Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo trīs burtu savienojumu – OIK (obligātā iepirkuma komponente, kuru apmaksājam ar saviem elektroenerģijas rēķiniem) – nu zina gandrīz katrs. Diemžēl. Bet vai varēja būt citādāk? Kādēļ tā ir sanācis, un galvenais - kas mūs sagaida tālāk? Patiesībā tie visi ir savstarpēji pat ļoti saistīti jautājumi.

Tas, ko tagad nevarīgi cenšas (bet varbūt - necenšas?) novērst Arvila Ašeradena (attēlā) vadītā Ekonomikas ministrija (EM), varēja arī nenotikt, un tas bija atkarīgs no pašas EM. Turklāt tā labi zināja par savas rīcības sagaidāmām sekām (dalot šīs atļaujas uz subsidētās enerģijas ražošanu) - Regulators par to bija brīdinājis ne reizi vien, turklāt ne tikai EM, bet arī vēršoties pie sabiedrības caur plašsaziņas līdzekļiem, kad EM tomēr turpināja veidot OIK par tautsaimniecības nākotnes kapraci.

EM varēja to novērst, bet rīkojās tieši pretēji. Un, tieši Vienotības politiskajā pārraudzībā esot, tika īstenota viena no visdāsnākajām šī subsidētā biznesa sadalēm. Varbūt tāpēc EM, kura atkal ir Vienotības paspārnē, pašlaik tā “neveicas” ar OIK seku iegrožošanu?

Ja kāds vēlētos izpētīt, kas ir patiesie labuma guvēji šajā nenobeidzamajā (nez kāpēc?) OIK sāgā, atklātos daudzu ar valdošajām politiskajām partijām saistītu cilvēku maciņi.

Pēc būtības OIK ir tāda kā politmafijas biznesa nodeva, kuru ir uzlikts maksāt visai sabiedrībai. Protams, kā jau tas ierasts šādos gadījumos, noslēpjot tās pamatotību aiz cēliem argumentiem – nepieciešamības attīstīt vietējo vai videi draudzīgo enerģētiku.

Kurš gan spēs pret to iebilst? (Tas tūdaļ varas elites retorikā tiks apzīmogots kā Kremļa vai Gazprom ietekmes aģents, lai būtu attaisnojums turpmākas diskusijas neesamībai par šo.) Nenoliedzami, ir jārūpējas par attīstību arī šajās enerģētikas jomās, tur ir perspektīvas, bet tas būtu jādara samērojami un maksimāli atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm.

Un te nu mēs nonākam pie pamatiemesla, kāpēc sabiedrībai var iebarot visdažādākās idejas, kas var būt izdevīgas tikai politiskajai elitei pietuvinātai šaurai sabiedrības grupai, bet uzlikt par to maksāt var mierīgi visai sabiedrībai. Un tie ir miljardos mērāmi izdevumi, kuru varētu arī nebūt, ja varas turētāji spētu (vēlētos?) nodefinēt kopējo ietvaru, kas būtu jāievēro, uzstādot un īstenojot konkrētus uzdevumus.

Dotajā gadījumā šis ietvars ir enerģētikas stratēģija – kas skaidri pasaka, ko vēlamies sasniegt un kas enerģētikā ir darāms, lai to īstenotu. Līdz ar to būtu arī skaidri saprotams, kas neiekļaujas tajā - un līdz ar to nav pamata tā īstenošanai. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai (atšķirībā no kaimiņiem) joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas, jo šādā gadījumā varai nebūtu iespējams pieņemt kārtējo nepārdomāto vai angažēto lēmumu, pamatojot to tikai no atsevišķiem aspektiem (bet ignorējot citus, varbūt vēl būtiskākus), vai šaurām biznesa interesēm, un pārdot to tālāk sabiedrībai kā kārtējo “veiksmes stāstu” vai nepieciešamo risinājumu kādam ģeopolitiskam izaicinājumam, lai sabiedrība to paklausīgi pieņemtu un būtu gatava apmaksāt. Diemžēl tieši tāda līdz šim ir bijusi valdošās elites stratēģija attiecībā uz enerģētiku (un ne tikai).

Arī šoreiz EM piedāvātais OIK pārdales risinājums tiek sabiedrībai pasniegts kā kārtējais “veiksmes stāsts” – kā risinājums Latvijas apstrādes rūpniecības atdzimšanai un attīstībai. Tik tiešām, atsevišķiem apstrādes uzņēmumiem (tiem, kuri strādā ar pilnu jaudu) elektroenerģijas izmaksas samazināsies (un tas ir apsveicami), taču tas tiks panākts uz citu uzņēmumu rēķina – to, kuri atrodas sākotnējās izaugsmes stadijā un vēl nespēj pilnībā izmantot savas jaudas.

Tādejādi ir ļoti apšaubāmi, vai šāds risinājums tiešām ir ticis radīts, domājot par Latvijas apstrādājošās rūpniecības attīstību vai rūpējoties tikai par atsevišķu uzņēmumu interesēm.

Šīs bažas vēl jo vairāk apstiprina EM izmisīgā uzstājība likt Saeimai pieņemt šo priekšlikumu steidzamības kārtībā, izvairoties no pilnasinīgām diskusijām ar sabiedrību - iekļaujot to 2017.gada budžeta paketē (tādejādi jau nodrošinot tam koalīcijas garantētu atbalstu), lai gan šim priekšlikumam nav un nevar būt nekāda sakara ar 2017.gada budžetu kaut vai tāpēc vien, ka tas sāks darboties tikai 2018.gadā - līdz ar to nav nekāda pamata arī steidzamībai (jo laika pietiktu to virzīt arī normālā likumdošanas kārtībā) kā vienīgi, lai šī priekšlikuma pieņemšanu īstenotu pēc iespējas slēptākā veidā, nedodot iespēju to objektīvi izvērtēt un uzlabot.

Tas, ka šis EM priekšlikums ir tālu no pilnības un būtu uzlabojams – ir acīmredzami (ja nu vienīgi pašai EM ne), jo vienīgais, ko tas piedāvā – vienkārši pārdalīt pašas EM radīto OIK slogu no vienu elektroenerģijas patērētāju pleciem uz citiem. Šajā EM piedāvātajā priekšlikumā nav neviena risinājuma, kā varētu tikt samazināts dāsnais atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas rada šo nepanesamo OIK slogu. Lai gan tas būtu reāli iespējams, taču EM pat neļaujas diskutēt par to. Nez, kāpēc tā?

Ņemot vērā šādu EM darbošanos un nespēju (vai nevēlēšanos?) sagatavot pārdomātus ilgtspējīgus lēmumus enerģētikas nozarē (un ne tikai… ), ir pamats jau laicīgi sākt rūpēties par to, lai arī dabas gāzes tirgū netiktu sastrādātas tādas pašas nejēdzības. Jo diemžēl notiekošais rada pamatotas bažas, ka arī šeit EM rosīšanās var novest pie līdzīga rezultāta.

Proti, pašlaik tiek īstenota dabas gāzes tirgus liberalizācija - izvēloties īstenot sarežģītu (līdz ar to – Latvijas patērētājiem dārgu), juridiski apšaubāmu un no sistēmas drošuma aspekta – sabiedrības interesēm neatbilstošu tirgus modeli (kuru par modeli pagaidām pat grūti ir nosaukt), EM ir nostādījusi sevi ievainojamā pozīcijā attiecībā pret AS Latvijas gāzes (LG) akcionāriem. Un tie noteikti centīsies izmantot šo situāciju sev par labu, piespiežot EM virzīt LG akcionāriem izdevīgus risinājumus, piemēram – attiecībā uz LG akciju atsavināšanu, lai uz Latvijas patērētāju rēķina varētu kompensēt investoriem sagaidāmās “neērtības” - piedabūt EM virzīt priekšlikumu, kurš paredz Latvijas valstij pašai izpirkt pārdodamās gāzes kompānijas akcijas, lai tādejādi esošie akcionāri tiktu glābti no sarūkošā biznesa.

Un ministrs jau ne reizi vien ir paguvis publiski paziņot, ka Latvijas valstij to vajadzētu izdarīt. Diemžēl EM nav spējusi nekādi pamatot, pat demonstrēt vismazāko sajēgu par to, kādai tad vajadzētu būt adekvātai cenai par šādu darījumu - iesaistīšanos biznesā, kurš jau tā ir sarūkošs un arī saskaņā ar pašas EM uzstādījumu – jāmazina (gāzes patēriņš), cik vien ir iespējams. Bet, neskatoties uz to - pirkt šo biznesu valstij vajag!

Jāatzīst, ka tas izskatās šizofrēniski. Un pamatojums tam, kā parasti šādās situācijās – ģeopolitisks (un tāpēc pārējie apsvērumi vairs nav svarīgi?!). Proti, valstij ir svarīgi spēt kontrolēt stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru (maģistrālos gāzes vadus un pazemes gāzes krātuvi).

Nenoliedzami, tā tas ir – bet vai tiešām par jebkuru cenu un tādā veidā? Vai tiešām, lai spētu nodrošināt šīs infrastruktūras izmantošanu atbilstoši valsts interesēm, vienīgais veids, kā to panākt, ir samaksāt kādus simt miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas kādai ārvalstu kompānijai? (Un protams, vēl arī kādu miljonu visādiem konsultantiem par dažādiem pakalpojumiem.)

Vai tiešām EM uzskata, ka tādejādi tiks nodrošināta efektīva un droša šīs infrastruktūras izmantošana, ja valsts savā īpašumā iegūs Latvijas zemē ieraktu infrastruktūru, kura tur atradīsies neatkarīgi no tā, kam tā piederēs? Varbūt tomēr daudz saprātīgāks risinājums būtu nevis steigt glābt esošos LG akcionārus, kļūstot pašiem par tādiem, bet tā vietā nodrošināt šīs infrastruktūras ilgtspējīgu darbību un izmantošanu atbilstoši valsts interesēm neatkarīgi no tā, kam tā pieder - veidojot skaidru sakārtotu normatīvo vidi, kas reglamentē šīs infrastruktūras darbību, un spēcīgu neatkarīgu Regulatoru, kas to pārrauga?

Tas sabiedrībai izmaksātu tūkstošiem reižu lētāk un būtu arī pārskatāmāk un drošāk. Un, kas ir svarīgi - paglābtu sabiedrību no vēl vienas slaucamas govs veidošanās, par kādu tagad ir padarīta VAS Latvenergo, pateicoties EM nespējai nodefinēt, kāds tad ir Latvenergo stratēģiskais uzdevums – nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju vai gūt no tās pēc iespējas lielāku peļņu, lai caur uzņēmuma dividendēm nodrošinātu lielākus valdības budžeta tēriņus?

Situācijā, kad valsts būs nopirkusi gāzes kompānijas akcijas par nesamērīgi augstu cenu (kā to pierāda līdzšinējā pieredze: valdība prot lēti pārdot un dārgi pirkt), sarūkoša gāzes patēriņa apstākļos (līdz ar to – aizvien mazāk noslogotas infrastruktūras, un sarūkošiem ieņēmumiem no tās izmantošanas) valdībai nāksies meklēt risinājumus, kā panākt “vajadzīgo” atdevi no veiktajām “investīcijām” (tāpēc valsts līdzdalību šajā biznesā tik ļoti vēlas redzēt jaunie LG akcionāri, kuri tādejādi nodrošinās arī savām investīcijām “vajadzīgo” atdevi). Rezultātā - vispirms tas novedīs pie objektīva infrastruktūras tarifu pieauguma.

Ir acīmredzams, ka EM piedāvātā “gāzes tirgus modeļa” – kurš vairs neparedz nepieciešamību tirgotājam glabāt Latvijai ziemas sezonai nepieciešamās gāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē – gadījumā visvairāk šis tarifu pieaugums skars Inčukalna gāzes pazemes krātuvi, kas var izraisīt tālāku lavīnveida efektu – aizvien mazāku tirgotāju vēlmi izmantot Inčukalnu (kas jau notiek), un aizvien augstākiem gāzes uzglabāšanas tarifiem.

Lai to nepieļautu un nodrošinātu vajadzīgo investīciju atdevi un dotu iespēju gāzes tirgus spēlētājiem pelnīt, valdībai nāksies ieviest obligāto gāzes infrastruktūras maksājumu, kas tiks uzlikts visiem dabas gāzes patērētājiem, un šāda nepieciešamība pamatota tiks, kā jau tas ierasts šādos gadījumos - ar kaut ko cēlu un globālu, piemēram – enerģētisko drošību. Līdzīgi kā tas savulaik tika izdarīts ar “savējo” elektroenerģijas ražošanu, kas aizsāka šo visiem zināmo OIK epopeju.

Taču, ja tik tiešām valdībai rūpētu Latvijas enerģētiskā drošība un iespēja nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju – kā tas tik karstasinīgi tiek piesaukts pie katras iespējas, tad pirmais veicamais uzdevums būtu beidzot izstrādāt enerģētikas stratēģiju Latvijai, to izdebatēt un apstiprināt Saeimā vai vismaz Ministru kabinetā, lai radītu skaidru pamatu tālākiem (savstarpēji salāgotiem) lēmumiem enerģētikas nozarē, tas būtu drošs ceļvedis arī investoriem, kuri vēlas ieguldīt Latvijas enerģētikas attīstībā. Kamēr nekā tāda nav (un neviens arī netaisās ko mainīt), neviens neuzdrošinās investēt Latvijas enerģētikā, nenodrošinot sev politisko piesegu.

Kam tas ir izdevīgi?... Ne jau nu sabiedrībai, kurai tas viss ir jāapmaksā caur saviem aizvien pieaugošajiem enerģijas rēķiniem.

Novērtē šo rakstu:

63
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....