizi gan uz āru, gan, teiksim, tas būtu, vispār būtu ideāli. Jā? Nu, tas būtu ideāli. Ja tas, ja tas būtu iespējams.

AŠ- Nē, es zini, kā es domāju? Nu, es vienkārši... Jo viena lieta arī tas... Jā. Es, tā kā tu saki, tā problēma ir tā, ko es nerekomendētu tev darīt, jā, ir mēģināt tur atkal uzņemties saistības, kuras.

VK-Ainār, ...

AŠ- Nu, es vienkārši domāju, ko Andrim tagad.

VK- Ainār, var izpirkt. Ainār, to naudu ... tur izpirkt var.

AŠ- Var.

VK-No...līdzekļiem.

AŠ-Divdesmit četri... trīsdesmit seši... divdesmit.

VK-Ralfs?

AŠ- Nē. Nu, Viesturs.

VK- Ja Jā.

AŠ- Šitas ir, tātad, divdesmit Aivars. Šito no kancelē nost, es vienkārši skaļi domāju. Ka to izpērk esošā struktūra. Jā?

VK-Jā.

AŠ- Es vienkārši. Līdz ar to par divdesmit procentiem, kā saka, tas palielinās viss tas kopīgais. Plus divdesmit... (sadalās?). Bet tas, ko es vienkārši, šito te, kā saka, tev jau jāskaita ir kopā.

VK-...

AŠ- Tas ir, kā saka, jo, jo.

VK- Viss kārtībā.

AŠ-Šitas. Bet tas, ko, protams, varētu izdarīt, ka šito te, piemēram, vienoties, ka šito, kā saka, te ir 40.

VK-Jā.

AS- Vienkārši, ka nevis plus 20 visiem, jā, bet te ir 40. Un tad plus 36. Un tad Viesturs saka - ja vajag vēl kaut ko.

VK- Viss kārtībā, Ainār.

AŠ- Kā saka, šeit var palielināt. Vienkārši, nē, man Andrim jāpasaka.

VK- Viss kārtībā.

AŠ- Ka, piemēram, Viesturs grib palielināt uz 40.

VK-Mh.

AŠ- Un tad mums ir, tev - 40, te – 36, 76, jā? Nu, un Andris kā novērotājs.

VK- Mēs jau, mēs jau ar Andri kopā tā. Tur jau nav varianti Andrim jāsaprot to, ka viņš ir bišķiņ savādāks cilvēks. Nu, es uzskatu viņu par partneri. Nav viņš jāčakarē. Nu, viņš ir partneris. Aivars tāds nav.

AS- Nu, bet tad es, ka vienkārši. Ja tu gribi štancēt.

VK- ...to arī var ari Aivaram pasniegt tādā veidā. Saproti?

AŠ-Nē, bet Andrim.

VK-....

AŠ- Andris piedāvās apvienot Tam viņš nepiekritīs. Viņš saka - bet davai tad, tad uzvelkam svītru, nu lai.

VK- Jo, Ainār, pēc būtības ir politiskais un ekonomiskais konkurents viens ar otru. Nu?

AŠ- Nu, jā It sevišķi, ka viņš tagad ir pozīcijā, mēs esam opozīcijā.  

VK- Viņš ir atšifrejis(?), Ainār. Viņš ir atšifrējis kapitāli.

AŠ- Nē, nu, nē, viņš, viņam reitings, viņš tur uz to gājis ilgstoši Un viss. Un.

VK- Ainār, ...Tralmaks...tev taču ... atnesa to, to reitingu

AŠ- Nu, jā Tas ir tikai, nu, tur jāsaka to. Tautas partijai tika uzdots jautājums: vajadzēja vai nevajadzēja iet no valdības? Daudzi saka - tomēr nevajadzēja iet no valdības.

VK- Tā bija kļūda, Ainār. Tā bija kļūda.

AŠ- Jo.

VK- Bļaģ, pārspēlēja.

AŠ- Tik, cik. Tik, cik gāja no valdības ārā, visi ir zaudējuši

VK- Visi zaudētāji. Visi! Ainār, Ainār, likums varu neatdod Ainār, varu

neatdod.

AŠ- Mh.

VK- Varu neatdod. Ja tevi izmet, tā kā tevi, jā, aptamborē - cits jautājums.

AŠ- Bet paga, paga.

VK-Nu, bet, ka tu pats ej? Ainār, nu likums varu neatdot, nu.

AŠ-Nē, nē, nu, davai tad es Andrim saku, ka Tev ir jāpalielina uz 40. Un vienkārši tad ir jādabū viņš ārā. Jo viņam jau tā tur atšķirības nav. Vairāk vai mazāk.

2010. gada 22. oktobris, Rīdzene. Šlesers tiekas ar SIA Rīgas tirdzniecības ostavaldes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu. Menedžeris atskaitās Šleseram par šīs SIA darbību.

tiek apspriesta iespēja Šleseram piederošās daļas laikrakstā Diena pārdot Viesturam Koziolam.

AŠ- Nē. Nē, nu, es jau pateicu, ka tas interesanti, ja tas ir ilgtermiņā, ka tas ir, nu, tie, tie.

RK- .... Nu, jā Ir konfliktsituācija, teiksim, dažādas intereses ir...,teiksim,       

AŠ- Nē, nu, Andris arī teica... tur man, tur viņam svarīgs, lai tur pēc iespējas mazāks kolhozs. Un šajā variantā te 1,2,3,4. Ar Viesturu es arī vienojos par to, ka dēļ šitiem te divdesmit procentiem, kas nāk no tavas puses, es par Kostu(?) viņam arī esmu gatavs pārdot tik daudz, lai ir 36 viņam kopā tajā, Medijos. Nu, tas, kā saka, vienkārši. Nu, Viesturs šajā gadījumā.

RK- ....

AS- Jā, jā. Nu, tas ir, to mēs atsevišķi izdomāsim. Bet es teicu, 'kad, lai, lai, lai šeit palielina. Un es samazinātu no sita līdz šitam. Nu, tas būtu jāizdomā vēlāk Bet, bet variants ir tāds, kaviņš iegūtu, nu, viņš dabūtu šito te. Jo reāli, kas ir, kas ir - '8,25 viņi katrs dabū. Vai ne?

RK-Mh.

AŠ- Jā. Plus, ā, nu, protams, tas, kā saka, kas bijis ar RTO tur, no mīnus uz plus, nu, būs viņam šitas te Dienas (?). Nu, nav. Nu, nav tā, ka pilnīgi.

RK - Mh. Nu, es saprotu, viņš tur ir stipri aizrāvies ar to projektu.

AŠ-Nē, nu, viņam tas patīk Un katrs dara, kas viņam patīk Vai ne?

RK- Protams. Tas, kas nepatīk, to...

2010. gada 10. novembris, Rīdzene. Šlesers atkal tiekas ar Ralfu Kļaviņu, apspriež dividenžu izmaksu no SIA Rīgas tirdzniecības osta. Tiek apspriesta iespēja laikrakstu Diena „izstrukturizēt” no SIA Rīgas tirdzniecības osta.

 

AŠ- Mh. Un tu par to, paklausies, jmr to Mediju, tu tur sazīmēji, kā viņu var? To, ko mēs runājām, izstrukturizēt ārā

RK- Par to šobrīd tiek zīmēts. Jā.

AŠ-Tur obligāti svarīgi arī uz to sestdienu.

RK- Nē, nu, tur, es uzskatu, tur patiesībā, manuprāt, ir ārkārtīgi vienkārša situācija. Tur izdarīt tādu gājienu, kad Viesturam ir Piejūras investīcijas. Piejūras investīcijas, teiksim, pārstrukturēt no, no RTO. Aizdevumu .... Mēs savā bilancē parādām, ka mēs esam aizdevuši dalībniekam. Nu, Viesturam. Viesturam ir Piejūras investīcijas, viņš ir ... Aizdevums dalībniekam nav jāatšifrē. Nu, aizdeva dalībniekam un aizdeva dalībniekam. Nekādu problēmu. Līdz ar to tur auditoriem nevajadzētu būt nekādām problēmām. Un attiecīgi tālāk

AŠ- A, izņemt visus piecdesmit sešus. Nē. Cik? Nē, pie Ivara trīsdesmit seši ir.

RK- 36% vienkārši uz to, uz to pārstrukturētas ir RTO. Jā?

AŠ-Jā.

RK- Un viss. Nu, tā vismaz ...

AŠ- Pagaidi, ir Piejūra un otrs ir tavējais? Tas ir?

RK- Latmoprotrans. Jā. Bet tikai caur Piejūru. Vienkārši Viesturs tur ir

īpašnieks. Jā?

AŠ-Aha.

RK- Viesturs oficiāli ir īpašnieks. Un, un, ja mēs aizdodam, teiksim, faktiski, aizdevums Viesturam bilancē mums ir kā aizdevums īpašniekam. Un nav nekādu problēmu, kad, nu, aizdod nevis visiem īpašniekiem vienādi, bet aizdod vienam, jā? Līdz ar to tas paliek viestura uzņēmums. Un to Viestura uzņēmumu vienkārši tad nu, tad sadala tajās proporcijās tā, kā ir jāsadala. Nu, pēc tam kaut kad, kad to, kad. AŠ- Bet, bet Piejūra tu vari meitu uzlikt kaut kādu. Nē?

RK- Jā. Tur vienalga. Meitu vai māsu, vai, vai kā savādāk

AŠ-Mh

RK- Tur es neredzu nekādu problēmu izstrukturēt. Un beigu beigās arī, nu, tā pa lielam, nu, ja, teiksim, nu, vienīgais ir tāds publicitātes viedoklis. Jo publicitātes, teiksim, tāds risks. Jā? Ja nebūtu tā publicitātes riska, tadjau ko? Tad RTO uztaisītu tur meitas uzņēmumu.

AŠ- Ja Bet tad, bet tad ieraudzītu, ka Mediju nams saistīts ar..., bet šitas ar Piejūru. Tas ir slikti.

RK-Nē.

AŠ- Tas ir tas sliktais.

RK- Nu, es saprotu. Bet Viesturs jau ir oficiāli deklarējis. Mums jau ir jautājums ir par to, kad mums jau ir, mums jau bilancē neparādīsies, ka tas ir aizdevums tieši tam. Mums jau parādīsies bilancē, ka tas ir aizdevums dalībniekam. Viesturs jau oficiāli ir dalībnieks. Viņš jau, viņš jau oficiāli ir parakstījis papīru, ka viņš ir Piejūras investīciju īpašnieks.

AŠ- Bet tas būtu redzams šeit uzreiz.

RK- Bet ne jau publiski.

AŠ- Ā.

RK- Bet tikai auditoriem.

AŠ-Ā.

RK- Vienkārši mēs auditoriem parādītu, lai auditori var ierakstīt ziņojumā, ka nav jautājumu. Jā?

AŠ-Jā, jā.

RK- Tas ir par tiem riskiem, par ko tur uztraucās pārējie, ka beigās auditori prasīs -kam aizdots?

RK- Un tad bus rakstīts „ aizdots žurnālam Diena , nu.

AŠ-Jā.

RK- Kas pats par sevi neko sliktu nenozīmē, bet tikko kāds izlasīs gada pārskatu, iesitīs Lursofiā, tā viss būs skaidrs. A tā būs ierakstīts „aizdevums dalībniekam", nu, neviens jau neskatīsies, kur tas dalībnieks tālāk ... Tā ka. No tāda viedokļa, kaut arī, principā.

AŠ- Bet tas ir uz visu uzņēmumu, vai uz 56 procenti?

RK- Nu, tur var uzlikt uz visu. Pa to visu, kas ir aizdots, uz to, to.

AŠ- Un tad tur ienāks kāds cits pēc tam tur iekšā?

RK- Nu, jā. Tur uztaisīt kaut kādu struktūru, ka ienāk kāds cits.

AŠ- Jā. Jā.

RK- Nu, mēs līdz sestdienai apzīmēsim tās versijas, kādas ir.

AŠ- Nu, labi, padomā.

RK- Bet. ....skaidrs, kad arī tajā IPO griezumā un arī banku kredītu griezumā, tāda ir arī Eiropas prasība, kad, nu, leģendai par akcionāriem ir jābūt ļoti tādai, nu, kā lai saka, tādai caurskatāmai un ticamai.

AŠ-A kā tagad izskatās?

RK- Nu, tagad izskatās tā, kad ir Šveices kompānijas (uzgriež skaļu mūziku) ... 36. Tātad....

AŠ- Tas ir saprotami.

RK- Jā. Nu, tātad, manējam tam uzņēmumam 20. Un tad 44 ir diezgan mistiskai struktūrai, tam BTH Rīgai. Kur tur ir diezgan nesaprotami, teiksim, īpašnieki tur aizmugurē. Nu, tur ir kaut kādi, tas....Ozoliņš, tur ir tas Lācis, tur. Nu, tur problēma, teiksim, vairāk, principā, ir ar BTH. Ar to 44 procentu aktīvu.

AŠ-Mh. Mh. Bet tas Aivara pilsonis, tas normāli strādā, jā?

RK- Nu, jā. Viņš ir finansējis ... daļas (?) un, principā, viņš arī no tās ostu darbības saprot. Tā kā.

AŠ-Tad viņš aktīvi iet?

Turpinājums - rīt.

Novērtē šo rakstu:

27
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...