Iesaki rakstu: 
Tautas partijai (TP) ir laiks beigt savu darbību, un, kā šis gals pienāks, nav būtiski. Tā uz jautājumu, vai TP nevajadzētu valsts budžetā atmaksāt KNAB uzlikto 1,3 miljonu sodu par „pozitīvisma kampaņā” nelikumīgi iztērētajiem un saziedotajiem līdzekļiem, tā simboliski pavelkot svītru zem pagātnes, atbild no TP sevi norobežojušais „pozitīvisma kampaņas” idejiskais tēvs Jurģis Liepnieks. Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu par TP "pozitīvisma kampaņu" un tās finansējumu.
Ja par mērauklu TP gatavībai izvērtēt sava kritiena iemeslus un censties pārvarēt uzticības plaisu starp sevi un vēlētājiem būtu jāņem argumenti, ar kādiem TP Rīgas apgabaltiesā turpinājusi apstrīdēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par nelikumīgi saņemto un 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā iztērēto 1,03 miljonu latu atmaksu valsts budžetā, tad secinājums būtu, ka „pozitīvisma kampaņu” TP nesaredz kā savu kļūdu, kas būtu jālabo.
KNAB lēmums par sodu pārkāpj Satversmes 100. pantu, kas aizliedz cenzūru un noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. KNAB secinājumi ir juridiski nepamatoti, jo nesatur atsauces uz konkrētām likuma normām, kas saturētu kritērijus, pēc kuriem „citas personas uzskatu publisku paušanu uzskatīt par kādas politiskās organizācijas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu”. Šādus un līdzīgus argumentus TP izmantojusi tiesā, kas jau otrajā instancē atstājusi spēkā KNAB uzlikto sodu. TP gatavojas to pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, kura spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.
Liepnieks 9. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā bija premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs un vienlaikus kopā ar TP kampaņas radošo veidotāju Kasparu Rolšteinu dibināja biedrību Sabiedrība par vārda brīvību, kas veica it kā no partijas savrupu TP politiķu labo darbu slavināšanu reklāmās. Biedrībai ziedoja gan Liepnieks (80 000 latu), gan TP dibinātājs Andris Šķēle (330 000 latu), tā KNAB ieskatā apejot partiju finansēšanas ierobežojumus, kas fiziskai personai gada laikā vienam politiskajam spēkam tobrīd ļāva ziedot ne vairāk kā 10 000 latu.
Liepnieks, kurš citos jautājumos ieņēmis TP kritisku pozīciju, attiecībā uz „pozitīvisma kampaņas” vērtējumu vēl aizvien turas pie partijas oficiālās nostājas: nekas nelikumīgs netika darīts, viss notika likumu rāmjos un vēršanās pret TP ir „selektīvais tiesiskums”, jo KNAB nav vērsies pret 9. Saeimas priekšvēlēšanu periodā aktīvajām tā dēvētajām „antilemberga kampaņām”, no kuras netieši ieguvēji bija Jaunais laiks. „Par cinismu runājot – mēs jau varējām atrast ciniski divus bomžus vai pensionārus, un viņi varēja būt šīs trešās personas dibinātāji un valdes locekļi, un vai tad viss būtu kārtībā?” retoriski atvaicā Liepnieks, nepieņemot argumentu, ka viņa vienlaikus atrašanās TP premjera biroja vadītāja amatā un biedrības dibināšanā pierāda tās realizētās kampaņas saistību ar TP.
Liepnieks uzskata, ka TP sevi ir izsmēlusi un tās darbības izbeigšana grūti samaksājamā 1,3 miljonu soda dēļ ir tikai viens no veidiem, kā partijai pielikt punktu. „Kā iziet no šīs situācijas? Domāju, ļoti grūti. Es domāju, ka Tautas partijai ir laiks beigt savu darbību. Ir pilnīgi acīm redzami, ka Tautas partija gan kā brends, gan kā komanda ir sevi izsmēlusi, un, kā tas gals pienāks, es nedomāju, ka tas ir būtiski. Mēģināt reanimēt un uzturēt Tautas partiju ir bezjēdzīgs projekts,” saka Liepnieks.
„Pozitīvisma kampaņas” tēvs nepiekrīt, ka tā bijusi TP beigu sākums un attieksme pret to ir lakmusa papīrs TP gatavībai mainīties. TP gals sācies krietni agrāk, līdz ar Šķēles ietekmes atgriešanos pēc Kalvīša uzvaras 9. Saeimas vēlēšanās, un Šķēles atgriešanās de facto pirms gada partijas vadībā šo galu vēl pasteidzinājusi. „Tas trieciens, ko, gatavojoties šīm vēlēšanām, Šķēles kungs ir nesis Tautas partijai, no tā ir grūti atgūties – apvienošanās ar Šleseru, Ulmani par priekšsēdētāju, visa viņu pēdējā darbība. Protams, ka tas viss sākās agrāk, ar drošības likumiem, ar Loskutovu, ar visu, kas sākās, līdz ko atnāca Šķēles kungs,” uzskata Liepnieks, kurš bija Šķēles labā roka viņa pirmo valdību laikā, bet pēcāk sāka ar viņu konfliktēt.
Viņaprāt, Šķēles kļūda ir tā, ka viņš ap sevi savācis „totāli nespējīgus un netalantīgus cilvēkus, līdz ar to tur nav neviena pareiza politiska lēmuma un visi politiskā mārketinga lēmumi ir nepareizi, vienkārši visi”. Šķēle esot izvēlējies dažādā veidā šķirties no visiem tiem cilvēkiem, ar kuriem viņš dibināja TP, kas pats par sevi nebūtu nepareizs lēmums, ja „blakus vai kabatā būtu labākie, bet izrādījās, ka tie, kas nāk kā maiņa, ir ne tikai sliktāki, viņi ir katastrofāli sliktāki”. „Protams, ir daudzi cilvēki, kuri tad, kad Šķēles kungs atgriezās politikā, cerēja uz viņu, bet es nedomāju, ka tādu cilvēku ir daudz šobrīd, jo Šķēles kunga darbība un menedžmenta rezultāti šobrīd ir skaidri redzami,” spriež Liepnieks .
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
